Jaunā Gaita nr. 248. marts 2007

Trešajā Ziemsvētku dienā (2006.27.XII) Buša kaŗā Irākā, netālu no Divānijas pilsētas, irākiešu pretestības kustības kaujinieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā bojā gājuši divi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kaŗavīri − autovadītājs strēlnieks Gints Bleija (dz.1981) un granātnieks Vitālijs Vasiļjevs (dz. 1982).

 

Es nevaru aizmirst neko − / vienmēr vēl gruzdošo degli jūtu, / vienalga, virsū ko leju... / Es negribu aizmirst neko! Jo nezin − / to laikam neviens! − / Cik katram gara vēl dakts... Šīs rindiņas ir no ievaddzejoļa „Kokteilis ar laika degli” Valda Krāslavieša (1920-1994) pirmajā dzejkrājumā Ar laika degli (Ceļinieks, 1962), kas ap sevi pulcināja vairāk nekā paaudzi trimdas latviešu. Dakts beigusi degt Krāslavieša kaŗa biedram un grāmatas vāka darinātājam, architektam Ojāram Bīskapam (1921-2006), mācībspēkam Jaunskotijas Universitātē (U. of Nova Scotia), Kanadā, un Eindhovenas U. (U. of Eindhoven), Holandē. Pēc Ojāra projekta celta Dalhousie U. Killam bibliotēka, kā arī citi architektūras šedevri.

 

Viens no pazīstamākajiem mūsdienu meksikāņu gleznotājiem Hulio Galāns (Julio Galān, 1959-2006). Viņa neoekspresionistu, meksikāņu baroka un tautas mākslas iespaidā darinātie sirreālistiskie darbi iekļauti Parīzes Pompidū Centrā (Centre Pompidou), Vitnija (Whitney) muzejā u.c.

 

Hulio Galāns (Julio Galán).

 

Atsaucoties uz mūsu līdzstrādnieka Franka Gordona „Vērojumiem un pārdomām” (Laiks, 2006.16. - 22.XII), Berlīnē 25.XI tiek svinīgi apglabāts Markuss „Miša” Volfs − leģendārais, ilggadējais komunistiskās Austrumvācijas izspiedzes vadītājs, kas ārkārtīgi lielā mērā kaitēja brīvajai pasaulei, grāva NATO aizsardzības spējas, kalpoja boļševistiskā padomju režīma interesēm. Starp 800 bēriniekiem ir Austrumvācijas t.s. „nacionālās tautas armijas” un bēdīgi slavenās Stasi (Valsts drošības ministrijas) veterāni. Volfs, kas nomirst savā gultā 83 gadu vecumā, dzīvos tālāk mūsu sirdīs, apgalvo šo bēru goda viesis − mūsdienu, „pēcpadomju” Krievijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Vācijā, ar Volfa nāvi Vācija zaudējusi vienu no saviem labākajiem draugiem...

 

(fg), (al), (re)

 

 

 

Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Frankfurtē pie Mainas par nopelniem Eiropas labā saņem Valtera Halšteina Balvu (Walter Hallstein Preis 2006).

 

Var droši pieņemt, ka latvieši visā pasaulē pievienosies Vairas Vīķes-Freibergas teiktajam Latvijas Radio (2006.14.XII) par prezidentes pēcteci − tam jābūt inteliģentam cilvēkam ar stingru raksturu un mugurkaulu, kā arī jāpārvalda vairākas svešvalodas, lai nezaudētu Latvijas iekaŗoto pozīciju starptautiskajā politikas arēnā. Šajā amatā viņa arī nevēlētos redzēt cilvēku, kas automātiski paraksta likumus (..) šim cilvēkam jābūt ar savu sirdsapziņu un spriestspēju un tādam, kas tur cienā Satversmi un likumu.

 

(re)

 

 

 

Baltijas Asamblejas prestižo balvu (statueti, sertifikātu un 5 000 eiro) literatūrā 2006.11.XI saņem Nora Ikstena par grāmatu Nenoteiktā bija (kas tapusi sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni un ko nāk. JG nr. aplūkos Aina Siksna). AB balvu mākslā iegūst igaunis Andreass Tali, bet zinātnē − lietuviešu biologs Ģediminas Valkiūnas.

 

Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvas piešķirtas Ilgai Reizniecei par folkloras popularizēšanu un grupas Iļģi 25 gadu ilgo vadīšanu un vēstures zinātņu doktorei Renātei Blumbergai par pētījumu Lībieši dokumentos un vēstulēs.

 

Ainai Nagobads-Ābolai un Latvijas Zinātņu akadēmijai UNESCO Latvijas Nacionālā komisija piešķiŗ goda rakstus un piemiņas zīmi par ieguldījumu un atbalstu UNESCO darbā.

 

Imanta Ramiņa kantātes In the Trail of the Wind, In the Shadow of God pirmatskaņojums notiek Starptautiskajā Bacha festivālā Toronto (2006.1.-8.X), kur Toronto U. Mūzikas fakultātes dekāns komponistam − kā šīs U. absolventam (1966) − pasniedz Distnguished Visitor medaļu.

