Jaunā Gaita Nr. 256. marts 2009

DEBESU RIJĀ ieiet teātra leģenda Ņina Melbārde (1912-2008) – aktrise Nacionālajā teātrī, pēc došanās bēgļu gaitās (1944) slavenajā Mērbekas trupā Vācijā (1945-1950), vēlāk Osvalda Uršteina Amerikas latviešu teātra Ņujorkas ansamblī. Darbojas arī par režisori. Izcilākās lomas: Mirdza Aspazijas Vaidelotē, Auce Blaumaņa Saldenā pudelē, Paija Brigaderes Maijā un Paijā, Viola Šekspīra Divpadsmitajā naktī, Luīze Šillera Donā Karlosā, Helga Fredgrēna Purvenieka meitā, arī Anita latviešu pirmajā lielfilmā Zvejnieka dēls.

Viens no visietekmīgākajiem savas paaudzes dramaturgiem, „baismu un biedu komēdiju” (comedies of menace) autors, Londonas ziemeļaustrumu daļā žīdu strādnieku ģimenē dzimušais Nobela Prēmijas laureāts (2005) Harolds Pinters. Savos pilsoniski ievirzītajos rakstos viņš izceļas kā cīnītājs par cilvēktiesībām, ieņem drosmīgu un izaicinošu viedokli pret ASV un Anglijas valdības ārpolitiku, īpaši pēc iebrukuma Irākā (skat. JG244:18-21).

(re)

 

BALVAS, BALVAS, BALVAS.

• Eiroparlamentāriete Inese Vaidere saņem no Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko apbalvojumu par personīgo ieguldījumu, informējot pasauli par Maskavas izraisīto mākslīgo badu jeb golodomor Ukrainā (1932-1933), noziegumu, kas atbilst genocīda definīcijai.   

• Tēlotājas mākslas jomā kā pati pirmā jāmin Vija Celmiņa, var droši teikt, pasaules mērogā vispazīstamākā latviešu māksliniece, kuras mākslinieciskajai gaitai JG ir sekojusi jau kopš pagājušā gs. 80. gadiem – JG132(1981):2-6; JG242(2005):30-31; JG250(2007):36; JG255(2008):57. Pērngad augustā Rozvitas Haftmanes Fonds (Roswitha-Haftmann-Stiftung) Šveicē paziņo, ka tāda paša nosaukuma balva (R-H-Preis 2009), kas ir visaugstāk dotētais mākslas apbalvojums Eiropā (150 000 Šveices franku = ap 92 000 eiro), piešķirta Vijai Celmiņai. Žūrijas komisijā – Bernes un Bāzeles (Basel) mākslas muzeju, Cīriches (Zürich) Mākslas centra un Ķelnes Ludviga muzeja (Ludwig Museum Köln) vadītāji. Pēc Cīriches galeristes Rozvitas Haftmanes (1927-1998) norādījuma, ar iespaidīgu naudas summu (namhafter Betrag) pagodināms (ik gadu vai arī ik pa diviem vai trim gadiem) mākslinieks, kura darbiem ir izcila nozīme. Celmiņa ir trešā laureāte – pirms viņas balvu saņem mākslinieces Lasniga (Maria Lassnig) un Mona Hatuma (Hatoum). Un līdzšinējie laureāti: kanādiešu fotogrāfs Vōls (Jeff Wall), skotu videomākslinieks Dagless Gordons un šveiciešu mākslinieki Fišlī (Peter Fischli) un Veiss (David Weiss). Fonda paziņojumā teikts, ka Rīgā dzimusī latviešu māksliniece kopš 1981. gada strādā Ņujorkā, galvenokārt ar eļļas krāsām uz audekla un ogli uz papīra. Nereti paejot vairāki mēneši līdz gleznas nobeigšanai. Aizvadītā gs. 60. gadu darbos atspoguļojas kara un iekšpolitisku agresiju rezultātā destabilizēta pasaule (piem., pistole izstieptā rokā, liesmās ieskauts vīrs, kas lec no degošas automašīnas). Toties pēdējos gadu desmitos radītie darbi – zvaigžņotas debesis, zirnekļu tīkli tuvskatā u.c. – izrauj vērotāju no ikdienas trauksmainības, atdod tam uz ielām un zem masu mediju spiediena zaudēto laiku un mieru.

Vija Celmiņa

 

• Baltijas Asamblejas balvu literatūrā (5 000 eiro apjomā) 2008.4.XII svinīgā ceremonijā Vīlandē, Igaunijā, saņem LZA goda loceklis, dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis Knuts Skujenieks par savu Rakstu pamatīgajiem 8 sējumiem (2002-2008).

• PBLA Kultūras fonds rakstniecības/humanitāro zinātņu jomā visaugstākās godalgas (2008) piešķir trim jaungaitniekiem – Goda balvu Gunaram Saliņam (2 000 ASV $) par viņa Rakstu 1. sēj., kur, bez agrāk izdotām grāmatām, iekļauts nepublicētais (apm.100 lpp.) dzejkrājums No zila gaisa (2006), Krišjāņa Barona prēmiju ($1 000) Martai Landmanei par dzejkrājumu Vēl vilni vel (2006; skat. JG248:63-64) un Jurim Rozītim par sērijā Acta Universitatis Stockholmiensis publicēto literatūrkritisko darbu Displaced Literature: Images of Time and Space in Latvian Novels Depicting the First Years of the Latvian Postwar Exile (2005; skat. JG250:64-65). JG veidošanā piedalījušies arī vairāki PBLA KF Goda diplomu vai Atzinības rakstu saņēmēji tēlotājas mākslas jomā – Lelde Kalmīte, Guna Mundheima un Daumants Pēteris Šnore. Par PBLA balvas 2008 laureātu izraudzīts bij. PBLA valdes priekšsēdis, inženierzinātņu maģistrs Jānis Kukainis.

• Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas Fonda balva (2008) 20 000 ASV dolāru apmērā piešķirta Sanfrancisko mītošajam gleznotājam un dramaturgam, jaungaitniekam Raimondam Staprānam. Fonda paskaidrojumā teikts: būdams izcils kolorists, Staprāns savos darbos panāk harmonisku un intensīvu krāsu saliedējumu. No [viņa] gleznām izstaro apburošs klusums un gaisma, kas ar savu dzidrumu un krāsu intensitāti pārsteidz. Ainavas un klusās dabas mirdz tīras it kā nupat nomazgātas! Tā ir meistarība, kādu mēs atrodam, piemēram, holandiešu vecmeistara Vermēra darbos. (..) Staprāns ir atkārtoti izraisījis polemiku latviešu trimdas presē ar saviem uzskatiem par moderno un īpaši, t.s., „latvisko” glezniecību. Viņš sarakstījis arī virkni kontrversālu lugu, kurās risināti Latvijas vēstures traģiskie notikumi. Savos mākslas izstāžu prospektos un intervijās Staprāns nekad neizmirst pieminēt, ka viņa dzimtene ir Latvija. Tie, kas viņu pazīst, droši apgalvos, ka viņš ir latviešu gleznotājs Amerikā, nevis latviešu izcelsmes amerikāņu gleznotājs.

• Eglīša/Janelsiņas Fonda otru balvu 10 000 dolāru apmērā iegūst mākslas vēsturnieks un Latvijas Valsts arhīva Personu fonda un trimdas dokumentu daļas vadītājs, mākslas maģistrs Māris Brancis, mākslai veltītu vairāk nekā 400 rakstu un reportāžu autors, arī autors vai līdzautors vismaz 10 mākslas grāmatām – par Jāni Bīni, Jāni Robertu Tillbergu, „Cimdu Jetiņu”, Jāni Miesnieku, Jāni Zuntaku u.c. 

•  Starptautisko balvu Swedbank Art Award (10 000 eiro) izcīna Miks Mitrēvics, kurš savā mākslā cenšas noskaidrot, kas mēs esam un kā mēs uztveram pasauli.

• Teātra zinātniece Līvija Akurātere un baleta mākslinieks Haralds Ritenbergs saņem gadskārtējo Spēlmaņu nakts teātra balvu par mūža ieguldījumu.

• Par 2008. gada „rīdzinieku” izraudzīts kora Kamēr... diriģents un vadītājs, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Māris Sirmais, par projektu Pasaules Saules dziesmas (skat. JG 253:51 un JG254:50-51).

• Rīgas Stradiņa U. koris Rīga pērn novembra beigās izcīna Grand Prix Petra Ebena starptautiskajā koru konkursā Prāgā.

• Bostonas Latviskā Mantojuma fonda gadskārtējā Oskara balva ($1 000) piešķirta pianistam, pašlaik Jeilas (Yale) U. maģistrantam Reinim Zariņam.

• Valsts valodas centra (VVC) balvu Valsts valodai draudzīga vide iegūst Latvijas Avīze un tās žurnālistes Dace Kokareviča un Ināra Mūrniece, kā arī bijusī „Narvesen” darbiniece Dace Kalniņa, kuras nepāriešana uz krievu valodu, apkalpojot pērngad kādu vietējo krievvalodīgo, izraisa veselu traci Rīgas plašsaziņas avotos. Par balvu esmu priecīga, taču ir nožēlojami, ka par tik pašsaprotamu lietu kā latviešu valodas lietošanu ikdienā ir jāpiešķir īpaša atzinība – tā Dace (LA 2008.11.XI).

• Raimonds Pauls Sanktpēterburgas Ermitāžas teātrī saņem (21.X) prēmiju Baltijas Zvaigzne (dib. 2004) par Baltijas reģiona valstu humanitāro sakaru attīstību un veicināšanu. To saņem arī lietuviešu dzejnieks un literatūrzinātnieks Tomass Venclova un krievu rakstnieks Daņiils Graņins. Iepriekšējo gadu laureāti – komponists Kšištofs (Krzysztof) Pendereckis, kinorežisori Andžejs Vajda, Aki Kaurasmäki, Aleksandrs Sokurovs, choreogrāfs Džons Noimeiers u.c.

• Bukera Prēmiju (Booker Prize 2008) literatūrā (50 000 sterliņu mārciņas) iegūst indiešu izcelsmes rakstnieks Aravinds Adiga par savu pirmo romānu The White Tiger (Baltais tīģeris).

• Francijas augstākā literārā balva – Gonkūra Prēmija (Prix Goncourt) piešķirta trimdiniekam Rahiminam (Afiq Rahimin) par viņa pirmo romānu franciski – Synque Sabour / Pierre de patience (Pacietības akmens). Pēc izbēgšanas no krievu okupētās Afganistānas 80. gados, Rahimins nonāk Pakistānā, tad Parīzē, kur Sorbonnas U. iegūst doktora grādu. Gonkūra prēmijas iesācēju balvu Prix Renaudot saņem Gvinejā dzimušais Tierno Monénembo par Le roi de Kahel (Kahelas karalis). Ar nevienu no šīm prēmijām iedzīvoties naudā nav iespējams – tās nepārsniedz piecus latus, toties slava un līdz ar to grāmatu noiets garantēts.

• Solomona R. Gugenheima administrēto Hugo Boss balvu ($100 000) par sasniegumiem laikmetīgajā mākslā saņem ASV izglītību ieguvušā palestīniešu māksliniece, Bētlemē dzimušā Emīlija Jasira, kura savos darbos bieži ataino palestīniešu un izraēliešu konfliktus – atklāti un brutāli. 52. Venēcijas biennālē (2007) viņai piešķir Zelta lauvas balvu jauno mākslinieku kategorijā.

Emīlija Jasira (Emily Jacir)

 
Artūrs Punte un Reinis Tukišs

• Beļģu dzejniece, arī aktrise un režisore, Lorānsa Vjela (Laurence Vielle) Dzejas dienu laikā Rīgā Latvijas krievu dzejniekam Sergejam Timofejevam atklājusi, ka Beļģijā politiķi sauc palīgā dzejniekus ar mudinājumiem savās dzejrindās atbildēt uz jautājumu, vai Beļģijai kā valstij ir jēga? Tas liek Sergejam secināt Dienā (2008.18.XI), ka dzejoļi tomēr ir maģiska padarīšana, un pierādījumam nocitēt Vjelas vārsmu „Vecās kundzes”, kas gan nez vai apmierinās beļģu politiķus: Vecajām kundzēm pensijā Žans-Klods teica: / „Kamēr vien jūs neesat mirušas, vecās kundzes, / jums pieder nākotne! Jums pieder nākotne!” // Un kāda ļoti veca kundze viņam saka: „Ej kur tu iedams, mirsti kur mirdams, es nebaidos.” / Un viņa klausās jūru pa radio.

