52. GADAGĀJUMS
2007. GADA JŪNIJS
2. (249). NUMURS

    SATURS

    IN THIS ISSUE

 

Abstraktās mākslas jeb modernisma celmlauzis Vasilijs Kandinskis reiz teicis, ka krāsas ir klaviatūra, acis - harmonija, dvēsele - klavieres ar daudzām stīgām. Tas nāk prātā apskatot Jaunās Gaitas vasaras numura vāku, ko darinājis Laimonis Mieriņš à la maniere de modernisme - ar tādiem kā melnbaltiem klaviertaustiņiem, ar neparastu krāsu harmoniju, ar taisni izstieptām stīgām cauršautu un ierāmētu. Uz  vāka attēlu liek atskatīties arī Gundara Pļavkalna rakstā Modernisma drupās 3. turpinājumā lasītais: "Modernisms bija cerīgas, nesaudzīgas jauncelsmes pasākums...," taču "Ko darīt pēcmodernisma laikmetā, kad visapkārt ir avangarda centienu pārpalikas, bet nākotnes cerības radikāli samazinājušās?" (Atbildi, cerams, Pļavkalns dos nākošā turpinājumā!) Arī Silvijas Šteineres-Jēgenas gleznas reprodukcija šai numurā ("Starp raganām runājot", eļļa uz audekla) un Lara Strunkes kādā baznīcā veikto griestu un altāra gleznojumu krāsu attēls liek priecāties par modernismu - skaistu modernismu pēcmodernisma laikmetā.

    Silvija Šteinere-Jēgena. Starp raganām runājot

Marta Landmane stāstā Neskumsti, meitenīt trešā turpinājumā uzkavējas savās ģimnazistes sirds dēku atmiņās no vācu okupācijas laikiem.

Dzeju - ar sešiem dzejoļiem - pārstāv JG redaktors 1955-56, tagad Latvijas Okupācijas mūzeja valdes loceklis un LOM Gadagrāmatas redaktors Valters Nollendorfs:

    TU GRIBI
    izlauzties ārā
    no savas vientulības
    brutālajām robežām,
    es --
    ielauzties iekšā
    tavas vientulības
    cietsirdīgajos cietumos.
    [...]

Fotomākslu pārstāv kaliforniete Sibila Savidža (Savage) ar diviem attēliem. Helēna Hofmane par Savidžu raksta, ka viņa daudzus gadus melnbaltā tehnikā fotografējusi cilvēkus ikdienā, īpaši savus vecvecākus laika posmā no pensionēšanās līdz aiziešanai aizsaulē.

    Sibila Savidža (Savage). Elza (1988)

Rimands Ceplis apraksta nupat par jaunu Rīgā pārpublicēto Jāņa Turbada (īstā vārdā Valdis Zeps) Ķēves dēlu Kurbadu. (Pirmpublicējums bija JG19-21, 1959. g. Aivars Ruņģis, tā laika JG redaktors, savā grāmatā Jaunā Gaita. Stāsts par žurnāla tapšanu un sākuma gadiem (1990) raksta: "Pasaka Ķēves dēls Kurbads ievada beigas Jaunās Gaitas identitātes cīņai un sākumu dažādu regresīvo spēku trakošanai, ko vedās dēvēt par Gāgānu kaŗiem.) Šīs grāmatas parādīšanās jaunā izdevumā, pēc Rimanda Cepļa domām, ir pierādījums, ka Latvijas izdevniecības ir sākušas pacensties no trimdas literatūras sarūpēt arī "patiesi kvalitatīvas grāmatas, kuras veido latviešu literatūras zelta fondu."

     Rimands Ceplis. Kurbads ir labs
             Jānis Turbads. Ķēves dēls Kurbads

Grāmatu nodaļā ir vēl arī Rasmas Birzgales apraksts par Maijas Meirānes sastādīto Kad dzīvošu otru reizi: Rakstu krājums Valdas Dreimanes piemiņai; Jānis Elsbergs iepazīstina ar ukraiņu dzejnieku, latviešu dzejas atdzejotāju Juriju Zavhorodniju un atzinīgi novērtē viņa grāmatu ukraiņu valodā, No Latvijas krasta. Maza Latvijas dzejas antoloģija; Astra Roze sniedz ieskatu Paula Bankoviča nesen iznākušā stāstu sakopojumā Skola un īsromānā Ofšors; Rolfs Ekmanis par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta žurnāla Letonica 2006. gadā iznākušo 14. numuru raksta, kas tas satver bagātīgu materiālu klāstu, kam pamatā 2005. gadā notikušā 1. Letonikas kongresa paspārnē rīkotā folkloristu konference, Latvijas novadi: Tradīcijas, teksti, identitātes. Vēstures nodaļā Franks Gordons augsti novērtē 2005. g. Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmatas (ar apakšvirsrakstu Atbrīvotāji kā iekarotāji) devumu.