 

Konkursā Gada balva fotogrāfijā apbalvoti 12 Latvijas fotogrāfi. Autorfotogrāfijas kategorijā Alnis Stakle, Ieva Jerohina, Juris Kalniņš; dokumentālās − Jānis Siliņš, Rūta Kalmuka, Vilhelms Mihailovskis; dizaina un komercfotogrāfijā − Gatis Rozenfelds; par gada fotoizstādi − Zenta Dzividzinska un grupa Orbīta; par mūža ieguldījumu − foto vēsturnieks Pēteris Korsaks, kuŗš saņem arī TZO. Tad vēl godalgots foto kurators Vilnis Auziņš. Apbalvotie darbi redzami Foto Kvartālā − jāpiespiežas, lai šo žurnālu noliktu atpakaļ plauktā neizlasītu no vāka līdz vākam.

 

Mūzikas kanāla TV (MTV) balvu nominācijā Labākais Baltijas izpildītājs saņem Prāta Vētra. Pirmā MTV EMA Baltijas balva ir Latvijā! Vai tas nav to vērts! Puiši mēs esam feini, izskatāmies omulīgi, labvēlīgi noskaņoti, mums ir daudz draugu − kādu dienu būsim pelnījuši arī MTV balvu pamatnominācijā − izsaucas Renārs Kaupers, viens no feinajiem puišiem.

 

(re)

 

 

 

Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda gadskārtējā balva (2006, $20 000) piešķirta gleznotājai Leldei Kalmītei. Fonda Atzinības balvu ($10 000) saņem nesen 75. gadskārtu nosvinējušais teātŗa zinātņu profesors Viktors Hausmanis par monogrāfiju Anšlavs Eglītis (2005, skat. JG247:52-56).

 

(bs)

 

 

 

Dzejniece, stāstniece, tulkotāja, gara dumpiniece pret padomju režīmu, Vizma Belševica bija, ir un paliks Latvijas valstij nozīmīga personība, kuŗas loma un devums Latvijas vēstures tik tumšā laikposmā no 50. līdz 80. gadiem prasa aktīvu izvērtēšanu un noskaidrošanu. Tādēļ arī Latvijas Rakstnieku savienība kopā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un Valsts kultūrkapitāla fondu 2006.27.X sarīko zinātnisku konferenci, kuŗā ar 15 minūšu referātiem un 20 minūšu filmu piedalās 17 speciālisti − no Ludmilas Azarovas, Ulda Bērziņa un Raimonda Brieža līdz Jānim Rokpelnim, Rutai Veidemanei un Vitai Zelčei. Pie reizes jāmin Ineses Zanderes vērtīgā intervija (Rīgas Laiks, 2006.X) − ko rotā daudzi agrāk neredzēti fotouzņēmumi − ar Belševicas dzīvesbiedru, Mūzikas akadēmijas stīgu instrumentu meistaru Zigurdu Elsbergu.

(re)

 

 

 

No sešiem kandidātiem angļu galvenajai literārai prēmijai par angļu valodā sarakstītiem vai arī tulkotiem darbiem − Man Booker Prize (50 000 angļu mārciņu) 2006.10.X izvirzīta 35 g.v. Indijā dzimušā, Anglijā uzaugušā Kirana Desaja par savu otro romānu The Inheritance of Loss (Zaudējuma mantojums). Tas ir darbs par indiešu kopienu angļu „kosmopolītiskā” sabiedrībā, kuŗai gandrīz neviens no tēliem nespēj tā īsti pielāgoties.

 

Arī Krievijai ir sava Bukera Prēmija ($20 000), ko pērngad iegūst Olga Slavņikova par romānu 2017.

 

Francijas prestižā Gonkūra Prēmija (Le prix Goncour) − īsi pēc Francijas Akadēmijas Grand Prix saņemšanas − piešķirta amerikāņu izcelsmes Litelam (Jonathan Littell) par romānu Les Bienveillantes (Labvēļi), kur galvenais protagonists neredz iemeslu, kādēļ būtu jāmeklē attaisnojoši iemesli par to, ka kaŗa laikā viņu nozīmē vācu SS vienībā.

 

(re)

 

 

 

Sarunas kaimiņistabās ir Pētera Krilova variants Nacionālā teātŗa Jaunajā zālē par Dostojevska romāna Noziegums un sods diviem tēliem − Rodju Raskoļņikovu (tēlo Kaspars Zvīgulis), kuŗš, uzskatīdams sevi par „morālo pārcilvēku”, ar cirvi nogalina augļotāju veceni (analoģija ar baņķieri esot nepārprotama, apgalvo kritiķis Normunds Naumanis, saukts dažkārt par „latviešu teātŗa procesu kūdītāju un intrigantu”) un viņas māsu; un par Raskoļņikova dubultnieku Svidrigailovu (Regnārs Vaivars). Soņai (Daiga Kažociņa) un Dunai (Evija Skulte) bijis jāapmierinās ar garnitūras lomām.

 

Maskavā Dostojevska romāna topošajai astoņsēriju filmai Raskoļņikovs (V. Koševoj), pirms slepkavības ainas uzņemšanas, esot trenējies ar cirvi skaldīt arbūzus.

