Jaunā Gaita nr. 240, marts 2005

 

 

 

 

 

 

No dzīves šķīrušies: Eduards Berklavs (1914-2004), krievu okupācijas laikā Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks (1954-1956, 1958-1959), izsūtīts uz Vladimiru (1959-1968), Latvijas Tautas frontes Domes loceklis, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibinātājs, Saeimas deputāts.  * * *  Literatūras pētnieks, filoloģijas zinātņu doktors Broņislavs Tabūns (1928-2004). Viņa pēdējās grāmatas Modernisma virzieni latviešu literatūrā (2003) temati - impresionisms, akmeisms, dadaisms, imažinisms, sirreālisms, etc. - padomju varas gados ir pa lielākai daļai tabu. Krievu okupācijas gados publicējis monogrāfijas par Linardu Laicenu, Regīnu Ezeru, Andreju Upīti. No 1975. līdz 1988. g. Kritikas gadagrāmatas sastādītājs. (re)

 

____

 

Ziemeļvalstu literatūras un mākslas festivālā Les Boreales Lejasnormandijas galvaspilsētā Kānā (2004.17-27.XI) pirmo reizi uzaicināta piedalīties arī Latvija, kas noslēdza Baltijas valstu ciklu. Sākotnēji tas bija galvenokārt literatūras festivāls, taču pamazām programmā tika iekļauta arī vizuālā māksla, mūzika, teātris, kino. Latvijas programmu veidoja programmas direktors Žerims Remī, kuŗš vairākkārt apmeklējis Latviju un iepazinies ar tās mākslas dzīvi. Kānas Mākslas muzejā publiskās diskusijās par latviešu kultūru un literatūru, līdzās franču speciālistiem, piedalās kultūras ministre Helēna Demakova, rakstnieki Andra Neiburga, Nora Ikstena un Juris Kronbergs, tulkotāja Nadīne Vītols-Diksone (nesen franču izdevniecība Larchange Minotaure laidusi klajā latviešu tautasdziesmu izlasi viņas atdzejojumā), baltu valodu profesore Baiba Kangere (Stokholma). TV Kanāls ARTE izveido programmu par Latviju, kur ietilpināta arī Artas Bisenieces dokumentālā filma Rīgas 10 gadi, Studijas Rija un Animācijas brigādes filmu izlases, kā arī plaša Sergeja Eizenšteina filmu retrospekcija. 24.XI Augstās Dievmātes katedrālē Lejasnormandijas orķestris (vijolnieks Olivjē Šarljē) atskaņo Pētera Vaska opusu Mūzika aizlidojušiem putniem, Musica Adventus un Tālo gaismu. Par centrālo festivāla notikumu uzskatāma Kānas Universitātes apgāda klajā laistās latviešu stāstu antoloģijas Dzintara bālā krāsa atvēršana (sast. Inta Geile sadarbībā ar Nikolā Ozano un Latviešu Literatūras centru). Franču lasītāji še iepazīstināti ar dažādu paaudžu rakstniecēm - Regīnu Ezeru, Gundegu Repši, Evu Rubeni, Noru Ikstenu, Andru Neiburgu, Ingu Ābeli un Rūtu Mežavilku. Arī 2005. gada rudenī Francijā notiks latviešu kultūrai veltīti pasākumi. (ib)

 

_____

 

Valsts Mākslas muzejs papildinājis savus krājumus ar JG lasītājiem labi pazīstamās (skat. JG223:38,41; JG233:48-49) mākslinieces un rakstnieces Lidijas Dombrovskas Larsenas 30 gleznām, no kuŗām daļa bija skatāma izstādē „Gara ziedi"(2004.VII-VIII). Aizpērngad Rīgā laista klajā viņas grāmata Vērojumi un vīzijas.  * * *  JG lappusēs reproducētajai (skat. JG215:2, 50) akvarelistei Gunai Mundheimai sarīkota personālizstāde Ivonnas Veihertes galerijā Rīgā. (re)

 

_____

 

 

Māksliniece, latviete Edīte Kreigera Keita (Cates), ar savu vīru (Tom Cates) Jaunmeksikas (New Mexico) štātā vada ar mākslu saistīto bezpeļņas organizāciju The Land (www.thelandanartsite.com), kuŗas rudens izstādē (2004.X) Death in Two Parts (Nāve divās dalās) dažādu žanru mākslinieku vidū piedalās arī godalgotās „post-folkloras" grupas „Iļģi" dalībnieki Ilga Reizniece (vadītāja) un Māris Muktupāvels ar mūsu tautas bēŗu un veļu dziesmām. Gadu pirms tam, pēc Dziesmu svētkiem San Francisko, „Ilģi" labi apmeklētos koncertos dod iespēju, citu vidū, Jaunmeksikas (Albuquerque, Las Cruces) un Arizonas (Sedona) interesentiem iepazīties ar dalu no mūsu kultūras pūra. (re)