• Latviešu valodu apguvušā zviedriete Kampbela (Annette Reinsch-Campbel) savā 2008.6.XI Stokholmas U. aizstāvētajā doktora disertācijā par žīdu tēliem no 1934. līdz 1944. gadam sacerētajos latviešu romānos secina, ka no 79 autoriem tikai dažiem (piem., Jānim Sārtam, Teodoram Zeltiņam) varot piedēvēt antižīdiskas jeb antiebrejiskas tendences. Burtkopas antisemītisks lietojums nebūtu gluži pareizs, jo arī arābi etniski pieder pie semītu grupas (semīthamītu saimes).
  
  (re)

 

LITERATŪRAS MANTOJUMA jomā apsveicamu aktivitāti izrāda pirms 16 gadiem nodibinātā, Atmodas laikā radītā biedrība „Aspazijas mantojums”, ko vairāk nekā 10 gadus vada jūrmalnieks, mākslas vēsturnieks Rihards Pētersons. Biedru sarakstos atrodami tādi vārdi kā Saulcerīte Viese, Līga Liberte, Inta Baumane, Antra Medne, Ausma Pētersone, kā arī JG lasītājiem labi pazīstamā literāte, Aspazijas darbu angliskotāja Astrida Stahnke, un angļu literatūras profesore Agata Nesaule, godalgotā autobiogrāfiskā darba A Woman in Amber / Sieviete dzintarā un nupat kā klajā laistā romāna In Love with Jerzy Kosinski autore. Aspazijas mājas remontam daudz līdzekļu devis ASV mītošais Uldis Raiskums un liela bibliotēkas daļa ir nelaiķa žurnālista Oļģerta Akmentiņa dāvināta. Pateicoties „Aspazijas mājas fonda Jūrmalā” neatlaidībai un uzņēmībai, saglabāta vēsturiskā, 1903. gadā Dubultos celtā koka māja, kurā 10 savas dzīves gadus pavadījusi dzejniece. Vēlāk valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā iekļautā māja nu jau daudzus gadus ir muzejs un radošās kultūras sabiedrības izpaušanās un tikšanās vieta. Visai populārā pasākumu cikla „Izcilas sievietes viesojas Aspazijas mājā” ietvaros ar interesentiem tikušās Džemma Skulme, Sandra Kalniete, Lelde Stumbre, Anna Žīgure, Nora Ikstena, Laima Muktupāvela, Sarmīte Ēlerte, Baņuta Rubesa u.c. Biedrības darbā aktīva ir tēlniece Arta Dumpe, kas redzama pievienotajā attēlā pie savas dzejniecei veltītās, Aspazijas mājas dārzā novietotās skulptūras. Latvijas valsts 90. gadskārtā pašreizējā priekšsēdētāja Rūta Dzenīte liek pie sirds nepiemirst vārdu garīgums – vienu no 32 Aspazijas darinātajiem jaunvārdiem.

 
Tēlniece Arta Dumpe savā darbnīcā pie tikko pabeigtās Aspazijai veltītās skulptūras.

Literatūras mantojuma pārpublicējumu jomā jāmin divi trimdā Zviedrijā mirušu gara milžu darbi – Kārļa Skalbes 1879-1945) publicistikas krājums Runas un raksti un Veronikas Strēlertes (1912-1995) Rakstu 1. sēj., kur iekļauti dzejnieces dzejkrājumi Vienkārši vārdi (1937) un Lietus lāse (1940), kā arī vēstules un raksti par literatūru (sastād. literatūrzinātniece Ieva E. Kalniņa). 2007. gada pašās beigās tiek publicēts Strēlertes II Pasaules kara laikā no itāļu valodas pārtulkotais pazīstamais Makjavelli (Niccolò Machiavelli) traktāts Valdnieks (Il principe; skat. JG253:48).

(re)

PERIODIKA. Latvju dievturu sadraudzes laikraksta latvietībai Labietis (red. Māra un Marģers Grīni; apgādu vada Ritvars Asbergs) 116. burtnīcā (2008) lasām Ernesta Brastiņa no Tautas mācības (1936) pārņemtās pārdomas par tautu un kultūru un Laimona Rudzīša rakstu par senleišu ticības cīņām. Paražas apcer Grīns, turpinot arī savu ar dainu paraugiem kuplināto prātojumu par lūgšanu. Vairāki jaunieši raksta par tematu „Kā ievadīt bērnu latviešu tautiskā mantojumā.” Archeologs Juris Urtāns atstāsta teikas un nostāstus par Sēlpils Vīķu ezeru. Viņa nozīmīgo pētījumu Daugavas kultūrvēsturiskie akmeņi savukārt aplūko Grīns. Kā zemdega, dziļa un rūgta, dzimtenes bēda manī ēdas – tā Sniedze Grante dzejolī „Vēl nekritīs”.

(bs)

• TĪMEKLĪ 2008.20.XI ES atver Eiropas digitālās bibliotēkas Europeana mājaslapu, kas turpmāk dos miljoniem digitalizētu grāmatu, attēlu u.c. materiālu.

• Pērngada Frankfurtes starptautiskā grāmatu gadatirgus statistika liecina, ka gandrīz 1/3 no visiem izstādītajiem materiāliem ir digitalizēti, t.i., pieejami elektroniskā formā.

• Filmas The Singing Revolution fragmenti atrodami < http://www.singingrevolution.com/blog>.

• Jaundibinātās biedrības Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs (La Pa-MPC) mājas lapa (latviski, angliski vāciski): < www.lapamuzejs.lv > .