 

(re)

 

 

 

Laila Robiņa 2006. g. nogalē atkal tēloja Ņujorkas Brodvejā īru/angļu rakstnieka Šova (George Bernard Shaw) 20. gs. sākuma angļu aristokrātijas dzīves attēlojumā Heartbreak House (Sirdsēstu nams) − kopā ar vairākiem ievērojamiem aktieŗiem (Philip Bosco, Lily Rabe, Byron Jennings, Swoosie Kurtz). Ar Kurcu Robiņa pirms pāris gadiem lieliski saspēlējās arī lugā Frozen (Sasalis, autors: Bryony Lavery). Pazīstamāko Ņujorkas teātru kritiķu ieskatā Robiņa, kuŗas lēdija Atervorda (Utterword) bijusi brīnišķīgi ērmota (droll) ar lieliskiem žestiem un manierēm, pratusi atrast savam attēlojamam raksturam tipisko lēto/seklo pievilcību un parādījusi to gan cēli gurdenās, plūstošās kustībās, gan smaidā, kas bijis reizē apburošs un negausīgs. The New York Times kritiķim lieliskais uzvedums uzdzinis jūsmīgus šermuļus pār kauliem.

 

(bs)

 

 

 

Mazs papildinājums izziņai Lias Šmites rakstā „Iepazīstināšana” (JG247:41) − Lū Andreas-Salomē (Lou Andreas-Salomé) sarakste ar Rilki publicēta grāmatā Rainer Maria Rilke and Lou Andreas-Salomé: The Correspondence (New York: Norton, 2006. 424 lpp., $39,95). Vēstules no vācu valodas tulkojuši Snovs (Edward Snow) un Vinklers (Michael Winkler).

 

(bs)

 

 

 

Gadskārtējā (kopš 1993) operas solistu konkursā Operalia Valensijā, Spānijā, ko vada Placido Domingo, galveno balvu (2006, $30 000) iegūst 27. g.v. soprāns Maija Kovaļevska. Drīz pēc tam pasaulslavenais tenors un diriģents viņu uzaicina atvietot saslimušu dziedātāju Mimi lomā Pučīnī operā La Bohème Ņujorkas Metropolitēnā (9.-16.XII). No latviešu dziedātājiem pirms Kovaļevskas Metropolitēnā 40. gadu sākumā dziedājusi Elza Žebranska (1903-1996), bet vīriešu lomas izpildījuši rīdzinieks Kārlis Jēriņš (Kari Joern vai Yoern, 1876-1947), kuŗš īpaši izcēlies Richarda Vāgnera darbos, un pirms dažiem gadiem − basbaritons Egīls Siliņš.

 

(bs)

 

Sērijā Latviešu rakstniecība laista klajā Anšlava Eglīša simtgadei veltīta 67 santīmu pastmarka.

 

 

Kristīne Volfarte (Wohlfart) savā pamatīgajā pētījumā Der Rigaer Letten Verein und die lettische Nationalbewegung von 1868 bis 1905 (Marburg: Verlag Herder Institut, 2006. 366 lpp.) norāda, ka Rīgas Latviešu biedrība bijusi pirmā latviešu sabiedriskā organizācija, kuŗas mērķis ir panākt to, lai topošā latviešu nācija attīstītos par pilnvērtīgu nāciju, kuŗai būtu moderna kultūra, pilnīga sociālā struktūra un politiskā suverenitāte. Viens no faktoriem, kas veicinājis nacionālās kustības izplatību, bijusi modernizācija Krievijas impērijā (īpaši Vidzemes un Kurzemes provincēs), kuŗas rezultātā latvieši 19. gs. otrajā pusē no zemnieku tautas attīstījās par sociāli diferencētu sabiedrību. Protams, caristiskā autokrātija pieļāvusi tikai nepolitisku sabiedrisko darbību, līdz ar ko latviešu nacionālās organizācijas bijušas spiestas izvēlēties tādas darbības formas un taktiku, kas neizsauc ne administrācijas, ne policijas aizdomas − tātad, aplūkojot RLB darbību, arvien jāņem vērā tas, ka aiz daudzu biedrības organizēto „nepolitisko” pasākumu fasādes slēpjas sociāli, nacionāli un politiski centieni. Bieži par paraugu RLB aktīvisti ņēmuši čechu, somu, slovāku, kroātu u.c. mazo tautu pieredzi, jo tām, lūk, izdevies attīstīt savas tautas. Nopietns zinātnisks pētījums ir arī Volfartes Riga: Portrait einer Vielvölkerstadt am Rande des Zarenreiches 1857-1914 (Paderborn, 2004).

 

(re)

 

 

 

Notikums (ar lielo N) ir JG lappusēs vairākkārt aplūkotās, sociāli aktīvās mākslinieces Aijas Zariņas retrospektīvā personālizstāde „Princese uz zirņa” (2007.II un III, kuratore Elita Ansone) LNMM izstāžu zālē „Arsenāls” − glezniecība, grafika (arī grāmatu), instalācijas, vides objekti, scenogrāfija. Pēdējos gados Aija daudz pievērsusies Latvijas kultūrpolitikas kritikai, piem., izstādēs Modināšanai 2001, Brno, Čechijā), Antiņš (2000, „Arsenālā”), Sarunas par mākslu (2004, „Rīgas Galerijā”) / Jaunajā Rīgas teātrī (2004) u.c.

 

Aija Zariņa. Precēts vīrs. 1986. Eļļa. 170 x 170 cm.