_____

 

Latvijas Zinātņu akadēmijā pērngada vasarā notiek Latvijas Folkloras krātuves (LFK) 80 gadu jubilejas izstāde ar milzumu eksponātu. To vidū tādas kuriozitātes kā 13 g.v. Austras Skujiņas ar rūpīgi vilktiem burtiem pierakstītās tautasdziesmas, Lidijas Galenieces portrets ar vijoli un stāsts, kā, bizēm plīvojot, ar šo vijolīti uz velosipēda apbraukātas 39 Latvijas nabagmājas, un no 50. gadiem - fotouzņēmumi ar tautastērpos sapostām dziedātājām uz dižā padomju tautu tēva Staļina portreta fona, dažādi saukļi un zīmējumi ar zvaigznēm, sirpjiem, āmuriem, miera baložiem un Rietumu pasaules, īpaši anglo-amerikāņu, nopulgojumiem. (re)

_____
 

 

Venēcijas 16. gs. baznīcā Oratorio di San Ludovico (2004.16.X-21.XI) piecas nedēļas notiek Ilmāra Blumberga laikmetīgās mākslas „hepenings" (happening) ar paša mākslinieka sacerētās un 24 valodās pārtulkotās (ieskaitot līvu un šamaniskajā tuviešu) deviņrindu lūgšanas teikšanu, 13 minūšu video un 50 metru gaŗu mākslas darbu, kas uztīts uz liela „zīmējuma rata". Kamēr daži pēc paviršas ieskatīšanās dodas prom (ne sūda es no tās jūsu mākslas nesaprotu!), vairākums paliek līdz beigām, „pushipnozes stāvoklī" atstāj izstādes telpu ar lielu Paldies! uz lūpām par kaut ko vēl nenoformulējamu - tā vēsta kurators Andris Brinkmanis. (re)

_____

 

2004.22.VI Latviešu biedrības nama Līgo zālē notiek videofilmas Personības trimdā pirmizrāde un JG redakcijas locekļa Voldemāra Avena tikšanās ar filmas veidotājiem Marutu Jurjāni, Andri Priedīti, Ilzi Eglīti u.c. Filmā pirms dažiem gadiem Ņujorkā ierakstītas sarunas ar Voldemāru, viņa dzejdarbi paša lasījumā, redzamas viņa gleznas.  * * *  2004.6.X turpat sumināts tiek vēl viens jaungaitnieks - notiek Jāņa Krēsliņa Rakstu 1. sējuma Ceļi un neceļi (Rīgā: Valters un Rapa, 2004) atvēršanas svinības, kur ar runām piedalās LZA ilggadējais prezidents Jānis Stradiņš, Misiņa bibliotēkas direktrise Anna Šmite, filmu producente Ināra Kolmane, Ceļu un neceļu redaktore Dace Lūse u.c. Autoru pārsteidz no viņa bērnības pilsētas Rūjienas ieradusies delegācija, ko vada tās Domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins. Tajā pat dienā, izraudzīts par laikraksta „Diena cilvēku", Jānis Krēsliņš dod plašu interviju Paulam Raudsepam, kam seko prezentācija Latvijas Nacionālās bibliotēkas Galaktikas kluba ietvaros, bet 9.X piedalīšanās Brāļu draudzes jeb hernhūtisma 275 gadu pastāvēšanai veltītā konferencē Vecpiebalgas kultūras namā. Pirmie hernhūtieši ierodas no Vācijas un Čechijas 1729. g., pulcina ap sevi arī latviešus, modinot viņos ne tikai kristīgo vārdu, bet arī nacionālo pašapziņu. (re)

 

_____

 

2004.5.-7.VIII Latvijas Nacionālās operas trupa ar Verdi (Giuseppe Verdi) operas Masku balle un Rubinšteina (Anton Rubinstein) operas Dēmons izrādēm viesojas vienā no nozīmīgākajiem opeŗu festivāliem Eiropā - Savonlinnā, Somijā. Lielākais somu laikraksta Helsingin Sanomat (5. un 6.VIII) nodēvē LNO trupu par vadošo Baltijas un visā Ziemeļeiropas reģionā. Masku balle bijusi īsti dziedāšanas, aktierspēles un muzikālā teātra svētki, un pēc Dēmona noskatīšanās un noklausīšanās: atkal jāsāk ticēt operas žanram, jo šī bija pēc augstākajiem Eiropas kvalitātes standartiem veidota izrāde. (re)

_____

 

