47. GADAGĀJUMS
2002. GADA MARTS
1. (228) NUMURS
Rakstniece Ildze Kronta Jaunās Gaitas pavasara numurā Lasītājas vēstulē atgādina, " ... cik svarīga šimbrīžam ir JG pastāvēšana. Laikā, kad Latvijā latviešu valodā iznāk viens (!!) literārs žurnāls nelielā metienā, JG loma Latvijā ir daudzkārt pieaugusi." Protams, tā tas tiešām ir. Bet Jaunā Gaita nav tikai litererārs žurnāls, jo tajā kā vienmēr atrodami ne tikai dzejoļi, īsstāsti, jaunāko grāmatu recenzijas, mākslas reprodukcijas un apceres par to autoriem un izstādēm, bet arī nopietni vēstures pētījumi, vēstījumi par jaunumiem zinātnēs un par aktualitātēm valsts dzīvē, un ar interneta starpniecību paustas brīvu domu izmaiņas starp latviešiem visā pasaulē.
Dzeju šai numurā ar atdzejojumiem pārstāv Maija Meirāne, Jānis Krēsliņš un Laima Kalniņa. Latviešu valodā lasām poļu dzejnieka Zbigņeva Herberta un dienvidslāvu izcelsmes amerikāņa Čarlza Šimiča, senās Romas dzejnieka Horācija un portugāļa Fernandu Pesoa vārsmas.
Gunāra Gulbja īsstāsts "Neatliekamo reformu diena" ir par to, kas jādara kad grāmatām dzīvoklī sāk pietrūkt vietas.
Krāsu reprodukcijā skatāms kalifornietes Astrīdas Prestones darbs eļļā uz audekla un ziemeļkerolainieša Viestura Osvalda vitrāža. Fotogrāfisko mākslu pārstāv rīdzinieks Jānis Kļaviņš ar skatu uz kādu paputējušu Latvijas zemnīcu.
Nikolajs Bulmanis apraksta savus iespaidus Ņujorkā neilgi pēc 11. septembra apmeklējot tās mākslas muzejus un mākslas izstādes, un konstatē, ka terroristu uzbrukums laikam nebūs vis neatgriezeniski iedragājis pilsētas garu.
Ļoti interesants ir Latvijas universitātes filoloģijas fakultātes studenta Sanda Laimes ar attēliem bagātīgi ilustrētais vēstījums par archeoloģiskiem pētījumiem Latvijas klinšu un alu rakstos, jeb petroglīfos. Tādi raksti pirmo reizi atrasti tikai pirms 30 gadiem, un to pētījumi sola atklāt dziļu ieskatu mūsu seņču dzīvē. Daži no šiem rakstiem varētu būt māju piederības zīmes un to sakopojums klinšu sienā varētu būt apkārtnes māju uzskaite, bet par citiem autors spriež, ka to grebšanas darbībā "galvenais ir nevis iegrebtā zīme, bet gan tieši zīmēšanas process." Autors domā, ka šie raksti ir tiešā veidā saistīti ar buŗamvārdiem.
Vēsturnieks Andrievs Ezergailis par vācu okupantu valdību Latvijā 1941-1945 raksta, ka tā esot bijusi hierarchiski stingri pakārtota pavēļu ķēde no augšas uz leju, taču ar viltīgu propagandu ticis panākts, ka vēl līdz šai dienai latviešu trimdas sabiedrībā pastāv aplami priekšstati par latviešu "atbrīvošanu", latviešu "brīvprātību" un latviešu "pašaizsardzību". Ezergailis raksta, "Emigrantu saikne ar vācu laikiem bija eksistenciāla, varētu pat teikt psīchopātiska", un šīs attieksmes visļaunākā seka esot daudzu latviešu gatavība atzīt, ka latvieši 1941. gada jūlijā bija atriebības kāres pārņemti un tamdēļ līdzvainīgi žīdu iznīcināšanā.
Šo rindiņu rakstītājs, aprakstot kanadiešu vēsturnieka Gerharda Baslera grāmatu Alfred Valdmanis and the Politics of Survival (Alfreds Valdmanis un izdzīvošanas polītika) konstatē, ka Kārļa Ulmaņa pēdējā finansu ministra, vācu okupācijā pašvaldības ģenerāldirektora un vēlāk Kanadas provinces Ņūfaundlendas ekonomiskās attīstības ķeizara "kritienu no kroņluktura" derētu neaizmirst.