Mākslinieces (no kreisās) Ieva lltnere, Aija Zariņa, Dace Lielā Berlīnē (1988).

 

Kurta Fridrihsona izstādē Klusuma zona (LNMM Baltajā zālē, 2006.XI un XII) iekļauti Gulagā (1951-1957) radušies gleznojumi un skices. Līdzās izstādes telpai Hēges zālē atveidots Mūzu mājoklis jeb t.s. franču grupas tikšanās vieta krievu okupācijas laikā 40. gadu otrā pusē, Rīgā. Par apsūdzības iemeslu kalpoja uz Rietumiem neaizbraukušās un uz austrumiem vēl nedeportētās latviešu inteliģences pulcēšanās dzīvoklī, lai „garīgā bada” apstākļos runātu par kultūras, īpaši franču literatūras un mākslas parādībām, lasītu grāmatas, to starp K. Fridrihsona no Francijas 1938. gadā atvesto rakstnieka un publicista Andrē Žida grāmatu „Atgriežoties no PSRS”, kas bija aizliegta − tā paskaidro rakstniece Gundega Repše (Rīgas Balss, 2006.6.XI).

Kurta Fridrihsona Gulaga gadu (1951-1957) akvarelis.

(re)

 

 

 

Pirms pāris gadiem pazīstamo Toronto diriģentu un Canadian Broadcasting Company (CBC) klasiskās mūzikas radio pārraižu producentu Kuperu (Robert Cooper) tik ļoti sajūsmināja dzirdētā latviešu koŗa mūzikas pārraide, ka viņš nolēma nodibināt sakarus ar latviešu komponistu Rihardu Dubru, kam sekoja Adventes koncerta ietvaros Dubras Cantata in Nativitate Domini koŗa (Orpheus Choir) izpildījumā ar tenora solistu un orķestra Talisker Players piedalīšanos diriģenta Kupera vadībā. Pirms tam koris nodziedāja Imanta Ramiņa Christus Natus Est.

 

(lg)

 

 

 

Neraugoties uz visām nepieciešamajām Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas atļaujām, pērngada rudenī Šeremetjevo 2. lidostā muitas ierēdņi konfiscē divas kastes ar Maskavas grupas Siņije nosy (Zilie deguni) 11 fotomontāžām, kuŗas pazīstamā Marata Geļmana <www.guelman.ru> mūsdienu mākslas galerija aizdevusi izstādīšanai Londonā. Atsevišķi atsavinātie politiskās mākslas eksponāti pārstāv sēriju Masku skate, to vidū Šeit reproducētais darbs ar mums visiem pazīstamo vīru maskām. Neilgi pēc tam melni tērpta banda iebrūk Geļmana galerijā, to izdemolējot un brutāli piekaujot īpašnieku. Bandas locekļiem visvairāk nav bijuši pa prātam Eiropā, īpaši Vācijā, labi pazīstamā gruzīnu mākslinieka Aleksandra Džikias (Dzhikia, 1963) zīmējumi, domājams, saspīlēto attiecību dēļ starp Maskavu un Tbilisi. Jau aizpērn, kad pēc oficiāli sankcionētās Maskavas 1. mākslas bienāles notiek Geļmana galerijas izkārtotā „Alternatīvā bienāle” ar nosaukumu Rossija Dva (Krievija 2), to denuncē krievu nacionālisti, pareizticīgie fundamentālisti, arī 36 Dumas locekļi, un Geļmana vārds parādās krievu neofašistu interneta uzskaitījumā „Tautas ienaidnieki.”

No sērijas Masku skate.

 

(re)

 

 

 

2006.15.XI Cīriches (Zürich) centrā pie mājas Usteri ielā 14, kur Rainis un Aspazija uzturas 1912. gadā, piestiprināta Rīgas domes finansēta granīta plāksne ar Jāņa Strupuļa veidotiem abu rakstnieku bronzas portretiem. 13.XI Lugano pilsētas bibliotēkā savukārt notiek grāmatu Rainis un Aspazija. No Kastaņolas uz brīvību (Lugano, skat. JG247:61) un Robežas. Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici (Rīgā) atvēršana.

 

(re)

 

 

 

Latvijas vēstniecībā Viļņā 2006.30.XI notiek Laimas Muktupāvdas romāna Cilpa lietuviešu izdevuma („Vaga” apgādā, tulk. Dzintra Elga Irbīte) atvēršana.

 

10 gadus pēc Juŗa Kronberga stāsta dzejā Vilks Vienācis (Minerva, 1996) iznākšanas paralēli latviešu un zviedru valodā, tas laists klajā Lielbritānijā latviešu un angļu valodā − Vilks Vienacis / Wolf One-Eye (Arc Publications, 2006 <www.arcpublications.co.uk> Tulk. Māra Rozītis) ar pazīstamā igauņu dzejnieka Jāna Kaplinska priekšvārdu. Pērngad Latviešu kultūras biedrība TILTS izkārto Kronberga dzejas lasījumus ASV austrumu krasta latviešu centros (arī turnejas ansambļiem Vilki un Putni, teātrim Zilā un ērģelniekam Aivaram Kalējam).

