MŪŽĪBAS CEĻU UZSĀK viens no pirmajiem trimdas literatūras demitoloģizētājiem Dzintars Sodums (1922–2008) – romānists [Taisām tiltu pār plašu jūru (1957, 1993), Lāčplēsis trimdā (1960, 1990), Savai valstij audzināts (1993), Jauni trimdā (1997, PBLA KF balva)], dzejnieks [Trīs autori (1950, kopā ar Veltu Sniķeri un Ojāru Jēgenu), Kopotu rakstu 6. sēj. Dzeja (2005)], literatūras kritiķis (žurnālos Ceļa Zīmes, Jaunā Gaita, laikrakstā Latvju Ziņas u.c.) un tulkotājs, visvairāk no angļu valodas (Hemingveja Farewell to Arms / Ardievas ieročiem, Steinbeka Of Mice and Men / Par pelēm un cilvēkiem u.c.). ASV trimda dokumentēta Kopotu rakstu 7. sēj. Viņpusē (2007). Viens no Soduma ievērojamākajiem panākumiem ir īru rakstnieka Džeimsa Džoisa (James Joyce,1882–1941) 20.gs. literatūras stūrakmeņa Ulisses (1922) latviskošana. Romāna Uliss meistarīgo tulkojumu 1 100 eksemplāros (1960, 720 lpp.) Zviedrijā (Västerås) izdod Jāņa Abuča apgāds Ziemeļblāzma. Citējot Mārtiņu Zelmeni, padomju laikos Latvijas latvieši, kam bija intelektuālas slieksmes, milzīgo ķieģeli slepus lasīja kopētu, reizumis vismaz divtik smagu kā oriģinālā publikācija. 33 gadus pēc Soduma tulkojuma pirmpublikācijas to pārbulicē Latvijā. Apmēram gadu pēc iesaukšanas Latviešu leģionā (1943) Sodums dezertē un kļūst trimdinieks Zviedrijā (1945–1963), tad ASV – līdz 2006. gadam, kad atgriežas Latvijā, kur viņš faktiski bija un palika arī svešumā dzīvodams.    

Dzejnieks un viens no Mazā teātra Sanfrancisko dibinātājiem, arī aktieris un režisors, jaungaitnieks Ivars Lindbergs (1932–2008) bēgļu gaitās nonāk vispirms Vācijā (1944), tad Austrālijā (1949 – Pertā, Melburnā) un pēdīgi ASV (1963 – Čikagā, Kalifornijā). Astoņus gadus strādā par kartogrāfu Sauda Arābijā. Vairākus gadus trimdas Latviešu Rakstnieku apvienības (LaRA) priekšsēdis. Plaša dzejas kopa kopkrājumā Kvintets (1961), kam seko dzejkrājumi Starp atnākšanu un aiziešanu (1967), Per mani pirmo, man tālāk mājas (1976 – dzejlapa), izlase Manu nepabeigto viduslaiku pūšamie vārdi (1992), Noklīdušā Torņkalna puikas dziesmiņas (2002). Būtiska ir daudzu grāmatu autores, Prof. Dr. Janīnas Kursītes (Latvijas U.) rindkopa e-vēstulē (2008.18.V) par Dzintaru un Ivaru: Viņi priecēja mūs ar krāsu drūzmu un formām. Dvēsele nu ir apmulsusi – viņi aizejot atstājuši lielu, lielu, šķietami neaizpildāmu spraugu mūsu literatūras dārza vārtos. Pirmā spilgtā iepazīšanās ar trimdas literatūru bija slepeni uz Tartu Universitāti, kur 1970. gadu sākumā mācījos, atnākušais Soduma tulkojums – Džoisa Uliss. Laikam tikai uz divām naktīm iedots. Bija jāpaiet vairāk nekā divdesmit gadiem, lai uzzinātu kaut ko vairāk par Sodumu. 80. gadu pašās beigās un 90. gadu sākumā uzvirmoja un satrauca Ivars Lindbergs ar savu pantu. Cik tie bija laimīgi trimdas un Latvijas saskares brīži! Vēlākos gados abpusēja saskare starp abām literatūrām un ļaudīm bija mierīgāka – raksta un lieliski! Un tikai, kad šis zaudējums, saproti īsti, cik lielu vietu šie divi vīri mūsu kultūras telpā aizpildīja.   

