LATVIJA – 1939.23.VIII-1991.21.VIII – Kā aprēķinājis vēsturnieks un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš (LA.lv.2015.8.XII), visā pēckara padomju okupācijas laikā bijis tikai viens gads, kad Latvija no PSRS budžeta saņēma vairāk, nekā tajā ieguldīja. Kopumā LPSR pārmaksa PSRS budžetā laikā no 1946. līdz 1990. gadam sasniedz 15,9 miljardus rubļu, ja rēķina 1961. gada rubļa ekvivalentā.

Andrievs Ezergailis savā jaunākajā grāmatā Caur velna zobiem. Vācu laiki šodien 1941.-1945. – Esejas un domas turpina sava mūža galveno pētījumu tēmu – holokausta sekas Latvijā un Austrumeiropā, vienlaikus analizējot šīs 20. gs. baisās traģēdijas atbalsis un ietekmi uz Latvijas un pasaules sabiedrisko domu līdz pat mūsu dienām.  LOM biedrības valdes priekšsēdis, literatūrzinātnieks Valters Nollendorfs: Ezergailim patīk izaicināt, un labi tā. Jo izaicinot viņš liek pārdomāt, pārvērtēt un iespējami tuvoties tam, ko pilnībā nekad nesasniegsim – patiesībai. Viņš savulaik izaicināja trimdas sabiedrību, kura apsūdzības holokaustā centās atspēkot, par to klusējot. Viņš izaicināja holokausta pētniekus un aculieciniekus, kuri aizstāvēja nacistu izplatītos mītus par holokausta vietējo izcelšanos Austrumeiropā. Un viņš turpina izaicināt, norādot, kā šos mītus un savus melus pret pretiniekiem lietoja Padomju Savienība, bet tagad – Putina Krievija. Un NRA galvenās redaktores vietniece, žurnāliste Elita Veidemane (2015.21.XII) norāda uz autora drosmi graut mītus, analīzējot holokausta iemeslus Latvijā un Austrumeiropā. Liela nodaļa veltīta slavenajam latviešu aviatoram un aviokonstruktoram Herbertam Cukuram, kas tika nepatiesi apvainots holokausta noziegumos. Ezergailis grāmatā pārliecinoši pierāda, ka Cukurs nav vainojams viņam inkriminētajās neģēlībās. Vēsturnieka darbs iedvesmo un liek ticēt, ka latvieši ir spējīgi ne tikai veiksmīgi cīnīties pret uzspiestiem sacerētas vēstures meliem, bet arī parādīt savu pagātni daudz skaidrāku un spodrāku, nekā viens otrs latviešu „atmaskotājs” un „holokausta biznesmenis” to vēlētos... tikai patiesība var palīdzēt latviešiem izsliet muguru...vienīgi pašu bailīgums var mums kaitēt... Grāmatu izdevusi biedrība „Atvērtās krātuves” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un PBLA atbalstu.

(re)

    

 

LATVIJA – SKATS MŪSDIENĀS. 2016. gads iesākas bez stabilas valdības laikā, kad tai ir milzumdaudz būtisku uzdevumu – sabiedrības labklājība ir tālu no vēlamās, citu vidū jārisina sasāpējušais jautājums par pedagogu algām. Un visam pāri drošības jautājums, nodrošinājums, ka NBS būs pa spēkam šogad valsts budžetā paredzētais lielais finansējuma pieaugums.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums (2016.14.I) aicināt ZZS politiķi, Saeimas deputātu (kopš 2008) Māri Kučinski (dz. 1961) veidot valdību apturēja piecas nedēļas ieilgušo premjera meklēšanas farsu, kas gan šķiet gluži „normāls” salīdzinājumā ar Trampa (Donald Trump) un Republikāņu priekšvēlēšanu klaunādi ASV.