Ar Latviešu Fonda un Kultūras menedžmenta centra Lauska atbalstu atklāta jauna mājaslapa: www.dpalbums.lv . Tās mērķis: saglabāt digitālā formātā ieskanētas foto liecības, papildinātas ar stāstiem un komentāriem, par DP (Displaced Persons) nometnēm 40. gadu otrā pusē Vācijā - angļu, franču un amerikāņu okupācijas zonās. Projekta veidotāji (dpalbums@dpalbums.lv; tel.: 3717284813) aicina iesūtīt fotogrāfijas un dzīvesstāstus no dīpīšu laikiem. Rindkopa no jau piesūtītajiem materiāliem: Vienreiz es dancoju un kāds bija redzējis, ka man bija galīgi cauras kurpes, kur papīte bija ielikta, un man iedeva kuponu, lai es varētu sev dabūt kurpes! (..) Mūsu saktas bija veidotas no konservu bundžu skārda, tāpat arī pērlītes vainagiem.  * * *  2004.1.IX tīmeklī ievietota mājaslapa: www.performance.lv - par 15 latviešu „performistiem".  * * *  Vairāk nekā tikai ievērības vērta ir Ulda Baloža mājas lapa par lībiešiem: http://homepage.mac.com/uldis/livonia/livonia.html (re)

_____

 

 

2004. IX Rīgas Dailes teātra aktieŗi Ilze Vazdika un Jānis Paukštello kopā ar režisoru Juri Strengu viesojās pie latviešu skatītājiem 10 ASV un 2 Kanadas pilsētās ar Māras Zālītes neparasto lugu Zemes nodoklis. Viesturneju izkārtoja Latviešu Kultūras biedrība TILTS. levadvārdos pirms izrādes režisors Strenga paskaidroja, ka šī ir luga ar sirdi, kas uzrakstīta ar krampi, un tā bija īsti pa prātam tādiem skatītājiem, kas teātrī nemeklē tikai lētu izklaidēšanos ar sekliem jociņiem. Bija ko pasmieties arī Zālītes lugā, bet bija arī daudz vielas dziļākām pārdomām par milzīgo postu, ko naidīga okupācijas vara nodara cilvēkiem gan tīri fiziskā, gan arī psīcholoģiskā līmenī. No kritikas par nenokārtotiem sociālās apgādes jautājumiem neizbēga arī atjaunotās Latvijas valdība, lugā parādot trūcīgu pensionāru nožēlojami skarbo ikdienu. Visvairāk intriģēja abu lugas "varoņu" personīgo attiecību - mīlestības, naida, greizsirdības, viltības, nodevības, uzupurēšanās - gudri savērptais samudžinājums, kaut gan dažu labu varbūt nepārliecināja autores piedāvātais atrisinājums, šo mudžekli ar liktenīgu vēzienu pārcērtot kā Gordija mezglu. Atradās pa skatītājam, kas pukstēja par šo vai to it kā piedauzīgu, bet rūdītāks mītnes zemes kultūras izpausmju baudītājs gan Zālītes lugā un aktieru tēlojumā nekā īpaši šokējoša nepamanīja. (bs)

 

_____

 

Grupa krievu žurnālistu, rakstnieku un mākslinieku Londonā atjaunojuši neatkarīgo, liberālo žurnālu Kolokol (Zvans), ko 19. gs. vidū (1857-1865) tur izdod opozicionārie demokrāti Aleksandrs Hercens un Nikolajs Ogarjovs. Pirmajā nr. (2002.I) žurnāla galvenie redaktori, mākslas vēsturnieks Aleksandrs Šjepjanovs un dizainers Mihails Aniksta, nosprauž mērķi: izveidot - gan saturiski, gan arī vizuāli - pasaules klases izdevumu, ko lasītu galvenokārt inteliģenti un informēti krievvalodīgie visā pasaulē (vēlāk noskaidrots, ka 46% no lasītājiem ieguvuši vismaz maģistra grādu) un kur būtu iekļauti materiāli par mākslu, literatūru, vēsturi, politiku, ekonomiskām problēmām u.tml. Vienlaikus pausta redakcijas nostāja pret tiem, kas ceļ jauno Krievijas ideoloģiju uz padomju arogances, krievu alkoholisma un Āzijas valstiskā paternālisma pamatiem. Neilgā laikā 6X gadā iznākošā žurnāla metiens sasniedzis 32 000. Žurnāla cena ir trīsarpus angļu mārciņas, un to var nopirkt Rietumeiropā, Ziemeļamerikas kontinentā un arī pašā Krievijā, uz ko Jaunā Gaita noskatās ar skaudību, gaidīdama, kad valsts rīkotāji orgāni Latvijā atkratīsies no padomjlaika likumiem un interesenti varēs brīvi iegādāties mūsu žurnālu Rīgas un provinces grāmatnīcās un kioskos. (re)