Ļauna slimība pieveic mākslas kritiķes Anetes Ivsiņas apcerēto un reproducēto (JG253:42-45) gleznotāju Lauru Cīruls (1959–2008).   

Rakstnieks, Neatkarīgās Rīta Avīzes redaktors (1990–1998) Andris Jakubāns (1941–2008). Publicē stāstu krājumus Mana baltā ģitāra (1968), Vakariņas ar klaunu (1974), Burves aiziešana (1980), Un atkal melnais suns pie kājām (1988). Raksti apkopoti krājumā Cita tūkstošgade (2000).   

Aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs Alfrēds Jaunušāns (1919–2008). Spēlē daudzas nozīmīgas lomas (Ibsena Leļļu nams, Šillera Dons Karloss, Šekspīra Henrijs IV, Bulgakova Moljērs, Blaumaņa Skroderdienas Silmačos, Anšlava Eglīša Bezkaunīgie veči u.c.). Iestudējis citu lugu vidū Raiņa Pūt, vējiņi un Uguns un nakts, Brigaderes Kad sievas spēkojas, Brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiki, Lorkas Bernardas Albas māja, Brechta Trīsgrašu opera u.c.   

Literatūrkritiķa Osvalda Kravaļa (1942–2008) raksti par dzeju apkopoti krājumā Jābūt (1984), dzejoļi kopkrājumos.   

Rakstnieks, publicists Tālivaldis Treicis (1939–2008), vēsturisku romānu Savas taisnības meklētāji (1980) un Zeme – zemīte (par Jelgavas pagātni), arī vairāku dzejkrājumu un autobiogrāfiskā romāna Jāņu laika bērns (2001) autors.   

Slāviste (Syracuse U.) Dr. Anna Grapmane Kalniņa (1904–2007), kuras devums latviešu kultūrai ir vesela rinda pasaulē pazīstamu rakstnieku darbu tulkojumi (Giovanni Pontano, Adelbert von Schamisso, Moris Maeterlink, Sigrid Undset, Pearl Buck, Mirko Jelušić u.c.).   

 Latviešu fonda padomes vicepriekšēde Astrīda Lēvenšteina (1964–2008). Ieguvusi latvisku izglītību Beverīnas vasaras vidusskolā (ASV) un Minsteres latviešu ģimnazijā (Vācijā). Beidz Merilendas U. (U. of Maryland). 6 gadus strādā Rīgā, arī Lietuvā. ASV Valsts departamentā veido mācību un studējošo izmaiņu programmas starp ārvalstīm.   

Lietuviešu valodnieks, tulkotājs, daudzu grāmatu un rakstu autors, žurnāla Kulturos barai redaktors, akadēmiķis Bronys Savukynas (1930–2008). Pērngad viņš kļūst Lietuvas Kultūras un mākslas prēmijas (Vyriausybės kultūros ir meno premija) laureāts.

(re)
 

---

 

