JAUNĀS GAITAS redakcijai:

BET ES JUMS SAKU ...

Ar „lasītāja piezīmēm” neesmu gribējis kritizēt Dr. P. Vasariņa lietišķīgo recenziju. Vienīgā vieta, kur nevaru būt vienis pratis ar recenzentu, atrodama viņa apceres sekojošās rindās (JG 34., 33.-34. lpp.).

„Kas starp diviem tik atšķirīgiem cilvēkiem uztur dzīvu savstarpīgu pievilkšanas spēku, kas līdzinās apsēstībai? Pamatojuma, loģikas šai mīlestībai nav, ja nemin vienu otru seksuālas dziņas izraisītu epizodu. Manuprāt, tieši šīs problēmas tēlojumam varam pārmest samākslotas, nedzīvas pozes... Laura ir auksta, lietišķīga, bez jūtām un sirds siltuma. Viņa ir dzedra, nosvērta, ironiska. „Tādas sievietes neaizraujas.” (167)

Brīvās Latvijas laikā Rīgas operas namā tikām klausījušies āriju:

„Pār visu zemi mīla valda,
un visiem likumiem tā pāri iet.”

Tātad arī loģikas likumiem mīla iet pāri, mīlai loģika nav vajadzīga.

Jāņu naktī Laura saka Jēkabam: „Ja tu mīli, tad neatsaucies uz prātu, gudrību un apsvērumiem.”

Daži norādījumi romānā ļauj aptuveni datēt attēlotos notikumus. Tie norisinājušies 14 gadu laikā (sākot ar 1929. gadu, kad Jēkabs teica savu paraugsprediķi un Laurai bija 21 gads, un beidzot ar 1943. gadu, kad Laurai bija 35 gadi.)

Tātad 14 gadus ir mocījušies trīs cilvēki liktenīgas mīlestības dēļ!

Kā teologam Jēkabam gan būtu vajadzējis zināt, ko par laulības problēmu saka Jaunā derība;

„Ja kādam brālim ir neticīga sieva un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt (1. kor. 7, 12).

Pēteris Ķiķauka

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Laikam latviešiem vairs nemaz nav humora izjūtas, jo neviens nav komentējis lasītāja V. Palmas vēstuli JG 35. numurā.

Leo Ozols, Venecuēlā.

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Turieties tāpat kā līdz šim un nebaidaities kritikas. Bieži vien tā ir nepareiza un līdz galam neizdomāta. No mazām tautām nāk stipri cilvēki. Paldies par visu.

Jānis Liepkalns, Minneapolē.

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Referējot par Latviešu kultūras dienām Minsterē, Jaunās Gaitas 37. numurā aptuveni citēti mani vārdi: „Lai latvieši Vācijā reiz iznāk no nometņu mentalitātes.” Citāts izmantots par piemēru it kā kādam Zviedrijas latviešu pārstāvja pārākuma lepnumam un iedomām, ka latviešu kultūras darbinieks, dzīvodams Zviedrijā, jau ar to vien būtu iegājis eiropiskā plāksnē. – Jāpaskaidro, ka, pirmkārt, šai gadījumā noklusēta sakarība, kādā savus vārdus tiku teicis. Otrkārt, Latviešu kultūras dienās un kultūras darbinieku kongresā Minsterē biju ielūgts un piedalījos tikai kā atsevišķs latviešu kultūras darbinieks neatkarīgi no dzīves vietas. Man nebija nekādu pilnvaru, es nevarēju un nevēlējos runāt ne visu Zviedrijas latviešu, ne turienes latviešu kultūras darbinieku vārdā. Tātad pēc maniem vārdiem nevar spriest par Zviedrijas latviešu pašapziņu un iedomām. Beidzot, ja man vaicātu, kur lielākas iespējas ieiet eiropiskā plāksnē, dzīvojot Vācijā vai Zviedrijā, tad nešaubīdamies minētu Vāciju, un jāvēlas vienīgi, lai turienes latvieši šīs iespējas censtos izmantot.

Šai pašā reizē ļaujiet apstāties pie Vilmas Teneses vārdiem Jaunās Gaitas redakcijai adresētā vēstulē 37. numurā, proti, ka Veronikas Strēlertes pēdējā grāmata Žēlastības gadi esot viņas vājākā. Man ir lielas šaubas, vai Vilma Tenese iepazinusies ar visiem pieciem Strēlertes dzejoļu krājumiem, no kuŗiem pirmie divi trimdas apstākļos grūti sameklējami. Vai tādā gadījumā nebūtu labi, ja viņa savos spriedumos lietātu kaut cik zemākus, piesardzīgākus toņus?

Jānis Rudzītis, Upsalā.

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

JG 37. numurs visā visumā ciešams, nav nekas izcils. Ceru, ka redakcija nedomā –labs, kas padarīts, vienalga kā.

„Soldats, songez que, du haut de ces pyramides, quarante sičcles vous contemplent”. Arī uz mums noraugās, ja, varbūt, ne 40, tad tomēr ievērojams skaits latviešu tautas gadsimtu.

A. P., Toronto.

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Man būtu kāds vārds sakāms par JG vākiem. Piesakoties par JG abonentu cerēju, ka saņemšu latviešu žurnālu ar latvisku vāku, bet esmu vīlies. Man nav izdevies vākos saskatīt kādu latvisku motīvu, bet tikai tā saucamo moderno mākslu. Labprāt vēlētos uz JG vāka kādreiz redzēt kādu latvisku motīvu, kādu latvisku rakstu, kaut vai pieclatnieku.

Jānis Gailītis, Hamiltonā.