 

(re)

 

 

 

Maskavas okupācijas režīma ilgus gadus izsūtītā Valentīna Jākobsona Trejādas brokastis (Pētergailis, 2006) ietveŗ viņa trīs prozas grāmatas Brokastis zaļumos, Brokastis pusnaktī, Brokastis Ziemeļos. Pēdējo angļu valodā pārtulkojusi JG redakcijas locekle Biruta Sūrmane. Grūti nepievienoties Jāņa Liepiņa teiktajam par savu spalvas brāli: Pie Jākobsona vainām es pieskaitu vienīgi viņa pārmērīgo iecietību pret pāri darītājiem un viņa nevēlēšanos vainīgajiem atgādināt par noziegumiem. Pat savās grāmatās rakstnieks dzīves riebeklības rauga lūkot ja ne nu tieši no estēta pozīcijām, vismaz ar izsmieklu, kas pēc mana ieskata varēja būt skarbāks un atriebīgāks. Galu galā Jākobsonam, Raini drusciņ pārfrāzējot, ir pāri nodarīts pie dzīvības.

 

Varbūt pati ievērojamākā pēdējo mēnešu dzejas grāmata ir plašu tēmu, izjūtu un pārdomu piesātinātā Eduarda Aivara Jauns medus (Nordik, 2006), kur iekļauti arī raksti (Viestura Vecgrāvja un Kārļa Vērdiņa) par dzejnieka daiļradi.

 

Tulkotās daiļrades pašā galotnē gribas novietot lietuviešu dzejnieces, prozaiķes, esejistes, dramaturģes un gleznotājas Jurgas Ivanauskaites romānu Sapņu nublokšti (2000) − latviski Sapņiem līdzi (Dienas Grāmata, 2006. Tulk. Talrids Rullis) − par rietumniekiem, kuŗi dodas uz Tibetas klosteri garīgās patiesības meklējumos.

 

Īstenā un maģiskā saaudēja Gabriela Garsijas Markesa stāstu krājums Neticamais un skumjais stāsts par tiklo Erēndiru un viņas cietsirdīgo vecmāmiņu (Atēna, 2006. Tulk. Ieva Elsberga un Voldemārs Meļinovskis).

 

Zviedru izcilās rakstnieces Selmas Lāgerlevas (Lagerlöf, 1858-1940) romāns Gēstas Berlinga sāga (Atēna, 2006. Tulk. Elija Kliene) − par arī latviešu daudz apdziedāto „trako kavalieŗu gadu”.

 

Mākslas jomā − Tukuma grupas „skunstnieka”, par latviešu Matisu un Klē dēvētā Kārļa Neiļa Tie trakie gleznotāju gadi (Vaidava, ASV, 1986) 2. izd. (Neputns, 2006) − ar viņa mākslas krietnas pazinējas Ilgas Dinbergas-Krūmiņas vērtīgiem komentāriem.

 

Grāmatas Tie trakie gleznotāju gadi autors Kārlis Neilis savā darbnīcā Zalcburgā, Austrijā (1987)

 

Rimanta Ziedoņa Paradoksālā Latvija (Dienas Grāmata, 2006) sastāv no alternatīviem vēstījumiem par Latviju šodien un pagātnē, jo neesot jau tā, ka Latvijā ir tikai Vecrīga ar Doma baznīcu. Dziesmu svētki, politiski ķīviņi un Dainu kalns.

 

Par Latvija − PSRS karabāze (2006), kur sakopoti materiāli par krievu bruņoto spēku bāzēm Latvijā (1939-1998), jāpasakās četriem autoriem − Ilgonim Upmalim, Jānim Dinevičam, Anatolijam Gorbunovam un Ērikam Tilgasam.

 

Dr. Lilijas Zariņas (Skultānes) atmiņas par dzīvi Padomju Savienībā Sarkanā migla (1968) laistas klajā angļu valodā kā The Red Fog (Universe, 2006. Tulk. Guna Diksone).

 

2006.16.X Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēkā (ar Latvijas vēstniecības piedalīšanos) atveŗ Baltijas ceļš uz brīvību (latviešu, angļu un krievu valodā) par nevardarbīgās pretošanās laiku, kuŗas rezultāts bija Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana (citējot Latvijas vēstniecības Krievijā preses sekretāru Nilu Jostu).

 

Kā 50. un 60. gados izveidojas latviešu estrādes mūzikas iedīgļi, kā top Paula un Švarca vadītais estrādes sekstets jeb džeza ansamblis, kam drīz vien seko Mondrusa, Švarcs, Ore, Bāliņa, Vilcāne, pirmais balets ar Raimonda Paula mūziku − „Kubas melodijas”, interesantus faktus sniedz Daiga Mazvērsīte bagātīgi ilustrētās grāmatas Pieskāriens. R. Pauls un latviešu mūzikas kultūra (Madris, 2006) 24 nodaļās (piebilde: pēc Latvijas atstāšanas, Egils Švarcs daudzus gadus strādā Radio Brīvā Eiropa Minchenē, kur viņa dzīvesbiedre Larisa Mondrusa sekmīgi vada glaunu itāļu kurpju veikalu).