Šai numurā lasāmas grezni ilustrētas dažas no musulmaņu Korānas "sūrām" jeb nodaļām, kuras tulkojis Uldis Bērziņš. Lasām, ka ļaundari ellē saņemšot:
". . . tik vērdošu ūdeni un pūžņu smalstu -
pienācīgu algu."
Turpretī bijīgajiem pienākšoties:
". . . dārzi un vīnogulāji,
un pilnkrūtes vienaudzes,
un kauss pilns līdz malām!"
Nodaļā "Kiberkambaris" sveikotāji Gundars Ķeniņš Kings, Vilnis Puriņš, Harijs Bušs, Māris Darbonis, Juris Kaža, Aija Veldre Beldava, Uģis G. Bērziņš, Anita Liepiņa, Ausma Ābele un šo rindu rakstītājs apspriež globalizāciju un Afgānistānas bēdīgo likteni tam mēģinot ar varu pretī stāties. Apspriests jautājums, vai mūsulaikos globalismam pretī stāties kaut miermīlīgā veidā būtu vēlami un vispār iespējami.
Pagājušā gadā no dzīves šķīries Grāmatu Drauga apgāda dibinātājs un avīzes "Laiks" izdevējs Helmārs Rudzītis un garīgās mūzikas komponists Viktors Baštiks. Par Helmāru Rudzīti, "Sava gadsimta nonšalanto veiksminieku" Dagmāra Vallena raksta, ka viņš, pielietodams amerikāņu metodes, stiprinājis latviešu kultūru. Biruta Sūrmane par Viktoru Baštiku raksta, ka viņš sava garo mūžu esot izskaidrojis ar nodarbošanos ar dziesmu.
Diriģents Arvīds Purvs ieskatās jaunpublicētos trimdas komonistu Jāņa Kalniņa, Helmera Pavasara un Ādolfa Ābeles mūzikas krājumos un atzīst, ka tie veicinās šo darbu iekļaušanu Latvijas koru repertuāros.
Filologs Benjamiņš Jēgers salīdzina Latvijas Universitātesprofesora, valodnieka Pētera Vanaga jaunāko darbu, Luterāņu rokasgrāmatas avoti ar jau iepriekš (JG nr. 217) iztirzāto Visvecākā perioda latviešu raksti.
Lietrātūrkritiķis Gundars Pļavkalns izvērstā esejā par Paula Bankovska jaunāko romānu atzīst, ka "Latvieši savā zemē patiesībā ir otrās šķiras pilsoņi. Viņi zināmā mērā pietuvojas slavinātajam 'padomju cilvēka' tipam, laikam kļūst mazāk rietumnieciski, bet nepārkrievojas." Par romānu Padomju Latvijas sieviete viņš izsakās atzinīgi, salīdzinādams to labvēlīgi ar iepriekšējo "mazliet zēnisko" Laika grāmatu.
Vēl šai numurā ir Jura Silenieka recenzijas par Marta Pujāta Tuk tuk par sevi un par mēnešrakstu "Karogs". Anitas Rožkalnes Zvaigznes šupolēs. Rakstnieki - par dzīvi un literatūru recenzē Nora Kūla un Noras Ikstenas Jaunavas mācību recenzē Aina Siksna.
Pāvils Cakuls vēstī, ka šī gada Jāņa Bieriņa Piemiņas fonda laureāts ir daugavpilietis dzejnieks Pēteris Cedriņš. Cedriņš ir Amerikā audzis un skolojies, nu jau desmit gadus Latvijā repatriējies. Viņa romānu anģļu mēlē "Penetralium" drīzumā laidīšot klajā kāda amerikāņu izdevniecība. Fragmenti parādījušies arī Latvijā, Jāņa Elsberga tulkojumā.
Nodaļā "Dažos vārdos" sniegtas ziņas un viņetes par latviešu kultūru no visas pasaules.
Žurnālu noslēdz divvalodīgs dzejolis,
"Mīlas mocības divās mēlēs", ko sacerējis Tālivaldis Stube zem segvārda Dāvis L. Stabulītis:
/ . . . /
"Then blushing pink, his hat he tilts
Un dīķī liegi atspīd tilts.
And when he offers her some treats,
Tā sajūsmā un priekā trīc."
Dāvis L. Stabulitis: MĪLAS MOCĪBAS DIVĀS
MĒLĒS
Juris Žagariņš
Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...
