ŠĪS ZEMES GAITAS
IZBEIDZ dzejniece, vairāk nekā 20 gadus
(1976-1997) JG dzejas nodaļas redaktore, Radio
Brīvā Eiropa latviešu redakcijas līdzstrādniece
kultūras jomā, Aina Kraujiete (1923-2007). 1944.
g. beigās, pirms krievu otrreizējās okupācijas, dodas
bēgļu gaitās, nonāk Vācijā (Veimārā, Hanavā, Frankfurtē
pie Mainas), kur studē medicīnu, tad Kanadā. Ņujorkā
(kopš 1953) strādā vēža pētniecības institūtā. Izdod
dzejkrājumus Es esmu vasara (1963; Z. Lazdas
balva), No aizpirktās paradīzes (1966),
Kristalls un māls (1970), Ne bungas, ne trompetes
(1974; Kultūras fonda balva), Spoguli, spoguli,
atklājies (1986; KF balva), poēmas Somnambulists
un Stikla sieviete (abas 1995), izlase Jau
čūsku ritulis ris (1998). Skat. Intas Ezergailes
„Debess sākas pie zemes: Ainas Kraujietes dzeja”
JG237(2004):11-17
un Jura Silenieka rakstu šī nr. 11. lpp.
|
Rakstniece
un publiciste, Brāļu Kaudzīšu dzimtas atvase
Marianna Ieviņa (1922-2007). Bēgļu gaitās 1944.
g. otrā pusē nonāk Plauenā pie Leipcigas, tad
Fišbachas bēgļu nometnē (1946-1949), pēcāk Sirakūzās
(Syracuse), Ņujorkas pavalstī, vēlāk pārceļas uz
Bostonu. Bez daudziem rakstiem trimdas periodikā
publicē stāstu grāmatas Kas kaitēja nedzīvot
(1990; Kārļa Goppera Fonda balva, 1991), Skola ir
maza valsts (1991 un 2001; PBLA KF Kr. Barona
Prēmija, 1992), Rudenī brauksim mājās (2000;
KGF balva). Kultūrvēsturiska nozīme ir viņas atmiņām
par dzejnieku Aleksandru Pelēci
JG241-245
(2005-2006). |
JG
līdzstrādniece Lia Šmita (1927-2007)
studijas iesāk Vācijā (Karlsruhe), turpina
Ziemeļkarolainā (North Carolina) un Ņujorkas štatā,
kur Sirakūzu U. kļūst dubultmaģistre – vācu
filoloģijā un bibliotēku zinātnē. Kopš 1968. g.
galvenā izziņas bibliotekāre Konektikutas štatā (New
Canaan, Connecticut), ASV.
|
Literāte,
folkloriste, skolotāja, kultūras darbiniece
Margarita Biezaite (1921-2007). Kopā ar vīru
Ēriku (1911-1994) Adelaidē, Austrālijā, izveido
no aptuveni 45 000 vienībām sastāvošu Latviešu
mūzikas krātuvi, kas kopā ar turienes Latviešu
muzeja literatūras, teātra un tēlotājas mākslas
materiāliem un plašu personisko archīvu,
Biezaitei pārceļoties uz Rīgu (1996), nonāk
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā.
|
Teatru režisors Andris Blekte
(1923-2007) iegūst zviedru teatrāļu
uzmanību ar Beketa (Samuel Beckett) Fin de
partie (Beigu spēle, 1957) iestudējumu.
Strādā Malmes pilsētas teātrī par režisoru,
augstskolā par aktiermeistarības pedagogu un
vienlaikus bagātina trimdas teātri ar daudzu
lugu iestudējumiem – Kaudzīšu Mērnieku
laikiem (1959), Brigaderes Sievu kaŗi ar
Belcebulu (1989 – Eiropas Latviešu dziesmu
svētkos) u.c. Pēc Latvijas neatkarības
atjaunošanas ieved Dailes teātra starmešu gaismā
līdz tam nepazīstamus Rietumeiropas dramaturgu
darbus – Keselringa (Joseph Kesselring)
Arsenic and Old Lace (Arsēns un vecas
mežģīnes), Fedō (Georges Feydeau) Tailleur
por dames (Dāmu šuvējs) u.c.
|
Akvareliste
Maija Bērziņa (1932-2007), ilggadējā
Amerikas Latviešu mākslas apvienības biedre,
mākslas galerijas The Blue Sky Gallery
vadītāja Kolumbusā, Ohaio štatā (Columbus,
Ohio). |
Satiksmes
negadījumā bojā iet literatūrzinātnieks
Harijs Hiršs (1937-2007), ilggadējs ZA
Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieks,
Kritika un polemika (1978), Autora
pozicija romānā (1980), Prozas poētika
(1989) u.c. grāmatu autors vai līdzautors.
Studiju laikā bezmazvai izslēgts no LVU Vēstures
un filoloģijas fakultātes par Brīvības
pieminekļa fotografēšanu.
|
Viens no 20.gs.
mūzikas milžiem, elektroniskās mūzikas
pionieris, oriģinālais un ietekmīgais vācu
komponists Karlheincs Štokhauzens (Karlheinz
Stockhausen), 1928-2007, kuŗa kontā ir 362
visnotaļ intelektuāli augsta līmeņa
kompozīcijas.
(re) |
GRĀMATAS
DZEJA.
Pievienojamies dzejnieka Imanta Auziņa
ticībai, ka dzeja paliks viena no galvenajām
mākslām arī 21.gs., jo nekur citur sirds
un prāts nav tik nesaraujami kopā. Bez
viņa paša krājuma Ars poetica, kur
iekļauti pēdējos 10 gados radīti dzejdarbi,
no pēdējo mēnešu devuma par šo nesaraujamību
labu liecību dod Ledenes, ar kurām var
sagriezt mēli (Ľ Satori), kuŗu autore
Ingmāra Balode (skat.
JG250 un
JG251) nebūt nav kaut kāda valšķīga lolita,
kas rozā topiņā izaicinoši sūkā ledenes, bet
gan jauna sieviete, kas jau iemācījusies
pakļaut valodu, likdama tai tecēt itin grodā
pavedienā (Kārlis Vērdiņš), gan arī, par
spīti ne vienai vien grūti atšifrējamai
noskaņai, Ievas Rupenheites 2.
krājums Melnās krelles (Neputns),
Ingas Gailes 3. krājums Kūku Marija
(Orbita), kas dižojas ar Dzejas dienas
balvu, gan arī paša Vērdiņa bērniem
domātie 17 dzejoļi Burtiņu zupa
(Liels un mazs), no kuŗas var pasmelt tīri
labus gardumus, piem., māmiņas atzīšanās:
no rīta līdz pēcpusdienai / es strādāju
pilnu slodzi / un mazā kambarī sēžu / ar to
riebīgo odzi. |
ORIĢINĀLPROZAS devumā sevišķs svars
jāpiešķir Latviešu literatūras vēstures
(1999) autora Gunta Bereļa
Ugunīgiem vēršiem ar zelta ragiem.
Romānu raksturo sulīgi raksturi, dažbrīd
baisi notikumi plus divas galvenās līnijas
sižētā – par literatūru un par mākslu.
Vairāk nekā 30 lpp. garš fragments publicēts
Karogā (2007, 4).
|
LATVIEŠU IZDEVUMIEM CITVALODĀS
pievienojas Valda Rūmnieka un
Andreja Miglas žurnāla Karogs un
R. Gerkena konkursā godalgotie Kuršu
vikingi (1998) lietuviski – Kuršiu
vikingai (Vaga), kā arī vēsturnieka
un publicista Ulda Ģērmaņa
Latviešu tautas piedzīvojumi angļu
valodā – The Latvian Saga
(Atēna; tulk. Kārlis Streips). Iepriekš
grāmata izdota lietuviski un piedzīvo
veselus 10 izdevumus latviski. Laba daļa
pirmpublicēta turpinājumos mūsu lappusēs –
JG8(1957)-21(1959).
|
LITERATŪRZINĀTNES
jomā jāapsveic
strukturālista Kalera (Jonathan Culler)
Literatūras teorijas (Literary
Theory: A Very Short Introduction, 2006)
Haralda Matuļa latviskojums, ko laiž klajā
„Ľ Satori”. Pasaulslavenajai zviedru
rakstniecei veltīta Mudītes Treimanes
Astridas Lindgrēnes darbi un nedarbi
(Zvaigzne ABC). |
ORIĢINĀLPROZAS
devumā sevišķs svars jāpiešķir Latviešu
literatūras vēstures (1999) autora
Gunta Bereļa Ugunīgiem vēršiem ar
zelta ragiem. Romānu raksturo sulīgi
raksturi, dažbrīd baisi notikumi plus divas
galvenās līnijas sižētā – par literatūru un
par mākslu. Vairāk nekā 30 lpp. garš
fragments publicēts Karogā (2007, 4).
|
LITERĀRĀ MANTOJUMĀ
iekļaujams
Andreja Eglīša, Lūcijas Garutas un Rīgas
kamerkora „Ave sol” dzejas-mūzikas
izdevums Dievs, Tava zeme deg!