Par īstiem tautas un lustēšanās svētkiem top XXIV DZIESMU UN XIV DEJU SVĒTKU LAIKS, par latvisku kopā sanākšanu ne tikai galvaspilsētā, bet arī ārpus tās – neraugoties uz ne vienu vien skeptisku balsi par izredzēto svētkiem un prestiža pasākumu (Gundega Repše), jo uz galvenajiem koncertiem, uz dziesmu un deju lieluzvedumiem biļetes bijušas pieejamas galvenokārt tiem, kam ir „sakari”, vai kas bijuši ar mieru maksāt „blatu”. Par laimi stāvokli glābj fakts, ka jau pirms oficiālā sākuma (2008.6.VII) līdz pat svētku finālam (12.VII) iespējams apmeklēt daudzus dažādus mākslinieciskus uzvedumus par pieņemamām cenām vai pat pilnīgi bez maksas – tautas mūzikas (arī ziņģu) koncertus un maratonus, tautas deju un vokālo ansambļu konkursus, sakrālās mūzikas koncertu Doma baznīcā, teātru dziesmu spēles, virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanu, mākslas galerijas un izstādes, no kurām sevišķi izceļama tautas lietišķās mākslas izstāde Es vidū Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Uzvaras bulvārī, un vēl daudz ko citu. Mežaparkā svētkus ievada ne visai izcils atklāšanas koncerts Dziedot dzimu, dziedot augu un pirms tam varens dalībnieku gājiens no Daugavmalas pa Kaļķu ielu garām Brīvības piemineklim un tālāk līdz pat ar ziediem un svētku vainagu izrotātajai Irbīša skulptūrai pie Dailes teātra. Vairāk nekā sešas stundas garām skatītajiem ielu malās virzās visu Latvijas novadu krāšņos tautas tērpos ģērbušās sievas, vīri un bērni, vismazākie bērnu ratiņos. Svētkos piedalās 38 500 dalībnieku, to vidū 394 kori un vokālie ansambļi ar 18 464 dziedātājiem, 544 deju kolektīvi ar 13 317 dalībniekiem, 120 koklētāji, 60 pūtēju orķestri, 20 tautas mūzikas ansambļi un lauku kapellas, kā arī krietns tautas lietišķās mākslas amatnieku un amatierteātru spēlētāju pulks. Svētku kulminācija: lieliski choreogrāfētais deju lieluzvedums „Izdejot laiku” Daugavas stadionā ar 13 317 dejotājiem no dažādu paaudžu deju kolektīviem un trīs stundu ilgais noslēguma koncerts Mežaparkā ar 12 000 uz Lielās estrādes visai cieši sablīvētiem dziedātājiem (skatuve domāta 9 000 dvēselēm), 900 dejotājiem un vairāk nekā 100 mūziķiem (ieskaitot Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri) – abus lieluzvedumus iespējams noskatīties arī TV tiešraidē. Dienu pirms katra no tiem notiek pavisam maz atšķirīgie ģenerālmēģinājumi, uz kuriem biļetes samērā viegli bijis iespējams dabūt pat vienkāršiem mirstīgiem, ieskaitot šo rindiņu rakstītāju. Dalībnieki un arī uz ļoti neērtiem soliem sēdošā publika (ārvalstu vēstniekiem u.c. svarīgiem ļautiņiem izsniedz polsterētus spilventiņus kopā ar plastmasas plēvīti lietus gadījumā) uzgavilē tautas tērpu uzvilkušajam Valdim Zatleram, kad prezidents savā ne visai raitajā uzrunā aicina klātesošos jau šogad iekļaut obligāto dziedāšanu mūsu skolu programmās, jo mūsu vienotība ir dziesmu spēkā! Par spīti šādiem tādiem mīnusiņiem nebūs pārspīlēts apgalvojums, ka svētku dienās tikai pavisam reto nepārņem tautiska kopā būšanas sajūta, īpaši beigu koncertā, kas iesākas ar Dievs, svētī Latviju! un beidzas ar divreiz grandiozi nodziedāto Jāzepa Vītola Gaismas pili (Ausekļa vārdi) ar mirdzošām uguntiņām koristu rokās, un pašās beigās ar spontāni vēlreiz nodziedāto valsts himnu. Pirms tam ne mazāk emocionālus brīžus („ar skudriņām” un dažbrīd asarām) rada Pūt, vējiņi! mūsu lasītājiem labi pazīstamā, no Ziemeļamerikas kontinenta uz svētkiem atbraukušā Imanta Ramiņa apdarē, bet vēl vairāk Mārtiņa Brauna meistarīgā Saule. Pērkons. Daugava (Raiņa vārdi) un Raimonda Paula Manai dzimtenei (Jāņa Petera vārdi). Arī abas pēdējās uz klausītāju un koristu pieprasījuma tiek nodziedātas divreiz. Goda virsdiriģentu vidū ir arī šā gada Latvijas mūzikas balvas laureāts, pedagogs un kordiriģents, 95 gadus vecais trimdinieks Roberts Zuika (skat. JG253:49). Neraugoties uz mākslinieciskā vadītāja un virsdiriģenta Māra Sirmā paskaidrojumu – mums Latvija ir gaiša Saules zeme, Saule – cilvēka uztverē ir pārlaicīga Saule, Saule – kā pasaules centrs, Saule – kā atmodas simbols, visa labā nesēja, daudziem jāpasmaida par noslēguma koncerta nosaukumu: Latvija – Saules zeme. Toties simtprocentīgi var pievienoties leģendārajam diriģentam un koncertā vienam no virsdiriģentiem Imantam Kokaram, kura ieskatā dziesmu svētki ir kolektīvs psichoterapijas seanss, jo, kur dziesmas dzied, tur naida nav, par ko pēdējā dienā labu liecību dod apmeklētāju sadziedāšanās ne tikai tramvajos un autobusos, bet arī Mežaparkā pēc koncerta – līdz pieciem rītā. Pirmreizējs notikums dziesmu svētku vēsturē! Tajā pat laikā gan no pilsētniekiem, gan arī lauciniekiem jādzird, ka tāda pat vienotība kā svētku dienās būtu jāizrāda ne tikai dziedot, bet arī protesta referendumā pret tiem, kas rūpējas visvairāk par savu kabatu piepildīšanu un turpina izzagt un iztirgot Latvijas neatkarību.