• Par noziegumiem pret cilvēci skat. gulags.lv
  
  (re)

 

 

KINO / FOTOGRĀFIJA. Pražské jaro – Prāgas pavasaris iesākas 1968. gada aprīlī – sākums ideālisma piesātinātam eksperimentam ar mērķi atbrīvoties no padomju totalitārisma, tā vietā iedibinot „sociālismu ar cilvēcisku seju”, ko nepilnus piecus mēnešus vēlāk, sākot ar 21. augustu, samaļ krievu (oficiāli Varšavas Pakta bruņoto spēku) tanku kāpurķēdes. Šos nedaudzos čechu un slovāku Atmodas mēnešus caur savu foto prizmu meistarīgi nodokumentē tolaik 30 gadu vecais čechu fotogrāfs (līdz tam galvenokārt čigānu un teātrinieku iemūžinātājs) Kudelka (Josef Koudelka). Ātri vien pa slepeniem ceļiem tūkstošiem Maskavas imperiālismu atmaskojošu un vienlaikus mākslinieciski augstvērtīgu uzņēmumu nonāk Rietumos. Drukā daži no tiem vispirms parādās britu Sunday Times ar inciāļiem „P.P.” (Prague Photographer). Pēc laika arī pašam fotogrāfam izdodas nokļūt Dzelzs priekškara rietumpusē, kur drošības labad viņš dzīvo, turpina savu darbu un pat saņem balvas (piem.: Robert Capa Award) anonīmi. Šimbrīžam fotomeistars dzīvo Parīzē un pārmaiņus arī Prāgā. Sarunās viņš nereti lieto vārdu turpmāk – ar nozīmi nekad neapstāties, būt vienmēr kustībā, turpināt. Tās ir burtkopas, kas raksturo ne vienu vien viņa gadagājuma trimdinieku.

 
Jozef Koudelka. Prāga 1968. Čelsī Galerijā (Chelsea Gallery), Ņujorkā (2008.IX)

 

• Pērngad 17. jūnijā Prāgā atklāj Latvijas Valsts arhīva izveidoto izstādi Prāgas pavasara un Hartas-77 atskaņas Latvijā / Baltijā, kur bez fotogrāfiju klāsta iekļauti arī citi materiāli. Pirms atgriešanās Latvijā novembrī, izstāde aizceļo arī uz Chomutovas apgabala muzeju un divām universitātēm – Česke Budejovicē un Ostravā.

• Foto Kvartāla 6. laidienā (2008.XII / 2009.I) fotogrāfs un pedagogs Raimo Lielbriedis zinīgi padara skaidru un saprotamu Anda Riņķa (1965) oriģinalitātes atslēgu – lieliska izpratne par fotogrāfijas pamatiem visplašākajā nozīmē. Un pareģo: Riņķa fotogrāfijas, neatkarīgi no satura, arī nākotnē izcelsies ar patiesu piederību gaismas zīmējuma medijam. Turklāt viņu droši varot nosaukt par Kennas (Michael Kenna), Sekstona (John Sexton) un Ansela Adamsa ceļa biedru. Citu saistošu materiālu vidū uzzinām par nozīmīgo izstādi Lietuvas māksla ’08: Fotogrāfija, foto biennāli Backlight Temperē, Somijā, vadošo foto gadatirgu Paris Photo un Venēcijā apbalvoto foto / datorgrafikas projektu Viesnīca Polonia: Ēku otrā dzīve.

• Ievērības vērtas ir trīs dokumentālfilmas: Trejādas saules (rež. Vilnis Kalnaellis) – par mūsu eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu; Piektais Hamlets (Krista Būmane un Mārtiņš Eihe) – par režisoru Oļģertu Kroderu un viņa Šekspīra Hamleta iestudējumiem; Mūžīgais mēģinājums (Hercs Franks) – par režisoru Jevgeņiju Arjē un viņa teātri Gešer. Festivālā Dei populi, Florencē, filma izpelnās balvu par labāko režiju.
  
  (re)

 

 

• Arī rudens un ziemas mēnešos MŪZIKAS joma ir bijusi ne tikai krāšņa, bet pat grandioza. Latvijas 90. dzimšanas dienas priekšvakarā Arēnā Rīga Imanta Rešņa vadītie 627 mūziķi atskaņo Gustava Mālera (Mahler) monumentālo, oratorijai līdzīgo 8. jeb Tūkstošu simfoniju, kam pamatā katoļu baznīcas himna Veni Creator Spiritus (Nāc, Radītājs Gars) un Gētes Fausta 2. daļas noslēgums.

• Rīgas Domā Andra Pogas vadībā pūtēju orķestris Rīga atskaņo Ērika Ešenvalda no 11 daļām sastāvošu jaundarbu – kantāti „Latvija. Gadalaiku impresijas”, kam centrā Jāņa Jaunsudrabiņa Piemini Latviju, un papildus – Imanta Ziedoņa, Andas Līces, Ilgas Bērzas, Māras Zālītes un Ineses Zanderes dzeja.

• Diriģējot orķestri un kori ar solistiem RLB Zelta zālē (2008.X) savu 70 gadu jubileju atzīmē cilvēks, kurš valkā daudz un dažādas cepures – diriģents, komponists, obojists, koklētājs, mūzikas mācību grāmatu autors, muzikāli sabiedrisks darbinieks, izglītības doktors, vairāku ASV universitāšu mācībspēks Andrejs Jansons, ar kura daudzo veikumu un iegūto atzinības apbalvojumu uzskaiti varētu piepildīt vairākas lappuses. Koncertā atskan Jāņa Kalniņa un jubilāra paša mūzika.

• Komponiste (arī aktrise, mūzikas teorētiķe, dzejniece, pianiste) Gundega Šmite, kuras jaundarbs Herbst pieredz pirmatskaņojumu oktobra beigās: Man patīk netieši satikties ar dzejniekiem, ievedot tos savā skaņu telpā. „Herbst” (Rudens) ir ļoti skaists Rainera Marijas Rilkes dzejolis, kurā ar krītošas lapas metaforu tiek atspoguļota visaptveroša, globāla krišana un pausta Dieva būtība. „Mēs visi krītam. Slīd, lūk, kāja tur / tam cilvēkam, viņš krīt kā es un tu. / Un tomēr ir kāds, kas šo krišanu / bezgala maigi savās rokās tur” [Valda Bisenieka atdz.]. Un par komponistes diviem ASV nodzīvotajiem gadiem (2000-2002): No sākuma man ļoti patika dzīve Filadelfijas piepilsētā, bet pēc tam es kaut kā to visu nevarēju panest. Biju ļoti priecīga atgriezties.

 
Gundega Šmite

• Gadskārtējā koncertā Ziemsvētki Vīnē, kas sasniedz trīs miljonus skatītāju/klausītāju, LNSO vadītājs Karels Marks Šišons diriģē Emīla Dārziņa Melancholisko valsi.

