JG redakcijai:
ATBILDE KĀRLIM ZVEJNIEKAM
Nesaprotu, kāda vajadzība Kārlim Zvejniekam mētāties ar apgalvojumiem par lietām, kuŗas viņš acīmredzot nepārzina. Tā tas bija ar viņa rakstu Jaunās Gaitas 119. numurā, tā tas ir tagad ar atbildes rakstu Jaunās Gaitas 122. numurā. Nespēdams atbildēt uz manis minētiem faktiem, Zvejnieka kungs pārmet man, ka es esot pret viņa ierosināto rakstnieku kooperatīva dibināšanu, jo tas kaitēšot Grāmatu Drauga interesēm.
Nē, Zvejnieka kungs, dibiniet vien droši savu kooperatīvu. Tāds kooperatīvs , kā Jūs to iedomājat, nevar kaitēt nevienam citam kā vienīgi kooperatīva biedru makiem. Lai izdotu grāmatas, drusku šī nozare tomēr jāpārzina. Vismaz elementāra nepieciešamība zināt, kas, kad un kādos metienos kur iznācis.
Spriežot no Zvejnieka kunga rakstiem, faktu pārzināšana tomēr nav viņa stiprā puse. Zvejnieka kungs pārmet man, ka neesmu izdevis veselu rindu autoru, kuŗu grāmatas tieši iznāk Grāmatu Drauga apgādā! Vai Zvejnieka kungs tiešām nebūtu pamanījis, ka visas Ilzes Šķipsnas un Veltas Tomas grāmatas ir iznākušas Grāmatu Drauga apgādā? Ka Kārlis Ķezberis un Margarita Kovaļevska ir Grāmatu Drauga autori? Nezinu, vai šiem autoriem pašreiz būtu kādi gatavi darbi, vismaz man tādi nav piedāvāti.
Un kur Zvejnieka kungs ņēmis tādu absurdu, ka Ilzes Šķipsnas grāmata iznākusi tikai tad, kad par to iestājušies Kārlis Rabācs un Teodors Zeltiņš? Pilnīgi no gaisa grābts apgalvojums. Ne viens, ne otrs pirms grāmatas iznākšanas manuskriptu pat netika redzējuši, ko viņi var apstiprināt Zvejnieka kungam. Vispār ne Kārlis Rabācs, ne Teodors Zeltiņš neizvēlas Grāmatu Drauga izdodamās grāmatas.
Ja Zvejnieka kungs arī turpmāk vēlēsies nākt atklātībā ar līdzīgām „patiesībām” tad uz tām vairs neatbildēšu.
Helmārs Rudzītis
Lūdzam iespiest jūsu žurnālā šādus paskaidrojumus sakarā ar informāciju Jaunās Gaitas 118. num. 50. lp. par mūsu organizācijas darbību un tās nozīmi Eiropas latviešu dziesmu svētku rīkošanā.
No kāda biļetena pārņemtais citāts „Dziesmu svētku rīkošana” ar apgalvojumu, ka Eiropā šie svētki tiek rīkoti tāpat kā citos kontinentos, ir fundamentāli nepareizs.
Lai rīkotu savus vispārējos dziesmu svētkus, Eiropas latvieši nav nodibinājuši savu īpašu dziesmu svētku biedrību vai koŗu apvienību, kā tas noticis citur. Eiropā svētku vietu nosaka un rīcības komiteju ievēl kontinentālā pārstāvība, kas saucas Latvijas Atjaunošanas Komitejas Eiropas Centrs (LAK EC). Ir pierādījies, ka tā vislabāk iespējams uzturēt demokratisku kontaktu ar visplašākajām tautas aprindām, jo uz LAK EC delegātus sūta zemju padomes, resp. pārstāvības, organizācijas un polītiskas partijas. LAK EC delegāti un viņu ģimenes aktīvi piedalās koŗu dzīvē un tādēļ var lietpratīgi diskutēt par dziesmu svētku lietām. Jūsu citētā Anglijas, Vācijas un Zviedrijas latviešu padomju financiālā garantija tika dota 1963. gadā. Kopš tā laika Eiropas latviešu dziesmu svētki nav ne tikvien nesuši zaudējumus, bet gan devuši atlikumus, par kuŗu izlietāšanu ir lēmusi LAK EC delegātu sapulce. Dziesmu svētku summām ir īpašs konts LAK EC kasē. Izmaksām zemju padomes dod savus akceptus. Uz Eiropas dziesmu svētku skaņu platēm katrs var pārliecināties, ka tās izdevusi LAK EC Kultūras daļa (4. svētkos privāta firma). Jūsu žurnālā pārņemtais LAK EC darbības apraksts nepavisam neatbilst patiesajai situācijai. Tas raksturo tikai pretdemokratiskas tendences, kas vēl valda mazā Eiropas latviešu sabiedrības daļā. LAK EC darbā šādām tendencēm nav vietas. Jauna statūtu versija, ko LAK EC delegāti pieņēma savā 1978. gada sapulcē, nostiprina šīs organizācijas plašo, demokratisko bāzi Eiropas latviešu sabiedrībā. Šis apstāklis pakalpo arī latviešu dziesmu svētku sarīkošanai šai kontinentā, pasargājot to no savtīgu personīgu interešu ietekmes. Arī 1979. gada 1. Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas Gotlandes salā tiek sarīkotas uz LAK EC lēmuma pamata. Izpildot LAK EC delegātu lūgumu, dziesmu dienu protektorātu uzņēmās Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība.