(Valters un Rapa) un Intas Čaklās
sastādītā Māra Melgalva
(1957-2005) Dejas virs bezizejas
(Tapals) ar darbiem no visiem četriem
dzejnieka mūžā iznākušajiem krājumiem.
Vairāki Māra pirmpublicējumi iespiesti
JG lappusēs –
JG233(2003):3-6 un
JG241(2005):12. |
TULKOJUMI
bieži vien pārspēj oriģinālprozu,
piem., latīņamerikāņu lieliskie maģiskā
reālisma šedevri – Huana (Juan)
Rulfo (1918-1986) Pedro Paramo
(1994; Atēna, tulk. no spāņu Guntis
Valujevs), kas stipri ietekmē citus
rakstniekus, un ne tikai Latīņamerikā,
un meksikāņa Fuentesa (Carlos
Fuentes, 1928) Artēmio Krusa nāve
(La muerte de Artemio Cruz, 1962;
tulk. Voldemārs Meļinovskis). Tad vēl
Nobela Prēmijas literatūrā (2001) un
angļu Bukera balvas (Booker Prize 1971)
laureāta, Trinadidā dzimušā Naipola
(Sir Vidiadhar Surajprasad Naipaul,
1932) romāns Burvju sēklas (Magic
Seeds, 2004; tulk. no angļu Zane
Rozenberga) un obligāti izlasāmais vai
pārlasāmais rakstnieka Jāņa Ezeriņa jau
20. gadu pašā sākumā pārtulkotais
Stendāla (Stendhal, īst. v.
Henri-Marie Beyle, 1783-1842) romāns
Sarkanais un melnais (Le rouge et
le noir, 1831). |
VĒSTURES jomā, īpaši
20.gadsimta, arī pēdējos mēnešos laista
klajā vesela rinda vērtīgu un vajadzīgu
darbu. Jau agrāk izdotajai grāmatai
Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs
pievienojas Latvijas Valsts arhīva
vēsturnieku Ivetas Šķiņķes, Jāņa
Riekstiņa un Aijas Kalnciemas divsējumu
Aizvestie. 1949. gada 25. marts
– diena, kad no Latvijas
specnometinājumā uz Omskas, Tomskas un
Amūras apgabaliem deportē 44 271
cilvēku. Pirmā krievu gada (1940-1941)
upuriem Liepājas novadā veltīta Ainas
Burijas Mūžīgā sāpe
(Mantojums), bet Dienasgrāmatā:
Kara zēna atmiņas,
1944.18.VIII-1946.13.III
(Dzīvesstāsts) aculiecinieks Laimonis
Upmalis veltījis daudz lappušu pie
Māras dīķa Nometņu ielā 16 (bij. Holmsa
tekstilfabrikas korpusos) krievu
bombardēšanā (1944.19.IX) bojā
gājušajiem, tikko 17 gadus
sasniegušajiem vairāk nekā 40 gaisa
spēku izpalīgiem. Luftwaffenhelfer
vienībās mobilizē 4 000 1927. g.
dzimušos, kamēr brīvprātīgi piesakās 560
1928. g. dzimušie latviešu zēni. 16
jauni pētījumi atrodami Vēsturnieku
komisijas rakstu 21. sēj. Latvijas
vēsture 20.gadsimta 40.-90. gados
– arī par latviešu pretestības
kustību un trimdas izdevumu cenzūru. Nav
noslēpums, ka holokausta ēnā,
neraugoties uz daudzkārt lielāku upuru
skaitu, līdz šim palicis Kremļa
īstenotais genocīds. To no dāņu valodas
pārtulkotajā Lielais Gulags:
Krievijas traģēdija un Rietumu atmiņas
zudums XX gadsimtā (Atēna)
uzsver vēstures profesors Bents
Jensens. Pieminēti arī latvieši.
Kādā slepenā mītiņā (1930.II) Molotovs
jautājis: Ko iesākt ar kulakiem?
Nošaut vai deportēt (..) Uz
kurieni viņus vest? (..) Uz
koncentrācijas nometnēm (..) ja
tās ir pie Eihes, tad pie Eihes.
1933.g. politbiroja loceklis Rudzutaks
parakstījis pavēli deportēt uz Sibīriju
un Kazachstānu 426 000 zemnieku. Kā
zināms, abus augsta ranga „padomju
valsts un kompartijas darbiniekus” vēlāk
Maskavas drošības spēki likvidē – Jāni
Rudzutaku 1938., bet Robertu Eihi 1940.
g. Vēstures kategorijā nosacīti
ietilpstošā Pāvela Širova Čečenija:
Terorisma inscenēšanas rokasgrāmata
(Dienas Grāmata) iesākas ar vēlīno
Gorbačova laiku un beidzas mūsdienās.
1999. g. tiek atrastas jau krietnu laiku
pirms tam mirušās leģendārā krievu mūka
Grigorija Rasputina meitas Matrjonas
atmiņas, kas tagad pieejamas arī
latviski – Rasputins Kāpēc?
(Dienas Grāmata). Agrāk vienuviet
nepublicēti materiāli no 19.gs. otras
puses un 20.gs. 20. gadiem iekļauti
Andreja Grāpja Augusts
Dombrovskis. Mūžs un veikums
(Index). |
DAŽĀDA SATURA. Valerija Belokoņa
apgādā iznāk Latvijas
enciklopēdijas 4. sējums.
Archeologa un kultūrvēsturnieka Jura
Urtāna pētnieciskajā darbā
Daugavas kultūrvēsturiskie akmeņi
(Nordik) daudzu citu bezgala
saistošu faktu vidū uzzinām, ka
pazīstamā teika par velnu, kas nes
akmeni, radusies 15.gs. Ievas
Akurāteres, Amandas Aizpurietes un
Daigas Mazvērsītes Manai tautai:
Ieva Akurātere (Pētergailis) ir
par leģendāro „latvju tautas Balto māti”
un grupas Pērkons „trakojošo rokdīvu”,
kuŗas balss spējot pat dziedināt Kuŗas
tad īsti ir Zigfrīda trīs Annas
(Jumava)? – To uzzinām Jāņa Ūdra
biogrāfiskajā romānā – pirmā ir Zigfrīda
Meierovica māte, kas nomirst 12 dienas
pēc dēla piedzimšanas, otrā ir pats
Zigfrīds, kam tēvs dod otru krustāmvārdu
sievas piemiņai, bet trešā – Zigfrīda
māsica, vienlaikus pirmā sieva un visu
trīs bērnu (arī pērngad mirušā Gunara
Meierovica) māte Anna Filholde. Ventiņu
dialektā sacerētās un humoristiski
ievirzītās Kuraž Kriša prozas izlasi
Pasrouges un pasmaid radījis
un izdevis pats autors, diasporā
pazīstamais rakstnieks un ārsts Kārlis
Zvejnieks. (re) |
Jau
2007.16.V par jauno Latvijas
Universitātes rektoru ievēlētais
Fizikas un matemātikas fakultātes
dekāns, prof. Mārcis Auziņš,
zināmu laiku pavadījis vairākās Rietumu
universitātēs, to vidū Kalifornijas U.
Berklijā (Berkeley), kur varējis pieņemt
darbu, bet nolēmis, ka negrib dzīvot
nekur citur kā Latvijā. Arī viņa meita
Anse, kuŗa iestājusies kādā amerikāņu
universitātē un spēlējusi tās volejbola
komandā, pametusi turnejā Austrijā esošo
komandu (un universitāti) un
atgriezusies Latvijā, jo amerikāņu
kultūra un mentalitāte viņai bijusi
nepieņemama. Tiem, kas uzsāks mācības LU
2008./2009. gadā, augstā inflācijas
līmeņa dēļ mācību cena
paaugstināta par 800 līdz 1 800 latiem
gadā. LV valodas aģentūras darbiniece
Inese Vasuļjeva, kas pati pirms
nepilna gada atgriezusies no Ungārijas,
kur mācījusi latviešu valodu divās
universitātēs, ziņo, ka, bez Ungārijas,
Latviešu valodu universitāšu
studiju programmu ietvaros ārzemēs
iespējams apgūt Lietuvā, Igaunijā,
Somijā, Čechijā, Polijā, Krievijā,
Francijā, Vācijā, Šveicē, Zviedrijā,
Norvēģijā un ASV. Ārvalstu lektorātiem
vislielāko problēmu sagādājot vārdnīcu
trūkums un novecojuši mācību materiāli.
Valodas aģentūra finansiāli atbalsta
Prāgas Kārļa U. latviešu valodas
lektorātu un algo lektoru Vašingtonas U.
Sietlā, ASV. Pie Krievijā mītošajiem
latviešiem Augšbebros Krasnojarskas
apgabalā, Baškīrijā, Smoļenskā, Kurzemes
Ozolainē, Pleskavā un Maskavā devušies
pēc ļoti stingriem kritērijiem
izraudzīti 7 jauni latviešu valodas
skolotāji, pareizāk, tautas skolotāji,
jo viņi vada visu vietējo latviešu
kultūras un sabiedrisko dzīvi, pārstāv
Latviju – tā Krievijas Latviešu
kongresa vadītāja un PBLA valdes locekle
Lauma Vlasova. Sakarā ar Eiropas
Valodas dienas konferenci LU 2007.X
Latgales Studentu centra valdes
loceklis Mareks Gabrišs mudina
beidzot pieņemt faktu, ka latvieši
ir viena tauta, bet ar divām
atšķirīgām valodām – latviešu un
latgaliešu. Abas dod ieguldījumu Eiropas
kultūras bagātību un tradīciju
saglabāšanā un attīstībā. Pēc Centrālās
statistikas pārvaldes datiem 2006. g.