_____

Auseklieši no pažobelēm pasaules tālēs, 1945-1950 (Kalamazū, Mičigana, ASV: Auseklieši, 2004. 281 lpp.) - tā saucas vienreizējais krājums ar Augsburgas Ausekļa ģimnāzijas audzēkņu atmiņām. Aizgājis jau vairāk nekā pusgadu simtenis kopš ll Pasaules kaŗa, kad kā politiskie bēgļi bijām spiesti atstāt dzimtās mājas, ievadā raksta šīs grāmatas sirds un dvēsele, galvenā redaktore Biruta Abula, un turpina: Maz vairs aculiecinieku, kas spētu objektīvi izvērtēt vēstures posmu, kas veidoja mūsu paaudzi, mūsu vērtību skālas, mūsu dzīves izpratni un lika pamatus mūsu tālākajām dzīves gaitām. (..) Kopš gadiem Vācijas nometnēs esam izstaigājuši tālus ceļus (..) Lai neļautu pagātnei izzust šī gadsimta mainīgajos laikos, radās domā veidot šo atmiņu krājumu. Neapšaubāmi vērtīgo un vajadzīgo darbu, kas ir daļa no mūsu vēstures, katrā ziņā no 20. gs. politiskās trimdas vēstures, sīkāk aplūkosim vienā no nākošajiem JG numuriem. Starplaikā, lai būtu, tā teikt, lietas kursā, to var pasūtīt par $25 no Birutas Abulas, 140 Country Club Blvd., Plainwell, MI 49080, USA.  * * *  Veltas Sniķeres dzejgrāmatai Pietuvoties vārdiem (Rīgā: Valters un Rapa, 2003) kritiķis un publicists, arī filoloģijas zinātņu doktors, Arno Jundze (skat. JG233:29-31), un dzejniece Liāna Langa nedēļas avīzē Forums (2004.10.-18.IV) katrs veltījuši pa rindkopai. Jundze grāmatas parādīšanos uzskata par notikumu, kas rakstāms ar lielo burtu. Redzot, ka trimdā tapušie darbi brutālās laika novirzes dēļ nemaz tik viegli latviešu literatūras kontekstos „neierakstās", cildināms ir jebkuŗš kvalitatīvs un profesionāls mēģinājums šos darbus un autorus dzimtenes lasītājiem atdot. Un Liāna Langa: Emigrācijā audzēts valodas kristāls, caurspīdīgs un vēss. Ilgstoši koptas gara disciplīnas rezultāts. Krājums bija pamatoti nominēts gada balvai literatūrā, un mani joprojām nepamet izjūta, ka ārpus Latvijas mītošo literātu darbs ar latviešu valodu nav pienācīgi novērtēts.  * * *  Uldis Bērziņš (skat. JG227:42, JG228:27, JG232:2, JG233:7) savas apjomīgās grāmatas Dzeja (Rīgā: Atēna, 2004), kur iekļauti viņa līdzšinējie dzejdarbi, atvēršanas svinībās Vernisāžā, kā jau tas Uldim parasts, neieņēmis stīva, kokaina un pompoza jubilāra pozu, toties, izsakoties Jundzes vārdiem, augstu turot savas dzejas zīmolu, atdzejotāja misiju, dzejoļos izmetot ari pa šerpākam vārdam, kuŗus izdzirdot labā sabiedrībā nāktos tā kā nedaudz nosarkt. Bet, kā teica blakussēdoša kundzīte - nu ko tu Bērziņam padarīsi, ģēnijs ir un paliek ģēnijs (Forums 2004.21.-28.V).  * * *  Krievu okupācijas gados mūsu 20. gs. modernists Viktors Eglītis (1877-1945), Anšlava tēvs, miris čekas apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā vai arī ceļā uz Maskavu. Līdz pat Trešai Atmodai viņa vārds ierakts orvelisko nepersonu sarakstos. Padomju režīma bezsaules norieta laikā Janīnas Kursītes sastādītā Eglīša dzejoļu izlase Baltie akmeņi (1990) kļūst par bibliogrāfisku retumu un nav sameklējama pat Rīgas antikvariātos. Tagad lasītājiem iespēja remdēt interesi Viktors Eglīša daiļdarbu izlasē (Rīgā: Zinātne, 2004. 323 lpp.).Ievērības vērta ir literatūras zinātnieces Birutas Gudriķes grāmata Starp divām rītausmām: Alfreda Dziļuma dzīve un literārā daiļrade (Rīgā: Daugava, 2004. 351 lpp.). Kaut arī rakstnieks pats nepiedzīvo Latvijas atdzimšanu - kaŗš un trimda sabeidz viņa veselību, Latvijā atgriežas viņa romāni.  * * *  Grāmatu Konstantīns Čakste (Rīgā: Jumava, 2004) - par vācu okupācijas laikā nacionālās pretestības organizācijas, Latvijas Centrālās padomes, vadītāju - uzrakstījis Arnolds Auziņš.  * * *  Latvijas Rakstnieku savienības brošūrā Man māli mutē (Rīgā, 2004) Ronalds Briedis apkopojis pērngada Dzejas dienu vienpadsmit viesdzejnieku (lietuviešu, skandināvu un ukraiņu) darbu atdzejas. Knuta Skujenieka priekšvārds.  * * *  Gandrīz vienlaicīgi iznāk pazīstamā, ar angļu Bukera (Booker) prēmiju apbalvotā japāņu rakstnieka Kadzuo Išiguro divi romāni - Kad mēs bijām bāreņi (Rīgā: Vēja suņa klasika, 2004. 304 lpp.) un Dienas atlikusī daļa (Rīgā: Zvaigzne ABC, 2004. 248 lpp.).  * * *  Pirms II Pasaules kaŗa Latvijas Kaŗa muzeja darbinieka Viktors Ernesta Lamstera (1903-1971) sirdslieta ir baltiešu sencilšu militārās vēstures, apbruņojuma un pilskalnu uzbūves pētīšana. Rezultāti publicēti vairākās grāmatās un daudzos rakstos. Bēgļu laikā pag. gs. 40. gadu otrā pusē Vācijā, Eslingenas latviešu kolonijas mākslas skolā, Lamsters lasa lekcijas par latviešu stila vēsturi. Lekciju konspektu 1. dalu (1948) pavājā technikā izdod viņa audzēkņi, bet 2. (1949) - Latviešu daiļamatnieku savienība. 1981. g. Oļģerta Kutcera redakcijā lekcijas sakopotas grāmatā, ko izdod ALA Kultūras nozare. Pirms nepilniem diviem gadiem 1 000 eksemplāros ALA laiž klajā 2. izdevumu - Ievads latviešu stila vēsturē (2003. 227 lpp.) ar Lilitas Spures priekšvārdu. (re)

