C I L D I N Ā J U M I

 

·         LV prezidentam Valdim Zatleram Goda Dr. grāds (11.II) no Klaipēdas U. (Klaipėdos U.).

·         Soprānam Kristīnei Opolais Bavārijas Abendzeitung Gada zvaigznes tituls (14.II) par galveno lomu Martina Kušeja iestudētajā Antonīna Dvoržaka operā Nāra Bavārijas Valsts operā, Minhenē.

·         Par Purvīša balvas 2011 laureātu LNMM direktore Māra Lāce nosauc (18.II) Kristapu Ģelzi.

·         Latgaliešu kultūras balva Boņuks dramaturģei Anitai Ločmelei (izrāde NT Latgola.lv), deju kopas Dziga vadītājam Ilmāram Dreļam, podniekam Pīteram Gailumam, folkloras kopu koordinātorei Rasmai Igaunei, režisoram Valdim Lūriņam par Latgales popularizēšanu.

·         Lielās mūzikas balvas LNO pasniedz (8.III) pianistei Jautrītei Putniņai par mūža ieguldījumu, bet par darbu ansamblī pianistei Agnesei Egliņai, Birminghemas simfoniskā orķestra diriģentam Andrim Nelsonam par spožiem starptautiskiem panākumiem, vijolniecei Vinetai Sareikai par izcilu Antonio Vivaldi „Gadalaiku” interpretāciju Gijas Kančeli 75. gadskārtas koncertā Garīgās mūzikas festivālā Rīgas Domā, Liepājas Simfoniskā orķestra diriģentam Atvaram Lakstīgalam, Latvijas Radio korim, elektroakustiskajai pastaigai Pasaka par Kurbadu, Vilnim Šmīdbergam par jaundarbu „Simfonija pūtēju orķestrim”, simpātijas balva un torte čellistei Gunai Āboltiņai, bet „Cēsu alus” balva operdziedātājai Lienei Kinčai.

·         Mūzikas ierakstu Gada balva 2010 par mūža ieguldījumu „Čikāgas piecīšu” un arī solo dziesminiekam Ilmāram Dzenim, kura kontā ir 200 dziesmu tekstu un aptuveni 20 albumu, „Sīpolu” koncertierakstam Kamēr tu šo spēli spēlē, dūdu un bungu mūzikas tautas mūzikas grupas „Auļi” CD Etnotranss, rokgrupas „Skyforger” CD Kurbads, Gustavo dziesmas Mūsu soļi video klipam un bērnu mūzikas CD Brīnumskapis.

·         „Skyforger” saņem arī galvenās Latvijas Metālmūzikas balvas – labākā grupa un labākais CD.

·         Margaritas Stārastes balva (par darbību bērnu labā) – prof. Ārim Lācim, dzejniekiem Mārtiņam Freimanim un Jāzepam Osmanim, pedagogam Jānim Mencim.

·         Kārļa Dziļlejas fonda prēmija par studentu pētniecības darbiem – Sandrai Ūdrei (Rēzeknes augstskola), Kristīnei Freibergai (LKA), Sanitai Briežkalnei (LU), Zitai Kārklai (LU), Andai Andžānei-Lūsei (LKA).

·         Latvijas Olimpiskās komitejas Goda prezidents Vilnis Baltiņš pievienojas aptuveni tūkstotim Starptautiskās Olimpiskās komitejas augstākā apbalvojuma – Olimpiskā ordeņa – kavalieru saimei.

(re)

 

 

 

J A U N I Z D E V U M I

 

·         Ar nožēlu jāpaziņo, ka iegūts apstiprinājums tam, uz ko jau ar bažām skatījāmies – sarucis pag. g. izdoto grāmatu skaits, gan nosaukumu, gan tirāžās ziņā. 2010. g. izdotas 2 015 nosaukumu grāmatas, salīdzinot ar 2 855 nosaukumu grāmatām 2008. g., kopējai tirāžai trīs gadu laikā samazinoties uz pusi – 2 639 000 grāmatas 2010. g. Atbalstīsim mūsu rakstniekus!

 

LATVIEŠU RAKSTNIEKI CITVALODĀS

·         Bulgārijā klajā laists Zigmunda Skujiņa romāns Gulta ar zelta kāju (Креватът със златния крак – tulk. Albena Metodieva).

·         Ņujorkā dzīvojošais latvietis Toms Kreicbergs, kurš publicējas ar vārdu Tom Crosshill, saņēmis prestižo „Writers and Illustrators of the Future” balvu, un viņa stāsts Seeing Double kopā ar pārējiem 11 gada laureātu darbiem publicēts stāstu izlasē Writers of the Future XXVI.

·         Itāļu izdevniecība „Ponte Sisto” 2010. gada nogalē klajā laidusi bilingvālu (itāļu un angļu valodā) divsējumu izdevumu Le signorine di Wilko o Come rendere visible la poesia / How to Make Poetry Visible – Diary of a Production, kurā dokumentēta Alvja Hermaņa Emīljas-Romanjas reģiona teātrī tapušais poļu literatūras klasiķa Jaroslava Ivaškeviča Vilkmuižas jaunkundzes iestudējums.

·         Par pirmo apgāda „Dienas Grāmata” krievu valodā izdoto grāmatu kļuvusi Noras Ikstenas Amour Fua (Amour Fou. Чокнутая любовь в 69-и строфах – tulk. Ludmila Nukņeviča).

(vg)

 

DZEJA

·         Pērngada nogalē, atzīmējot Veltas Sniķeres 90 gadu jubileju, klajā nācis Londonā dzīvojošās latviešu dzejnieces un arī jogas skolotājas dzejas krājums Pieredze, kurā ievietoti dažādu gadu dzejoļi – pat no 70. gadiem, kas līdz šim nebija lasāmi grāmatās, gan arī jaunāki darbi, kā vienu no spilgtākajiem minot maģisku vēlējumu, kas sarakstīts gaidot 2010. gadu – buramvārdus, kas pagriež pasaules ritējumu gaismas un patiesības virzienā.

·         Šķiet, Gaiķu Māris ar sava jaunākā dzejoļu krājuma nosaukumu Gribu ēst ir izteicis visu Latvijas rakstnieku sāpi. Tomēr dzejoļiem ar ēšanu nav īsta sakara, tie vairāk mēģina izzināt pasauli un tās noslēpumus.

·         Jaunu sajūtu meklējumi, ieskatoties pagātnē, jūtami Ara Osupa dzejoļu krājumā Biedrs Sniegs, kur dzejnieks rotaļājas ar padomjlaika terminiem un simboliem, tomēr runājot par tīri aktuālām tēmām.

·         Vēl kāds jaunais dzejnieks Andris Ogriņš savā otrā dzejoļu krājumā Zem pulksteņa pulkstenis lasītājam ļauj izsekot savas iztēles emocionālajiem līkločiem.

·         Par vienu no pēdējā laika labākām dzejas grāmatām atzīta Annas Auziņas Es izskatījos laimīga, kur jau „dzejniece ar stāžu” sniedz lasītāja izvērtēšanai uzrunājošus, iekšējas spriedzes piesātinātus dzejoļus.

·         Lai arī dzejnieks Egils Plaudis (1931-1987) pats savu 80. dzimšanas dienu nesagaidīja, tomēr šis jubilejas gads tiek atzīmēts ar viņa dzejas izlasi Lirika.