Latvijā uz vienu iedzīvotāju nodrukātas
divas grāmatas – 2 427 dažādu
nosaukumu publikācijas (visvairāk
daiļliteratūras) ar 4,69 milj. kopējās
tirāžas. Jaunais Latvijas bibliotēku
portāls <www.biblioteka.lv> un
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
mājaslapa <www.lnb.lv> (e-pasts
ieteikumiem: portals@lnb.lv) arī JG
lasītājiem un veidotājiem nodrošinās
ātru piekļuvi ne tikai katalogiem, bet
arī konsultācijai. Savukārt nesen
Latvijas Valsts vēstures arhīva
atklātajā interneta vietnē
<www.lvvaraduraksti.lv> iespējams
izzināt un izpētīt savu izcelšanos,
savas dzimtas vēsturi, etc. (re) |
2007.
gada konference (6.-8.X) par Kamī (Albert
Camus, 1913-1960), kas ikgadus
notiek Lurmarenā (Lourmarin), kur
atrodas rakstnieka kaps, veltīta viņa
darbu izplatībai Maskavas pārvaldītajās
Austrumeiropas zemēs pēc II Pasaules
kaŗa. Ar referātiem tur piedalās
filoloģijas zinātņu doktore Izabella
Cielēna un rakstniece Gundega
Repše. Zviedrijā mītošā JG
līdzstrādniece Cielēna pievēršas
galvenokārt vairākkārt apcietinātās
„franču grupas” dalībnieces Maijas
Silmales lomai Kamī darbu izplatīšanā
Latvijā. Kaut arī Silmale pārtulko visus
galvenos darbus, iespiest (1969) atļauj
tikai Mēri (La Peste,
1947), jo padomju kultūruzraugu uzskatā
Nobela Prēmijas laureāts bijis „cilvēces
progresa ienaidnieks.” UNESCO un The
World Press Freedom Committee
organizētajā konferencē The Press
Freedom Dimension Parīzē par masu
informācijas ziņu avotiem Baltijas
valstīs savukārt referē (2007.II) viens
no laikraksta Diena redaktoriem,
Indianas U. maģistrs (1998) Pauls
Raudseps. Attiecībā uz preses
brīvību nedrīkst palaist garām
respektablās starptautiskās
organizācijas Reporters sans
frontičres (Reportieri bez
robežām, angl. Reporters without
Borders) novērtējumu par
2007. gadu – no 169 valstīm Latvija (kopa
ar Holandi) ierindojas 12. vietā.
Salīdzinājumam prese ir visbrīvākā
Islandē, Igaunija (kopā ar Slovākiju)
ierindojas 3. vietā, Zviedrija (kopā ar
Somiju un Beļģiju) – 5., Šveice – 11.,
Čechija – 14., Kanada – 18., Vācija –
20., Anglija – 24., Lietuva – 27.,
Austrālija – 28., ASV – 48., Gambija –
130., Krievija – 144., Ķīna – 163.,
Turkmenistāna – 167. un Eritreja – 169.
vietā. (re) |
Pateicoties ārzemju
latviešu organizācijām un
privātpersonām, LV vēstniecībām Vācijā,
Zviedrijā, Šveicē un Taivanā, spoži un
vērienīgi noslēdzies Zentas Mauriņas
gads – tā vēstī augstākās pilotāžas
latviešu sabiedrisku pasākumu
veicinātāja Eiropā Aija Ebdena,
izsakot īpaši dedzīgu atzinību
spēcīgajai sponsoru komandiņai,
proti, bijušajiem Minsteres Latviešu
ģimnazijas absolventiem. Sacensībās
piedalījušies 160 jauniešu, kuŗu labākie
darbi tikšot ietilpināti Eiropas
Komisijas izdotā publikācijā. (re) |
VĒSTURES
jomā, īpaši 20.gadsimta, arī pēdējos
mēnešos laista klajā vesela rinda
vērtīgu un vajadzīgu darbu. Jau agrāk
izdotajai grāmatai Aizvestie. 1941.
gada 14. jūnijs pievienojas Latvijas
Valsts arhīva vēsturnieku Ivetas
Šķiņķes, Jāņa Riekstiņa un Aijas
Kalnciemas divsējumu Aizvestie.
1949. gada 25. marts – diena,
kad no Latvijas specnometinājumā uz
Omskas, Tomskas un Amūras apgabaliem
deportē 44 271 cilvēku. Pirmā krievu
gada (1940-1941) upuriem Liepājas novadā
veltīta Ainas Burijas Mūžīgā sāpe
(Mantojums), bet
Dienasgrāmatā: Kara zēna atmiņas,
1944.18.VIII-1946.13.III
(Dzīvesstāsts) aculiecinieks Laimonis
Upmalis veltījis daudz lappušu pie
Māras dīķa Nometņu ielā 16 (bij. Holmsa
tekstilfabrikas korpusos) krievu
bombardēšanā (1944.19.IX) bojā
gājušajiem, tikko 17 gadus
sasniegušajiem vairāk nekā 40 gaisa
spēku izpalīgiem. Luftwaffenhelfer
vienībās mobilizē 4 000 1927. g.
dzimušos, kamēr brīvprātīgi piesakās 560
1928. g. dzimušie latviešu zēni. 16
jauni pētījumi atrodami Vēsturnieku
komisijas rakstu 21. sēj. Latvijas
vēsture 20.gadsimta 40.-90. gados
– arī par latviešu pretestības
kustību un trimdas izdevumu cenzūru. Nav
noslēpums, ka holokausta ēnā,
neraugoties uz daudzkārt lielāku upuru
skaitu, līdz šim palicis Kremļa
īstenotais genocīds. To no dāņu valodas
pārtulkotajā Lielais Gulags:
Krievijas traģēdija un Rietumu atmiņas
zudums XX gadsimtā (Atēna)
uzsver vēstures profesors Bents
Jensens. Pieminēti arī latvieši.
Kādā slepenā mītiņā (1930.II) Molotovs
jautājis: Ko iesākt ar kulakiem?
Nošaut vai deportēt (..) Uz
kurieni viņus vest? (..) Uz
koncentrācijas nometnēm (..) ja
tās ir pie Eihes, tad pie Eihes.
1933.g. politbiroja loceklis Rudzutaks
parakstījis pavēli deportēt uz Sibīriju
un Kazachstānu 426 000 zemnieku. Kā
zināms, abus augsta ranga „padomju
valsts un kompartijas darbiniekus” vēlāk
Maskavas drošības spēki likvidē – Jāni
Rudzutaku 1938., bet Robertu Eihi 1940.
g. Vēstures kategorijā nosacīti
ietilpstošā Pāvela Širova Čečenija:
Terorisma inscenēšanas rokasgrāmata
(Dienas Grāmata) iesākas ar vēlīno
Gorbačova laiku un beidzas mūsdienās.
1999. g. tiek atrastas jau krietnu laiku
pirms tam mirušās leģendārā krievu mūka
Grigorija Rasputina meitas Matrjonas
atmiņas, kas tagad pieejamas arī
latviski – Rasputins Kāpēc?
(Dienas Grāmata). Agrāk vienuviet
nepublicēti materiāli no 19.gs. otras
puses un 20.gs. 20. gadiem iekļauti
Andreja Grāpja Augusts
Dombrovskis. Mūžs un veikums
(Index). |
DAŽĀDA SATURA.
Valerija Belokoņa apgādā iznāk
Latvijas enciklopēdijas 4. sējums.
Archeologa un kultūrvēsturnieka Jura
Urtāna pētnieciskajā darbā
Daugavas kultūrvēsturiskie akmeņi
(Nordik) daudzu citu bezgala
saistošu faktu vidū uzzinām, ka
pazīstamā teika par velnu, kas nes
akmeni, radusies 15.gs. Ievas
Akurāteres, Amandas Aizpurietes un
Daigas Mazvērsītes Manai tautai:
Ieva Akurātere (Pētergailis) ir
par leģendāro „latvju tautas Balto māti”
un grupas Pērkons „trakojošo rokdīvu”,
kuŗas balss spējot pat dziedināt Kuŗas
tad īsti ir Zigfrīda trīs Annas
(Jumava)? – To uzzinām Jāņa Ūdra
biogrāfiskajā romānā – pirmā ir Zigfrīda
Meierovica māte, kas nomirst 12 dienas
pēc dēla piedzimšanas, otrā ir pats
Zigfrīds, kam tēvs dod otru krustāmvārdu
sievas piemiņai, bet trešā – Zigfrīda
māsica, vienlaikus pirmā sieva un visu
trīs bērnu (arī pērngad mirušā Gunara
Meierovica) māte Anna Filholde. Ventiņu
dialektā sacerētās un humoristiski
ievirzītās Kuraž Kriša prozas izlasi
Pasrouges un pasmaid radījis
un izdevis pats autors, diasporā
pazīstamais rakstnieks un ārsts Kārlis
Zvejnieks. (re) |
Jau 2007.16.V par
jauno Latvijas Universitātes
rektoru ievēlētais Fizikas un
matemātikas fakultātes dekāns, prof.