• Vācu rokgrupa Audiosmog kā dāvanu saviem daudzajiem cienītājiem Latvijā ierakstījusi latviešu valodā Artūra Duboka Tuvumā, tālumā roka versiju.

• Sakarā ar starptautisko tautas mūzikas festivālu Bardu rudens 2008 Rīgā, dzejnieks, dziedātājs, kamīnmūrnieks, gleznotājs un vēderrunātājs Valdis Atāls: Bardam [t.i., dziedošam dzejniekam] ir jābūt ētiskajam avangardam. Taču šobrīd bardi ir nonākuši tajā pašā mērkaķu situācijā, kādā ir visa latviešu estrāde. Pārguli ar zvaigzni, Padziedi ar zvaigzni, Zvejo ar zvaigzni, Pasēdi uz poda ar zvaigzni ... (NRA 2008.16.X).

• Kārlis Streips Laikā (2008,47) citē Dainas Dzenes teikto par Piecīšu uzstāšanos pirms nepilniem 20 gadiem dramatiskajā Atmodas laikā un pērngad LR 90. gadskārtā. 1989: latviešu kopienas ballīšu spēlmaņi mums bija atveduši tādu kā lecīga gailēna atļaušanos un brīnumainā kārtā – lielu daļu brīvas elpas. 2008: cilvēki draņķīgā laikā bija braukuši no vistālākajiem Latvijas nostūriem, lai iekāptu otrreiz tajā pašā upē. Bet zināt, kas ir vispārsteidzošākais? Bija sajūta, ka viņiem tas izdevās.
  
  (bs) (re)

 

TEĀTRIS. Pērngad oktobrī mazais teātris sanfrancisko (dib. 1964) ar Laimoņa Siliņa režisēto Raimonda Staprāna lugu Meli un to piedošana viesojas diasporas centros Bostonā, Ņujorkā, Priedainē, Vašingtonā, Klīvlandē un Toronto, visur izpelnoties jūsmīgas atsauksmes – skat. JG251(2007):51-52.

(bs)

Katrīna Neiburga

 

• TĒLOTĀJAS MĀKSLAS jomā vispirms jāmin Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sarīkotā Katrīnas Neiburgas izstāde ar nesen un arī agrāk tapušiem darbiem. Bez daudz cildinātiem mākslas projektiem Francijā, Austrijā, Vācijā, Krievijā un Ķīnā, Latvijā māksliniece izveido video noformējumu dziesmu svētkiem, scenogrāfiju un kostīmus Sarkano lukturu ziemai Jaunajā Rīgas teātrī un Leļļu operai LNO (skat. JG253:52). Neiburga atbrīvojot konceptuālo mākslu no šauri intelektuālas izpratnes un paplāšinot tās emocionālo dimensiju – tā izstādes kuratori par mākslinieces poētisko konceptuālismu (Diena 2008.8.XI).

• Ieva Iltnere par saviem darbiem personālizstādē Skaistā trauslā daba (Rīgas Galerijā 2008.4.XII-2009.17.I): vientulība, mirkļa trauslums, mūžīgā tiekšanās pēc ideāla, skaistā un neglītā robeža, cilvēka esības traģikomisms.

• Kaut arī Čikāgas pazīstamajā Tomasa Makkormika galerijā (Thomas McCormick) bijis turpat pusducis Latvijā dzimušā (1976) Vidvuda Zviedra personālizstāžu (pēdējā 2008.17.X-15.XI), Latvijā viņa lielākoties abstraktā ekspresionisma darbus, kas bieži piesātināti ar paša izjusto Tuvo Austrumu, īpaši Jemenas un Irānas noskaņām, eksponē pirmoreiz – Rīgas galerijā Alma. Uz NRA (17.X) jautājumu, ko viņš ieguvis vai zaudējis studiju laikā 90. gadu vidū Detroitas Mākslas un Dizaina koledžā (College of Art and Design), Vidvuds atbild: ... zaudēts netika nekas, un iegūts tika ļoti daudz. Pat ja ASV nav mana vide. Man tas bija šoks, bija ātrāk jāpieaug; ielēcu lielākā dīķī, kurā ir citādāki spēles noteikumi – plašāki, anonīmāki, un principā kļuvu patstāvīgāks.

• Kritiķe Stella Pelše par Lietuvā un Igaunijā māksliniecisko izglītību ieguvušā Sigita Kreivaiša sirreālistiski ievirzītajiem darbiem personālizstādē LMS galerijā: vizuālās detalizācijas naivisma līmenī, bērnišķīgi karnevālisku košumu kombinācijā ar gludu, hiperreālistiski izlīdzinātu gleznojumu (Diena 6.XII).

• Decembrī Miķeļa Fišera personālizstāde Pie jauniem vārtiem galerijā Alma saista gan ar pārdabisku spēku gleznojumiem, gan arī ar to modīgajiem nosaukumiem, piem.: Pirmās nehumanoīdu kristības NATO karabāzes baznīcā Ādažu poligonā – akurāt kā notikums iz pašmāju slepenajām lietām. Kā atceras Stella Pelše, 90. gados Fišera gleznu provokatīvais cikls Sekss un kosmosa kuģi nav ticis pieņemts 6. Jauno Baltijas mākslinieku izstādē Viļņā.

 
Miķelis Fišers. Pie jauniem vārtiem, 2008

• Supremātisma pamatlicēja Kazimira Maļēviča Supremātiskā kompozīcija (1916) izsolē (Sotheby’s Ņujorkā) pārdota par 60 milj. ASV$.
  
  
  re)

 

LATVIEŠU VALODA. Jau kopš pērngada pirmās puses atskan rūpes par valsts valodas slīdēšanu atpakaļ divvalodībā. Valsts prezidents Zatlers pauž (2008.1.XII) bažas Valsts valodas komisijas pārstāvjiem par nesamērīgo krievu valodas lietošanu Latvijas TV kanālos, īpaši reklāmās, un arī komisijas vadītājam Andrejam Veisbergam jāatzīst, ka tik bēdīga situācija kā Latvijā nav vērojama nevienā citā ES valstī (..) pat Latvijas sabiedriskā TV nevairās demonstrēt reklāmas krievu valodā.