·         Imants Auziņš savā jaunākajā lirikas krājumā Maiņu mija palicis uzticīgs savām tradicionālajām tēmām – dzimtenes mīlestībai, jūtām, filozofiskam ritmam un pasaules norišu vērojumam. (vg)

·         KLAUSĀMGRĀMATAS – Iesien baltu lakatiņu Knuts Skujenieks atlasījis dzejoļus no 5 krājumiem, kā arī tos pats ierunājis kopā ar aktieri Juri Strengu.

·         Vizmas Belševicas dzejoļi, autores un aktrišu Dinas Kuples un Elitas Kļaviņas ierunāti, dzirdami izlasē Melns-sarkans-zelts.

 

PROZA

·         Dramaturģe, teātra zinātniece un Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze stāstu krājumā Leģendas par ilgām iekļautajos 8 stāstos runā par vientulību, ilgām, satikšanos un nesatikšanos. Tie ir stāsti par sapņiem, ko Normunds Naumanis nosaucis par sava veida literārajām pasakām un stāda līdzās Vailda, Markesa un Annas Sakses darbiem.

·         Juris Zvirgzdiņš, kas plaši pazīstams kā bērnu rakstnieks, šoreiz sagādājis lasāmvielu arī pieaugušajiem, deviņus no pēdējos gados tapušajiem prozas darbiem sakopojot stāstu krājumā Atgriešanās Itakā. Pēc rakstnieka domām, katram galu galā ir jāatgriežas savā Itakā pēc klaiņojumiem pasaules maldu dārzos.

·         Izdots nu jau vairākus gadus mūžībā aizgājušā Egila Lukjanska līdz šim nenodrukāts apjomīgs romāns Dzīve vienam mirklim, kurā rakstnieks nonāk pie secinājuma, ka visu mūsu dzīvi lielā mērā nosaka apstākļi, kuros mēs atrodamies.

·         Andra Kolberga cienītāji var atkal priecāties par vienu detektīvromānu Krimināllieta trim dienām, kas iznācis sērijā „A.K. Kriminālromānu bibliotēka”, kur iecerēts izdot 15 nozīmīgākos un populārākos Kolberga darbus.

·         Emocionāli piesātinātu vēstījumu par kara izpostītu lielu dzimtu romānā Melnā saulespuķe sniedz Daina Avotiņa, savukārt citā romānā – Kad lausks cērt – vērienīgā un vienlaikus intīmi personīgā stāstījumā vēsta par vienu no mūsu valsts pretrunīgākajām lappusēm – 20. gs. sākuma pārmaiņu laikiem.

·         Žurnāliste un rakstniece Aija Zuja kopā ar ezotērisko dziednieku Imantu Aleksandru Ozerski ir sarakstījuši vēsturiski mūsdienīgu kriminālromānu Slepenais spēks, kas savij kopā II Pasaules karu un hitleriskās Vācijas sagrāvi ar prāmja Estonia bojāeju.

·         Prozaiķis un žurnālists Egīls Venters krājumā Zemeslēkts sakopojis savā skandalozi vīpsnīgajā manierē rakstītas esejas par tādām personībām kā Tenesiju Viljamsu (Tennessee Williams), J.S. Bachu, dāņu filozofu Sērenu Kirkegoru (Seren Kjerkegor), Raini u.c.

·         Romānā Vājību garša Austra Zīle astoņiem svešiem cilvēkiem, kas nejauši satikušies un vairākas stundas spiesti pavadīt kopā, liek stāstīt par savām vājībām.

(vg)

 

DAŽĀDA SATURA

·         Kārlis Vērdiņš pētījumā Bastarda forma izseko neparastam literatūras žanram – dzejprozai – no 19. gs. beigām līdz mūsdienām, analizējot teorētiskos aspektus un meklējot tās savdabību starp citiem literatūras žanriem.

·         Apgāda „Mansards” sēriju „Lugas” turpina gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieka Levana Beridzes un latviešu rakstnieces Noras Ikstenas luga Filiparia latviešu un krievu valodā. Latviešu rakstniece kopā ar savu dzīvesbiedru radījuši internacionālu lugu, aprakstot notikumus, kas it kā notiek aiz muguras, tā palīdzot viens otram saredzēt to, ko pats dažkārt neredz.

·         Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieki, zinātniskās redaktores Baibas Belas vadībā, uzsākot stāstu sēriju par latviešiem pasaulē, grāmatā Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem iekļāvuši Zviedrijas latviešu dzīvesstāstus, tos papildinot ar foto ielikumiem, kuros redzami arī Friča Dziesmas (Friča Forstmaņa) ģimenes aizceļošanas mirkļi un zviedru fotogrāfa Davida Holmerta iemūžinātā bēgļu izkāpšana Gotlandes krastā.

·         Valda Rūmnieka un Andreja Miglas vēsturiskais romāns Sveiks, jautrais Rodžer!, tāpat kā populārā senlatviešu detektīvsāga Kuršu vikingi, ieved lasītāju Kurzemes pagātnē 18. gs. pirmajā pusē, kur netrūkst ne mīlas, ne politiska teātra, ne cilvēcisku pārdzīvojumu.

·         Vēsturiskajā romānā Ūdensrožu gatve žurnālists un literāts Vitālijs Sanders stāsta par kāda žurnālista pieredzējumiem un piedzīvojumiem mūža garumā.

·         Atzīmējot žurnālista, dzejnieka un satīriķa Pētera Ētera (īstajā vārdā Kārļa Sausnīša) 100 gadu jubileju, Andris Ruģēns sastādījis satīriķa darbu izlasi Brūtgāns krāsnī!

·         Komiķis Aldis Kalniņš paša zīmētā un sacerētā grāmatā Zili brīnumi stāsta par brīnumiem, kādus ikviens no mums var atklāt pasaulē, ja uz to paraugāmies no nedaudz cita skatupunkta.

·         Vēsturnieka Zigmāra Turčinska grāmatā Ziemeļvidzemes mežabrāļi: Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā. 1944.-1953. gads cita vidū vēstīts par leģendāro Kārļa Mūsiņa, Arsēnija Dreijalta, Aleksandra Sarjas, Ludolfa Eiklona grupu darbību un likteņiem.

·         Rīgas Latviešu biedrība (RLB), visvecākā latviešu organizācija pasaulē, izdevusi (18.II) savu pirmo gadagrāmatu Rīgas latvietis filoloģes Gaidas Jablovskas un literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona vadībā.

·         LU Humanitāro zinātņu bibliotēkā atklāj (28.III) Jāņa Endzelīna no latīņu valodas tulkoto (1938) romiešu vēsturnieka Tacita (Gaius Cornelius Tacitus, 56-117) Germania, kur minēti arī aisti, kas it kā bijuši baltu tautām piederīgi.

(vg. re)

 

TULKOJUMI

·         Nobela prēmijas laureātes Lesingas (Doris Lessing) psiholoģiski smagos romānus, kas nevienu lasītāju neatstāj vienaldzīgu, – Piektais bērns (The Fifth Child) un Bens pasaulē (Ben, in the World) – latviskojusi Dagnija Dreika.

·         Latviski iznācis amerikāņu dzejnieces, Pulicera balvas laureātes Plātas (Sylvia Plath) vienīgais romāns Stikla kupols (The Bell Jar – tulk. Silvija Brice), kurā zināmā mērā ir aprakstīta rakstnieces traģiskā dzīve.