Mārcis Auziņš, zināmu laiku
pavadījis vairākās Rietumu
universitātēs, to vidū Kalifornijas
U. Berklijā (Berkeley), kur varējis
pieņemt darbu, bet nolēmis, ka
negrib dzīvot nekur citur kā
Latvijā. Arī viņa meita Anse, kuŗa
iestājusies kādā amerikāņu
universitātē un spēlējusi tās
volejbola komandā, pametusi turnejā
Austrijā esošo komandu (un
universitāti) un atgriezusies
Latvijā, jo amerikāņu kultūra un
mentalitāte viņai bijusi
nepieņemama. Tiem, kas uzsāks
mācības LU 2008./2009. gadā, augstā
inflācijas līmeņa dēļ mācību cena
paaugstināta par 800 līdz 1 800
latiem gadā. LV valodas aģentūras
darbiniece Inese Vasuļjeva,
kas pati pirms nepilna gada
atgriezusies no Ungārijas, kur
mācījusi latviešu valodu divās
universitātēs, ziņo, ka, bez
Ungārijas, Latviešu valodu
universitāšu studiju programmu
ietvaros ārzemēs iespējams
apgūt Lietuvā, Igaunijā, Somijā,
Čechijā, Polijā, Krievijā, Francijā,
Vācijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā
un ASV. Ārvalstu lektorātiem
vislielāko problēmu sagādājot
vārdnīcu trūkums un novecojuši
mācību materiāli. Valodas aģentūra
finansiāli atbalsta Prāgas Kārļa U.
latviešu valodas lektorātu un algo
lektoru Vašingtonas U. Sietlā, ASV.
Pie Krievijā mītošajiem latviešiem
Augšbebros Krasnojarskas apgabalā,
Baškīrijā, Smoļenskā, Kurzemes
Ozolainē, Pleskavā un Maskavā
devušies pēc ļoti stingriem
kritērijiem izraudzīti 7 jauni
latviešu valodas skolotāji,
pareizāk, tautas skolotāji,
jo viņi vada visu vietējo
latviešu kultūras un sabiedrisko
dzīvi, pārstāv Latviju – tā
Krievijas Latviešu kongresa vadītāja
un PBLA valdes locekle Lauma
Vlasova. Sakarā ar Eiropas
Valodas dienas konferenci LU 2007.X
Latgales Studentu centra
valdes loceklis Mareks Gabrišs
mudina beidzot pieņemt faktu,
ka latvieši ir viena tauta, bet
ar divām atšķirīgām valodām –
latviešu un latgaliešu. Abas dod
ieguldījumu Eiropas kultūras
bagātību un tradīciju saglabāšanā un
attīstībā. Pēc Centrālās statistikas
pārvaldes datiem 2006. g. Latvijā
uz vienu iedzīvotāju nodrukātas
divas grāmatas – 2 427 dažādu
nosaukumu publikācijas (visvairāk
daiļliteratūras) ar 4,69 milj.
kopējās tirāžas. Jaunais Latvijas
bibliotēku portāls
<www.biblioteka.lv> un Latvijas
Nacionālās bibliotēkas mājaslapa
<www.lnb.lv> (e-pasts ieteikumiem:
portals@lnb.lv ) arī JG
lasītājiem un veidotājiem nodrošinās
ātru piekļuvi ne tikai katalogiem,
bet arī konsultācijai. Savukārt
nesen Latvijas Valsts vēstures
arhīva atklātajā interneta
vietnē <www.lvvaraduraksti.lv>
iespējams izzināt un izpētīt savu
izcelšanos, savas dzimtas vēsturi,
etc. (re) |
2007. gada
konference (6.-8.X) par Kamī (Albert
Camus, 1913-1960), kas ikgadus
notiek Lurmarenā (Lourmarin), kur
atrodas rakstnieka kaps, veltīta
viņa darbu izplatībai Maskavas
pārvaldītajās Austrumeiropas zemēs
pēc II Pasaules kaŗa. Ar referātiem
tur piedalās filoloģijas zinātņu
doktore Izabella Cielēna un
rakstniece Gundega Repše.
Zviedrijā mītošā JG
līdzstrādniece Cielēna pievēršas
galvenokārt vairākkārt apcietinātās
„franču grupas” dalībnieces Maijas
Silmales lomai Kamī darbu
izplatīšanā Latvijā. Kaut arī
Silmale pārtulko visus galvenos
darbus, iespiest (1969) atļauj tikai
Mēri (La Peste, 1947),
jo padomju kultūruzraugu uzskatā
Nobela Prēmijas laureāts bijis
„cilvēces progresa ienaidnieks.”
UNESCO un The World Press Freedom
Committee organizētajā
konferencē The Press Freedom
Dimension Parīzē par masu
informācijas ziņu avotiem Baltijas
valstīs savukārt referē (2007.II)
viens no laikraksta Diena
redaktoriem, Indianas U. maģistrs
(1998) Pauls Raudseps.
Attiecībā uz preses brīvību
nedrīkst palaist garām respektablās
starptautiskās organizācijas
Reporters sans frontičres (Reportieri
bez robežām, angl. Reporters
without Borders)
novērtējumu par 2007. gadu – no 169
valstīm Latvija (kopa ar
Holandi) ierindojas 12. vietā.
Salīdzinājumam prese ir
visbrīvākā Islandē, Igaunija (kopā
ar Slovākiju) ierindojas 3. vietā,
Zviedrija (kopā ar Somiju un
Beļģiju) – 5., Šveice – 11., Čechija
– 14., Kanada – 18., Vācija – 20.,
Anglija – 24., Lietuva – 27.,
Austrālija – 28., ASV – 48., Gambija
– 130., Krievija – 144., Ķīna –
163., Turkmenistāna – 167. un
Eritreja – 169. vietā. (re)
|
Pateicoties ārzemju
latviešu organizācijām un
privātpersonām, LV vēstniecībām
Vācijā, Zviedrijā, Šveicē un
Taivanā, spoži un vērienīgi
noslēdzies Zentas Mauriņas gads
– tā vēstī augstākās pilotāžas
latviešu sabiedrisku pasākumu
veicinātāja Eiropā Aija Ebdena,
izsakot īpaši dedzīgu atzinību
spēcīgajai sponsoru komandiņai,
proti, bijušajiem Minsteres
Latviešu ģimnazijas absolventiem.
Sacensībās piedalījušies 160
jauniešu, kuŗu labākie darbi tikšot
ietilpināti Eiropas Komisijas izdotā
publikācijā. (re) |
BALVAS, BALVAS, ATZINĪBA (2007)!
Vairai Vīķei-Freibergai goda
doktores grāds (14.XII) no
Trinitī Koledžas (Trinity College)
Īrijas galvaspilsētā Dublinā,
turklāt LV eksprezidente ievēlēta
(15.X) uz 4 gadiem par Eiropas
Padomes vadītāju un ES
jaundibinātajā Think tank jeb
Pārdomu vai Viedu vīru/sievu komandā
– par tās vadītāja vietnieci. |
Rietumeiropas Ētikas un kultūras
fonda (Western European Ethics
and Culture Foundation) Šveicē
balva Sandrai Kalnietei un
Okupācijas muzejam. |
Anšlava Eglīša un Veronikas
Janelsiņas Fonda balva (ASV $20
000) dzejniekam un latviešu
literatūras tulkotājam zviedru
valodā Jurim Kronbergam, bet
atzinības balva – šachistam
Valdemāram Zemītim par ASV
pašizdoto grāmatu Anšlavs Eglītis
– rakstnieks, alpīnists, šachists. |
PBLA Gada balva Anglijā
mītošajam Jānim Frišvaldam par
pašaizliedzīgu, daudzpusīgu
sabiedrisko darbu un nesalaužamu
uzticību sarkanbaltsarkanam karogam
un latviešu tautas brīvības
ideāliem. Par PBLA KF un
Raistera Fonda laureāti,
dzejnieci Maiju Meirāni,
skat.
JG251:16-17. |
ALAs
atzinības rakstu saņem Jogita
Jurevska, kuŗas daudzo nopelnu
vidū izceļama latviskās izglītības
un kultūras veicināšana gan
Ziemeļkalifornijas latviešu kopienā,
gan arī nu jau daudzus gadus ASV
Rietumkrasta Vasaras vidusskolā
„Kursa” (Vašingtonas štatā), ar ko
Jogita ir pilnībā saaugusi (pirmā
rītos un pēdējā vakaros) un
kuŗas audzēkņi nespētu iedomāties
savu latviešu vidusskolu bez tās
„labā gariņa.” |
„Kursas” labais gariņš
Jogita Jurevska ar absolventi (2007) Indru
Ekmani
Veidenbauma Prēmija dzejniekam
un atdzejotājam Knutam
Skujeniekam par grāmatu Mūsu
dzīve nokalpotā. |
Čaka balva Andrim Žeberam par
dzejgrāmatu Šņabji/Blaknes,
kur, kā paziņo žūrija, turpināts
Čaka huligānisms postpadomiskā Rīgas
mērcē, arī komponistam Uldim
Stabulniekam par Čaka dzejas
popularizēšanu smeldzīgās
dziesmās un TV raidījumu cikla
Ielas garumā autorei
Lilitai Eglītei. |
Gaismas balva mākslas
fotogrāfam un pedagogam Andrejam
Grantam. |
Olivereto Prēmija Trubadūrs
uz ēzeļa dzejniekam Kārlim
Vērdiņam.
|
1.
vieta ASV mītošajam Vašingtonas U.