(re)

No Dziesmu svētku vēstnešiem par vienreizīgu, mākslinieciski augstvērtīgu brīnumu izvēršas ģeniālā Māra Sirmā vadītā jauniešu kora Kamēr... koncerts Pasaules saules dziesmas ar 17 pasaules komponistu (skat. JG253:51) saulei veltītām dziesmām LU Lielajā aulā (3.II). Trīs nedēļas vēlāk šis koncerts notiek pasaules koru simpozijā Kopenhāgenā.   

Siguldā, Rīgas Domā, Liepājā un Mālpilī (2008.26.–1.VII) risinās 5. Kremerata Baltica festivāls Spēlējam (arī) klasiku / We Play Classics (as well). Par Siguldu, Rīgas Domu un Liepāju nav ko brīnīties, bet par Mālpili (9.VIII tā svin 800 gadu jubileju) ar mazliet vairāk nekā 2 000 iedzīvotājiem gan! Festivāla ietvaros pirmšķirīgā, Eiropā labi pazīstamā Amsterdamas Universitātes simfoniskā orķestra (85 spēlētāji!) sarīkotā labdarības koncertā (diriģents Daan Admiraal, vijole Anna Giskes) Kultūras nama palielā zāle piepildās ar dažādu paaudžu (ne tikai vecīšu) klausītājiem, krietni vairāk nekā iepriekšējā vakarā Dzelzs vilka (Jura Kaukuļa) savādāka kalibra izklaides koncertā miesta parkā. Vai kaut ko tādu iespējams iedomāties, piemēram, Savienotajās Valstīs, kur no 304 miljoniem tikai pavisam mikroskopisks skaits klasiskās mūzikas entuziastu zina, kas ir simfonija vai opera?   

21.VI Siguldā notiek plašs Dailes teātra vasaras festivāls ar teātra izrādēm, koncertiem, to vidū Rēzijas Kalniņas un Ģirta Ķestera modernistiskā, reliģiski ievirzītā programma Romas Katoļu baznīcā, bet Pilsdrupu estrādē koncertstāsts Melanholiskais valsis (Jāņa Jurkāna un Dž. Džilindžera librets) par romantiskāko un liriskāko latviešu skaņradi Emīlu Dārziņu – piedalās koris Kamēr... un Dailes teātra aktieri.   

Brīvdabas muzeja Kurzemes sētā (1.VII) tiek dziedātas Vairas dziesmas un pārdošanā laists kompaktdisks ar tādu pašu nosaukumu – pirmais mūzikas disks, ko izdevis kādas valsts bijušais vadītājs, konkrēti, Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura folkloristiskajā koncertā kopā ar vīru, dēlu u.c. skandē no paaudžu paaudzēm pašas dzimtā iemantotos, arī folkloras studijās balstītos dziesmu tekstus un melodijas, piemēram, Velējos, skalojos vai Lustīte mana, laimīte mana.