·         Pasaulē plaši pazīstamās, ekstravagantās somu rakstnieces Oksanenas (Sofi Oksanen) ar vairākām balvām apbalvotā romāna Attīrīšanās (Pudhistus), ko latviski tulkojusi Maima Grīnberga, darbība norisinās Igaunijā divos atšķirīgos laika posmos – padomju laikā un mūsdienās, parādot, kādu iespaidu uz cilvēku atstāj vēsture (skat. arī XX lpp.).

·         Nu latviešu lasītājam pieejams arī afgāņu rakstnieka Hāleda Hoseinī (Khaled Hosseini), kas kļuva slavens jau ar savu pirmo romānu Pūķu ķērājs, otrais romāns Tūkstoš sauļu mirdzums (A Thousand Splendid Suns – tulk. Ieva Kalnciema), kas tiek vērtēts vēl augstāk par pirmo un kurā attēlotas sieviešu ciešanas un izturība talibu režīmā.

·         Latviski iznācis viens no mūsdienu nīderlandiešu rakstnieka Brokena (Jan Brokken) populārākajiem romāniem Nelegālie pasažieri (De blinde passagiers – tulk. Austra Aumale), kas apraksta divu poļu emigrantu izmisīgo cīņu par izdzīvošanu kuģa kravas nodalījumā.

·         Pateicoties Silvijai Bricei, latviešu lasītājam grāmatā Idioti. Piecas pasakas (Idioten. Fünf Märchen) tagad ir iespēja iepazīties ar vācu rakstnieka un dramaturga Aržuni (Jacob Arjouni) modernajām pasakām, kurās mēs varam ieraudzīt arī paši sevi.

·         Literatūrzinātnieces Solveigas Dauģirdaites sastādītajā izlasē Lietuviešu zelta stāsti ievietots 21 stāsts, cenšoties sniegt stāsta un noveles attīstība vēsturi, parādot arī jauno autoru darbus; lai arī vienā izlasē aptvert pilnībā tautas literatūras bagātības nav iespējams, šeit ir izdevība ieskatīties mūsu kaimiņu tautas devumā.

·         Daces Meieres tulkojumā pieejams lietuviešu rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites romāns Silva rerum, kas atzīts par vienu no svarīgākajiem notikumiem lietuviešu literatūrā pēdējos desmit gados, un tas vēstī par kādas bajāru ģimenes gaitām 17. gs. otrā pusē, tā atklājot ne tikai Lietuvas Dižkunigaitijas sadzīvi un politikas samezglojumus, bet arī baroka laikmeta cilvēku un tās sarežģītās attiecības ar sevi, pasauli, dzīvi un nāvi.

·         Roberto Saviano romāns Gomora (Gomorra – tulk. Dens Dimiņš), kas tulkots jau 51 valodā un ieguvis vairākas prestižas balvas, skarbi un atklāti vēsta par Itālijas mafijas aizkulisēm.

(vg)

 

 

M Ū Z I K A

 

·         Politiski represēto piemiņas dienā (25.III) Rīgas Pētera baznīcā izskan vairākkārt apbalvota komponista Ērika Ešenvalda kantāte Ugunssardze, Mazajā ģildē – koris „Frachori”, pianiste Jautrīte Putniņa u.c., Vecajā Ģertrūdes baznīcā – Mūzika ciešanu un pārdomu laikā, Domā – kantāte Dievs, Tava zeme deg!

·         Marisa Jansona vadītais Nīderlandes Karaliskais Concertgebouw orķestris Amsterdamā (4. un 6.III) – kopā ar Valsts Akadēmisko kori „Latvija”, Nīderlandes bērnu un jauniešu, arī Radiokori un Bavārijas Radiokori – atskaņo Mālera (Gustav Mahler) 8. simfoniju (Sinfonie der Tausend).

·         Kristīne Opolais debitē (8. un 11.II) Opera Valencia, kas atrodas Palau de les Arts Reina Sofia – spāņu arhitekta Kalatrava (Santiago Calatrava) grandiozā, futūristiskā, baltā betona, metāla un stikla, multifunkcionālā „mūzikas katedrālē” ar četrām skatuvēm, operu ar simultānās tulkošanas iespējām 8 valodās un akustisko ierīci, kas ļauj skaņām no skatuves virzīties jebkurā vēlamajā virzienā. Mūsu dīva dzied Tatjanu Čaikovska Jevgeņijā Oņeginā, ko minimālisma stilā veidojis poļu režisors Trelinskis (Mariusz Treliński). Ar Tatjanas lomu viņa uzstājas arī LNO (24.II), kam seko (12.III) pirmais solokoncerts LNO un atgriešanās (26.IV) uz La Scala skatuves sarežģītās Frančeskoni (Luca Francesconi) operas Quartet pirmatskaņojumā, ko diriģē somiete Suzanna Melki.

·         Elīnas Garančas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertā (diriģ. Karels Marks Šišons) Bādenbādenē (4.III) un Vīnē (6.III) klausītāji un arī mūzikas kritiķi bijuši ekstāzē – nav iespējams pretoties šim muzikālo kaislību vulkānam (Der Neue Merkur 7.III), unikāla parādība klasiskās mūzikas superzvaigžņu pasaulē (Kultur 7.III), to var tikai Elīna Garanča – latviete ar vēsu ziloņkaula šarmu, kas raksturīgs ziemeļniekiem (Tiroler Tageszeitung 7.III).

·         Latvijas tenors Aleksandrs Antoņenko pēc neparedzētas debijas Milānas La Scala (15.II) Kavaradosi lomā Pučīni Toskā ar to pašu lomu dodas uz Oper Frankfurt, tad uz Čikāgu, kur diriģenta Rikardo Muti vadībā dzied Verdi Otello koncertuzvedumā, kam martā seko atgriešanās Ņujorkas Metropolitēnā ar Dmitrija lomu Borisā Godunovā.

·         Basbaritons Egils Siliņš Barselonas Gran Teatre del Liceu debitē Amfortasa lomā Vāgnera Parsifālā.

·         Visjaunākās simfoniskās, elektroakustiskās un kamermūzikas 24 skaņraži pārstāvēti Latvijas Jaunās mūzikas dienās (4.-17.III) Lielajā Ģildē, Spīķeru koncertzālē, RLB Zelta zālē, Mūzikas akadēmijas ērģeļzālē un Melngalvju namā – no Ģirta Biša un Santas Bušas līdz Pēterim Vaskam un Imantam Zemzarim. Iekļauti arī JG daudz apcerēto trimdinieku Tālivalža Ķeniņa un Gundara Pones darbi.

·         Jauniešu koris Kamēr… 20 gadu jubilejas koncertā „Pērles” (Ave sol zālē 26.II) Māra Sirmā vadībā sniedz labāko no pēdējo gadu repertuāra – „Pasaules Saules dziesmu” opusus (Džona Lutera Adamsa, Raimonda Paula, Bjērna Andora Drāges, Stīvena Līka, Urmasa Sisaska, Vītauta Miškiņa, Pētera Vaska), Mīlas madrigālus (Ērika Ešenvalda, Pētera Vaska, Rihards Dubras, Jura Vaivoda, Artura Maskata, Renāra Kaupera, Valta Pūces), bet martā, atsaucoties Ziemeļamerikā lielākās kormūzikas organizācijas – ASV Kordiriģentu asociācijas (ACDA) – ielūgumam, piedalās koncertos Čikāgā un Ņujorkā. Dzirdot dzidro skaņu, skaidro dikciju un grezno kopskaņu, uzreiz kļuva skaidrs, kas mudināja tādus komponistus kā Arvo Perts, Pēteris Vasks un Adamss rakstīt speciāli viņiem – tā The New York Times (18.III) pēc koncerta Barišņikova Centrā.