    Franks Gordons. Bendes un spītnieki
             Okupācijas muzeja Gadagrāmata 2005.g.: Atbrīvotāji kā iekarotāji

Mākslas nodaļā redaktors Voldemārs Avens raksta par Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Pētera Zeiles monogrāfiju Lidija Dombrovska Larsena. Dombrovsku Larsenu Zeile raksturo kā trauksmainu, mērķtiecīgu dzīves mākslas kopēju autori, dzejnieci un mākslas apcerētāju: "Nezin, vai ir vēl kāds latviešu mākslinieks, kas ticies un runājies ar tādiem mākslas dūžiem kā Anri Matisu (Henri Matisse)... Žoržu Braku (George Braque)..., Nikolasu de Staēlu (Nicolas de Stael), Hansi Arpu (Arp), Marku Šagālu (Marc Chagall), Ferdinandu Ležē (Ferdinand Leger), grafiķi Fransi Mazarelu (Frans Masereel), Vasilija Kandinska atraitni un vēl daudziem citiem, kas bijuši tuvi Dombrovskas Larsenas mākslas izjūtai."

Izvērstā esejā Juris Šlesers pievēršas Jāņa Krēsliņa 2006. g. klajā laistam kopoto Rakstu 2. sējumam: "Šis 510 lappušu biezais recenziju, interviju un apceŗu krājums tiešām ir vārti, caur kuŗiem autors lasītāju ieved mūsu tautas un valsts vēstures labirintā, izgaismo tā nostūŗus ar savu skatījumu un izved lielākā skaidrībā."

    Juris Šlesers. Sava ceļa gājējs
             Jānis Krēsliņš. Raksti, 2. sējums / Vēstures vārtos 

Barbala Stroda savā apcerē par literārizētiem mītiem ("Mīts ir mūžīgs, mainās tikai tā ārējais ietērps...") ieskatās kanadietes Margaretas Atvūdas (Atwood) Penelopiādē, krieva Viktora Paļevina Šausmu ķiverē un latvieša Paula Bankovska Drēbes jeb Ādama tērps.  Stroda atzīst: "Ja vēsturiski mīta naratīvs kalpoja kā ceļa rādītājs, tad jāatzīst, ka [šie autori] riņķo vien ap sevi."

Jura Rozīša apcerē par 1996. g. mirušās dzejnieces Annas Dagdas Rakstu 2. sējumu tiek pacelts jautājums "Kā labāk lasīt citu cilvēku vēstules?". Gala atzinums ir, ka vēstuļu krājuma žanra trūkumus šai gadījumā atsver iespēja labāk iepazīties ar tik jauku personu kā Annu Dagdi.

Mūzikas nodaļā mūzikas pedagoģe Helēne Gintere apraksta modernisma iespaidu Latvijā dzīvojošo skaņražu darbos un iepazīstina ar rīdzinieku Jāni Petraškeviču, viņasprāt vienu no spilgtākajiem jaunās paaudzes latviešu komponistiem: "Viņa mūzikas pasaule ir pilna skaņas akustikas, aizraujošas emocionalitātes, izsmalcinātības un intimitātes."

Ieva Kalve, Gundars Ķeniņš un Andris Pētersons rakstā Uzņēmēju sociālā atbildība Latvijā: Pienākums, kas jāizprot konstatē, ka Latvijas sabiedrībā un uzņēmumos trūkst izpratnes par to, ka materiāla labklājība vien cilvēku nedara laimīgu. Vajadzīga esot arī sociālā atbildība, un tā būtu Latvijā izplatāma propagandēšanas ceļā un ar speciālu kursu iekļaušanu dažādās mācību programmās gan mājās, gan pamatskolās, gan pašdarbības pulciņos. 

Jāņa Bieriņa Piemiņas fonda šāgada laureāte dzejniece un gleznotāja, ALA Kultūras nozares vadītāja Sarma Muižniece Liepiņa, intervijā ar Juri Zommeru pastāsta par sevi un par savām nākotnes iecerēm.

    INTERVIJA - JBPF laureāte Sarma Muižniece Liepiņa atbild Jurim Zommeram

Nodaļā Kiberkambaris interneta "sveikotāji" pārrunā nesen slēgto (Latvijas valdības jau apstiprināto bet Krievijas valdības vēl neapstiprināto) robežlīgumu ar Krieviju, un Dažos vārdos ir izsmeļošas īsziņas par latviešu kultūras notikumiem visā pasaulē (un ne tikai!).

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...