Sakarā ar Latvijā apdraudēto valsts valodu jāpiebilst, ka no bij. PSRS 15 republikām oficiālās valodas statuss krievu valodai ir tikai Baltkrievijā, Kazahstānā, Kirgīzijā un, protams, Krievijā. Divos Moldovas reģionos un Ukrainas Krimas apgabalā krievu valoda ir atzīta par reģionālo valodu, arī Turkmenistānā – līdz ar uzbeku valodu.

Kremlim tuvā, impēriski ievirzītā politologa Sergeja Karaganova „tuvās aizrobežas doktrīna” paredz, ka Krievijas interešu zonās, ieskaitot Baltijas valstis, krievvalodīgo vidū par katru cenu jāsaglabā ietekmes sviras ilgstošai perspektīvai. Rezultātā pēdējos gados notiek pastiprināta KF informatīvās telpas iespiešanās Latvijas informācijas vidē, piem., iekļaujot krievu kanālus kabeļa TV vietējās paketēs. Pret faktu, ka arvien noteiktāk tiek zaudēti Latvijas valstiskās identitātes orientieri un vērtības elektronisko mediju vidē, Latvijas politiķi un drošības speciālisti, ar nedaudziem izņēmumiem, turpina izturēties, maigi izsakoties, vieglprātīgi. Un ne jau tikai mediju jomā, piem., LR Izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi nebūt neuztraucot Rīgas Transporta un sakaru institūta lēmums par krievu valodas paturēšanu kā mācību valodu, kas attiecībā uz augstskolām ir arī pretrunā ar ES nolikumiem (Latvijas Avīze 2008.1.XII).

Rūdis Hofmanis vēsta, ka JG lasītājiem pazīstamais tēlnieks un rakstnieks Ainārs Zelčs 2007. gadā tīmeklī ar ALAs KF un RLB Valodas attīstības kopas atbalstu ierakstījis un no jauna izdevis Latviešu valodas krātuves Latviešu pareizrakstības vārdnīcas 2. izdevumu (1944) (<http://eraksti.delfi.lv/forma. php? gid=95&b=1>), kam vārdus tolaik izmeklējusi Valodas krātuves darbiniece mag. phil. Velta Rūķe (vēlāk lingvistikas doktore Stokholmas U. Velta Rūķe-Draviņa).

Līdz ar dziesminieku un savā laikā baltu valodu lektoru (Vācijā) Austri Grasi, JG veidotāji izkliedz sašutumu par Latvijā dažādos uzrakstos bieži redzamajām krievu teikumu konstrukcijām ar latviešu vārdiem, piem.: Siers Krievijas, Mērce tomātu asā, Jogurts zemeņu, Rieksti sveramie. Arī par nevajadzīgi biežo svešvārdu lietošanu – siers jādegustē (nogaršošanas vietā) vai cilvēkam jārelaksējas (atpūšanās vietā).

(re)

 

IZGLĪTĪBA / ZINĀTNE. Latviešu valodu kā svešvalodu iespējams mācīties 20 Eiropas augstskolās: Čechijā – Brno Masarika U. un Prāgas Kārļa U.; Igaunijā – Tartu U. un Tallinas U.; Krievijā – Sanktpēterburgas Valsts U.; Lietuvā – Kauņas Vitauta Dižā U., Klaipedas U., Šauļu U. un Viļņas U.; Polijā – Poznaņas Adama Mickeviča U. un Varšavas U.; Somijā – Helsinku U.; Ungārijā – Budapeštas Etvaša Lorānda U. un Rietumungārijas U.; Vācijā – Berlīnes Vilhelma Humbolta U., Greifsvaldes Ernsta Morica Arnta U., Ķelnes U., Johannesa Gūtenberga Maincas U. un Vestfāles Vilhelma U. Minsterē; Zviedrijā – Stokholmas U.

Latvijā, rēķinot uz 10 000 iedzīvotājiem, ir 552 studējošie, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē, taču nākotnes prognozes neesot iepriecinošas – kopš 2005. gada studējošo skaits krīties caurmērā par diviem tūkstošiem. 2025. gadā vidusskolēnu un studentu skaits Latvijā varētu sarukt pat par 40%, jo iedzīvotāji noveco un viņu skaits samazinās. 2008.1.IX skolu solos sēžas 248 942 skolēnu, kas ir par apm. 15 000 mazāk nekā pērngad.

Sakarā ar valsts līdzekļu samazināšanu LR zinātniekiem šogad draud stingra jostas savilkšana, īpaši humanitārajās zinātnēs. Apdraudēta ir zinātnisku grāmatu un periodikas izdošana, archeoloģiskas ekspedīcijas u.c. Krietni samazināsies arī sociālais atbalsts studentiem un atalgojums mācībspēkiem.

LU Filoloģijas fakultāte 28.VIII pārdēvēta par Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāti – cerībā, ka tā kļūs eiropeiskāka un starptautiski pazīstamāka – tā LU rektors Mārcis Auziņš. Fakultātes dekāne – filoloģijas doktore Ausma Cimdiņa, kuras kontā daudzu publicējumu vidū ir grāmatas Teksts un klātbūtne (2000), Brīvības vārdā: Biogrāfiska apcere par Vairu Vīķi-Freibergu (2001; 2002 - krieviski, 2003 - angliski, 2006 - spāniski), Dzīve tekstā (2006) u.c.

Jau dienu vēlāk eksprezidente Dr. Vaira Vīķe-Freiberga ievēlēta profesores amatā šīs fakultātes folkloristikas un etnogrāfijas katedrā.

Dainai Mazutei kā vienai no 15 Kanādas izcilākajiem doktora kandidātiem piešķirta bijušā Kanādas premjera vārdā nosauktā Trudo Fonda (Trudeau Foundation) stipendija 150 000 Kanādas dolāru apmērā.

(bs) (re)

 

BALTIJAS VALSTIS – LATVIJA. ALAs sagatavoto, ASV senatoru Smita (Gordon Smith) un Durbina (Ruchard Durbin) Kongresam pērnruden iesniegto rezolūciju, kur Latvija sveikta tās 90. dzimšanas dienā, bet Krievija aicināta atzīt Baltijas valstu okupāciju (1940) par nelegālu, citu vidū parakstījis tolaik senators, tagad prezidents Baraks Obama.