_____

 

 

Kopš 2002. g. Kultūras akadēmijas paspārnē caurmērā 2 x gadā iznāk žurnāls Pēda (LKA@hotmail.com), kur uz aizmugurējā vāka deklarēts, ka katrs pats sev redaktors un lielais burts „T" katrreiz rakstīts augšpēdus. Pēdu veido gan LKA studenti, gan arī mācībspēks. Vairākiem numuriem pievienoti kompaktdiski. Sīkāk Pēdā ar tās saistoši savdabīgo skatījumu un veidojumu ielūkosimies vienā no nākošajiem JG laidieniem. (re)

_____
 

Dienvidkalifornijas pētniecības institūts (think tank) The Gluton Group piecus mēnešus 17 ASV štatos zinātniski analizējis 2 400 vēlētāju attieksmi pret ASV prezidenta amata kandidātiem Bušu (George W. Bush) un Keriju (John Kerry). 2004.X, nedēļu pirms vēlēšanām, viens no šīs iestādes vadošajiem pētniekiem, Dr. Luis Frends (Louis Friend), paziņojis atklātībai rezultātus - jo cilvēkam zemāks inteliģences koeficients (IQ jeb intelligence quotient), jo vairāk tas atbalsta Bušu. No tiem, kuŗu IQ ir virs 140, 20% bijuši par Bušu (pārējie 80% -- par Keriju), kuŗu IQ ir starp 120 un 140 - 35% par Bušu, starp 100 un 120 - 46%, starp 80 un 100 - 54%, starp 60 un 80 - 60% par Bušu, 15% par Keriju, bet 25% par auto sacīkšu zvaigzni Ernhartu (Dale Earnhardt, Jr.)! Lielumlielais vairums „kantrī" mūzikas (Country Western) cienītāju svēti solījušies balsot par Bušu, klasiskās mūzikas - gandrīz tikai par Keriju, bet „smagā roka" entuziasti sadalījušies līdzīgās dalās -- 50% par Bušu un tikpat daudz par Keriju. (re)