(re)

Žurnāla American Record Guide (2008.III/IV) kritiķis Pārsons (Parson) aplūko Bruno Skultes operas Vilkaču mantiniece ierakstu divos tvartos (Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris, diriģents Andrejs Jansons, solisti Andžella Goba, Armands Siliņš, Guntars Ruņģis, Inga Šļubovska, Antra Bigača u.c.). Neskaitāmu jaunu operu izvērtētājs Pārsons atzīstas, ka ar Skultes mūziku sastopas pirmo reizi un jauno operu sācis klausīties ar piesardzīgu ziņkāri. Pārsons īsi ieskicē komponista dzīves stāstu, uzsverot, ka, arī kā bēglis Vācijā un ASV, Skulte allaž domājis par latviešu mūziku. Oldenburgā, Vācijā, 1947. gadā rakstītās operas orķestrācija komponista dzīves laikā līdzekļu trūkuma dēļ palika nepabeigta. Tikai gatavojoties Skultes simtgades atzīmēšanai, diriģents Andrejs Jansons ar LNO operas ģildes (Ņujorkā) atbalstu varējis pabeigt operas instrumentēšanu un sagatavot koncertuzvedumu operā 2005.3.XI. Kritiķa ieskatā tvartā atskan superromantiska opera ar austrumeiropiskas eksotikas piedevām, atgādinot atsvaidzinātu, labi orķestrētu Musorgski. Skan plašas melodijas, daudzi kora dziedājumi, netrūkst jūsmīgu, aizraujošu emociju. Skaistā mūzika labi ataino dramatiskās norises, tāpat kā ieraksta izpildījums labi ataino operas saturu. Kā pati opera, tā šis ieraksts ir apsveicams iepriecinājums, secina kritiķis, piebilstot, ka tvartiem pievienots libreta teksts latviešu un angļu valodā.   

Latviešu ģimenes mazdēls, 25 gadu vecais tenors Aleksandrs Šrāders (Alek Shrader) debitējis Almavivas lomā Rosīnī operā Seviļas bārddzinis Sentluisas (St. Louis, Missouri) pilsētas operā. Viņš piedalījies Ņujorkas Metropolitēna operas konkursā un ieguvis godalgu. Richarda Takera (Tucker) fonds savukārt piešķīris Zāras Takeres stipendiju. Šrāders beidzis Oberlina konservātoriju Ohaijo pavalstī un piedalījies vairākās slavenu dziedoņu meistarklasēs, kā arī dažādās jaunu operas mākslinieku programmās.   

Itāļu apgāda Universe Rizzoli nesen izdotajā 960 lpp. biezajā grāmatā 1001 Classical Recordings You Must Hear Before You Die (1001 klasiskās mūzikas ieskaņojums, kas jādzird pirms nāves) vesela lappuse veltīta Pētera Vaska vijoļkoncertam Tālā gaisma, uzsverot Vaska un citu starptautiski pazīstamo Baltijas valstu komponistu nozīmīgo iespaidu uz mūsdienu mūzikas attīstību. Izcelti arī divi citi Vaska darbi – Musica dolorosa un Viatore. Vaska biogrāfija papildināta ar komponista izteicienu: Es savos darbos degu. Mana uguns ir tā, ko jums dodu.   

Mineapolē, ASV, viesojās (2008.17.–19.IV) vijoļvirtuoze Baiba Skride (skat. JG253:50–51). Kopā ar Minesotas simfonisko orķestri (diriģents Osmo Vanska) viņa atskaņo Fēliksa Mendelsona Koncertu vijolei un orķestrim mi minorā. Vietējie amerikāņu laikraksti plaši apraksta koncertu, minot, ka jaunā māksliniece ir latviete, dzimusi un skolojusies Latvijā un ieguvusi atzinību daudzās Eiropas valstīs.

(bs)

GRĀMATU nodaļā šoreiz jāapmierinās tikai ar trim 2008. gadā klajā laistiem darbiem, kam sakars ar dziedāšanu: Laimas Muktupāvelas dokumentālo romānu BrāliBrāli (Dienas grāmata, 399 lpp.) par slavenajiem diriģentiem, 87 gadus vecajiem dvīņiem Imantu un Gīdo Kokariem – tāpat kā dažās iepriekšējās grāmatās autore ir ievietojusi tekstā pati sevi (mirušās Edites tēlā); Ilmas Grauzdiņas faktuāli bagātajā rokasgrāmatā Izredzētie: Latvijas Lielā kora virsdiriģenti (Tautas mākslas centrs, 355 lpp.) bez vērtīga dziesmu svētku chronoloģiska pārskata ievietotas arī vairākas kultūrfilozofiskas esejas. Turklāt vesela nodaļa veltīta trimdas dziesmu svētku virsdiriģentiem; Anitas Mellupes darbs Māris Sirmais un Latvija Dzied! (Likteņstāsti, 192 lpp.), kam pamatā intervijas, iespaidi etc., veltīts šobrīd Latvijas diriģentu zvaigznājā pašam spožākajam spīdeklim.