Visai precīzi pēdējos sešus mēnešus atspoguļo nedēļas žurnāls Ir ( www.irir.lv ), labākais nedēļas žurnāls Baltijas valstīs (Tomass Ilvess) – Māra Bišofa karikatūras, Paula Raudsepa raksti, neatkarīgās žurnālistes Sanitas Uplejas saturīgās esejas, kurās veiksmīgi apvienots „tekošais moments” ar norisēm mūsu nācijas nesenajā vēsturē, līdz pat Ir redaktores Nellijas Ločmeles sarunai ar jau minēto Vitu Matīsu (2015.30.XI), ko izraisa Raiņa/Aspazijas 150-gades svinēšana Šveicē. Un tie ir tikai daži daudzu citu vidū.

Atsevišķi jāmin samērā plašās pārrunas, kam par iemeslu ir Latvijā mītošā francūža Nikola Ozano „Ārzemju skatītāja vēstule slavenam režisoram”, t.i., Hermanim (satori 2015.18.XII). Tāpat kā citur tīmeklī, arī mūsu redakcijas elektroniskajā pasta kastītē JG draugi/entuziasti/interesenti vēstuli uztver dažādi – no eiforijas (spilgts dokuments!... Grūti būs atrast otru tik visu zinošu un ar tik pareiziem spriedumiem par latviešu būšanām un nebūšanām, kādas ir šim gaišam francūzim. Vēstule ir lieliska un tā būtu jāiemet katrā latviešu pasta kastē... Būs jau letiņi, kas viņa domām nepiekritīs, bet mēs pilnīgi piekrītam, ko šis ārzemnieks, no cita, lielāka aploka, redz mūsu mazajā dārziņā. Tur ir jauki puķu zirnīši, bet ir arī daudz citu ievazāti un pašu savārīti sū...) līdz „nu tā” (... ja lasītājs nepaliks dusmīgs un nonāks līdz 10. lpp. beigām, viņš dabūs zināt, ko Ozano grib teikt Hermanim, Saeimai un vēl kādam miljonam LV iedzīvotāju...) un kategoriskai nostājai pret (... apvainojoši, nekorekti...). Tad vēl: ...Ozano neuzraksta neko jaunu... nav tur īsti iztirzātas dziļāk dažas no politiskajām filozofijām, nav domu, kas liktu lasītājam domāt par kādu svaigu perspektīvu uz pašreiz notiekošo Eiropā/Francijā/Latvijā...  Var tikai papriecāties, ka Ozano ir bijusi iespēja iepazīt Latvijas teātri, literatūru... // ...labāk patīk lasīt Ozano vēstules beigās lasītāju komentārus – tur ir daudzveidība, loģiskāks, saprotamāks izklāsts. Man ir nesaprotama [Ozano paustā] 90-to gadu rokmūzikas „neesamība“ Latvijā... kā pēcpadomju jaunatnes produkts, varu droši apgalvot, ka 80-to gadu beigas un 90-to gadu sākums manai paaudzei (toreiz 18-26) bija kā sprādziens un arī, bez superzvaigznes Pita Andersona, bija tieši tam laikam un apstākļiem atbilstošas grupas un mūziķi. Arī mākslā un literatūrā, kā arī teātrī varēja atrast visu, ja tikai interesējās un meklēja... protams, autoram, iebraucot svešā zemē nesagatavotam par Latvijas vēsturi, mūsu dievzemīte noteikti likās kā tāda pelēka, pačabējusi trauklupata (kaut gan trauklupatās jau nu sakopojas liela daudzveidība ēdienu un citā izvēlē)...