 

(re)

 

 

 

Tautas atmodas sākumā par latviešiem ņirgājās, ka mums nav lemts attīstīties un mūs sagaida izzušana kādā lielākā tautā − vai nu vāciešos, vai krievos, jo mēs esam „tauta bez vēstures”. 150 gados latvieši šo pārmetumu ir tikai pa pusei atspēkojuši. Savu vēsturi mēs esam radījuši, tikai mēs to neapzināmies − tā savu vērā liekamo eseju „Latweetis” (Diena 2006.18.XI) nobeidz Pauls Raudseps, savā laikā Gaŗezera Latviešu vidusskolas absolvents, tagad Dienas komentāru lapas un arī Dienas gadagrāmatas 2006: Latvija, Pasaule redaktors.

 

(re)

Informācija pārņemta no nedēļas izdevuma Kas Jauns Latvijā?
(Nr. 459, 2006.1.-9.IX) <http://zagarins.net/kjl>.

 

 

 

Irānas pilsētā Tabrizā Ajatola Mohsuns Mudžtahids Šabiristani savu reliģijas skolēnu priekšā pieprasījis nāves sodu kaimiņvalsts Azerbaidžānas „atkritējam rakstniekam” Rafikam Tagi, jo viņa paustie uzskati avīzēs Senef (Māksla) rakstā „Eiropa un mēs” − par Eiropu kā pārāku par Tuvo Austrumu musulmaņu zemēm − esot totāli nepieņemami. Lai gan Tagi un arī Senef redaktors tikuši sodīti, azerbaidžāņu ārlietu ministrs Tairs Tagizade noraidījis Irānas prasību valstiski atvainoties, jo mūsu valstī radīti vienlīdzīgi apstākļi jebkuŗai reliģijai.

 

(re)

 

 

 

Krievijas cilvēktiesību apvienība Memorial, lai saglabātu padomju terora upuru piemiņu, izveidojusi tīmeklī plašu datu bāzi ar nepilna pusotra miljona cilvēku vārdiem, dzimšanas datiem un dzīvesvietām <http://lists.memo.ru>. Tās izveidē izlietota arī Jāņa Riekstiņa redakcijā izdotā grāmatu sērija Represēto saraksts (1995) un Latvijas Valsts arhīva izdevums Izvestie (2001).

 

(re)

 

 

 

Latvijas Kultūras ministre Helēna Demakova 2006.30.XI paziņo, ka Valsts vienotajai bibliotēku informācijas sistēmai Gaismas tīkls (Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta ietvaros) Bila un Melindas Geitsu Fonds un Microsoft piešķīruši 24 milj. ASV dolāru (Ls 12,8 milj.). Abu organizāciju mērķis mazināt visā pasaulē digitālo plaisu jeb cilvēku atstumtību no informācijas.

 

(re)

 

 

Meksikas štata Oahaka (Oaxaca) galvaspilsētā ar tādu pašu nosaukumu par tradīciju ir kļuvušas ikgadējās maz apmaksāto skolotāju miermīlīgās demonstrācijas, kuŗās piedalās arī studenti, politiski aktīvisti, rakstnieki, mākslinieki. Kad 70 000 skolotāju pulcējas 2006.22.V pilsētas galvenajā laukumā Plaza de la Bastida, štata gubernators Ruis (Ulises Ruiz) pavēl drošības spēkiem okupēt visu pilsētu un darīt galu skolotāju protestiem, kas tikai dod iemeslu izvērst protesta kustību vēl plašāk − APPO (Asamblea Popular de los Pueblos de Oaxaca) vadībā. T.s. federales, īpaši pēc jaunā prezidenta Kalderona (Calderon) stāšanās amatā, sevišķi nežēlīgi apejoties ar inteliģeces pārstāvjiem, tos piekaujot, apcietinot pat spīdzinot. 25.XI pilsētas laukumā starp 149 apcietinātajiem ir arī ārpus Meksikas pazīstamais mākslinieks Bonīja (Gerardo Bonilla).

 

(re)

 

Meksikāņu mākslinieks Bonīja (Gerardo Bonilla)

 

Pāršķirstot amerikāņu labā spārna slejistu prātojumus pērngada beigās tādos izdevumos kā Weekly Standard, National Review, Washington Times u.c.varētu likties, ka, kopš Irākas diktatora Saddama Husseīna gāšanas, vislielāko draudu ASV sagādā (1) bijušā ASV valsts sekretāra (ārlietu ministra) Beikera (James Baker, III) un Lī (Lee) Hamiltona vadītās komisijas ieteikums The Way Forward (Ceļš uz priekšu, 2006.6.XII), kas būtu darāms, lai ASV vairāk vai mazāk „ar godu „ varētu atkratīties no Irākas, un (2) bijušā ASV prezidenta Kartera (Jimmy Carter) 2006.XI publicētā grāmata Palestine. Peace Not Apartheid (New York: Simon & Schuster) − par amerikāņu masu plašsaziņas līdzekļos parasti noklusēto situāciju Palestīnā. Dažas nedēļas pirms tam (17.XI) ASV Dzimtenes drošības sekretārs (Homeland Security Secretary) Čertofs (Michael Chertoff) uzrunā konservatīvajai Federālistu apvienībai (Federalist Society) savukārt visgudri pavēstī, ka tādas organizācijas kā Eiropas Savienība, Eiropas Parlaments, ANO u.c. arvien vairāk izmantojot starptautiskos likumus, lai kaitētu Savienotajām Valstīm.

