45. GADAGĀJUMS
2000. GADA JŪNIJS
2. (221) NUMURS
 

Jaunās Gaitas jūnija numura vāku rotā trīs Ilmāra Rumpētera saliktas antīkas fotogrāfijas: kāds tvaikonis (varbūt Saratova?) kāds jātnieks krievu virsnieka uniformā (varbūt Jukums Vācietis?) un astoņas dāmas un divi kungi kādas skaistas mazas lauku baznīciņas priekšā. Ievadvārdi no Kārļa Skalbes: "Kultūras centieni ir visas tautas centieni. Mūsu valoda, rakstniecība un māksla - tā ir tā vienojošā uguns, pie kuŗas sildāmies, kas mūs tur kopā, kas glābj mūs no pazušanas starp citām lielākām un stiprākām tautām."

Krāsu reprodukcijā skatāma Reiņa Zustera glezna "Garu iezis". Haralds Norītis raksta: "Austrālijas vēsture un aborigēnu kultūra un misticisms dod lielu daļu [Zustera] darbu idejiskam saturam… Lepns uz savu Eiropas un latviešu izcelsmi, viņš vienmēr atgādināja emigrantu ieguldīto devumu pēckaŗa gados. Neatlaidīgi ziedoja savu laiku kā latviešu, tā arī austrāliešu sabiedrībai." Par šo darbu apbalvots ar Order of Australia ordeni. Viņsaulē aizgājis pagājušā gada rudenī.

Acīm baudu sagādā ilustrācijas un zīmējumi gandrīz katrā žurnāla lapas pusē. Pilnu lapu aizņem Ilgas Sūnas melnbalta mākslas fotogrāfija "Pusnakts pamestā mājā". Helēna Hofmane par Sūnu raksta, ka viņa pārcietusi izsūtījumu Sibīrijā, Rīgas modes redakcijā fotomākslu mācījusies no Jāņa Kreicberga un kopš 1977. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs.

Dzejas nodaļā ir lasāma Dzintara Soduma atvadīšanās no savas sievas Skaidrītes: "Es dzirdu viņas balsi: Esmu tepat pie tevis." Juris Rozītis piedāvā "Dziesmu laikam" un "Speļmaņu dziesmu". Ilze Savicka no Latgales pārstāv jauno paaudzi ar četriem dzejoļiem. Lidija Dombrovska dzejolī "Vēlme" raksta:

Tautiski tiecoties
galvas nenoliecot.
Nīdējiem no nāsīm nātres riešot.
Saucot, uzsaucot - mūsu simbolus sargāt,
ik viedu vārdu, ik kvēlumu krāt.
Vecos zaurus neatdzīvināt.

Tālivaldis Ķiķauka mira šā gada aprīlī. [In memoriam] Anita Liepiņa raksta, ka jau no 1962. gada Jaunajai Gaitai viņš devis gleznu reprodukcijas, stāstus, satīru, intervijas, apceres un recenzijas par mākslu, literātūru, filmu. Izdevis vairākas grāmatas, ar gleznām uzstājies vairāk nekā 50 izstādēs. Šai numurā ir viņa īsstāsts "Daiļliterātūra", kurā attēlots kāda rakstnieka bezcerīgs mēģinājums uzrakstīt latviešu valodā erotisku stāstu.

Atvadu vārdus Valijai Ruņģei, kas mūžībā aizgāja decembrī, sniedz Astrīda Stahnke un Lalita Muižniece. Muižniece raksta: "Liekas, nebūs tādas trimdā izdotas latviešu grāmatas, ko viņa nebūtu izlasījusi vai vismaz pašķirstījusi, par daudzām uzrakstot recenzijas un arī gaŗākas apceres. Tās pēdējos gados ar dzīvesbiedra Aivara palīdzību sakopotas trīs sējumu krājumā "Uzticības rūgtā cena", kura I daļa iznāca 1996. gadā, II - 1998, bet III daļa tagad pabeidzama palicējiem."

Hugo Skrastiņš, kas vislabāk pazīstams kā žurnāla Tilta redaktors un grāmatu izdevējs mira pagājušā gada novembrī. Viņam atvada vārdus veltī Helēna Hofmane: Savā izdevniecības darbā Uģis bija spītīgs, neatlaidīgs, stūrgalvīgs.

Jura Silenieka novērtējumā "Mūsdienu renesanses intelektuālis Knuts Lesiņš", kas mira šā gada janvārī "nebija "ziloņkaula torņa" sargs un iemītnieks ... Kopā ar saviem laika biedriem - Anšlavu Eglīti, Mārtiņu Zīvertu, Volfgangu Dārziņu, Marisu Vētru, Jāni Kalniņu, pieminot tikai dažus izcilos no tā laika "zelta jaunatnes", kas kalpoja mūzām, neaizmirstot savu piederību tautai un pienākumu pret savu laikmetu - viņš ir iemūžināts mūsu Panteonā".