Latvijas rokenrola karalis, dziedātājs, ģitārists Pits Andersons (Alfrēds Pēteris Andersons. 1945-2016). 1989. gadā World Rock'n'Roll Confederation goda biedrs.                                                                                                Foto: Vilnis Auziņš

Domājot par padomju okupācijas laikā iebraukušajiem, jāatzīst, ka turpat 25 gadu garumā nav atradusies politiska griba nodalīt draugus no nedraugiem un tiek atstumti turpat visi tā dēvētie krievvalodīgie, kas ukraiņiem, baltkrieviem, gruzīniem, moldāviem, azerbaidžāņiem, tatāriem un citiem savulaik iebraukušajiem vai uzaicinātajiem varētu būt pat aizvainojoši. Viņi nav bāžami vienā maisā ar Latvijai nelojāliem cilvēkiem, kādu arī, cik zināms, nav mazums. Nav nekur jāsteidzas, mēs mierīgi varam izteikt „ukraiņu izcelsmes Latvijas pilsonis“ vai „moldāvu izcelsmes Latvijas pilsonis“, un varbūt arī „tatāru izcelsmes nepilsonis“. Protams, neveiklais, turklāt it kā pelēku masu apzīmējošais vārds „krievvalodīgais“ ir ātrāk un vieglāk izrunājams, – tā Anna Žīgure (LA.lv 2015.27.XI), vienlaikus arī pasvītrojot, ka latviešu valodas situācija ir daudz bēdīgāka nekā droši vien jebkad šajos simts gados. Tas varētu būt iemesls gan cilvēku aizbraukšanai no mūsu valsts, gan ļoti negatīvajai attieksmei pret patvēruma meklētājiem. Iespējams, ka vienam no centrālajiem valsts jubilejas pasākumiem ir jābūt latviešu valodas godā celšanai un tās lomas un lietojuma nostiprināšanai. Šis ir grūtāks uzdevums nekā kāda liela koncerta sarīkošana, romāna uzrakstīšana vai filmas uzņemšana, tomēr pie šā darba ir jāķeras, jo pretējā gadījumā romāniem drīz vien nebūs lasītāju, bet patriotiskām filmām – saprotošu skatītāju.

Dmitrija Alehina ieskatā nekāda „integrācija” demokrātijas apstākļos, zināšanu un informācijas sabiedrībā nav iespējama. Demokrātijā ir iespējams tas, kas Latvijā un citviet arī notiek. Sadarbība, mijiedarbība, savstarpējā ietekmēšana, kopā dzīvošana un darbošanās, sadzīvošana, „co-existence”. Latvijas gadījumā, kad paralēli pastāv divas lielas kopienas, mūsu ideālais mērķis ir konsolidācija, nacionālā konsolidācija, kur jēdziens „nacionālā” nozīmē „nācijas virzienā... (2016.21.XII).

Krievijai ir jārada pārliecība, ka iebrukums Baltijā maksātu ļoti, ļoti dārgi, intervijā aģentūrai LETA atzina (2015.25.XII) Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Jāņemot vērā, ka Eiropas valstu bruņotie spēki ir daudz lielāki par Krievijas armiju. Uzskatu, ka Krievija ar hibrīdkaru Ukrainas austrumos izgāzās, tāpēc nedomāju, ka citās valstīs tā vēlreiz pielietos tieši šādu modeli. Balstoties uz tiem scenārijiem, kas tika izspēlēti Krievijas un Baltkrievijas militārajās mācībās, Latvijā jau pirms vairākiem gadiem ticis pārspriests ASV Sauszemes spēku komandiera Eiropā ģenerālleitnanta Bena Hodžesa (Ben Hodges) nesen minētais šķērslis Baltijas valstu aizstāvēšanai, proti, Kaļiņingradas apgabala un Suvalku koridora Polijā iespējama nobloķēšana.

(re)

 

KF – Par miermīlīgām protesta akcijām pret cilvēktiesību pārkāpumiem KF Konstitūcijas dienā policija Maskavā aizturēja (2015.12.XII) vairāk nekā 30 aktīvistu, tostarp liberāļu partijas „Jabloko” līderi Sergeju Mitrohinu, Ļevu Ponomarjovu un bij. prezidenta Borisa Jeļcina padomnieku Georgiju Starovu, bet Ildaram Dadinam gada pēdējā nedēļā piespriests trīs gadu cietumsods par individuālām protesta akcijām, kritizējot Kremļa politiku. Šokējošs un cinisks uzbrukums izteikšanās brīvībai – tā starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija Amnesty International.  Vladimirs Jonovs, lai izvairītos no cietumsoda, pieprasījis patvērumu Ukrainā (aljazeera, huffpost, usatoday).

