52. GADAGĀJUMS
2007. GADA MARTS
1. (248). NUMURSJaunās Gaitas pavasara numura vāku rotā liela, krāšņi aprūsējusi slēdzene jeb piekaramā atslēga pie aprūsējuša aizkritņa uz kādiem veciem dēļa vārtiem kaut kur Vecrīgā. Fotografisko attēlu darinājis mākslinieks JG redaktors Voldemārs Avens, kas šai numurā piedāvā arī savas gleznas "Jumis" reprodukciju un sešus savus jaunākos dzejoļus. Atverot vāku atklājas ievadlapa ar citātu no mākslinieka Kurta Fridrihsona (1911-1991): "Iemesls, kālab sabiedrībai vajadzīgs mākslinieks, ir tas, ka tā nepazīst savu sirdi. Neziņa ir nāve. Māksla ir zāles pret gara neziņu." Tātad, neziņa ir nāve. Ko īsti tā skaistā slēdzene nozīmē? Varbūt tā simbolizē nepieciešamību pasūtināt abonementu, lai piekļūtu žurnāla saturam!
Viens no Voldemāra Avena jaunajiem dzejoļiem ir ar nosaukumu "Sivēni", un tas nobeidzas tā:
/.../
sivēni visi ēd no viena trauka,
bet silē - ko dara? Čurā.
Nu kā lai mīlē sivēnus,
kas uzvedas kā sivēni.
"Kas tā par tautu?"
Dzejoļi šai numurā ir arī no Veltas Sniķeres un no Jāņa Viesiena.
Sniķere:Atmiņu armijas
Maršē pa dzīvojamo telpu.
Nometuši rūsu, vilcieni atmiņu kravām
Iebrauc un turpina braukāt.
/.../
Viesiens:
Rokā man spalva,
es spalvojos,spalvojos,
spalva.
/.../
Nolieku spalvu,
Nespalvojos.
Var arī tā; dzīvot bez spalvas kā noplūkta vista.
Vizuālo mākslu šai numurā pārstāv arī gleznotāji Laimons Eglītis un Jānis Zuntaks un fotografs Imants Urtāns.
Laimons Eglitis. Ķēnina mīļākā Agnes Sorrel
Pirmā acu uzmetienā Urtāna melnbaltā fotogrāfijā nav nekas cits fonā redzams kā dažas ļoti asi tvertas matu šķipsnas. Tuvāk ieskatoties aiz fona top redzama arī skaistā meitene pati, kurai mati pieder. Un par Laimonu Eglīti Voldemārs Avens raksta: "Sevišķi iemīļots kompozīcijas elements Eglītim daudzās gleznās ir frontāli nostatītas un gleznas uzbūvē ieaustas sieviešu kailfigūras, kas labi sadzīvo ar tādiem klusās dabas elementiem kā olām, citroniem, sīpoliem, dažādu augu un jūŗas zāļu lakstiem." Mākslas nodaļā ir arī Laimoņa Mieriņa raksts par Londonā piešķirtās Ternera Balvas saņēmēju 2006. g., Vācijā dzimušo abstrakciju gleznotāju Tomu Abtu (Tomma Abts).
Īsstāsts "Kā tētiņš gribēja nonākt debesīs", sirreālistisks tēlojums par katastrofālu izgāšananos kādā Josifa Staļina godināšanas ceremonijā, ir rakstīts 1950'os gados izsūtījumā Sibirijā. Tā autors ir Arnolds Rūdolfs Jansons (1912 - 1991). Viņa rakstus konfiscēja Padomju drošības iestādes pēc atgriešanās dzimtenē un pirms atkalizsūtīšanas, un autors pats tos nekad neatguva, bet 1993. gadā tie Latvijā atkal atrasti un Kanadas pilsonis Alfons Kalns pagājušā gada rudenī tos publicējis 14 sējumos, "Arnolds Jansons. Raksti" (Valters un Rapa).
Martas Landmanes noveles "Neskumsti, meitenīt" turpinājumā attēlots laiks, kad vācieši ienāk Palkas pagastā, Kurzemē: "Aulā Staļina attēla vietā pie sienas piekārts Hitlera uzņēmums. Sirpis un āmurs nomainīts pret kāšu krustu. Krievu valodas vietā sākām intensīvi mācīties vācu valodu."
Decembrī mirušā Valdemāra Ancīša dzīves darbu apraksta Marianna Ieviņa: "Valdemāra Ancīša mūža darbu nav iespējams apzīmēt ar vienu vārdu, jo viņš bija ne tikai rakstnieks un dzejnieks, bet arī valodnieks, publicists, bibliogrāfs, literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks, novadpētnieks, folklorists, un pēdējos 16 gadus arī kalendārnieks." Ieskatu jaunākajā latgaliešu prozā sniedz Ilona Salceviča. Turcijas literāro intelektuālo vidi kurā apgrozās gada Nobela prēmijas ieguvējs Orhans Pamuks apgaismo Uldis Bērziņš. Gundara Pļavkalna apceres "Rakstnieki modernisma drupās" turpinājumā runa ir par literāro formu jeb saturu jeb veidolu - un stilu: "Mērķtiecīga un autora īpatnību ietekmēta "vadlīniju" iestrādāšana patiesībā ir stilizēšanas norise un rada sacerējuma stilu kas var būt vairāk vai mazāk uzkrītošs. /.../ Rakstnieka stils patiesībā aptveŗ gan dikciju un valodas ritmu, gan skatījuma iezīmes, jo arī skatījumā nereti parādās stilizācija." Mūzikas mākslu pārstāv Helēna Gintere (ar rakstiem par pianistu Artūru Ozoliņu un Volfgangu Dārziņu) un Arvīds Purvs (ar rakstu par Jāni Norvili).
Vēstures nodaļā ir Rolfa Ekmaņa serijas par starptautiskiem radioraidījumiem trešais turpinājums - par Madrides Brīvo latviešu balsi 1955-1965.
Rita Laima Bērziņa apraksta mūslaiku Krievijas aktualitātes: Annas Poļitkovskajas un Aleksandra Ļitviņenko slepkavības, Viņa raksta: "... skaidrs, ka Krievzemes laika rats ir iesprūdis ledus spīlēs, kas to griež atpakaļ par vismaz 50 gadiem, un diez' vai šis rats jelkad atsvabināsies."
Šai numurā ir desmit grāmatu recenzijas:
Astra Roze: Suitu identitāte. Red. Janīna Kursīte Juris Silenieks: Pauls Toutonghi. Red Weather Aina Siksna: Imants Ziedonis, Nora Ikstena. Nenoteikta bija Ivars Antēns: Jānis Mauliņš. Vilkaču sila līdumnieks Dzidra Purmale: Marta Landmane. Vēl vilni vel Ilze Šīmane: Broņislava Mātuževa. Kopotas dzejas Anita Liepiņa: Ainārs Dimants. Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē Juris Silenieks: Inga Ābele. Austrumos no saules un ziemeļos no zemes Biruta Sūrmane: Latviešu rakstnieku portreti. Laika spoguļzīmes. Sastādīja Ieva E. Kalniņa Gundars Ķeniņš-Kings: Journal of Baltic Studies (JBS), Fall 2006 Kiberkambarī ir "sveikotāju" diskusija par Latvijas saimniecisko stāvokli, par pilsonisko atbildību, un par atšķirībām starp "ārlatviešiem" un "iekšlatviešiem".
Nodaļā "Dažos vārdos" ir īsziņas par latviešu kultūru visā pasaulē, un ne tikai.
Juris Žagariņš
Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...