·         Mūsu talantīgā vijolniece Baiba Skride uzstājas (17.III) Betesdā (Music Center at Strathmore, Bethesda, MD) Berga vijoļkoncertā un divās 5. simfonijās – Bēthovena un Šūberta.

·         Latvijas Radio koris Kaspara Putniņa vadībā piedalās (25.-27.III) Voices Now festivālā Londonas leģendārajā Roundhouse.

·         Ņujorkas Metropolitenā februārī jau par klasiku kļuvusī Ādamsa (John Adams) opera Nixon in China, dzejiskā un muzikālā dziļdomībā atzīmē vēsturisko pavērsienu, kad ASV prezidents Niksons (Richard Nixon), principiāls antikomunists un labējā spārna republikānis, ceļo uz Ķīnu (1972) sniegt roku tās komunistiskās revolūcijas vadonim, diktatoram Mao Dzedunam, tādējādi atverot vārtus tirdznieciskiem sakariem, kas kopš tā laika lieliski bagātinājuši abas lielvalstis, bet jautājums paliek gaisā karājoties – vai tas bija to vērts?

·         Laikrakstā Latvietis (16.II) Ilze Nāgela vēstī par altvijolnieces Andras Dārziņas ieskaņoto CD Latviešu impresijas. Esmu uzstājusies koncertā kopā ar Pēteri Plakidi, pat atskaņojot viņa paša opusu „Ēnu dejas”. Maijas Einfeldes alta „Sonāti meditācijai” spēlēju jau kopš vismaz 15 gadiem. (..) Par brāļu Mediņu darbiem – man vienkārši liekas, ka viņu mūzika ir ļoti latviska, skanīga, krāšņa un arī virtuoza... ko vairāk var gribēt!? Mani arī fascinē tas, ka šie ir trīs brāļi, kas daļēji pašmācības ceļā ir sasnieguši ārkārtīgi augstu līmeni kā komponisti, instrumentālisti, diriģenti un arī kā pedagogi – tā Austrālijā dzimusī, Berlīnē maģistra grādu ieguvusī, Hamburgas Filharmonijas orķestra altu grupas koncertmeistare (1993-2004), mūzikas profesore Štutgartē Andra Dārziņa.

(jž) (re)

 

 

T E Ā T R I S

·         Slavinoši vārdi vācu masu informācijas avotos Alvja Hermaņa Schauspielhaus Köln februārī iestudētajam Oblomovam (ar Gundaru Āboliņu galvenajā lomā), kam pamatā krievu klasiķa Ivana Gončarova (1812-1891) romāns Oblomovs (1859). Izrāde (scenogrāfe, kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne) veidota tā laika Krievijas garā ar atbilstošām frizūrām, vaigu bārdām, krinolīnu u.c. Oblomovu rakstnieks Rušdijs (Salman Rushdie) raksturo kā neizlēmīgā Hamleta un Melvilla Bārtlbija (Bartleby) maisījumu: viņš ir tāds kā mēs visi, mēs skatāmies pasaulē un vēlētos kaut kur noslēpties, mēs skatāmies uz pretējo dzimumu un jūtamies pārslogoti, mēs redzam mūsu pašu problēmas un vēlētos kaut tās būtu kaut kur ļoti tālu prom.

Alvis Hermanis

·         NT Čīkstošais klusums (rež. Ģirts Ecis) – 7 jauni vīrieši organizē biedrību ar mērķi apaugļot pēc iespējas vairāk sieviešu, lai uzlabotu LV demogrāfiskos rādītājus, kas, izrādās, nemaz nav tik viegli.

·         LNO pirmizrāde (25.III) baletam Kamēliju dāma, kas saturiski balstās uz Dimā (Alexandre Dumas fils) romānu La Dame aux camélias – daļēji par romantiskajām attiecībām starp 19. gs. Parīzes slaveno kurtizāni Marī Diplesī (Marie Duplessis, 1824-1847) un pašu autoru.

(re)

 

 

S C R I P T A   M A N E N T

·         Par mūsu līdzstrādnieka Franka Gordona grāmatas Lokanums un spīts nupat kā Rīgā iznākušo 2. izd. Latvijas Avīzē (12.III) komentē Māris Antonevičs: „Gordona kungs kā vienmēr ir lielisks. Paldies jums.” „Ar prieku lasu viņa rakstus! Vesela saprāta piliens pret to šizofrēnisko samazgu jūru, ko katru dienu saražo ‘krievvalodīgā’ prese.” Līdzīgas atsauksmes saņemam pēc katra Gordona raksta, kas publicēts LA. Par grāmatas 1. izd. (Ņujorkā, 1974) daudzi trimdas latvieši izbrīnā raukuši uzacis, jo par autoru Albertu Sābri neviens neko nebija dzirdējis: Tikai daži zināja, ka tas ir tobrīd jau Izraēlā dzīvojošā Franka Gordona pseidonīms, kuru (..) esot izvēlējies, lai „galvenais būtu saturs, nevis autora etniskā izcelsme”. Vēsturnieks Andrievs Ezergailis satraucās, vai tik šis darbs neesot „safabricējums”, tomēr lielākoties grāmatai tika veltīti komplimenti un atzinības. Un no kādiem cilvēkiem! No rakstniekiem Andreja Eglīša, Zentas Mauriņas, Jāņa Klīdzēja, Alfrēda Dziļuma, ulmaņlaiku sabiedrisko lietu ministra Alfrēda Bērziņa u.c. „Baltijas trejlapja centrālajam sektoram – latvju zemei – salīdzinājumā ar leišu un igauņu novadiem nav veicies, jo stratēģiskā taisne ‘Maskava-Rīga’ kļuvusi par varen platu, izdangātu, grumbainu un putekļainu lielceļu (pārnestā nozīmē, jo šoseja šai virzienā izbūvēta diezgan solīda). Pa šo ‘vēsturisko’ lielceļu tad nu notiek permanenta, tas ir, nepārtraukta un ‘ļeņiniski mērķtiecīga’ dižās Krievzemes invāzija... (..) Un ko tad dara latvju tauta? Visumā pielāgojas – un reizēm iespītējas,” pag. gs. 70. gados rakstījis Gordons, un mūsdienu lasītājs var vērtēt, cik tālu no šīs tēlaini uzzīmētās ainas šobrīd esam tikuši.

·         Dzejnieku autorvakarā Saules muzeja pagrabiņā Rīgā, Kungu ielā 1 – Viks (18.I) grib sevi pārliecināt, ka visdabiskākais ko mums darīt / ir darīt to ko dara zieds / man negribas uz tevi runāt / bet ziedoties, bet Cēsīs pirms 22 gadiem dzimušā Agnese Rutkēviča (8.II) savukārt pavēsta, ka ir iemācījusies kā skatīties uz putniem kuri metot arvien tuvākus lokus tā arī nekad nav satikušies, kamēr viņas dvīņumāsa Madara ir droša, ka ... visi, kam jānāk. nāks. / visi, kam jāaiziet. aizies. // piedod un dzīvo. // pilsēta klusa un lietaina. dzīva.