 

Grāmata U.S. v. George W. Bush et al (Seven Stories Press, 2006) ir vēstījums par tiesas prāvu pret ASV līderi un Baltā nama vadošajiem politiķiem − viceprezidentu Čeniju (Richard Cheney), bijušo aizsardzības sekretāru (ministru) Ramsfeldu (Donald Rumsfeld), valsts sekretāri Raisu (Condoleezza Rice) un viņas priekšteci Pauelu (Colin Powell). Valsts prokuratūras izvirzītā apsūdzība: sazvērestība pret Amerikas Savienotajām Valstīm, konkrēti, apzināti un mērķtiecīgi nepatiesas liecības (skaitā 19), ar kuŗu palīdzību pārliecinātas ne tikai plašās amerikāņu masas, bet pat Kongresa locekļu vairākums par nepieciešamību doties apsūdzēto jau gadiem iepriekš izplānotajā kaŗā pret Irāku. Pirmajā tiesas procesa dienā prokurors vēršas pie žūrijas šādiem vārdiem: Lūdzu neaizmirstiet, ka jūsu lēmumam jābāzējas tikai un vienīgi uz šajā tiesā uzrādītajiem faktiem bez jebkādiem aizspriedumiem un bez jebkādas līdzjūtības, citiem vārdiem, jūsu politiskie uzskati un jūsu personiskās jūtas pret apsūdzētajiem − vienalga, pozitīvas vai negatīvas − nekādā veidā nedrīkst iespaidot jūsu spriedumu. Pret valsti izvērstās viltus spēles sākums meklējams jau krietnu laiku pirms 9/11 teroristu uzbrukuma Ņujorkas Dvīņu torņiem (Twin Towers). Sevišķi uzskatāmi par to liecina neokonu Project for the New American Century (Projekts jaunajam amerikāņu gadsimtam, 1997), kam seko Baltā nama nemitīgi atkārtotā prasība mainīt režīmu Irākā (regime change), mēlnesīgi apgalvojumi par Saddama rīcībā esošiem masu iznīcināšanas ieročiem (Weapons of Mass Destruction jeb WMD), Raisas (toreiz padomnieces nacionālās drošības jomā) un Čenija tirādes par draudošām briesmām no „sēņveidīga mākoņa”, t.i., Irākas kodolieročiem, par ko liecinot alumīnija caurules urāna pārstrādāšanai, apšaubāmās White House Iraq Group (Baltā nama Irākas Grupas) izveidošana (2001.IX) kaŗa plānu kalšanai, centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP jeb CIA) Baltajam namam sniegtās informācijas falsifikācija attiecībā uz Irākas spējām apdraudēt Savienotās Valstis, prezidenta Buša un britu premjerministra Blēra (Tony Blair) kaŗa plānu sēdes, ANO inspektoru darbības pārtraukšana Irākā, unilaterālisms, t.i., noraidošā attieksme pret multilaterālo diplomātiju, Pauela nepatiesās informācijas sniegšana ANO Drošības padomes locekļiem un pēdīgi − piemuļķotā ASV Kongresa pilnvaras došana Bušam bruņotam iebrukumam Irākā 2003.III. ASV vadītāju tiesāšana, vismaz līdz šim, protams, ir fikcija, bet grāmatā darbojošās personas un fakti ir īstenībai atbilstoši, īsta ir arī darba autore − juriste Elizabete (Elizabeth) de la Vega ar 20 gadu prokurores stāžu ASV valdības dienestā. Autores atbilde uz jautājumu, kas viņu rosināja uzrakstīt šo darbu: daudziem prezidenta Buša piekrāptiem upuriem, ieskaitot miljoniem irākiešu, nav balss tiesību Savienotajās Valstīs, toties miljoniem amerikāņu ir. Šī balss mums jāizmanto, turklāt skaļi un nemitīgi, lai piespiestu Kongresu pasludināt par vainīgiem prezidentu, viceprezidentu un viņa galvenos aide-de-camp, piespriežot sodu par ASV pilsoņu manipulēšanu ar meliem par kaŗa nepieciešamību.

 

(re)

 

 

 

Vērtējot demokrātijas attīstību visā pasaulē, Latvija ar savu 43. vietu atpaliek no Igaunijas (33. vieta) un Lietuvas (39.) − tā lasāms angļu nedēļas žurnālā The Economist. Kategorijā „pilna demokrātija” ierindojas tikai 28 valstis (ar Skandināvijas valstīm, Somiju, Nīderlandi, Luksemburgu un Austriju priekšgalā). Baltijas valstis ietilpst grupā „demokrātijas ar trūkumiem” − kopā ar 51 citu valsti (Dienvidāfriku, Čīli, Dienvidkoreju, Taivānu, Indiju, Itāliju u.c). 30 valstīs valda „hibrīdrežīmi” (Turcijā, Albānijā, Bosnijā un Hercogovinā u.c.), bet 55 valstīs − autoritāri režīmi (Pakistānā, Jordānijā, Marokā, Ēģiptē, Kazachstānā, Ziemeļkorejā u.c.).

 

Eurostat ziņo, ka Latvija joprojām ir nabadzīgākā ES valsts ar 48% zem ES vidējā koeficienta. Īrija savukārt pārsniedz ES vidējo līmeni par 40%.