I. Bērziņš
LAK EC informācijas referents
[Skat. J. Rituma repliku JG127. Red.]
JG redakcijai:
ATBILDE O. KALNĀJAM (JG118)
Žēl, ka nav daudz tādu „apsēsto” kā Dr. J. Tupesis! Žēl arī, ka latvieši tik maz zina par savu latvisko kultūras mantojumu! Ja vecā paaudze pārzinātu to, tad bērnā būtu likti pamati latvietībai jau ģimenē. Bērni no pašas savas dzīves sākuma ieaugtu latviešu valodā, tradicijās, tikumos. Latviešu jaunietis iegūtu savu latvisko identitāti, un latvietībai un latviešu tautai nedraudētu iznīcības briesmas, kuŗas mēs tagad redzam jau pirmajā paaudzē. Der ievērot, ka:
1) Visur, kur Tupesis latviešu sabiedrībā sastopas ar tautiešiem un jauniešiem, tur viņam prasa par senču ticību. Dabisks jautājums − dievtuŗu draudzes loceklim.
2) Nedomāju, ka kāds smejas par prievīti kakla saites vietā. Vai kāds smējās par dzejnieka Plūdoņa vai prof. J. Vītola lentē sasieto kaklasaiti? Vai šodien kāds smejas kad Bernšteins, Mutti, Previns diriģē adītā kamzolī mūziķus, kas tērpušies frakās? Seiži Ozava vēl greznojas ar kreļļu virkni.
3) Nav ko uztraukties − prof. Tupesis klasē neiesoļos „dainu pasaules pastalās”. Viņš pārāk labi pārzina latviešu tautas folkloru. Pastalas latvietim bija darbam un jaunākā laikā izplatītās pastalas nebija cieņā.
Pastaliņa, pastaliņa,
Griez tu ceļu zābakam!
Zābaks cieta visu gadu,
Tu ne pusi vasariņas.
XI, 55789Mūsu meitas kaunējās
Darbos iet pastalām;
Tās apāva, tās apvilka
Peļu ādas zābaciņus.
II, 5690Tēvs ar dēlu zābakos,
Māte ar meitu kurpītēs.
II, 47271Goda tērpu apavi sievietēm bijušas kurpes. Vīriešiem − kurpes, zābaki, puszābaki. Neskaitāmas ir tautasdziesmas par kurpēm un zābakiem un tikai dažas piemin pastalas. Pat nabaga vīram ir zābaki. Kolledžas principāls neaicinās Tupesi ierasties ārstniecības iestādē, jo amerikāņi labprāt valkā indiāņu pastalas − mokasīnus.
4) Dievturība nav ne hobijs, ne „spēlēšanās”, tā ir sena latviešu reliģija, ko kristīgās ticības vārdā iznīcināja mūsu zemē kristieši. Tādēļ komūnisms un kristietība nostādīta uz vienas pakāpes.
5) Dievturība nekalpo elkiem. Dievturiem ir tikai viens Dievs.
6) Nevajadzētu aizmirst, ka ienīstie dievtuŗi Gaŗezerā ar sirdsdedzi strādā latviešu jaunatnes un Latvijas nākotnes labā.
7) Kāpēc nevarētu „mālēt Ūsiņu, Laimu, Māru? Mums vajadzīgi visi − gan laukumu, apļu, svītru, punktu, gan Veļu mātes „mālētāji".
Mirdza Oškalne
JG redakcijai:
Daži Jaunās Gaitas autori mums, svešumā izkaisītai sabiedrībai, piedēvē emigrāciju.
Tas gan saskan ar okupētās Latvijas funkcionāru viedokli, bet neatbilst patiesībai. Mūsu definīcija nesaskan ar emigranta definīciju.K.O. Štifts, JG lasītājs
JG redakcijai:
Izlasot Vairas Vīķes-Freibergas (JG 122) brīvdomīgā apgaismības humānisma vārdā gluži pelnītu kritiku pret viduslaicīgo tumsoni Solžeņicinu, man tomēr neatvairāmi uzmācās nelāgas aizdomas... Kā var izglītots cilvēks - pie tam vēl psīcholoģe − ar to pašu muti zinātniski atzīt cilvēces miljoniem gadu ilgo bezdievīgo evolūciju no vienšūnas līdz zinātniskai kultūrai un vērtību ideāliem, un reizē − bērnišķīgi ieteikt latviešu ‘cilvēkam tuvoties’ Rietumu semītu dievam Jahvem, kanaāniešu dieva Ela dēlam, un ‘sekot Jahves dzirkstelei’, un to visu vēl stutējot ar 8. Dāvida dziesmu, kur primitīvais žīds verdziski glaimo savam Jahvem un citiem dieviem (pareizi jālasa: „... mazliet par dieviem − elohim − zemāku...")?
Mans neatvairāms jautājums Vairai: Vai šāda gļēva (vientiešiem glaimīga?) netikumīga divkosība ir jel psīcholoģiski attaisnojama izglītotu latviešu (nevis māņticīgo jeņķu!) sabiedrībā? (skat. manu vēstuli JG122).
Gregors Smelters (nelokāms humānists)