Dzejnieces-dvīņumāsas Agnese un Madara Rutkēvičas

·         Rumānijā publicētajā grāmatā Grafica fara computer: 40 de ani mărunte îimpliniri / Graphics without computer: 40 years of modest achievements (Bukarest, 2011, 159 lpp.) redaktori izvēlējušies arī trīs JG vākus (nr. 31, 34, 72 – Imanta Āboliņa, Ilgvara Šteina un Jāņa Gorsvāna).

·         Mari Konno izsaka savu pasaules izjūtu vairāk nekā tūkstoš gadu vecā japāņu dzejas formā tanka – pirmajā personā rakstītās piecrindēs ar stingri noteiktu zilbju skaitu (5-7-5-7-7) katrā rindiņā. Nevis ieniršana dzejas visdziļākajos slāņos, bet mirkļa izjūtas, saraustīti dzejas fragmenti, kaut kas līdzīgs aprautiem ierakstiem dienasgrāmatā vai uz alus kausa paliktņa. Viena viņas aizraušanās ir dažādi ūdens agregātstāvokļi – no rīta miglas un rasas pilieniem līdz mutuļojošām upēm un mākoņiem, bet visapburošākais esot sniegs, sniega kristāli – vēstules no debesīm. Dzejkrājuma Hoshijo-rokka (Zvaigžņveida sniega kristāls) gatavošanas laikā, ieraudzījusi 4. Sniega dizaina konkursā Kagas pilsētā (2008) mūsu tekstilmākslinieces Baibas Rīteres 1. vietu ieguvušo gobelēnu Savienojums / Connection, kur atainots mežā klusi krītošs sniegs, Konno momentā zinājusi, ka tam jābūt uz topošās tanku grāmatiņas vāka, kam sekojusi doma par tās atdzejošanu latviešu un arī angļu valodā. Divus gadus vēlāk Tokijas izdevniecība (Kadokawa Shoten) laiž klajā 181 lpp. biezu trīsvalodu grāmatu (tanku latviskotāji – Līga Buševica un Viktors Kravčenko, angliskotāja – Amelia Fielden). Katrs tankas oriģināls ir transliterēts arī latīņu burtiem japāņu izrunai. Mari Konno tankās, līdzās ķiršu un kizila koku rindām, baltu magnoliju nobriedušajiem pumpuriem, stirnai meža dūmakā un, protams, skala galā notvertām valdzinošām, plaukstošām sniega puķēm, atskan skumjas par zaudētajām cilvēciskajām vērtībām, savstarpējās saprašanās grūtībām (tiklīdz / viņš pagrieza mums muguru / tā „monētas otra puse” izpaudās / tukši vārdi, tukši vārdi). Viņa nīst visu, kam sakars ar karu un mūsdienu militāriem džentelmeņiem: kā cilvēki / bez ausīm vai deguniem / lielrēkoņā / militārtehnikas parāde / aizdārd man garām. Un citur: balsošanas biļetenus / gaisā vicinot / sievas / karā šorīt sūta / savus bērnus. Viena no krājuma pamattēmām ir kodolkatastrofas draudi cilvēcei (kas ir kļuvuši aktuāli tieši šo rindiņu rakstīšanas brīdī – sakarā ar 11. marta zemestrīces radīto kodolkrīzi un radioaktīvo materiālu noplūdi Fukušimas atomelektrostacijā un Maskavas un Minskas vienošanos par AES būvniecību Astravjecā, 50 km no Viļņas un 150 km no Latvijas robežas). Vairākas tankas ir par nātrija noplūdi Mondžu kodolreaktorā (...nātrijs / reiz izplūdis / ir neiznīcināms...) un sekojošo ugunsgrēku 1995.8.XII. 15 gadus agrāk 8.XII vakarā Ņujorkā tiek noslepkavots Džons Lenons – pēdējā mēneša / astotā datuma naktī / skanēja „Imagine” / Mondžu kodolspēkstacijā / uzkrājās nātrija sniegs. Ne viena vien tanka uzjunda atombumbu asociācijas – to detonēšana 1945. gadā virs Hirosimas (6.VIII) un Nagasaki (9.VIII) – katram no / tūkstoš miera zvaniem / ko tūkstoš rokas skandē / 6. augusta rīta pieredze / ir cita. // Hirosimā / šorīt ļaudis sapulcējušies / lūgties / teju tikpat pulka / cik kodollādiņu uz pasaules. // balsis lasa / „godinot bojāgājušo piemiņu” / viņpus augusta kamparkokam / teic ardievas manam tēvam. Ar Hirosimas ciešanām Mari Konno iepazīstas caur sava tēva pieredzēto amerikāņu gaisa teroruzbrukumu pilsētai, kas viņam rada veselības traucējumus uz mūžu. (P.S. Savu ienākumu daļu no Zvaigžņveida sniega kristāla pārdošanas autore ziedo labdarības akcijai „Eņģeļi pār Latviju”, kas rūpējas par trūkumā nonākušiem Latvijas bērniem.)

(re)

 

 

V A L O D A

 

·         Š.g. Jauno Laiks pirmais laidiens (2011.5.-11.II) lielā mērā veltīts 2x2 nometnei Kalifornijā, kur, cita vidū, daudz diskutēts par ārzemju jauniešu saistībām ar Latviju. Jāšaubās, vai klātesošie apzinājās, ka, nākotnē, saistot savu dzīvi ar Latviju, viņiem nevis būs jāuzlabo latviešu valodas zināšanas, bet gan nekavējoties jāuzsāk krievu valodas apguve – tā JL veidotājs, savā laikā Atmodas aktīvists, Radio Brīvā Eiropa darbinieks, tagad Rīgā mītošais Dainis Mjartāns, jo LV darba tirgū visi latviešu jaunieši ar labu izglītību, ar ES valodu zināšanām, bet bez krievu valodas prasmes (..) ir zaudētāji. (..) … daudzu darba devēju attieksmē pret valsts valodu iesakņojies princips, ka Latvijā patiešām ir divas valsts valodas, un to prasme obligāti jāpieprasa ikvienam darba meklētājam (..) [daudzi] krievu valodas nezināšanas dēļ (..) ir spiesti pamest valsti un doties uz Rietumeiropu...

·         Vistiešāk valsts valodas pozīcijas, protams, stiprinātu pāreja uz mācībām latviešu valodā valsts finansētajās skolās. Saprotu, ka dažkārt jābūt diplomātiskiem, [bet] jebkurai diplomātijai un elastībai jābeidzas pie sarkanajām līnijām, kas ir nācijas izdzīvošana, valodas jautājums, vēsture un citi nācijai svarīgi pamatjautājumi – šim Visu Latvijai Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ieskatam grūti nepievienoties (par šo jautājumu skat. sadaļu Kiberkambaris, 37.-38. lpp.).

·         Jānis Rožkalns, TZO lielvirsnieks, Nacionālās Pretošanās kustības dalībnieks un Latvijas Ordeņu brālības valdes pr-js, atklātā vēstulē Latvijas TV: Rakstu Jums sabojāta vakara noskaņā, gribējām visa ģimene kopā skatīties Eirovīziju. Viss labi, te pēkšņi, skolniece runā svešā valodā, kas nav valsts valoda. Un krievu valoda skan pirms katras dziesmas. Kādēļ? Vai tas tiešām ir obligāti, ka Latvijas TV vadītāji visos laikos kalpo mūsu nācijas vērtību graušanai? Tā Jūsu kolēģi kalpoja padomju varai, kamēr mēs patrioti gājām čekas cietumos, aizstāvot savu nāciju.