(re)

Laura Kalinka

VIRTUĀLĀ ENCIKLOPĒDIJA (VE). 1776. gadā Leipcigā izdota Garlība Merķeļa grāmata Die Letten, vorzüglich in Liefland, am Ende des philosophischen Jahrhunderts, kuras Aleksandra Būmaņa latviskojums – Latvieši, sevišķi vidzemnieki. Filozofiskā gadu simteņa beigās – pirmoreiz var iznākt tikai 1905. gadā (līdz tam darbs latviski izplatīts vairākos rokrakstos). Publicistiski vēsturiskā grāmata atklāj Eiropai zemniecības postu Vidzemē un pieprasa atcelt dzimtbūšanu. No laikraksta Brīvā Latvija (2008,19) uzzinām, ka Merķeļa darba 200. jubilejas gadā (1996) enciklopēdiski ievirzītā Laura Kalinka klusībā uzrunā 1850. gadā mirušo autoru: Redz kā, Merķeli, latvieši vēl pēc divsimt gadiem ir dzīvi, un tagad viņiem vēl ir iespēja sadoties rokās tīmeklī! Pēc gadiem diviem šī doma sāk īstenoties Lauras izveidotajā VE, kas atrodama uzklikšķinot www.gramata21.lv. Sākotnēji ievērojams atbalsts gūts no Sorosa Fonda, pēcāk roku pie svētīgā darba pieliek arī enerģiskās Aijas Ebdenas vadītā Latviešu kopība Vācijā un PBLA. VE veidotājas motivācija: saglabāt vēsturisko atmiņu. (Ja nebūtu tās, mums ietu daudz grūtāk, līdzīgi kā pašlaik baltkrieviem un ukraiņiem.) Un par atlasi: princips ir viens – latvietis. Sākumā viņa pati uzklausījusi cilvēkus, pierakstījusi viņu dzīvesstāstus, kam seko sekmīga griešanās pēc novadpētniecībā ieinteresētu skolu palīdzības – šogad VE darbā līdzdarbojas ap 40 mācību iestāžu. Pašlaik VE iekļauti ap 2 800 dzīvesstāstu, arī trimdinieku. Ir bijuši vairāki tematiski pasākumi (Ejam pretī Dziesmu svētkiem, Latvijas neatkarības atjaunošanas dalībnieki, Latvieši pasaulē u.c.). Pērngada projekts – Zentai Mauriņai veltīts eseju un pētniecisku darbu konkurss, kamēr tekošā gada aktivitātes veltītas Latvijas 90 gadu jubilejai. Diemžēl dzīvesstāstu kopojumā nav Krievijas latviešu biogrāfiju, jo viņi vēl arvien baidās no iespējamām represijām savā mītnes zemē. Es ļoti vēlos, lai šajos rakstos, kas tiek iesūtīti VE, cilvēki var izpaust savu pozitīvo kredo, lai izstāsta savu dzīvesstāstu, kā paši redz. Un lai raksta jauni cilvēki par saviem vecākiem, vecvecākiem, par saviem kaimiņiem, novadniekiem ­– tā Laura Kalinka. Arī JG ieskatā dzīvesstāstu iesūtīšana VE ir visu pienākums neatkarīgi no dzīvesvietas.

(re)

MĀKSLA. Latvijas Mākslinieku savienības 18. kongresā par LMS prezidentu 27.VI atkārtoti ievēlēts Mārtiņš Heimrāts.   

