REDAKTORA PIEZĪMES
Šis Jaunās Gaitas numurs radies zem dienvidu krusta. Kamēr mēs Ziemeļamerikā apmainījām spalvu pret sniega lāpstu, tikmēr JG Austrālijas redaktors Ed. Silkalns veltīja savu vasaras atvaļinājumu šā numura tapšanai. Cerams, ka meitene Austrālijas jūrmalā nebija greizsirdīga uz Eduarda otru mīlestību...
Vai piektais kontinents ietekmējis šo autoru stilu un pasaules skatījumu? – Kopējais elements, šķiet, konkrētība lietu skatīšanā no vienas un šaubas un ironija no otras puses.
Austrālijas kultūras fonds, viens no vispusīgākajiem un darbīgākajiem mūsu trimdas dzīvajiem iestādījumiem, atradis tuvumu tālumā ar Eiropas dzejnieku turnejām, Zīverta lugu izdošanu, JG materiālu atbalstīšanu utt.
Varbūt tiešām „Tie, kas tālāk aiziet pasaulē, dzimto zemi vairāk iemīlē”.
*
II
jaunatnes svētku literātu dienas neoficiālais moto ir Austrālijas 1961. g. rakstnieku dienu organizētāja Ināra Brēdricha vārdi: „Šodien mums nav vajadzīgas rakstnieku dienas laureātiem, kas atdusas uz lauriem. Mums ir vajadzīgas rakstnieku dienas dzīvajai latviešu valodai un tās iemiesotājiem rakstos, lai kādreiz nākotnē vēl rastos jauni literāti jaunajā Latvijā”.
*
Jaunatnes svētku literārajai tiesai, kas notiks š.g. 4. jūlijā Čikāgā, izraudzīts kontroversiālais Gunša Zariņa romāns „Apsūdzēts”. Par šo romānu cita starpā dzirdētas sekojošas domas:
Jānis Andrups CEĻA ZĪMĒS: G. Zariņš kopj tālāk tematiku, kuŗu latviešu literātūrā izkopa Ādamsons un kas kļuvusi par vienu no galvenajām iezīmēm Eiropas un Amerikas 20. g.s. novelei.
Valters Nollendorfs: Šie patoloģiskie cilvēki ar steigu vien jāgulda uz kušetes. Tiesas zālē tiem nav vietas.
Gunars Irbe LATVIJĀ atzīst šo G. Zariņa romānu par labāko 1961. g. sniegumu daiļprozā.
Kāda māte Sidnejā: Es nu gan neļaušu savai meitai šo pornogrāfiju lasīt.
Roberta Mūka recenzija par romānu „Apsūdzēts” būs publicēta nākošajā JG numurā.
*
II latviešu jaunatnes svētkos Čikāgā apsolījuši ierasties sūtnis Dr. A. Spekke, Illinojas gubernators un Čikāgas pilsētas vecākais.
Pēdējais uzaicinājis piedalīties arī latviešu tautas deju grupas ASV valsts svētku svinībās, kas notiks jaunatnes svētku laikā.
*
Lai gan vasara ir gaŗa un jaunatnes svētku laiks jau bija pieteikts pirms pusotra gada, taču Toronto un Hamiltonas draudzēs jauniešu iesvētīšana notiks tieši šo svētku laikā. Trimdas vadības oficiālais viedoklis izteikts ļoti populāros saukļos: „Nacionālisms un kristiānisms ir mūsu stiprākie balsti”, „Jaunatnes problēmas stādāmas pirmā vietā”, „Lielāku vērību jaunatnes centieniem” utt. Taču liekas, pareizāk būtu teikt: Mūsu labā roka bieži nezina, ko kreisā dara. Pirmā vietā ir krekls, otrā – kažoks un tikai trešajā un ceturtajā vietā nāk tolerance un „tie mazākie starp mums”.
*
Dzīva domu izmaiņa par G.Irbes rakstu „Autoritārās Latvijas ideoloģija” (JG 33) pamudināja JG redakciju atkārtoti lūgt 15. maija ideologus un polītiskos darbiniekus parādīt un kommentēt 15. maija pārmaiņas un ideoloģiju tālaika , nevis šāsdienas perspektīvā, kā to darījuši jau vairāki autori JG slejās.
Diemžēl, arī šoreiz neizdevās dabūt prasītos rakstus. Varbūt tāpēc, ka aicinātie aizņemti ar ALA-s kongresa priekšdarbiem?