Radio Eho Moskvi blogā žurnālista Jevgēņija Kiseļova ieskatā šis gads būšot tizlās pīles gads, jo sakarā ar prezidenta vēlēšanām ASV iekšpolitikas jautājumi dominēšot pār ārpolitiku, ko Putins izmantošot, lai pārbaudītu Rietumu stiprumu tagad, vai nekad (Ir 2015.30.XII).

Gada pēdējā dienā Vladimirs Putins paraksta „Ukazu” Par KF nacionālās drošības stratēģiju (Стратегия национальной безопасности РФ). Kamēr pirms tam publicētajā versijā (2009) netika minētas ne ASV, nedz arī NATO, tagad uzsvērti KF nacionālajai drošībai radušies draudi, jo politisko, ekonomisko, militāro un informatīvo spiedienu pret valsti izraisījusi pretdarbība no ASV un to sabiedrotajiem, kas tiecas saglabāt savu dominanci. Seko virkne parasto aplamību – rietumvalstis, lūk, bijušas tās, kas izraisījušas antikonstitucionālo dumpi Ukrainā, ASV palielinājušas savu militāri bioloģisko laboratoriju tīklu KF kaimiņvalstīs utt., utjpr.

Zīmīgi, ka KF parlamentā (Dumā) pirmo lasījumu pieredz likumprojekts par tiesību piešķiršanu Krievijas drošības dienesta FSB (ФСБ jeb Федеральная служба безопасности) darbiniekiem šaut uz pūli [FSB priekštecis PSRS laikā bija KGB/VDK, tautas mēlē „čeka” – no krievu ЧК – Чрезвычайная комиссия jeb Ārkārtējā komisija, ko ar Ļenina pavēli nodibināja (1917.20.XII) Fēlikss Dzeržinskis].

Latvijā krāpšanā savā laikā apsūdzētais bij. KGB/VDK virsnieks, tagad Anglijā dzīvojošais Boriss Karpičkovs britu laikrakstam The Daily Mail (2015.25.XII) apgalvo, ka „Metrojet” pasažieru lidmašīnu ceļā no Šarm eš Šeihas uz Sanktpēterburgu uzspridzinājis pats Kremlis, lai novērstu pasaules sabiedrības uzmanību no notikumiem Ukrainā un attaisnotu savus uzbrukumus Sīrijas nemierniekiem.

(re)

 

ĒRMĪGAS BŪŠANAS –  KF vēstniecības Rīgā Facebook kontā ievietota ziņa (arī foto), ka vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs kopā ar dažiem pavadoņiem 1. janvārī nolicis sarkanas neļķes uz Vasilija Kononova kapa. Par kara noziegumiem notiesātā sarkanā partizāna vadītā grupa Mazo Batu ciemā Latgalē (1944) noslepkavoja deviņus sādžas civiliedzīvotājus, no tiem sešus sadedzinot, viņu vidū Krupņiku ģimeni – Mihailu, viņa sievu Teklu un māti Veroniku. Tekla, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši Krupņiku degošajā mājā. Latvijas Augstākā tiesa piesprieda Kononovam (2004.30.IV) 20 mēnešu cietumsodu, ko apstiprināja arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Cour européenne des droits de l’homme / European Court of Human Rights). Kara noziedznieks nomiris savā gultā (2011) 88 gadu vecumā.