(U. of Washington), Sietlā,
studentam Brettam Ozoliņam
pētniecisko darbu konkursā par
Rīgas satiksmes problēmu
risinājumiem. |
Johannas Benjamiņas Piemiņas
stipendija Guntai Dreifeldei par
sekmīgu darbu operu tekstu jeb t.s.
virstitru tulkošanā vairāk nekā 100
operām no dažādām valodām Latvijas
Nacionālās operas vajadzībām.
|
1.
vieta (+ 15 000 eiro) soprānei
Marinai Rebekai Bertelsmana
Fonda (sadarbībā ar Vācijas radio un
TV) konkursā, kur dalību ņem vairāk
nekā 1 000 dalībnieku no 66 valstīm. |
Zviedrijas Karaliskās akadēmijas
Nobela Balva literatūrā 88 gadus
vecajai britu rakstniecei Dorisai
Lesingai (Doris Lessing),
kuŗa bijusi visai pārsteigta, jo
piespriedēji ilgus gadus viņas
literāro veikumu ignorējuši. Lesingu
dēvē par feminisma cīnītāju barvedi,
kaut gan viņa pati šādam
raksturojumam nepievienojas. Viņas
pazīstamākā grāmata ir romāns The
Golden Notebook (Zelta piezīmju
grāmata), kuŗas galveno personu Annu
Vulfu (Wulf) mēdz uzskatīt par
Lesingas alter ego. Apbalvotā
rakstniece sacerējusi 14 romānus,
ieskaitot zinātnisko fantastiku, 5
stāstu un noveļu krājumus u.c. |
Bukera Prēmija īrietei Enraitai (Anne
Enright) par mistikas
piesātināto romānu The Gathering
(Sanākšana). |
Revolveris atvadām bij. ministru
prezidentam Kalvītim no LV
prezidenta Valda Zatlera,
kaut arī daudz veselīgāka dāvana
visādā ziņā būtu bijusi kultūrai un
brīvai domai veltītās JG
abonements. |
(bs) (re)
FILMA
Nacionālajā filmu festvālā
Lielais Kristaps par labāko
pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta
Vogelfrei – režisoru Annas
Vidulejas, Jāņa Kalēja, Gata Šmita,
Jāņa Putniņa kopdarbs; dokumentālo
filmu kategorijā – Ināras Kolmanes
Mans vīrs Andrejs Saharovs,
bet no īsmetrāžas filmām –
Teodors un Ūdens.
|
Septembrī Baltijas jūras valstu
dokumentālo filmu forumā Filmas
izrādīta Andreja Ņekrasova
Mans draugs Saša – par
Londonā ar poloniju noindēto (2006)
Aleksandru Ļitviņenko (skat. JG240:23-24). |
Austrijas, Lielbritānijas un
Latvijas kopražojums, bufonāde
Jāņu nakts (rež.
Aleksandrs Hāns) visvairāk izceļas
ar tādu dzeršanu, pēc kuŗas pat suns
vairs ģīmi nelaiza, un, protams,
pliku meitiešu dibenu apjūsmošanu.
|
(re)
FOTOGRĀFIJA
Pievilcīgā apdarē veidotajā žurnālā
Foto Kvartāls (2007,
2) redaktore Alise Tīfentāle rakstā
„Amerika ārpus Holivudas” 8 lappusēs
iepazīstina lasītājus ar JG
ne reizi vien reproducēto fotogrāfu
Ulvi Albertu un viņa darbiem.
Alberta plašu ievērību guvušā
fotoalbūma Poker Face (1981),
kas jau sen kļuvis par
bibliogrāfisku retumu, turpinājums
Poker Face 2 – ar vairāk nekā
300 melnbaltiem uzņēmumiem, kas
atspoguļo dažādu leģendu un
personību pārpilno ASV pokera
subkultūru – iznāk Latvijā 2 000
eksemplāru tirāžā. Katram Foto
Kvartālam pievienotie mazāka
formāta gandrīz 40 lpp. biezie
Pielikumi lielā mērā veltīti
jaunajiem talantiem. (re)
|
The New York Times
politisko
norišu komentētājs Elliks (Adam B.
Ellick) rakstā „As It Rises, Russia
Stirs Baltic Fears” (2007.11.X)
uzsver Krievijas ietekmes lielo
pieaugšanu Baltijas valstīs,
protams, iestarpinot laikrakstam
ierasto klišeju par baltiešu
kolaborāciju ar nacistiem žīdu
likvidēšanā, vienlaikus
piemirstot norādīt, ka tas notika
vācu okupācijas pirmajās dienās
Hitlera SD (Sicherheitsdienst)
Einsatzkomandu u.c. vācu
iestāžu un bruņoto spēku vadībā.
Tajā pat laikā autors informē, ka
Lietuvā un Latvijā publicēts liels
skaits faktos balstītu pētījumu par
nacistu noziegumiem pret
pamatiedzīvotājiem, ieskaitot žīdu
tautības pilsoņus. Daudz
informācijas varot atrast Latvijas
Okupācijas muzejā. Elliks arī
atklājis, ka lietuvieši vārdu
„genocīds” attiecina tikai uz krievu
noziegumiem pret baltiešiem, nevis
uz nacistu un vietējo kolaborantu
noziegumiem pret žīdiem. Še
jāpiebilst, ka genocidālu noziegumu
jomā ietilpst arī vācu un padomju
režīma izvestās nelegālās piespiedu
mobilizācijas un latviešu, arī
igauņu, izmantošana par lielgabalu
barību. Kā zināms, vācu bruņotos
spēkos bojā aizgāja gandrīz 100 000
latviešu. Raksta noslēgumā Elliks
citē kādu lietuviešu žurnālisti:
Mēs kļuvām par NATO un ES locekļiem
cerībā, ka līdz ar šo brīdi tiksim
aizstāvēti. Tagad mēs atkal
baidāmies no Krievijas. Baidāmies,
ka atkal esam palikuši vieni,
Rietumu partneru neaizsargāti...
Attiecībā uz Krieviju Rietumu
runasvīru stāvokļa novērtējums ir
gaužām naivs. (jk) |
Albina Grinūte (Lietuva).
Saulainie vērotāji. No Foto
Kvartāla (2007.IX)
The New York Times
(2007.21.X) tūrismam veltītajās
lappusēs atrodams ieteikums kā
pavadīt 36 stundas Rīgā –
noteikti jāiepazīstoties ar
Melngalvju namu Vecrīgā, Rīgas
pirtīm, jugendstila architektūru
Alberta ielā, Mārtiņa Rītiņa
restoranu Vincents un
Centrāltirgu. (bs) |
Latvju Dievtuŗu
sadraudzes uz 5 gadiem
jaunievēlētais vadītājs Spuŗu
Ričs silu mēneša (septembra)
otrajā dienā Dievsētā Rāmava:
Atcerēsimies, ka latvju tautas
dzīves ziņa, par kuŗas kopējiem un
tālāk nesējiem ir sevi pieteikuši
dievtuŗi, ir izteikti demokrātiska,
jo tā nav kāda pravieša vai Dieva
aicināta indivīda radīta, bet latvju
tautas izauklēta un dainās atklāta
(Zīle 2007,21:1). (re)
|
BBC World Service,
tāpat kā katru gadu, pārraidīja
Ziemsvētku dievkalpojumu no
Kembridžas U. (Cambridge U.)
Kinga Koledžas (King’s
College) kapelas ar 9 lasījumiem
no Svētajiem rakstiem un 9
dziedājumiem, ko izpildīja slavenais
Koledžas zēnu koris. Pirmo reizi
dievkalpojuma vēsturē viens no
dziedājumiem bija latviešu valodā –
nezināma latviešu komponista
komponēts ar Valdas Moras dzejoļa
„Šai svētā naktī” tekstu. Koledžas
Mūzikas nodaļas vadītājs un zēnu
kora diriģents Dr. Kleburijs
(Stephen Cleobury) pērngada vasarā,
kad koris bija koncertturnejā
Baltijas valstīs, Okupācijas muzejā
Rīgā ieraudzīja šīs dziesmas
partitūru, uzrakstītu uz kartītes,
ko piederīgie bija kādreiz sūtījuši
Martai Zaļaiskalns uz lēģeri
Sibīrijā, kur viņa pavadīja 10
gadus. Kembridžas U. Corpus
Christi docētāja Dr. Māra
Kalniņa zēnu kori konsultēja
latviešu valodā un dzeju iztulkoja
angliski. Šādā veidā tika pieminētas
tās dvēseles un sirdis visā pasaulē,
kas izcietušas lēģeru pazemojumu un
2007.g. Ziemsvētku vakarā svinēja
cilvēka gara izturību un spēku. (sa) |
M Ū Z I K A S
jomā radošās potences turpina
mutuļot uz nebēdu. Gadu mijā atskan
Artura Maskata autorkoncerti
sakarā ar komponista, divkārtēja
Lielās mūzikas balvas laureāta 50
gadu jubileju gan Rīgas Latviešu
biedrībā, gan Dailes teātrī, gan arī
viņa bērnības pilsētiņā Strenčos. |
Latviešu kultūras cienītāji Japānā
iemīļojuši komponistes Lūcijas
Garūtas skaņdarbus. 2003.g.