Atzīmējot LTF 20. gadskārtu, 2008.8.X pie bij. LTF mītnes Vecpilsētas ielā 13/15, Vecrīgā, uzstādīta piemiņas plāksne un izdota LTF veltīta 22 santīmu pastmarka.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā 2.XII pēc karstām debatēm pieņem ne visai pārdomāto ieteikumu aicināt Latviju piešķirt gados vecākiem un Latvijā dzimušiem nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanu tiesības.

Sākot ar 2008.17.XI, LV pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas (ESTA) apstiprinājumu, uz 90 dienām var doties bez vīzas uz ASV, bet tas nenozīmē, ka ķibeles beigušās – ierodoties lidostā, vēlreiz tiek pārbaudīta ESTA, noņemti pirkstu nospiedumi, kam seko Muitas un robežapsardzes biroja darbinieku spriedums – ielaist vai sūtīt ar nākošo lidmašīnu atpakaļ, no kurienes nācis.

Vācu Brīvkundzes Valtrautas fon Tīzenhauzenas (Waltraut von Tiesenhausen) ideja īstenota – Liepājas ļeņineklis pārkausēts zvaniņos, kas pārdoti Vācijā un Latvijā. Iegūtie 10 000 eiro ieguldīti lifta izbūvē veco ļaužu mītnē Ganību ielā, Rīgā.

Latvijas armija savam Aizsardzības ministram Vinetam Veldrem uzdāvinājusi Ziemsvētkos ne jau kaut kādus nieka zvaniņus piekāršanai pie eglītes, bet gan demilitarizētu SPG 43 tipa ložmetēju, kas droši vien izskatīsies visai iespaidīgi ministra viesistabā uz kafijas galdiņa, katrā ziņā iespaidīgāk nekā, teiksim, Zigurda Konstanta monogrāfija / albūms Jānis Pauļuks vai pirms Ziemsvētkiem Jumavas izdotais, mūsu pašu mākslinieku izcili ilustrētais Bokačo Dekamerons.

Tā saukto Tēvijas (II Pasaules) kara Uzvaras pieminekli zvaniņos ne tikai nepārkausēs, bet pat restaurēs, ieskaitot uzrakstu Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem, ar Maskavas Starptautisko sakaru departamenta palīdzību, pret ko Rīgas Pieminekļu padomei un tās priekšsēdētājam, mākslas zinātniekam Ojāram Spārītim iebildumu neesot – piemineklis taču esot sava laikmeta objektīvās patiesības atspoguļojums.

2008.18.XII pie Saeimas nama durvīm ļaudis sakrauj lielas grāmatu kaudzes, tādejādi protestējot pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) četrkāršošanu grāmatām, kas varētu nopietni apdraudēt Latvijas grāmatniecību. Demonstranti izdala deputātiem sērkociņu kastītes uguns pielaišanai grāmatu krāvumam.

 

Kalpot tautai ir nopietna, varētu pat teikt, gruntīga būšana, kas arī attiecīgi jānovērtē, kā sacīt jāsaka – kāds pelnījums, tāds algojums. Ingūna Gulbe – padomniece Finanšu ministram Atim Slakteram, kurš LR Ministru kabineta sēdē (23.XII) izraudzīts par fiskālās disciplīnas uzraudzības komisijas vadītāju, saņēmusi par katru no septiņām trīs līdz četru stundu ilgstošām sēdēm 2 475 Ls (kopā vairāk nekā 17 000 Ls, kas būtu apmēram 34 000 amerikāņu dālderu). Tas nekas, ka četras no tām viņa nemaz neesot pagodinājusi ar savu klātbūtni. Diena savukārt izpētījusi, ka Latvijas centrālās bankas vadītāju atalgojums 2007. gadā (120 008 Ls) pārsniedzis gandrīz divreiz Lietuvas bankas vadītāju ienākumus un par trešdaļu – Igaunijas. Bez kārtējā algojuma par sūru kalpošanu tautas brāļiem un māsām, protams, pienākas vēl kāds mazumiņš pa virsu, piemēram, 2 077 rajonu un pilsētu tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši un darbinieki LR 90. gadskārtai pa godu saņēmuši prēmijas 499 000 Ls apmērā (LETA 19.XI). Pavisam draņķīgi izgājis Jūrmalas domes priekšsēdētājam Ģirtam Trencim ar sev piešķirto 23 000 latu prēmiju – pēc izsaukšanas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) bijis jāpanāk „mierizlīgums” ar Jūrmalas domi par summu, kas uz pusi mazāka – 11 000 latu. Visnotaļ tīkama ir pavizināšanās pa svešām zemēm, salām, īpaši pēc grūša darba un par valsts līdzekļiem. No Satiksmes ministrijai pakļautām iestādēm iegūtie nepilni 90 000 Ls izdoti ekspedīcijai Ceļš uz mājām divos visjaunākā gadagājuma Land Rover Discovery džīpos – ar mērķi aicināt Eiropā izkaisītos tautiešus atgriezties Latvijā. Galvenie aicinātāji – uzņēmēji Juris Videnieks, Jānis Blaus un Guntars Kukuls ar sievu Sandru – Valsts prezidenta padomnieci. Saprotams, arī radagabaliem jāatlicina savs labumiņš. Tā ārpus konkursa salīgtā Interjera dizainere Agnese Mangule, LR Pirmās lēdijas Lilitas Zatleres meita, par 9 937 Ls daiļojusi prezidenta Jūrmalas rezidences iekštelpas. Paša prezidenta ieskatā tas nevarot radīt absolūti nekādas ētiskas dabas problēmas, jo jaunā sieviete neesot viņa radiniece, bet sievas meita no pirmās laulības... Ja padomā, tīrie sīkumi pasaules mērogā, piem., salīdzinot ar amerikāņu finansistu Bernardu Madoffu, kurš izkrāpis gan saviem, gan arī cittautiešiem veselus 50 miljardus (ASV biljonus) dolāru.

 
Ekspedīcija Ceļš uz mājām.