_____
 

2004. g. rudenī iznākusi kabatas formāta latviešu/angļu/latviešu vārdnīciņa, kuŗu sastādījusi Amanda Zaeska Jātniece: Latvian-English/English-Latvian Dictionary & Phrasebook (New York: Hippocrene Books, Inc., 2004. 204 lpp.). Ievadā sniegta izziņa par latviešu tradīcijām, valodas izplatību, burtu izrunu un gramatiku. Apmēram pusi aizņem dažādās sadzīves jomās lietojami teikumi, mērvienību, ielu un valstu nosaukumi, bieži sastopamu uzrakstu tulkojumi, svināmdienu saraksts. Grāmatiņa ir noderīga dāvana cittautiešu draugiem vai ieprecētiem radiem, kas izrāda interesi par Latviju vai gatavojas to apmeklēt. Valodniekiem gan būs nopietni iebildumi pret sastādītājas apgalvojumu, ka katru latviešu alfabēta burtu visnotaļ izrunā vienādi. Šķiet, ka kļūda ieviesusies arī burta "R,r" izrunas skaidrojumā. Kāds acīgs meklētājs nav varējis atrast kā pateikt Es tevi mīlu! Droši vien atradīsies vēl kāda kļūdiņa vai trūkums, taču nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, tādēļ jāpateicas sastādītājai, kas saredzējusi šādas vārdnīcas nopietno vajadzību un uzdrošinājusies ķerties pie lielā darba. Vārdnīca maksā ASV $11,95 un to var pasūtināt no apgāda, zvanot 1-718-454-2366. E-pasts: orders@hippocrenebooks.com. (bs)

 

_____

 

ASV Fulbraita stipendijas (tās 1946. g. nodibinājis mācībspēks un senators J. William Fulbright) 2004./2005. akadēmiskajam gadam doktorantūrā saņēmusi Ilze Zvirgzdiņa (grieķu lingvistikā) un maģistrantūrā - Marina Gurbo, Inese Voika, leva Kalniņa. Pētnieku-profesoru programmā: Daina Bāra, Ginta Uzuliņa, Indra Dedze un tikai viens pats bāleliņš - Klāvs Sedienieks. Skolotāju apmaiņas programmā: Helēna Pavinska un Elita Freija. (re)

_____
 

Latvju Dievtuŗu sadraudzes izdevuma Labietis 108. burtnīcu ievada Ernesta Brastiņa atgādinājums, ka cilvēks ir tik liels, cik liels ir viņa dzīves mērķis. Romāns Pussars, rakstot par latviešu valodu, Latvijas dabu un saderības tikumu, mudina latviešus lepoties ar savu valodu un citē Kronvaldu Ati: Kam sirds nelec jo līksmi latvju vārdus dzirdot, tam tārps sagrauzis sirds. Antija Erdmane-Hermane aplūko Ernesta Brastiņa darbību Latvijas vēstures pētniecībā. Par rudens saulgriežiem ar Miķeļa dienu, appļāvībām, Jumi, Jumja klaipu un veļu laika tradicijām vēsta Arvīds Brastiņš. Arvīds Memenis apceŗ dainās bieži pieminēto "Dieva padomu." Senatnes pētnieks Juris Urtāns ziņo par kādreizējo Silabebŗu ciemu Jēkabpils rajona Variešu pagasta nomalē. Par Silabebŗu avotu ar "svēto ūdeni" saglabājušās daudzas teikas un nostāsti. Nodaļā "Dievtuŗu darbība" lasām par Ernesta Brastiņa Fonda "Sievieši" dibināšanu un citiem dievtuŗu sadzīves notikumiem. 2004. 3. IV mūžībā aizgājušais Leišu Zigfrīds (Zigis) pieminēts nodaļā "Atceres." Izdevuma (iznāk 2x gadā) redaktori ir Māra un Marģers Grīni. (bs)

 

_____

 

2004.28.X starptautiskais medicīnas profesionāļu žurnāls The Lancet (Lancete) publicē Džona Hopkinsa (Johns Hopkins) Universitātes Tautas veselības institūta (Bloomberg School of Public Health) datus par kaŗa darbībā nogalinātiem irākiešu civiliedzīvotājiem kopš ASV invāzijas 2003. gadā - viņu skaits pārsniedzot 100 000. Neatkarīgi pētītāji ārpus ASV jau labu laiku min ap 70 000 dzīvību zaudējušu civilistu, kamēr līdzšinējie skaitļi ASV informācijas avotos svārstās no 16 000 līdz 20 000. No pašu amerikāņu (vai II Pasaules kaŗa laikā arī angļu) rokas bojā gājušo civilistu skaits bieži vien arī pagātnē ticis vairākkārt sarucināts, piem., vadoties pēc faktos pamatotiem vācu avotiem, sabiedroto gaisa uzbrukumā Drēzdenei bojā gājuši vismaz 250 000 cilvēku, toties amerikāņu un angļu avotos uzdotais skaitlis svārstās no 25 000 līdz 40 000... [skat. Frederick Taylor. Dresden: Tuesday, February 13, 1945 (2004)]. (re)

 

_____

 