*
ELJA-s 3. kultūras seminārā Annabergā prof. E. Blese savu referātu rezumējis – tikai retajam no mūsu rakstniekiem bijusi nobeigta augstskolas izglītība, bet mums tomēr ir tāda literātūra, ar kuŗu droši varam stāties blakus citu tautu literātūrai. Šim pašapzinīgajam un pozitīvajam latviešu literātūras novērtējumam par pretpolu izvērtusies mūzikas jautājumu aplūkotāja Longīna Apkalna replika: ievērojamas Eiropas mēroga mūzikas mums nav. Mūsu skaņraži nosēdušies salonā, nākdami no lauku sētas.
*
Valsts bez nacionālisma ir tikpat kā laulība bez mīlestības, tādēļ arī pa ziedam uz nacionālisma altāŗa apspiedēji bijuši spiesti mest visos laikos. Jaunākais – uz pēdējām Padomju Savienības pastmarkām Lāčplēša autors un uzraksts krievu un latviešu valodā: „Latviešu dzejnieks A. Pumpurs”.
Diemžēl, viena bezdelīga vasaru nenes, bet bieži atrod savu galu putenī un salā” vai jauniegūtajās zemēs.
L. Zandbergs
VAINĪGA VAI NEVAINĪGA?
JAUNĀS GAITAS redakcijai;
Vainīga vai nevainīga? Hm... Kutelīgs jautājums. Tas var būt pat divdomīgs. Vainīga. .. Katrs, kas kaut ko dara, var arī kļūdīties. Bet tādēļ vien jau cilvēks ne katrreiz ir vainīgs.
Ir divi raksti: apsūdzības raksts un aizstāvības raksts. Tikai liecinieki vēl nav pratināti. Un tā augstāk minētais jautājums, likts zem Vilmas attēla, kas, jādomā, nav fotomontāža, var attiekties uz visiem 33. numura lasītājiem un lasītājām.
Jāliecina, ka zem slēpt mēģinātā, (bet ne nejaušības dēļ) kreisā izciļņa veidola dziļi slēpjas tiešām nevainīga sirds. Atbilde uz jautājumu: vainīga vai nevainīga? var būt tikai nevainīga.
J. Konters, Peru, Ill.
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Esmu regulāri sekojis ELJA-s darbībai pēdējos piecus gadus. Pēc manas labākās pārliecības Vilma Tenese ir daudz laba darījusi. Kaut mums būtu daudz tādu latviešu jauniešu!
Š., Vācijā
JAUNĀ GAITA
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Man bija izdevība iepazīties ar jūsu žurnālu un ļoti priecājos par tā interesanto saturu, možo garu un glīto izdevumu. Labas sekmes!
Laimdota Brūvere, Buenos Airesā
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Apsveicu par beidzamiem Jaunās Gaitas numuriem, īpaši par valodas tematu. Tiešām prieks lasīt.
Norberts Sebris, Toronto
(TLJ Darba Kopas pr.)
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Sakarā ar no jauna un atkal no jauna Jūsu periodiskā izdevumā, ieskaitot pašu periodikas izdevuma nosaukumu „Jaunā”, parādošos žīdiski internacionālo komūnistisko garu izbeidzu tā abonēšanu.
V. Palma, Toronto
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Lai gan esmu jau vairāk nekā 70 g. vecs, ar interesi sekoju mušu jaunatnes garīgai izpratnei. Tālab arī lasu Jauno Gaitu kopš tā sākusi iznākt. Kaut arī šķiet, ka materiālisms un no tā izveidotais ateisma gars pārņēmis vai visus savā varā, tomēr gluži tā vēl nav. Jaunajā Gaitā sāk parādīties daži patiesības gara meklētāji. Gribu atzīmēt Viļa Zariņa rakstu „Evolūcijas ceļa zīmes” (JG 27. num.), Gunša Zariņa noveli „Logs” (JG 31. num.) un Monikas Zariņas pasaku „Kur un kā” (JG 31. num.). Novēlēsim, lai labā un patiesā garā process pārņem maldīgos.
J. Banders, Čikāgā
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
„Kad lauva beigts, suņi rej”.
Apbrīnojami, cik daudz sīku kvekšķu riešanas var izsaukt mūsu lielais mocekļa nāvē mirušais prezidents K. Ulmanis.
Brunis Rubess, JG labvēlis
JAUNĀS GAITAS redakcijai:
Apsveicu brīvu domu izmaiņu Jaunajā Gaitā. Vērtīgajā G. Irbes rakstā „Autoritārās Latvijas ideoloģija” (JG 33), citējot tieši tālaika valdības ideoloģijas paudēja žurnāla „Sējējs” apcerējumu, objektīvi apgaismots mūsu neatkarīgas Latvijas posms pēc 1934. g. 15. maija. Vai nu tas tagad daudziem patīk vai ne – tā bija diktatūra, autoritāra valsts ar visiem tās labumiem un arī ļaunumiem.
J. Bērziņš, Toronto