Tokijā notiek kantātes Dievs,
Tava zeme deg! pirmatskaņojums
Japānā, ko latviešu valodā
dzied īpaši izveidots koris. 2005.g.
pirmatskaņojumu piedzīvo Garūtas
Klavieru trio, bet pērngada
oktobrī Jokohamā komponistes
simfonisko teiku Zelta zirgs
atskaņo Ensemble Roca
diriģenta Juta Takahaši vadībā.
|
Vēsturiskajā Viktorijas zālē Hanlejā
(Stoke-on-Trent), Anglijas grāfistē
Stefordširā (Staffordshire)
Vestarda Šimkus izpildīto
Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu
Andra Nelsona diriģētā
Mančestras BBC filharmoniskā
orķestra pavadībā parasti
bezemocionālie angļi sveikuši ar
gaviļpilnu sajūsmu. Iemetiet
jaunuli Hanlejas ūdenī, un, ja viņš
tur iepatiksies, tad viņš patiks
visai pasaulei! Mums iepatikās...
– tāds ir Stoke and Stafforshire
kritiķa Krisa Ramsdena
vērtējums.
|
Šimkus iegūst 1. vietu vienā no
visgrūtākajiem pianistu konkursiem –
5. Pasaules klavieru olimpiādē Bad
Kissingenā, Vācijā.
|
Operzvaigzne Maija Kovaļevska
pēc panākumiem Ņujorkas
Metropolitāna operā un Zalcburgas
Festivālā dodas uz Tokijas Jauno
nacionālo teātri, kur uzstājas
grāfienes Rozīnas lomā Mocarta operā
Figaro kāzas.
|
Jaunās jeb laikmetīgās mūzikas
festivāls Arēna 2007
novembrī, Rīgā, cita vidū dod
klausītājiem iespēju iepazīt somu
komponistu Magnusu Lindbergu,
arī viņa domubiedru, ievērojamo
čellistu Ansi Kartunenu, un
mūsu pašu komponistes Gundegas
Šmites opusu Isochasma.
|
Britu
laikraksta The Herald mūzikas
kritiķis Tameltijs (Michael Tumelty)
2007.17.X veltījis visai atzinīgus
vārdus Gidonam Krēmeram un
viņa vadītajam stīgu ansamblim
Kremerata Baltica: Sāksim no
beigām un bez aplinkiem. Latviešu
vijolnieks Gidons Krēmers ar savu
apbrīnojamo baltiešu stīgu ansambli
burtiski uzvandīja klausītāju saimi
Pilsētas zālē ar pārsteidzošo
argentīniešu komponista Pjacollas
(Astor Piazzolla) piedevu (bez
nosaukuma), kam piemita visi
trauksmainie, neparastie latīņu
ritmi un modulācijas, kādas mēs
pazīstam Pjacollas mūzikā, kopā ar
improvizācijas tiešumu un
disciplinēto spēles veidu, kāds
raksturīgs šai grupai, kas ir tik
labi noslīpēta, ka viņu integritāte
aizrauj elpu. Vibrofonā solists (arī
vārdā neminēts) bija gluži it kā ne
no šīs pasaules. Šis bija
nepārspējams ievads Karaliskās
Koncertzāles/Pilsētas zāles
Starptautiskajai klasiskajai
sezonai. Programma iesākās ar Arvo
Pērta (Pärt) kristallskaidro
„Pasakalju” stīgām un vibrofonam un
kulminēja ar pilnasinīgu Čaikovska
izcilā „Souvenir de Florence”
izpildījumu, kuŗa lēnajā daļā
dzirdējām aizkustinoši liegu pirmās
vijoles un čella duetu. Neba mazāk
interesants bija Bēthovena „Stīgu
kvarteta Mi-bemolā, op. 127”
izpildījums. Kvartets rakstīts
pilnam stīgu sastāvam, un Krēmers ar
savu ansambli to sniedza ar
ārkārtīgi pievilcīgu intimitāti, kas
mazliet atkāpās no grandiozitātes,
kādu stīgu ansambļi parasti
izšķērdīgi piešķir vienam no
Bethovena plašākajiem mūzikālajiem
sākuma teikumiem. Un Krēmera rokās
arī Mendelsona „Re minora Koncerts”
pavēra svaigu skatu uz ģenialitāti,
kas caurstrāvoja jauneklīgo
komponistu. Vakara nagla? –
Kad Krēmers parādīja priekšzīmi
visiem citiem priekšniekiem un pats
izčibēja aizkulisēs, lai atļautu
ansamblim brīvu vaļu ar Čaikovski.
Lieliski!
|
(bs)
TEĀTRIS
2007.23.XI „Spēlmaņu naktī” par Gada
izrādi atzīta Karalis Līrs
Valmieras Drāmas teātrī (rež.
Oļģerts Kroders). Labākā aktrise
– Guna Zariņa.
|
Horeogrāfs Boriss Eifmans par
sevis iestudēto baletu Anna
Kareņina, kur izmantota
Čaikovska mūzika: ...nemēģināju
burtiski tulkot Tolstoja tekstu.
Drīzāk ietērpu horeogrāfijā savas
idejas un jūtas, kas manī raisījās,
lasot romānu.
|
Jaunā
Rīgas Teātra mākslinieciskais
vadītājs un režisors, Rietumeiropas
valstīs slavu ieguvušais Alvis
Hermanis Lāčplēša dienā (11.XI)
neierodas uz TZO pasniegšanas
ceremoniju Rīgas pils Ģērboņu zālē –
man nav nekas pret ordeni, bet ir
daži cilvēki, kuriem es roku
negribētu spiest. Labāk, lai ordeni
man atsūta pa pastu uz mājām vai
teātri (..) vairs galīgi nav
skaidrs, kas ir labi un kas nav
labi, jo kukuļi saucās par
pateicībām, demokrātijas
iznīcināšana saucās par pozitīvisma
kampaņām, bet cilvēki, kuriem ir
lielas problēmas ar kriminālkodeksu,
pārvalda valsti. (..)
Latvijas valsts ir morāli
bankrotējusi. (..) Latvieši
nav izmantojuši to iespēju, kas
viņiem tika dota pēdējo 15 gadu
laikā. Viņi praktiski to ir
saķēzījuši.
|
(re)
MĀKSLA
Metu
konkursā par krievu okupācijas
upuru piemiņas memoriāla
iekārtošanu pie LOM uzvarējis
mākslinieka Kristapa Ģelža,
architektes Ilzes Miķelsones
un komponista-sonologa Voldemāra
Johansona kopdarbs Vēstures
taktīla. Memoriālam jāremdē
represiju upuru sāpes, cik vien tas
vispār iespējams (..) jāvēsta
tagadējai un nākamajām paaudzēm par
to, kas bijis, un jārisina ārkārtīgi
sarežģīta pilsētbūvnieciska rakstura
situācija – pasvītro žūrijas
vadītāja, kultūras ministre Helēna
Demakova. |
52. Venēcijas biennālē Zelta
lauvu saņem sociopolitiski
ievirzītais mākslas zinātnieks
Benjamins Buchlohs (ASV)
un ungāru nacionālais paviljons, bet
jauno mākslinieku pulkā palestīniete
Emīlija Jasira (Jacir) par
arābu-Izraēlas konflikta upuriem
veltītu darbu. Papildus atzinību
saņem Gediminas un Nameida
Urboni par multimediālo
instalāciju Villa Lituania –
ēka Romā, ap kuŗu video, objektu un
instalāciju valodā tiek stāstīta
padomjlaika vēsture.
|
Ārzemju mākslas muzejā, Rīgā,
izstādē Kibernētiskā glezniecība
redzams trimdā mirušā Sigurda
Vīdzirkstes archetipiskais
melnais – Ņujorkas
glezniecības radikālākā izpausme,
kas pēc Kazimira Maļeviča Melnā
kvadrāta vairs neuzdod jautājumu par
gājiena pirmdzimtību – melnas
gleznas rada gan Roberts Raušenbergs
un Marks Rotko, gan Franks Stella un
Eds Reunhards (Anita Vanaga). |
Leģendārais mūziķis
un pretkaŗa aktīvists pag.gs. 60. un
70. gados Bobs Dilans (Dylan)
mākslas muzejus nosauc par
„kapsētām”. Tagad viņa paša „vizuālā
dienasgrāmata” – 170 akvareļi un
guaša gleznojumi – pirmoreiz parādās
atklātībā bijušās Austrumvācijas
pilsētā Kemnicā (Chemnitz).
|
Bobs Dilans (Dylan). Ģitārists, 2007
(re)
2007.14. XII Maskavā,
Marinas Cvetajevas muzejā, notika Imanta
Auziņa septiņdesmitgades sarīkojums.