17.gs. holandiešu mākslinieka Petera de Grebbera (Pieter Fransz de Grebber) gleznas Dziedošs zēns pēdējais reģistrētais īpašnieks bijis Varšavas geto noslepkavotais (1942) mākslas darbu kolekcionārs Abe Gutnajers. 80. gados glezna nonākusi latviešu kolekcionāra Jura Mezaka rokās, kad kādam viņa draugam nomiris tuvinieks. Mezaks un Gutnajera mantinieki nolēmuši gleznu pārdot, peļņu sadalot uz pusēm. Šā gada aprīlī slavenajā Christie’s izsolē par 46 100 britu mārciņām to iegādājies holandiešu vecmeistaru darbu kolekcionārs Džonijs van Hēftens. Nav zināms, kā Grebera Dziedošais zēns pēc īpašnieka bojāejas nonācis Latvijā. Minētā summa ir tīrais sīkums, salīdzinot ar Marka Rotko (Rothko) gleznu Number 15 (1952), kas pārdota par 50,4 miljoniem dolāru, un Freuda (Lucian Freud) monumentālā resnā ledija jeb Big Sue (īst. nosaukums Benefits Supervising Sleeping, 1995) – par 33,6 miljoniem.   

Sandras Krastiņas vadītajā žurnālā Dizaina Studija (2008,3) Jānis Borgs, Barbara Ābele, Arturs Naumovs, Andris Breže (skat. zīm. JG253:1), Anita Zabiļevska, Viesturs Staņislavskis, Inese Zandere u.c. pūlas noskaidrot, kāds sakars mākslai ar dizainu. Citu materiālu vidū labs ieskats dots Dizaina mesē Milānā ISaloni 2008 un Holandes dizainera Bertjana Pota darbā.

(re)

INTERVIJAS. Portālā eurozine (www.eurozine.com/articles/2008-04-11-ricks-lv-html) 14 lpp. aizņem no Rīgas Laika pārņemtā Ievas Lešinskas intervija (tulk. no angļu) ar Bostonas U. humanitāro zinātņu un Oksfordas U. dzejas profesoru Kristoferu Riksu (Ricks). Intervijas pirmā puse veltīta Vjetnamas kara laikā un arī pēcāk ļoti populārajam dziedonim un dziesmu komponistam Bobam Dilanam (Bob Dylan), pēc tam dzejniekam T.S. Eliotam, literatūras apcerētājam Haroldam Blūmam (Bloom), starpībai starp amerikāņu un angļu studentiem u.tml.   

Ievas Leijasmeijeres intervijā Kultūras Forumā (27.VI–4.VII) mākslinieks, Dienvidmeinas U. (U. of Southern Maine) mākslas un fotogrāfijas prof. Juris Konrāds Ubāns cita vidū pastāsta par Leldes Kalmītes aizsākto trimdas latviešu mākslinieku darbu kolekciju, kas jau šovasar no pastāvīgās mītnes Valmierā sāk ceļot pa dažādiem Latvijas novadu muzejiem. Ārlatviešiem nav ne telpu, ne resursu darbu glabāšanai un pastāvīgai eksponēšanai. Ubāns vēl ieminas par maldīgo priekšstatu Latvijā, ka Amerikas latvieši visi ir ļoti bagāti, mākslinieki jau pārsvarā visur ir nabagi.   

Klīvlendas un Minsteres latviešu dziesmu, arī XX Vispārējo dziesmu un deju svētku dalībnieks, iecienīto Mārtiņa dziesmu grāmatu kompilētājs, Mārtiņš Zandbergs, kurš pirms 11 gadiem pārceļas uz dzīvi Latvijā, atceras Dienā (21.VI) savus skolotāja gadus Minsteres Latviešu ģimnazijā: Tāda kopā būšana deva spēku. Mums tas bija pastāvēšanas instinkts. Apliecināt savu latvietību un parādīt, kas esi.

(re)

Laimas Pakalniņas filmu cikla Elementi trešā īsmetrāžas filma Uguns Grimstādes (Grimstad) XXXI Norvēģijas īsfilmu festivālā saņem PRIX IUP (arī naudas prēmiju – 2 000 eiro). Pakalniņa uzņēmusi vairāk nekā 20 pilnmetrāžas un īsflmas.

(re)

VIA DOLOROSA. LOM izstādē Latvijas brīvības kareivji – Nacionālo partizānu karš 1944–1957, kas skatāma līdz 30.X, uzsvars likts uz ne pārāk pazīstamiem materiāliem, to vidū pašu partizānu uzņemtām fotogrāfijām, kaut arī, kā vēsta Latvijas Avīze (2008.19.V), nav noslēpums, ka bieži vien foto autori bijuši vienībās iesūtīti VDK aģenti, un vēlāk fotogrāfijas izmantotas represiju izvēršanai pret partizānu tuviniekiem.