 

Pilna laika studenti Latvijā vidēji nedēļā strādā 30 stundas, kamēr citās ES dalībvalstīs studentu nostrādāto stundu skaits svārstās no 8 līdz 15, jo tur 60 līdz 95 procentiem studējošo augstākā izglītība tiek apmaksāta. Līdz 2008. gadam Latvijas Izglītības ministrija cer stipendiju saņēmēju 14 procentus palielināt līdz vismaz 60%, saglabājot esošo stipendiju summu − Ls70 (doktorantiem Ls80) mēnesī.

 

Organizācija Intelligent Community Forum planētas 21 „inteliģentākās pilsētas” pusfināla sarakstā Smart21 atrodama arī Tallina.

 

Lielbritānijā kopš ES paplašināšanās (2004.V) līdz 2006.IX darbā stājušies 510 000 austrumeiropiešu, lielākoties nekvalificēti viesstrādnieki, visvairāk poļi (63%), kam seko lietuvieši (11%), slovāki (10%) un latvieši, skaitā 28 900.

 

Pēc Lielbritānijas Alkoholu pētījumu institūta pēdējiem datiem par ES valstīm, vislielākās patērētājas valstis ir Čechija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija (arī ES vēl neuzņemtā Rumānija). Tur katrs pieaugušais gadā nodzerot 18,5 litrus stipro dzērienu.

 

Kamēr ASV Pilsētu galvu konferences (U.S. Conference of Mayors) un arī Lauksaimniecības ministrijas (Department of Agriculture) ziņojumā (2006.14.XII) vēstīts, ka ievērojami palielinājies bezpajumtnieku un badā vai pusbadā esošo amerikāņu skaits (35 milj. jeb 12%), pēc 2006.1.XII ASV Tieslietu departamenta (Justice Department) datiem aiz restēm atrodas 2,2 miljoni amerikāņu pieaugošo, kam pievienojas 4 884 208 nosacīti atbrīvoto (on probation).

 

(re)

 

 

 

Par dubultpilsonību sāk atskanēt arī pa jēdzīgākai balsij, piem.: ... zemās dzimstības, emigrācijas, augstā gados veco cilvēku īpatsvara dēļ − Latvijā samazinās iedzīvotāju un, protams, pilsoņu skaits, vairs nevaram atļauties tādu izšķērdību kā pilsonības atteikšanu tiem LR pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārzemēs un jau ieguvuši, piemēram, Īrijas pilsonību. Latvijā ir mazi latvieši − ASV pilsoņi, kuŗiem arī nav nekāda iemesla atteikt LR pilsonību tikai tāpēc vien, ka viņu māmiņas dzemdēt devušās uz Ameriku. Ja vēlamies veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā, arī repatriantiem, kas pilsonību nav paguvuši iegūt līdz 1996. gadam un Latvijā tiesīgi dzīvot vien kā pastāvīgie iedzīvotāji, diez vai vajadzētu uzstādīt stingro prasību atteikties no mītnes zemes pilsonības (..) Tomēr, pirms rosināt likuma grozīšanu, būtu skaidri jāpasaka, ka tā rezultātā Latvijā neparādīsies arī liels skaits Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu (Latvijas Avīze, 2006.4.X). „Izšķērdības” vietā precīzāks vārds būtu „bezjēdzība”. LA slejists, diemžēl, ir aizmirsis minēt to LR pilsoņu pēcnācējus, kas trimdā/diasporā iemācījušies runāt tekoši latviski, ieguvuši nedēļas nogales skolās, vasaras vidusskolas (Gaŗezerā, Kursā u.c.) latvisku izglītību un kuŗu vēlme ir kļūt arī par Latvijas pilsoņiem/pilsonēm (skat. JG246:51).

 

(re)

 

 

 

Pērngad Latvijas bibliotēku apmeklētāji oriģināldaiļliteratūras jomā visvairāk lasījuši Laimas Muktupāvelas romānu Mīla. Benjamiņa (skat. JG245:55-56) un Skaidrītes Kaldupes dzejkrājumu Dārzs baltās asterēs. No tulkojumiem − Brauna (Dan Brown) romānu Ciparu cietoksnis (Digital Fortress), bet dokumentālās literatūras jomā − aktieŗa Rūdolfa Plēpja Riču, raču un Jeļenas Tregubovas Kremļa digera atvadas (Baiki kremļevskogo diggera).

 

(re)

 

 

 

Krievijas prezidents 1991.VI - 1999.31.XII Boriss Jeļcins 1991.8.IX kopā ar Baltkrievijas un Ukrainas līderiem mednieku namiņā Baltkrievijas mežā paraksta vienošanos par padomju impērijas pastāvēšanas beigām. Pagātnē visas impērijas ir pārstājušas eksistēt. Tas ir vēsturiski neizbēgams process, kam bija lemta arī Padomju Savienība, intervijā Rossijskaja gazeta (2006.7.XI) saka Jeļcins, tūdaļ gan piebilstot, ka bijušajām PSRS republikām būtu jāturas kopā − būt kopā ir labāk nekā būt atšķirtiem. Turklāt mums ir kopīga vēsture un valoda starpvalstu saziņai − krievu valoda.

 

(re)

 

 

 

Materiālus sagatavoja Līga Gaide, Franks Gordons, Anita Liepiņa, Biruta Sūrmane, Rolfs Ekmanis.