Protams, ļodzīgajai LR ekonomikai minētās un vēl citas mahinācijas par labu nenāk un tās stabilizācijai jālūdz aizdevumi, kas arī piešķirti, kopā 7,5 miljardi eiro – no Eiropas Komisijas (3,1 mljr.), Starptautiskā valūtas fonda (IMF – 1,7 mljr.), Ziemeļvalstīm (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas – 1,8 mljr.), Pasaules bankas (0,4 mljr.), no ERAB (European Research Area Board), Čechijas, Polijas un, jā, arī Igaunijas (0,5 mljr.). Kā ziņo Pauls Raudseps, Igaunija ar 100 miljoniem eiro steidz glābt Latvijas ekonomiku, ko sačakarējuši Kalvīša tautpartijiskie „treknie gadi”, Šlesera „gāzi grīdā” domāšana, „zaļo zemnieku” galerts un viņu premjerministra kandidāts Lembergs, tēvzemiešu mugurkaulnieki (Diena 2008.22.XII). Britu reputāblais The Economist (2008.18.XII) Latvijas politiķus nosauc par kašķīgām viduvējībām (squabbling mediocrities), bet LR glābšanas plānu par vienu no dramatiskākajiem un strīdīgākajiem Eiropas modernajā vēsturē.

Bet ne jau viss ir pārklājams ar melno krāsu. Kā vēsta Nacionālais diagnostikas centrs, Latvijas medus, ābolu sula, jogurts un saldējums esot daudz kvalitatīvāki par līdzīgiem ārzemju produktiem.

 

I G A U N I J A S prezidenta Tomasa Hendriksa Ilvesa aiz auss liekams padoms: ... tās valstis, kas savu nacionālo interešu vārdā izvēlējušās mērķtiecīgu, uz rezultāta sasniegšanu virzītu rīcību un stratēģiju, ir bijušas šī laika nogriežņa ārpolitiskie uzvarētāji. Tie, kuri īstenojuši „ar paceltu galvu prasām taisnību” ārpolitiku, ir atklājuši skumju patiesību, ka valstu starpā nedarbojas vai darbojas ļoti vājā līmenī tāda lieta kā „taisnība”. Tiesības un taisnību vari meklēt un dažkārt arī atrast labi veidotā un darbotiesspējīgā valsts iekšējā tiesu sistēmā, bet ne jau valstu starpā. Pareizāk gan būtu bijis pēdējā teikumā sacīt: „Starp valstīm ļoti reti.” Taču parasti tomēr darbojas stiprākās puses tiesības (Diena 2008.1.XI). (re)

AUSTRUMU KAIMIŅVALSTS prezidents Medvedevs 17.XI Maskavā, tiekoties ar ASV Starptautisko attiecību padomes (US Council of Foreign Relations) pārstāvjiem, kategoriski deklarē, ka bijušās PSRS sastāvdaļas, kur runā krievu valodā un ar kurām KF esot ļoti tuvs kultūras slānis, bez jebkādām ierunām ietilpst KF priviliģēto interešu zonā.

Gaza. Gadu mijā Izraēlas pilnīgi nepieņemamajos uzbrukumos (t.i., uzlidojumos un artilērijas apšaudēs) Gazas joslas palestīniešu bēgļu geto, kas, iespējams, atzīstami par kara noziegumiem (ANO cilvēktiesību komisāre Navi Pileja), nogalināti vai ievainoti neskaitāmi civiliedzīvotāji, to vidū simtiem bērnu. Attēlos redzama Rafahas bēgļu nometne Izraēlas raķešu uzbrukuma laikā un Samera Baaluša ar ievainoto dēlēnu rokās savu piecu nogalināto meitu bērēs.

KF TV komentētāja Mihaila Ļeontjeva ieskatā Baltijas valstis jāiekaro, jo lielais vairākums etniski vietējā elektorāta esot nacisti (..) cilvēki, uz kuriem jāšauj. Lode ir vienīgais arguments pret nacistiem. Un viņi sagaidīs, ka mūsu tanki stāvēs Rīgā.

(re)

 

 

STATISTIKA. Bēdīgi slavenajā Operation Iraqi Freedom (OIF) kopš Buša-Čenija kara sākuma (2003.III) pavisam kopā piedalījušies vairāk nekā 1 150 Latvijas NBS karavīru, no kuriem krituši trīs (Olafs Baumanis, Gints Bleija, Vitalijs Vasiļjevs). Valstij „operācija” izmaksājusi vismaz 21,1 milj. latu.

No Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indeksa (2008) uzzinām, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ieņem pēdējo vietu Eiropā (ar 449 no iespējamiem 1000 punktiem). 1. vietā (ar 839 punktiem) Nīderlande, kam seko Dānija (820), Austrija (784), tad Vācija., Luksemburga, Šveice un Zviedrija.

Tiem latviešiem, kam tek siekalas, skatoties uz Savienoto Valstu ģeogrāfisko karti, būtu jāliek aiz auss, ka ASV nav ne Dānija, ne Luksemburga, pat ne Kostarika, piem., nesenais World Health Organization ziņojums par vairākiem iepriekšējiem gadiem vēsta, ka no 19 t.s. industriālajām valstīm ASV ir vislielākais skaits nāves gadījumu, kas ar pienācīgu veselības aprūpi būtu viegli novēršami – desmitiem tūkstošiem cilvēku vienkārši izlaiž dzīvību, jo viņu spēkos nav samaksāt par dažādu vēža paveidu, cukurslimības, trieku, sirds slimību, infekciju etc. ārstēšanu. Vislabākais stāvoklis ir Francijā, kam seko Japāna, Austrālija, Spānija, Itālija, Kanāda, Norvēģija, Nīderlande, Zviedrija, Grieķija, Austrija, Vācija, Somija, Jaunzēlande, Dānija, Lielbritānija, Īrija un 18. vietā pirms ASV – Portugāle. Oficiālie dati liecina, ka to ASV iedzīvotāju skaits, kas finansiāli nav spējīgi apdrošināt savu veselību, ir 46 miljoni (faktiskais skaits esot krietni lielāks), kam jāpieskaita vēl 25 miljoni katastrofālu veselības kļūmju gadījumā nepietiekami apdrošināto.

SIA „AC Konsultācijas” vēsta, ka 56% LV iedzīvotāju būtu gatavi aizstāvēt valsti, kaut arī par LV patriotiem sevi uzskata 60%.

Tā dēvētās Uzvaras jeb II Pasaules kara beigu dienu (8.V) Latvijā svin 54% krievu, 41% citu tautību pārstāvju, arī 5% latviešu.

(re)

 

Materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane (bs) un Rolfs Ekmanis (re).