Vakaru vadīja dzejnieks Aleksandrs
Senkevičs. Viņš raksturoja jubilāra
veikumu dzejā un atdzejā, kur liela
vieta krievu dzejas klasiķiem.
Klausītājus uzrunāja LR vēstnieks
kaimiņzemē Andris Teikmanis, uzsverot
kultūras spēju pārvarēt robežas.
Proziste un latviešu literatūras
tulkotāja Irīna Cigaļska, Imanta Auziņa
dzīves biedre, pastāstīja un nolasīja
atmiņu grāmatas fragmentu par savu
vecvecāku saskari ar māsām Cvetajevām un
vairākiem citiem izciliem krievu
dzejniekiem pilsoņkara gados. Auziņš,
viens no pirmajiem Cvetajevas
atdzejotājiem latviski, iepazīstināja
klausītājus ar „Dzejoļi dēlam” fragmentu
oriģinālā un atdzejojumā. Maskava – aiz
Rīgas – ir otrā manas jaunības un radošā
mūža pilsētām, – sacīja jubilārs. Jauni
atdzejojumi skanēja Maskavas dzejnieku
Ļubovas Turbinas, Olgas Harlamovas,
Mihaila Siņeļņikova, kā arī Irinas
Cigaļskas atdzejojumā. Viena no Maskavas
rakstnieku organizācijas vadītājiem Lola
Zvonarjova atgādināja, ka Auziņš par
atdzejojumiem apbalvots (2005) ar
Ļermontova 190-gades medaļu, un
pavēstīja, ka nesen nedēļas laikraksts
Russkaja Amerika (ASV), konsultējoties
ar latviešu literatūras zinātājiem,
nolēmis piešķirt latviešu dzejniekam
diplomu par A. Senkeviča krājuma
Priekšvēsts atdzejojumiem kā labākajiem
šajā jomā 2007. gadā. Pēc šīs ziņas
izskanēja Senkeviča dzejolis autora
oriģinālā un atdzejotāja interpretācijā.
Apsveicēju vidū bija vairāki Maskavas
dzejnieki, kultūras darbinieki, kā arī
Maskavas latviešu biedrības pārstāvji.
Saviļņojošs bija brīdis, kad kaimiņzemes
metropoles latviete lasīja jubilāra
dzejoli „Aizdod man smaidu!” no pirmā
krājuma (1961). Ap 80 vietu lielajā zālē
brīvu vietu nebija. Sarīkojumā un
saviesīgajā daļā pēc tā valdīja dzīvs
dialogs, savstarpēja interese par
literatūras, dzejas šodienas gaitām abās
zemēs. Par otro divvalodu krājumu
„Priekšvēsts” (Rīgā, 2007) Senkevičs
kļuvis par vienu no Ivana Buņina
Prēmijas laureātiem. Krievu valodā līdz
šim izdotas piecas Imanta Auziņa dzejas
grāmatas. Radās iespaids, ka jaunie
atdzejojumi, kuri pirmoreiz izskanēja
Maskavā, kopā ar rīdzinieku veikumu
iezīmē jauna krājuma aprises.
(ic) |
Apes kapsētā piemiņas
plāksnes nacionālajiem partizāniem
atklāšanā (2007.VIII) Laimonis
Karlsons, kam laimējas palikt dzīvam,
intervijā pauž dibinātu sarūgtinājumu
par to, ka Latvijas Nacionālo partizānu
apvienības (LNPA) pieteikumu Ordeņa
kapitulam par Viestura ordeņa
piešķiršanu 26 kandidātiem Valsts
prezidenta kancleja noraidījusi, sīkāk
neko nepaskaidrojot. Dzejniece Māra
Zālīte apsvērusi iespēju pastāstīt,
kādēļ tas tā, bet tikai pēc gadiem...
|
Nav
noslēpums, ka nedaudzus gadus pēc tam,
kad Baltijas valstis tiek iztirgotas
Berlīnē un Maskavā (1939), ASV un
Lielbritānija īsteno tieši to pašu
Teherānā (1943) un Jaltā (1945).
Neraugoties uz to, sakarā ar Vašingtonā
izveidoto memoriālu „komunistu upuriem”
Latvijas Politiski represēto apvienības
(LPRA) pārstāvji novembra sākumā piešķir
pateicības rakstu ASV kongresam,
tautai un ASV prezidentam Džordžam
Bušam. Nāk atmiņā vārdkopa no
Grobiņas mācītāja Dr. K. fon der Launica
sprediķa dzimtsbūšanas atcelšanas laikā
Kurzemē un Vidzemē (1817-1819): Jūs
visi, brīvi būdami, nepieņemiet lepnību
jeb rupjus vārdus un nebēdīgu valodu.
Rupjš cilvēks ir riebeklis, bet
cepure rokā iziet visur (skat.
Uldis Ģērmanis. Zināšanai.
Stokholmā: Ziemeļzvaigzne, 1986:4).
|
Izstāde
„Atskatoties uz sarkano teroru” (2007.X
Rīgā, Rūpniecības ielā 10), kur centrā
novietots Jura Dimitera pazīstamais
plakāts ar sarkano zvaigzni kā lodes
mērķi cietumnieka pakausī, veltīta
galvenokārt Padomju Savienībā pag.gs.
30. gados valsts nāvē bojā gājušajiem
latviešiem – vienai no
visvairāk cietušajām etniskām kopienām.
Izstādes apmeklētājs, piem., uzzina, ka
vienā dienā, 1938.1.II, Buhovā nošauj
latviešu teātra „Skatuve” direktoru,
divus režisorus, sešas aktrises un
deviņus aktierus.
|
Radio
Brīvā Eiropa latviešu redakcijas
darbinieks 80. un 90. gados Dainis
Mjartāns bilst, ka Madonā vēl šodien
eksistējot Martas Riekstas vārdā
nosaukta iela, kaut arī viņa bijusi
sadistiska padomju diversante, miliču
operatīvās grupas organizētāja, kas īsi
pirms vācu okupācijas (1941.VI)
personīgi nošāvusi kādu sagūstītu
nacionālo partizānu...
|
(re)
Latvija un Krievija ir
valstis ar līdzīgu vēsturi un kultūru.
Mūsu tautas viena otru labi pazīst,
saprot un ciena – tā pērnruden sveic
Krievijas Andreja Pervozvanova vārdā
nosauktā sabiedriskā fonda delegātus
Rīgā tolaik premjers Kalvītis,
kas izsauc zinīgāku vīru visai asu
reakciju. LU Vēstures un filozofijas
fakultātes Latvijas vēstures katedras
vadītājs prof. Aivars Stranga:
Mūsu nācijai galvenais bija Livonijas
laikmets; tas, ka netika ievesti
kolonisti un mēs neizšķīdām un
neasimilējāmies; Rietumu tipa
kristietības pieņemšana; Hanza –
viduslaiku ES; Silvestrs Tegetmeijers –
reformācijas tēvs Latvijā; gramatikas
pamatlicēji Mancelis un Stenders; Gliks,
kas mūs padarīja par īstiem kristiešiem.
Kultūra tā ir ticība, valoda, rakstība,
grāmatas – tas viss Latvijā ienāca no
rietumiem vai ziemeļiem. Bībeles
tulkojums latviski bija veltīts
Zviedrijas karalim. Hernhūtiešu – brāļu
draudžu loma nācijas izveidē arī ir
liela un arī nav nākusi no Krievijas.
Diemžēl latīņu drukas aizliegums un
latgaliešu kultūras apspiešana
1865.-1904.gadā – tā gan ienāca no
carisma. Valoda, grāmatas, skolas – viss
bija pirms 1709. gada, vēl pirms Vidzeme
nonāca Krievijas pakļautībā. Un tās
pašas fakultātes Rietumeiropas un
Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures
katedras vadītājs prof. Inesis
Feldmanis: Nedomāju, ka agresoram
varētu būt kopīga vēsture ar agresijas
upuri, bet tas, ka latvieši un krievi kā
tautas attīstījušās dažādās kultūras
tradīcijās, zināms jebkuram skolniekam.