·         Filoloģes, angļu valodas docētājas Ļudmilas Sočņevas ieskatā latviešiem vajadzētu būt lielākam pašlepnumam par savu valodu, un nedrīkst pieļaut tādu naturalizācijas eksāmenu, kura laikā var kaut ko norakstīt, nošpikot, tad aiziet no eksaminācijas telpas un smieties (Brīvā Latvija 2010,45). Un intervijā Latvijas Avīzei (24.III): LV pieļāva lielu kļūdu, pilnībā nepārejot uz izglītību valsts valodā valsts finansētajās mazākumtautību skolās. (..) Ja krievu skolas pārietu uz mācībām valsts valodā, varbūt ar laiku šajos skolēnos rastos lielāka piederības sajūta Latvijai, bet pagaidām daudzi no viņiem te jūtas kā svešķermeņi (..) jautājums, vai latvieši grib celt Latviju vieni vai kopā ar mūsu valstij lojāliem cittautiešiem šodien izskan ar jaunu spēku.

·         PBLA valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš atklātā vēstulē (7.II) Saeimas vadībai izsaka nožēlu par Saeimas plenārsēdē [2011.3.II] noraidītajiem grozījumiem LR Darba likumā, kuru mērķis bija nostiprināt latviešu valodas statusu mūsu valstī, pasargājot krieviski nerunājošos latviešu tautības darba ņēmējus no diskriminācijas darba tirgū, un aicina Saeimu visdrīzākajā laikā atgriezties pie šiem tiešām nepieciešamajiem grozījumiem LR Darba likumā.

·         Igaunijas jaunais valodas likums, kā norāda izglītības un zinātnes ministrs Lukass (Tönis Lukas), nosaka, ka igauņu valodai jākļūst par galveno saziņas valodu jebkurā valsts novadā (Latvijas Avīze 2010.21.VIII).

(re)

 

 

T Ī M E K L Ī

·         Literatūras un filozofijas portāla ¼ Satori pārstavja 7 minūšu nokavēšanās dēļ VKKF padome nav pieņēmusi izskatīšanai portāla projektu kārtējā konkursā. Portālam, kurā galvenokārt kultūras tematiem ik mēnesi pievēršas vairāk nekā 20 000 interesentu, darbības turpināšanai, ko līdz šim nodrošinājis tā veidotāju personīgais entuziasms un privāti finansiāli ieguldījumi, nepieciešami Ls 2 698 mēnesī. Gada sākumā portāls sevi pārdēvē par „Kultūras un patstāvīgas domas portālu” un izvērš finanšu uzlabošanas kampaņu.

(re)

 

 

Ē R M Ī G A S   B Ū Š A N A S

 

·         Tāpat kā pēckara latviešu politiskajiem bēgļiem, arī mūsdienu ekonomiskajiem emigrantiem jārēķinās ar pašsaprotamo faktu, ka, nonākot jebkurā valstī, – vai tā būtu Anglija, Vācija, Venecuēla, Īrija, Itālija, ASV vai Skandināvijas valstis – bērniem no pirmās klases būs jāmācās vietējā valodā. To negrib izprast tādas LR amatpersonas, kā Jānis Urbanovičs, Vladimirs Lindermans, Jakovs Pliners, Valērijs Buhvalovs, Jevgeņijs Osipovs, Eduards Svatkovs, Aleksandrs Gaparenko u.c., kuru ieskatā pakāpeniska pāriešana valsts finansētajās skolās uz mācībām valsts valodā ir provokācija un naida kurināšana.

·         PLL biedra Aināra Šlesera priekšlikumu tirgot LR pilsonību par miljonu eiro VL līdzpriekšsedētāja Raivja Dzintara ieskatā jāvērtējot mediķiem, nevis deputātiem: ja pilsonību var pārdot, tad jau var pārdot arī tēvu un māti...(Diena 10.III).

·         Atsevišķas LR amatpersonas par lielu ārpolitikas panākumu uzskata bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un Krievijas Federāciju (KF). Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete to nodēvē par aplamību jau tādēļ vien, ka tā būtu atkāpšanās no vienotas un spēcīgas ES ārpolitikas principa – attiecībās ar trešajām valstīm nedrīkst būt divpusējo attieksmju (NRA 25.II)

·         Vašingtonas kārtējā prasība (Ir 31.I) Latvijai (un arī citām valstīm „Austrumeiropā”) nokārtot jautājumu par kompensācijām holokaustā cietušajiem Telavīvā mītošā Franka Gordona uzskatā esot miglaina un kļūmīga – jānoraida prasība piešķirt tagadējai ebreju kopienai holokaustā bojāgājušo ebreju īpašumu vērtība tik un tik miljonu latu apjomā. Ja atradās mantinieki, tie sen pieteikušies un „dabūja savu”. Bezmantinieku īpašumi pāriet valsts rīcībā. Tā ir starptautiskā norma. Runa varot būt vienīgi par to 14 ēku atdošanu, kuras piederējušas pirmskara jūdu kopienas sabiedriskām/reliģiskām organizācijām (Latvijas Avīze 31.I).

·         Ja ASV vēlējās ko darīt Polijas ebreju labā, piemērots laiks bija 1943./1944. gadā, kad viņi vēl bija dzīvi. Tagad iesaistīties ir jau par vēlu – tā uz Vašingtonas pausto satraukumu par Polijas lēmumu atlikt plānus par kompensāciju izmaksu reaģē Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (BNS 17.III).

·         Informācija ASV vēstniecības Latvijā mājas lapā, līdzās latviešu un angļu, pēkšņi parādījusies arī krievu valodā, kas atšķiras no citu vēstniecību prakses lietot tikai latviešu un pārstāvētās valsts valodu, izņemot divvalodīgo Somiju, kas sniedz informāciju latviešu, somu un zviedru valodā.

(re)

 

 

F O T O G R Ā F I J A

 

·         Mākslas fotogrāfa Andreja Granta 120 darbu izstāde LNMM (1.IV-22.V). Kaut arī kabatā LU jurista diploms, fotogrāfija kļūst par viņa dzīves aicinājumu. Vairāk kā 30 personālizstāžu (kopš 1981) Rīgā, Koknesē, Ogrē, Viļņā, Tallinā, Dublinā, Strasbūrā, Berlīnē, Stambulā, Minskā, Stokholmā u.c., piedalījies vairāk nekā 40 grupu izstādēs. Hasselblad Foundation stipendija (1998, kopā ar Intu Ruku), LMS balva (2001), japāņu Higašikavas balva (2001), „Latio” Gada balva (2007). Darbi Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Odensas Fotogrāfijas muzejā, Musee de l’Elysee (Lozanna, Šveice) krājumos un daudzās pasaules privātās kolekcijās. Piedalījies arī filmu veidošanā (Pa ceļam aizejot, Tumšie brieži, Kurpe, Pitons u.c.). Fotogrāfijas pedagogs, apmācījis jaunos meistarus Arni Balču, Gintu Bērziņu, Andu Bankovsku, Ritumu Ivanovu, Ivaru Grāvleju, Ievu Epneri u.c. Mākslinieks vienmēr vairījies no attēla pārliekas estetizācijas, iemūžinot vienkāršus „fragmentus no dzīves”, kas viņa personīgajā skatījumā spēj saglabāt ne tikai izcilu dokumentālo, bet vispirms māksliniecisko vērtību ārpus konkrēta vēsturiska laika robežām – tā izstādes kuratore Irēna Bužinska.