No JG publicētajiem autoriem par Triju Zvaigžņu ordeņa vai atjaunotā Viestura ordeņa kavalieriem kļuvuši dzejnieks Ivars Lindbergs, Astrida Stahnke, Dagmāra Vallena, Ilga Grava, Ilmārs Krasts Bastjānis, Atis Lejiņš.  * * *  5 000 eiro lielo Baltijas Asamblejas balvu literatūrā (2004) saņem dzejnieks Pēters Brūveris, vizuālajā mākslā lietuvietis Mindaugas Navakas, bet zinātnē igauņu folkloras pētnieks Arvo Krikmans.  * * *  PBLA Kultūras fonds 2004. gadā piešķir Goda balvas (ASV $ 1 000) Veltai Sniķerei par dzejkrājumu Pietuvoties vārdiem, rakstniecei un laikraksta Latvija Amerikā galvenajai redaktorei Ingrīdai Vīksnai un tēlniekam Zigfrīdam Sapietim; Goda diplomus - māksliniecei Valdai Oestreicherei (skat. JG230:24, 42) un tautasdeju kopas „Kamoliņš" vadītājam Mārim Pūlim; Krišjāņa Barona prēmijas ($ 500) - atmiņu grāmatas Dzīves drumstaliņas autoram Andrim Ritmanim (skat. JG237:68) un diriģentam Ziedonim Āboliņam; Atzinības raksti - Indrai Gubiņai par romānu Sārta svītra debesīs (skat. JG238:63-64), Gunai Ikonai par dzejkrājumu Nirstot, tīmekļa izdevuma Toronto Ziņas galvenajai redaktorei Mārai Gulēnai (skat. JG237:23) un teātriniekiem Skaidrītei Pūpedei, Ilgai Freijai, Jurim Freijam, Ritai Kaugurai, Ilgai Rubenei.  * * *  Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lielo medaļu piešķir Imantam Lancmanim par Rundāles pils kompleksa atjaunošanu un izcilu devumu mākslas zinātnē un Andrim Padegam par ieguldījumu lieldatoru operētājsistēmu izstrādē.  * * *  Gadskārtējās Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas Fonda balvas ($20 000 katra) literatūrā un mākslā (arī par diviem iepriekšējiem gadiem) piešķirtas gleznotājam Kazimiram Lauram, ASV (skat. JG236:24, 44), dzejniekam Robertam Mūkam, Latvijā (skat. JG206, JG209, JG210), un JG pastāvīgajam līdzstrādniekam, gleznotājam Laimonim Mieriņam, Anglijā.  * * *  Par izcilu inovāciju tautas attīstības izpētē Apvienoto nāciju organizācijas (United Nations) Attīstības programmas (UN Development Program) Tautas attīstības godalgu vienā no 7 nominācijām saņem Latvijas pētnieku izstrādātais pārskats, kura galvenā redaktore ir Māra Sīmane, mākslinieka un JG līdzstrādnieka Vitauta Sīmaņa (1928-2003) meita. Latvijas pārskats ir ļoti oriģināls. Tas parāda, ka (..) cilvēkdrošība ir aktuāls jautājums arī valstīs, kuŗās nenotiek militāri vai vardarbīgi konflikti - tāds ir godalgas žūrijas dalējs spriedums.  * * *  Režisora Jāņa Streiča filma Vecās pagastmājas mistērija festivālā Austrumi-Rietumi. XXI gs. jaunais kino 1. Starptautiskā Eirāzijas filmu festivālā, Smoļenskā (2004.25.-30.IX), iegūst speciālu diplomu un balvu - spārnotas sievietes skulptūru bronzā.  * * *  Par LZA Goda doktoriem kļūst ķīniešu un japāņu valodas speciālists, daudzu rakstu un vairāku grāmatu autors Edgars Katajs un lietuviešu vēsturnieks un archeologs Mikola Mihelberts, kuŗš daudzu citu tematu vidū pētījis un aprakstījis seno zemgaļu un sēļu kapulaukus.  * * *  Arī pati prezidente nepaliek bešā. Atzīmējot Latvijas karoga 275 gadu jubileju, viņai tiek pasniegts Cēsu Vēstures un mākslas muzeja audēju darbnīcas meistares Dagnijas Kupčes gobelēna technikā no smalkvilnas dzijas noausts 75 x 150 cm liels karogs. Kā zinām, Latvijas nacionālās krāsas tiek pamatotas ar Livonijas Atskaņu jeb Rīmju chroniku, kas, ap 1280. g. aprakstot Nameiša kaŗa gājienu pret Vidzemi, vēsta: Rīgā ieradās no Cēsīm kādi 100 zemes sargi ordeņbrāļa vadībā. Pēc tagadējās cēsnieku (wendischen) parašas viņu kaŗa karogs ir sarkanas krāsas ar baltu svītru. (re)

 

_____

 