Atmiņu nodaļā Jānis Gulbītis raksta "Par dažiem redaktoriem", kas vadījuši avīzi "Brīvā Latvija": Pāvilu Kovaļevski, Oskaru Kalēju, Ervīnu Grīnu, Fredi Launagu, Juri Sinku un Oļģertu Mierīgu. Ilmārs Bastjānis-Krasts krāšņi apraksta "Latviešu māju" Bruklainā pie Bostonas kur piecdesmitos gados pulcējušies un jautri sadzīvojuši aktieri, mākslinieki, intelektuāļi.

Valodnieks un bibliografs Benjamiņš Jēgers apraksta Memento izdoto 1705 gada vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīcu (Wörter=Büchlein / Wie etzliche gebräuchliche Sachen auff Teutsch, Schwedisch, Polnisch un Lettisch zu benennen seynd), un tās vēsturi.

Vēstures nodaļā Valdonis Frickaus gari un interesanti raksta par "Ģenerāļa Berta draudzību". Ģenerālis sērs Alfreds Berts (Sir Alfred Burt) bija Sabiedroto militārās misijas priekšnieks Latvijā tās brīvības cīņu laikā un vairākas reizes spēlējis izšķirošu lomu Latvijas likteņgaitās, bet dažādu pārpratumu dēļ viņa draudzība nav līdz šim tikusi pienācīgi novērtēta. Jānis Krēsliņš īsā rakstā komentē Jensa Zvirgzdgrauda plašo Ulda Ģērmaņa "Latviešu tautas piedzīvojumu" izvērtējumu un izteic nesapratni, kādēļ Latvijā šo grāmatu nelieto kā mācības līdzekli skolās.

Rīgas atjaunotais Melngalvju nams skatāms fotogrāfijās, un tā bojā ejas un atdzimšanas vēsturi pieraksta Melngalvju nama direktors Ojārs Spārītis.

Grāmatu nodaļā Juris Silenieks recenzē Jāņa Gorsvāna dzeju krājumu "Var runāt klusējot" un Pētera Zirnīša dzeju krājumu "Aizliegtais psalms". Par Bruna Rubesa dzīvesstāstu "Brīnumainā kārtā", sarakstītu ar Noras Ikstenas palīdzību, Anita Liepiņa raksta: "Ar sevis pazinēja prasmi Rubess izceļ cilvēkus un notikumus, kas veidojuši paša raksturu un attieksmi pret pasauli. Gala rezultātu labi apraksta šis teikums: "Mērķa zvaigznes gan mēdz būt dažādās krāsās un dažādos augstumos, bet tie, kuriem tādas ir, vienmēr atšķirsies no cilvēkiem ar tukšajām acīm, kuŗiem mērķa nav un kuŗi tikai streipuļo no vienas dienas uz nākamo."

Gundars Pļavkalns dziļi ieskatās Gundegas Repšes romānā "Sarkans" un izsakās atzinīgi: "Esmu pārliecināts, ka labas vārsmas un mākslinieciski vērtīga proza pietiekami iejūtīga lasītāja psīchē atstāj kaut ko tādu, kas šķiet pievilcīgs un izdevies vēl pēc daudziem gadiem, kad attiecīgā darba sīkdaļas visumā aizmirsušās. ... Attieksmē uz Repšes "sarkano grāmatu", ļoti paticams, ka nebūšu vienīgais "nopietnākas" literātūras apceļotājs, kuŗa atmiņā nogulsies kaut kas no Repšes sacerējuma."

Laimonis Mieriņš jūsmīgi apraksta 17. gs. mākslinieka van Daika (Anthony van Dyck) izstādi Londonā. Eleonora Šturma rakstā "Četru latviešu mākslinieču izstāde ārpus latviešu loka" atzinīgi izsakās par Gerdu Rozi, Indru Avenu, Zani Treimani un Gitu Treimani. Biruta Sūrmane atreferē ķādu ļoti atzinīgu rakstu The New York Times slejās par latviešu vijoles virtuozu Gidonu Krēmeru, un priecājas, ka "Latviešu tēlam ārzemēs netrūkst sekmīgu spodrinātāju".

Kiberkambarī Džefrijs Sommerss pret Gundara Ķeniņa Kinga iebildumiem novēl keinsiskāku makroekonomikas polītiku Latvijai un visai Eiropas Savienībai.

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...