DIASPORA. Tautiešu (ārpus Latvijas mītošo) mēnesis neoficiāli iesākas ar PBLA Kultūras fonda darba sēdi 2008.30.VI Rīgā ĪUMSILS* (ak, šausmas!) telpās Brīvības ielā 39 priekšsēdes Vijas Zuntakas-Bērziņas vadībā. Par dažādiem latviešu valodas jautājumiem referēja Dr. Aijas Priedīte, Dr. Daina Gūtmane (pārstāv Dienvidameriku), Astra Mora (Laika redaktore ASV) un Latvijas Universitātes doktorante Iveta Grīnberga (mācībspēks Vašingtonas U. Sietlā Baltijas studiju programā). Noslēgumā atklāj fotoizstādi Kopā, kas veltīta tiem trimdas latviešiem, kas atgriezušies uz dzīvi Latvijā (Vita Tērauda, Jānis Gobiņš, Daina Dagnija u.c.). PBLA un Tilts organizē „ārzemnieku” saietus RLB namā, Lido restoranā Daugavmalā u.c. Tautiešu mēneša ietvaros demonstrē Latvijas desmitgades spēlfilmās – Puika (19.gs.), Ja mēs visu to pārcietīsim (20.gs. sākums), Rīgas sargi (10. gadi), Cilvēka bērns (20. gadi), Pie bagātās kundzes (30. gadi), Baiga vasara (40. gadi), Kurpe (50. gadi), Elpojiet dziļi... (60. gadi), Mans draugs – nenopietns cilvēks (70. gadi), Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (80. gadi), Likteņdzirnas (90. gadi), Ūdensbumba resnajam runcim (21.gs.).

(re)

* ĪUMSILS, kā mēs visi zinām, ir saīsinājums Latvijas valsts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam.

SKĀBAS ODZIŅAS: zāle grabu noēsta (..) bagāts vides fakturējums (..) autors dažkārt stilojas (..) jaunieši savstarpēji nekomunicēja (..) daži cilvēki ir tendēti uz inovācijām (..) darboties servisa sektorā (..) mani tas besī ārā (..) rentablums ir augstākais mērķis (..) karbonizētā ekonomiskā elite (..) reklāmas relīzes (..) rakstu sējuma virsraksts: Dzeja. Vēstules. Miscelāniji. (bs)

2008.12.V, kā liecina pievienotā grafika no programmas google-analytics, JG mājas lapas apmeklētāju skaits pēkšņi sita augstu vilni – 6 000 apmeklētāju vienā dienā. Ieskatoties ciešāk pieejamā dokumentācijā, atklājās, ka ietekmīgi amerikāņu dizaina mākslinieki uzgājuši un par labu atzinuši Jaunās Gaitas vāku bilžu klāstu JG mājas lapā. Skat.:

http://grainedit.com/2008/05/12/53-years-of-latvian-magazine-jauna-gaita

http://blog.iso50.com/?p=1607       ...u.c.

Viens raksta: I don’t think I have been this excited about design in a long time; to me this is as close to perfection as is humanly possible (Domāju, ka ilgi neesmu bijis tik sajūsmināts par dizaina iespējām; manuprāt šie [vāku attēli] ir tik tuvu pilnveidībai, cik vien tas ir cilvēcīgi iespējams.) Un cits: I’ve been in Latvia several times, and always find it pretty ugly and boring. So hearing this design is from Latvia (I assume, as the mag is Latvian) is staggering and awesome. thank you for this link. I agree. In terms of perfect design, this is so close! (Esmu bijis Latvijā vairākas reizes, un vienmēr tā man likusies neglīta un garlaicīga. Tagad uzzinājis, ka šie dizaina eksemplāri ir no Latvijas (pieņemu, ka žurnāls ir no Latvijas) esmu pārsteigts un sajūsmināts. Piekrītu. Dizaina pilnveidībai šie attēli ir ļoti tuvi). Trešais: Wow! Some awesome inspiration! Thanks for posting this. If only I could read Latvian! (Godbijību iedvesmojoša inspirācija! Ja tikai es mācētu latviešu valodā lasīt!)

(jž)

 

 

Šīs nodaļas materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane (bs), Juris Žagariņš (jž) un Rolfs Ekmanis (re)