Ikgadējās Ministru kabineta balvas (2004) piešķirtas habilitētajam ķīmijas doktoram Edmundam Lukevicam, teātŗa zinātniecei Lilijas Dzenei, diriģentei Ausmai Derkēvicai, Vidzemes augstskolas rektoram, habilitētajam bioloģijas zinātņu doktoram Pēterim Cimdiņam un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas jauniešu korim Kamēr... Balva 5 000 latu, Goda diploms un krūšu nozīme. (ib)

_____
 

Izvērtējot ekonomikas attīstību pēdējo desmit gadu periodā, Ekonomijas apvienība 2010 piešķīrusi Spīdolas balvas (2004) Eināram Repšem (JL) un Andrim Šķēlem (TP). (ib)

_____
 

 

Denveras Starptautiskā filmu festivālā ASV kinorežisores Lailas Pakalniņas Pitons ieguvis Kšistofa Košlovska vārdā nosaukto balvu par labāko filmu. Otrs balvas ieguvējs ir horvātu režisors Zrinko Orests. Pitonu turpinās izrādīt ārzemēs, ieskaitot Bangladešu un Indiju. (ib)

_____

 

 

Archeoloģiskie izrakumi Stāmerienes pagasta Smoņu senkapos (cirvis, nazis, šķēpa uzgalis, galvaskausu un rotaslietu fragmenti) liecina, ka jau no 7. gs. tagadējā Gulbenes rajona teritorijā ienākušas latgaļu ciltis. Diemžēl senkapiem draudot vai nu ieskalošana Stāmerienes ezerā, vai arī pārvēršanās par plūdmali, jo zeme visapkārt privatizēta - tā vēsta archeoloģe Sandra Zirne. (re)

 

_____

 

 

Vidzemei veltītajā 3x3 nometnē Katskiļu kalnos pie Ņujorkas 2004. g. vasarā archeologs Dr.hist. Guntis Zemītis savās interesantajās lekcijās par Vidzemes aizvēsturi, pilskalniem un ezerpilīm kā uzskates materiālu ņēma palīgā "plēvītes" - par plēvītēm Latvijā sauc transparentus (angliski: transparency), ar kuŗu palīdzību uz ekrāna projicē attēlus, kartes, diagrammas utt. Jāapsveic mēģinājums izvairīties no svešvārda, kaut arī šai rakstītājai "plēvīte" atgādina kopš bērnu dienām ienīsto šķebīgo, virs atdziestoša vārīta piena savilkušos kārtiņu. Vai piemērotāks apzīmējums caurspīdīgajām lapiņām nebūtu "plēksnītes," vai varbūt "caurspīdītes?" (bs)

_____
 

 

Zīmīgs ir levas Janaites teiktais Forumā (2004,31:45): Un pavisam liela galējība ir tā, ka sevišķi aktīvi valodas kopēji un nebūšanu uzrādītāji ir latvieši, kas daļu sava mūža pavadījuši aiz Latvijas robežām, skolā gājuši 30. gados, bet uzskata, ka viņu svešumā saglabājusies valoda ir vienīgā pareizā, aizmirstot, ka valoda vispār ir mainīgs process un tajā vienlīdz iedzīvojas kā rusicismi, tā anglicismi. Brīžam šķiet, ka valodas nebūšanas ir gandrīz vienīgā Latvijā pamanītā problēma. (re)

 

_____

 

Latvijas Rakstnieku savienības paspārnē 2004.III un IV notiek dažādi pasākumi sakarā ar rakstnieka Jāņa Širmaņa 100 gadu atceri Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē, Madonā. Pērngad RS par biedriem uzņemti: Matīss Treimanis, Ronalds Briedis, Egīls Venters, leva Kalnciema, A1ise Tīfentāle, Vilis Dzērvinīks, Milda Austra Geidāne (Milda Ābola), Ieva Lešinska Geibere, Inga Gaile, Agita Draguna un Irēna Gransberga. (re)

_____

 

Saeimas deputāts, komponists Raimonds Pauls (TP), intervijā krievu avīzei Vesti segodņa nopukojas, ka Latvijai vajadzētu atturēties kritizēt Krieviju un likt mierā tās prezidentu Vladimiru Putinu. Izciliem cilvēkiem izcilas domas, tomēr Raimonds Pauls nenosaka partijas vai valsts ārpolitikas kursu - tā Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP). (re)

_____

 

Kazahstānas prezidents Nursultāns Nazarbajevs, nododot (2004.8.X) prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai 227 uz Kazahstānu izsūtīto latviešu dokumentu kopijas, izsaka sapratni, kāpēc Latvijai ir tik svarīgi izzināt Staļina represijās cietušo likteņus, proti, kazahu pieredze bijusi līdzīga - piespiedu kolektivizācijas laikā pag. gs. 30. gados bojā gājuši 40% iedzīvotāju. (re)

 

 

 

 

 

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Biruta Sūrmane un Rolfs Ekmanis.