Putina personības kults jau sāk tuvoties kādreizējam Mao Zedonga kultam Ķīnā. Vai atceraties viņa citātu Sarkano grāmatiņu? – jautā Franks Gordons. Aizvadītā gada beigās (28.XII) Kremļa administrācija izdalīja kā dāvanu KF vadošajiem 1 000 politiķiem un ierēdniecības elitei Putina izteikumu krājumu Слова, меняющие мир (Vārdi, kas maina pasauli), kas laista klajā par valsts naudu. Šīs citātu izlases nosaukums vien ir ko vērts! – tā izsaucamies kopā ar Gordonu. Labs pretmets šim krājumam esot tīmeklī zibensātrumā „uzpeldējušais“ satīriskais 2016. gada kalendārs Bесь год с президентом России (Visu gadu ar Krievijas prezidentu). Gordons citē divus no katram mēnesim klāt pieliktajiem Putina banālajiem izteikumiem: Krievijai ir neaptverama daba! Un tā tika mums, nebaidos to teikt, no Radītāja! Un: Mums ar suņiem ir ļoti siltas savstarpējas jūtas! (BL 2016.5.I)

Putina Vārdi, kas maina pasauli	Mao Zedonga Sarkanā grāmatiņa

 ASV prezidenta kandidāts Tramps (Donald Trump) un Putins atrod viens otru... brālīgā romance starp diviem pretīgākajiem, brutālākajiem, narcistiskākajiem tirāniem brieda kādu laiku. Nu viņi apliecinājuši savas savstarpējās simpātijas... Putins iebrūk valstīs, apklusina disidentus un apsūdzēts to personu slepkavībā, kas viņam oponē. Par to viņš pelnījis apbrīnu, saka Tramps, kurš zākā sievietes, invalīdus, melnādainos, meksikāņus, islāmticīgos, veterānus un katru, kas nav pievilcīgs. „[Tramps] ir patiešām spīdošs un apdāvināts cilvēks“, teica Putins. Tā autors/ žurnālists Igens (Timothy Egan) laikrakstā The New York Times (2015.25.XII).

(fg) (re)

ES –  Jau minējām (JG283:64), ka ES Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā iekļauti LV nacionālie pārtikas produkti sklandrausis, salinātā rudzu rupjmaize, pelēkie zirņi un Carnikavas nēģi. Dienu pēc Valsts svētkiem ES Eiropas Komisija nolemj iekļaut reģistrā arī Jāņu sieru, kura pagatavošanas veids, izskats un garša nemainīgi saglabājusies daudzus gadu desmitus, pat gadsimtus – recepte labi zināma latviešiem tuvumā un tālumā: nenogatavināts piens jāsarecina, izmantojot tikai pienskābes baktēriju ieraugu vai biezpienu, seko karsēšana sūkalu atdalīšanai, pēc tam sviesta vai saldā krējuma, olu, vārāmā sāls un ķimeņu pievienošana, visu atkal karsējot un intensīvi maisot, līdz siers gatavs.

(re)

IGAUNIJAS prezidents Tomass Hendriks Ilvess (dz. 1953) dienu pēc Jaunā Gada sagaidīšanas devies trešoreiz laulības ostā, šoreiz ar latvieti (pēc nesekmīgas sadzīves ar amerikānieti un igaunieti) – LV Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāju, 38 gadus veco Ievu Kupci, kura bija arī viena no NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) izveidotājiem Rīgā. Ilvess savā laikā vadīja (1988-1993) Radio Brīvā Eiropa/Radio Free Europe igauņu redakciju Minhenē.

(re)

 

Igaunijas prezidents Ilvess ar Ievu Kupci pirms komponistam Arvo Pertam (Pärt) veltīta sarīkojuma Tallinā (2015.12.IX)

RFE/RBE igauņu redakcijas vadītājs Tomass Ilvess (Tomas Ilves) savā darbistabā Minhenē (1989). Foto: Rolfs Ekmanis

 

„Dažu vārdu” materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Māris Brancis (mb), Sarma Muižniece Liepiņa (sml), Franks Gordons (fg), Rolfs Ekmanis (re).