(re)
|
Amerikāņu okupētajā Irākā
Polijas armijas ģenerālštāba priekšnieks
2007.8.X izsaka pateicību kopā ar poļiem
stacionētajiem latviešu karavīriem par
lielisko sadarbību stabilizācijas
operācijas laikā un nobeidz savu
uzrunu ar aizvadītajā gs. daudzu
nodrāztās un bezjēdzīgās klišejas
variantu, proti, Irākā kritušie latvieši
ziedojuši dzīvību, lai mēs visi
pārējie varētu dzīvot mierā.
|
Latviešu misija Irākā 2006. un 2007.
gadā izmaksājusi 8,86 milj. latu. 2008.
gadā tur palikšot tikai trīs latvieši,
toties nepilns simts novietoti
Afganistānā, kas LV izmaksāšot
vairāk nekā Irāka. |
ASV
bruņoto spēku vajadzībām speciāli
sagatavotā pētījumā par stāvokli Irākā
norādīts, ka visu irākiešu uzskatā
– neatkarīgi no reliģiskā novirziena
vai etniskās izcelsmes – amerikāņu
invāzija 2003. gada martā un tai
sekojošā okupācija ir pats galvenais
iemesls vardarbībai starp šiitu un suni
musulmaņiem (Center for American
Progress –
www.americanprogressaction.org,
2007.19.XII). Der atcerēties, ka
Irānas-Irākas kaŗā (1980-1988) dažādu
reliģisku uzskatu grupu pārstāvji
cīnījās plecu pie pleca.
|
Ar atvainošanos māksliniekam
Pablo Pikaso (Picasso) un viņa slavenajam darbam
Guernica
Vairāki neatkarīgi avoti vēstī, ka
ASV oficiālajiem datiem par
bojāgājušajiem irākiešiem amerikāņu
okupācijas laikā – parasti stipri
zem 100 000 -- neesot sakara ar
īstenību. Jau 2006.g. Hopkinsa U.
zinātniski pētniecisks darbs min 655
000 bojāgājušos (Washington Post
2006.11.X). Tagad Information
Clearing House vēstī
(2007.12.XII), ka līdz šim invāzijas
dēļ dzīvību zaudējuši 1 130 689
irākieši. |
Jūlija beigās
tūkstošiem Irākas un Afganistānas
veterānu iesūdz tiesā ASV valdību
par nepietiekamas medicīniskas un
finansiālas palīdzības sniegšanu
ievainotiem amerikāņu zaldātiem – ja
nekas nemainīsies, valstij
jārēķinoties ar izjukušām
ģimenēm, jaunu veterānu bezdarbnieku
un bezpajumtnieku paaudzi,
alkoholiķu un narkotikas lietotāju
skaita krasu pieaugšanu etc.
|
Vadoties pēc BBC aptaujas, 39%
cilvēku 22 valstīs uzskata, ka
amerikāņu okupācijas spēkiem
jāizvācas no Irākas nekavējoties,
28% -- pakāpeniski, bet 23% -- pēc
stāvokļa nostabilizēšanās. Musulmaņu
valstīs caurmērā ap 70% iedzīvotāju
pieprasa tūlītēju ASV bruņoto spēku
izvešanu. |
Kenterberijas Archibīskaps Viljams
(Rowan William) intervijā musulmaņu
žurnālam Emel dzēlīgi vēršas
pret ASV eksistējošo mītu, ka
Savienotās Valstis ir svaidīta un
valdīšanai augsti celta valsts,
kuras ikvienai izdarībai vai to
kopumam ir tiešs sakars ar Dieva
nolemtību cilvēces labā (The
Sunday Times 2007.25.XI).
|
Poļu virsnieks apbalvo
okupācijas spēku latviešu kaujiniekus Irākā
(2007).
(re)
KRIEVIJĀ KGB pēcteča
Federālās drošības dienesta vadītājs
Nikolajs Petruševs vēsta (19.XII), ka
2007. gadā ārvalstu specdienestu darbība
attiecībā uz Krieviju izcēlās ar
paaugstinātu aktivitāti, pirmkārt, no
Baltijas valstu puses.
|
Krievu
vēsturnieks Aleksandrs Djukovs grāmatā
Mif o genoside: Repressii sovetskih
vlastei v Estonii, 1940-1953 (Mīts
par genocīdu: Padomju varas represijas
Igaunijā, 1940-1953) (Moskva: Jevropa,
2007) mēģina mīkstināt Maskavas
noziegumus, apgalvodams, ka, pretēji
igauņu Baltajā grāmatā
norādītajiem faktiem par 60 400
bojāgājušajiem igauņiem laika posmā no
pirmā krievu okupācijas gada līdz
Staļina nāvei, nonāvēti tikai 9 450.
|
Slepenā
Kremļa pavēle (1940.5.III) apcietināt 22
500 poļu virsniekus (ieskaitot zināmu
skaitu policistu, garīdznieku,
inteliģences pārstāvju) „bez
paskaidrojuma un tuvākas izmeklēšanas”
faktiski čekas terminoloģijā nozīmējusi
„nāvi nošaujot” – kā kādā citā dokumentā
norādījis neviens cits kā pats Berija.
Tieši tā tas notiek Katinā (Katyna).
Līdz pat 1951./1952. gadam Savienotajās
Valstīs spēkā paliek Ruzvelta uzskats,
ka slaktiņš Katinā neesot nekas cits kā
vācu propagandas triks. Arī Čerčils
vienā angļu mierā paskaidrojis, ka
Katinai neesot „absolūti nekādas
praktiskas nozīmes.” Angļi atzīst savu
„cinisko pragmatismu” tikai pēc tam, kad
Gorbačovs nožēlo pāridarījumus poļu
tautai (1990.X). Varšavas Pakta valstīs
un pat Rietumvācijā minēt padomju valsts
noziegumus, ieskaitot Katinu, nogremdēto
vācu pasažiertvaikoni Wilhelm
Gustloff ar vismaz 6 000 bēgļiem
(skat. Jura Silenieka „Gotenhafenas
elēģijas” –
JG231-232, 2002-2003)
u.d.c., ilgus gadus skaitās tabū. Tikai
pērngad slavenais poļu režisors Vajda
(Andrzej Wajda) izveido filmu, kam
pamatā Katinas noziegums. Kad 2007.21.IX
filmu sāk izrādīt, jau pirmajās dienās
to noskatās 250 000 cilvēku, un Polijas
aizsardzības ministrs izdod pavēli
visiem kareivjiem un virsniekiem
apmeklēt filmu „nacionālās apziņas
veicināšanai.” Vācu valodā savukārt
pērngada otrā pusē laiž klajā no itāļu
valodas tulkoto krievu izcelsmes
Zaslavska (Viktor Zaslavsky) grāmatu
Klassensäuberung: das Massaker von Katyn
(Wagenbach Verlag).
|
Šajā JG nr. prof.
Gundara Ķeniņa Kinga un Maritas Grunts
aplūkotajai Londonas U. prof. Normana
Deivisa (Davies) lielu ievērību
guvušajai grāmatai Europe at War
1939-1945:No Simple Victory (ASV
izdota kā No Simple Victory: World
War II in Europe, 1939-1945) labi
pieslēdzas pērngada beigās apgāda
„Dienas Grāmata” klajā laistā Ņujorkas
U. Eiropas studiju institūta vadītāja
(kopš 1995) Džada (Tony Judt) Pēc
kara: Eiropas vēsture pēc 1945. gada
(Postwar: A History of Europe Since
1945; latviski tulk. Mārtiņš
Pomahs). Še daži citāti no Arta Sveces
recenzijas Dienā (2007.24.XI):
Džads pēc tautības ir ebrejs, kura senči
nākuši no Austrumeiropas (..)
Viņš 1967. gadā esot pat devies uz
Izraēlu, lai saviem tautiešiem palīdzētu
laikā, kad notika konflikts ar Ēģipti,
kas, kā zināms, beidzās ar Sešu dienu
kaŗu un Ēģiptes sakāvi. Toties
[2003.23.X] „The New York Review of
Books” publicētajā rakstā „Izraēla:
alternatīva” viņš kritizēja Izraēlas
politiku okupētajās teritorijās un
Amerikas politiku attiecībā uz Izraēlu.
Savukārt 2006. gadā viņš avīzē „The New
York Times” atbalstīja Džonu
Miersheimeru [John Mearsheimer]
un Stīvenu Voltu [Stephen Walt],
kurus Amerikas ebreju pārstāvji
apvainoja antisemitismā, jo abi
politologi bija uzrakstījuši rakstu par
Izraēlas lobija nozīmi ASV ārpolitikā.
(..) liela vieta ierādīta arī
sociālajai vēsturei (patērētāju
sabiedrība, amerikāņu popkultūras
ienākšana Eiropā, attieksme pret seksu,
baznīca, mediji, hipiji un panki, angļu
valodas dominēšana, multikulturālisms,
antisemītisms utt.) (..) Mums
varētu būt svarīgi tas, ka Džada
skatījumā tas nozīmē integrēt
Austrumeiropas vēsturi kopējā Eiropas
vēsturē. Katrā ziņā Austrumeiropai
grāmatā atvēlēta neparasti liela vieta,
turklāt Džads cenšas tās vēsturi
nenodalīt no pārējās Eiropas vēstures...
– tā Artis Svece, LU Vēstures un
filozofijas fakultātes mācībspēks.
|
Man kā
dārzkopim slikti palika ieraugot to visu
barbarismu, kā tur izcirstas ābeles
(,,) tas dārzs taču ir bērnunama
bērnu stādīts – tā par totāli visu
ābeļu nociršanu, neraugoties uz ābolu
pilnajiem zariem, ASV vēstniecībai
piederošā zemesgabalā Rīgā, Kalnciema
ielā, kur tapšot jaunā amerikāņu
vēstniecības ēka, izsaucas Rīgas domes
priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis.
|
(re)
__________________
Materiālus sagatavoja Biruta
Sūrmane, Sigma Ankrava, Jānis Krēsliņš Sr., Rolfs
Ekmanis.
|