(re)

 

 

I Z G L Ī T Ī B A

 

·         Austrijā nokļuvušais Baltijas vācietis, žurnālists un aktieris Kurts Hagens (1916-2000) novēlējis LU 2,4 milj. eiro, lai Latvijas studenti varētu doties apmaiņas studijās uz Vācijas augstskolām.

·         Rīgā (28.II) vairāki simti Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas studentu dodas mākslas protesta akcijas Pastaiga-2 gājienā ar saukļiem – Rokas nost no augstākās izglītības! Neatņemiet finansējumu kultūrai! u.c.

(re)

 

 

L A T V I J A  –  A R   S K A T U   V I Ņ D I E N Ā S

 

·         Katra tauta un valsts saprot karu tikai tad, kad svešzemju karavīrs pārkāpj tās robežu. (..) II Pasaules karš katrai tautai sākās savā datumā. Somijai tas sākās 1939.30.XI, Polijai – 1939.1.IX, bet 17.IX pret poļiem tika atklāta pat „otrā fronte”. Latvijai karš sākās 1940.17.VI, Krievijai 1941.22.VI – tā prezidents Valdis Zatlers Rīgas pils Ģerboņu zālē (17.II), atverot Latvijas Vēsturnieku komisijas (LVK) rakstu 26. sēj., kur iekļauti Beļģijas, Francijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Polijas, Ukrainas un Vācijas vēsturnieku pētījumi par II Pasaules karu Baltijas valstīs, Krievijā, Austrum- un Rietumeiropā. Savukārt LVK loceklis un LOM amatpersona Valters Nollendorfs: Lielākās Baltijas un Ukrainas krievu daļas piesliešanās Maskavas versijai par II Pasaules kara notikumiem, no „labprātīgās pievienošanās Padomju Savienībai” līdz „atbrīvošanai” ar Sarkanās armijas palīdzību 1944./45. gadā, ir tiešā pretstatā baltiešu vai ukraiņu atmiņai un pārliecībai. Šādi konflikti var novest pie sabiedrības iziršanas – brīdina viens no Jaunās Gaitas ieripinātājiem (pirms vairāk nekā 57 gadiem).

·         Pieņemot deklarāciju „Par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu” (2005.12.V), Saeima uzdod Ministru kabinetam izveidot speciālistu komisiju, kas noteiktu okupācijas režīma upuru skaitu, masu kapu vietas, apkopotu informāciju par represijām, masveida deportācijām un aprēķinātu nodarītos zaudējumus LV un tās iedzīvotājiem. Nepilnus 6 gadus vēlāk (2011.7.II) Nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK jālūdz LR premjeram darīt zināmus plānus par komisijas darbības atjaunošanu.

·         Astoņu prezidentūras gadu garumā cīnījos visiem spēkiem, lai panāktu stabilu trīspusēju Baltijas valstu sadarbību – tāda ir Vairas Vīķes-Freibergas atbilde uz tolaik Lietuvas prezidenta Valda Adamkus Wikileaks atrodamo gaušanos ASV vēstniekam Lietuvā, ka VVF, piekrītot doties uz Maskavu (2005.9.V), sašūpojusi Baltijas valstu vienotību un mēģina Latviju izvirzīt par Baltijas valstu līderi (Diena 3.III).

(re)

 

 

L A T V I J A  –  A R   S K A T U   M Ū S D I E N Ā S

 

·         Demogrāfijas problēma valstī jau kļūst par spilgtās ugunīs degošu (..) un tas jāsaprot ne tikai politiķiem, bet katras ģimenes līmenī. (..) Ekonomiskie faktori ir viena lieta, bet ļoti svarīga ir arī nākotnes vīzija, (..) pozitīva vide – un to es redzu Latvijas laukos un pilsētās – tā LR prezidents Valdis Zatlers (Diena 22.III).

·         UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā esošajam Rīgas vēsturiskajam centram (iekļauts 1997) un Strūves ģeodēziskajam lokam (2005) šogad pievienojas Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis un aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” jeb Daugavas loki (portāls nra.lv 2011.25.II).

·         Saeimas deputāte Lolita Čigāne tīmekļa blogā (10.III), atsaucoties uz vācu ekonomista Hiršmaņa (Albert Hirschman) teoriju par grūtībās nonākušu sabiedrību, kas vai nu paceļ balsi, mēģinot mainīt situāciju, vai arī bēg, aicina izvēlēties „balsi”, bet tad vispirms jāiemācoties vienam otram uzticēties, domāt ilgtermiņā un apzināties kopējo labumu (nevis sekot formulai: jo tev sliktāk, jo man labāk).

·         Alehina interneta mikroaptaujā 58% dalībnieku ieskatā Latvija ir ziemeļvalsts (Ir blogā 26.II). Tas, par ko mēs sevi uzskatām, nosaka, kā attīstās valsts, uzsver populārais publicists. Tāpat kā Igaunijai, Latvijai jāpasakot: mēs esam ziemeļvalsts kopā ar Somiju, Zviedriju, Dāniju, [ja vēlamies paši izvēlēties] savas valsts stratēģiju, savu identitāti, savu nākotni, (..) vispirms ziemeļvalsts ir valsts cilvēkam, veselā saprāta valsts, valsts draugs, solidāro cilvēku valsts. (..) Latvijai jākļūst nordiskai, (..) citādi Latviju neizbēgami iesūks (..) bijušie Sovjeti. Patlaban Austrumeiropa eksistē Latvijā ne tikai virtuālā izskatā. Kā ofšorizēto feodāļu asinssūcēju ganības, Austrumeiropa ir plaši pārstāvēta Latvijas politikā. Ja izvēlamies savu nākotni ziemeļvalstu saimē, mēs nedrīkstam balsot par partijām, kas pārstāv šauru beneficiāru loku privātās egoistiskās īstermiņa interesēs, – ZZS, Saskaņu, TP, LPP. Mums jāpieprasa no Latvijas TV izslēgt lēto Krievijas teleprodukciju un sadarboties ar ziemeļvalstu TV, mācīties no tām, nevis nemitīgi propagandēt Zelta Ordas glamūru.

·         LV prezidents vizītes laikā Varšavā pasniedz (15.III) jau agrāk (2006) piešķirto TZO kinorežisoram Vajdam (Andrzej Wajda), kurš, citu vidū, – kopā ar rakstnieku Mularčiku (Andrzej Mularczyk) – laiž klajā filmu Katyń – par Maskavas režīma vairāk nekā 21 000 noslepkavotajiem (1940.V) poļu virsniekiem un inteliģences pārstāvjiem.

·         Polijas laikraksta Polytika korespondents Vavžiņecs Smočiņskis (6.II): Uz kartes visas trīs [Baltijas valstis] aizvien atrodas blakus, taču mentāli nemitīgi attālinās: Igaunija jau pieskaitāma Skandināvijai, Lietuva tiecas uz Viduseiropas pusi, bet Latvija dodas aizvien tuvāk Krievijas apskāvieniem...

·         Par Nacionālās kultūras padomes (NKP) pr-ju ievēlēts (24.II) LV krievu pārstāvis, dzejnieks, poētiskā videožanra speciālists, 6 dzejgrāmatu autors Sergejs Timofejevs, kura darbi tulkoti latviešu, itāļu, angļu, zviedru, igauņu, slovēņu u.c. valodās. Viņš pats atdzejojis krieviski Andra Akmentiņa un Arvja Vigula darbus. Saņēmis Literatūras Gada balvu (2005) dzejā par audio-video krājumu Orbīta 4. Sinhronais tulkotājs Jaunā Rīgas teātra viesizrādēm KF.

·         Attiecībā uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) diezgan izvairīgo vēsti (LETA 23.III), ka 10. Saeimas velēšanu laikā „ārvalstu izlūkdienesti” centušies ietekmēt politisko situāciju, var droši pieņemt, ka runa nav par Libānas vai Venecuēlas specdienestiem.

·         Skeletonists Mārtiņš Dukurs, Vankūveras olimpisko spēļu vicečempions, divkārtējais Pasaules kausa ieguvējs un Eiropas čempions, pasaules čempionātā Kēnigszē (Königssee) izcīna (25.II) pārliecinošu uzvaru un kļūst par pasaules čempionu, tuvāko sekotāju apsteidzot par 1.74 sekundēm. 

(re)

 

 

L A T V I J A I   V I S A P K Ā R T

 

·         IGAUNIJAS parlamenta Rīgikogu vēlēšanās (7.III) uzvar premjera Andrusa Ansipa pārstāvētā Reformu partija (28,6% – 33 no 101 mandāta), kam seko Centra partija (23,3% – 26 mand.), Isa Maa (Tēvzeme) un ResPublica (katrai 20,5% – 23) un Sociāldemokrāti (17,1% – 19). Opozīcijā paliek krievvalodīgo atbalstītā Centra partija, ko vada Edgars Savisārs (DELFI.ee/AFP/LETA/BNS).

·         Gandrīz puse Igaunijas 20. gs. vēstures ir ieslēgta vienas ārvalsts arhīvos, kas mums diemžēl nav pieejami. Tāpēc ir sevišķi svarīgi pierakstīt atmiņu stāstus Igaunijas vēsturiskajai atmiņai, lai jaunieši (..) saprastu, kas noticis ar mūsu valsti un mūsu tautu okupētajā Igaunijā pirms neatkarības atjaunošanas. (..) Starpvalstu vēsturnieku komisiju veidošana ir bezjēdzīga, ja viena no šīm valstīm neļauj vēsturniekiem piekļūt tās arhīviem un par pagātnes interpretāciju vienojas politiķi – tā grāmatu sērijas Igaunijas atmiņa izdošanas noslēgumā prezidents Tomass Ilvess (BNS 4.III).

·         LIETUVAS Atmodas darbinieks, EP deputāts Vītauts Landsberģis Japānas laikrakstam Sankei Shimbun (DELFI 7.III) atzinis, ka Krievijas impērija nesamierināsies ar „koloniju” zaudējumu un pastāvot iespēja, ka nākotnē varētu notikt iekarošana – ekonomiska, politiska un reizēm arī militāra kā Gruzijas gadījumā. Kamēr vistiešākais apdraudējums izpaužoties enerģētikas jomā, Maskavas militāristi gluži atklāti lepojoties ar iespēju ātri izvietot Kaļiņingradā kodolieročus, vai arī ar parastiem artilērijas šāviņiem apšaudīt atomelektrostacijas Lietuvā vai Polijā.

·         No zviedru atslepenotajiem dokumentiem kļuvis zināms, ka Gorbačovs, uzzinādams (1990) par lietuviešu ieceri izstāties no PSRS, esot tam piekritis, taču pieprasījis Klaipēdas ostu un 21 miljardu rubļu kompensāciju par PSRS laikā uzbūvētajiem objektiem, uz ko Lietuva izvirzījusi pretprasību 500 miljardu rubļu apmērā par valstij okupācijas laikā nodarīto kaitējumu. Seko Maskavas ekonomiskās sankcijas un pēcāk (1991.I) asiņaina izrēķināšanās ar demonstrantiem Viļņā – 17 cilvēki iet bojā, bet vairāki desmiti gūst ievainojums.

·         IČKERIJA – Pēc PSRS sairšanas KF pirmais mēģinājums atkarot (1994-1996) Ičkeriju (Čečeniju), kas pasludina neatkarību, beidzas ar ičkeriešu uzvaru, bet, KF karaspēkam iebrūkot otrreiz (1999), eiforiju nomaina asiņaina karadarbība un marionešu valdība Groznijā. Separātiskās Ičkerijas izbēgušajam ārlietu ministram Ahmadovam (Ilyas Akhmadov) cerību dod amerikāņu palīdzīgas rokas sniegšana Bosnijas un Kosovas musulmaņiem un viņa tikšanās Vašingtonā (2001.III) ar augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersonu. Bet cerība nav bijusi nekas vairāk kā šķitums. Ičkeriešu slepkavošana, spīdzināšana turpinās pilnā sparā un Rietumu pasaule neliekas ne zinis. ASV pat iekļauj atsevišķus brīvības cīnītāju grupējumus teroristu sarakstos. Par to un vēl par daudz ko citu bagātīga informācija atrodama Ahmadova grāmatā The Chechen Struggle: Independence Won and Lost (2010). (re)

·         ANO / EU / IAEA etc – ANO eksģenerālsekretārs Kofi Annans, kurš vada starptautisko ekspertu grupu Par Globālās komisijas vēlēšanām, demokrātijai un drošībai, lūdzis LV eksprezidentei Dr. Vairai Vīķei-Freibergai kļūt par tās dalībnieci līdz 2012. g. beigām – tā VV-F sekretāre Daina Lasmane (BNS 7.III). Pārējo dalībnieku vidū Meksikas eksprezidents Sediljo (Ernesto Zedillo Ponce de León), Somijas eksprezidents Ahtisāri (Martti Ahtisaari), bij. ASV valsts sekretāre Olbraita (Madelaine Albright), Harvarda U. ekonomikas profesors no Indijas, nobelists (1998) Amartija Sens, ES Padomes ģenerālsekretārs Haviers (Javier) Solana u.c.

·         Wikileaks publiskotajos dokumentos atrodama vēsts, ka International Atomic Energy Agency jau 2008. g. ieteikusi Japānai paaugstināt drošības līmeni vairākās AES, to vidū Fukušīmā.

(re)

 

 

C I T U R   Ģ E O P O L I T I S K A J Ā   T E L P Ā

 

·         KATARA / QATAR – Masu informācijas avotu speciālistu uzskatā starp avotiem, no kuriem iegūstamas visobjektīvāk un vispamatīgāk televīzijā un tīmeklī pasniegtās pasaules ziņas, ir Katarā / Londonā bāzētā aģentūra Al Jazeera (AJE <http://english.aljazeera. net>). Ar īpašu izcilību AJE izceļas Tunisijas un Ēģiptes revolūcijas laikā. ASV eksprezidents Bušs (2004.16.IV) un pirms tam viņa aizsardzības sekretārs Ramsfelds (Donald Rumsfeld), var pieņemt, tās pašas objektivitātes dēļ, izteikuši vēlēšanos AJE galveno mītni Dohā, Kataras galvaspilsētā, noslaucīt no zemes virsas (The Sunday Times 2005.27.XI). Vēl šodien tikai retā ASV TV programma iekļauj AJE materiālus, kaut arī pat ASV Valsts sekretāres Klintones (Hillary Clinton) uzskatā amerikāņu masu informācijas avoti ir tālu atpalikuši no AJE, kas sniedz īstas ziņas 24 stundas diennaktī, nevis miljoniem reklāmu (HuffPost 4.III).

(re)

 

 

Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Juris Žagariņš (jž), Rolfs Ekmanis (re)