JG268 DAŽOS VĀRDOS

ZEMES GAITAS BEIDZ dramaturgs, bij. disidents, viens no cilvēktiesību organizācijas Harta 77 veidotājiem, „samta revolūcijas” līderis, Čehoslovākijas (pēcāk Čehijas) prezidents Havels ( Václav Havel 1936-2011), kurš kopā ar tādiem diženiem eiropiešiem kā poļu tautības Romas pāvestu Jāni Pāvilu II (Karol Józef Wojtyła), brīvības cīnītājiem/valstsvīriem Valensu (Lech Wałęsa), Meri (Lennart Meri), Landsberģi (Vytautas Landsbergis), minot tikai dažus, panāk Dzelzs priekškara krišanu.

Līvija Astra (1933-2011), Latvijas tautas tiesību cīnītāja Gunāra Astras sieva un cīņu biedre, viņas devīze: nebaidīties, negaidīt, nelūgties, bet būt drošam, iet un darīt.

Par jaungaitnieci, mākslas fotogrāfi Helēnu Hofmani (dz. Nukša, 1931-2011) atmiņu raksts paredzēts nāk. JG laidienā.

Trimdinieku gaitās nokļuvušais jaungaitnieks (kopš 1963) Laimonis Mieriņš (1929-2011), gleznotājs grafiķis, mācībspēks vairākās Līdsas (Leeds, UK) augstskolās, JG lasītājiem visvairāk pazīstams ar savu darbu reprodukcijām un rakstiem, kas veltīti mākslas pasaulei, kurā viņš pats ir ieguvis atzinību gan ar vijīgām, smailām ogles zīmuļa līnijām virtuozi tvertiem kailu sieviešu stāviem sarežģītās pozās, gan arī ar abstraktu laukumu glezniecību, koncentrējoties uz ģeometrisku elementu kompozīcijām – krāsu triepieniem vai notecējumiem. Mācījies pie Alfrēda Kalniņa un Valdemāra Tones, piedalās solo/grupu izstādēs (kopš 1958) Anglijā, Kanādā, Vācijā, Latvijā u.c. Mākslas muzejā „Rīgas birža” viņa solo izstāde (2012.7.I-31.VII). Anšlava Eglīša/Veronikas Janelsiņas fonda (AEVJF) balva (2004). TZO.

Gleznotājs, grafiķis, pedagogs Ilgvars Šteins (1925-2011), beidzis Ontario Mākslas koledžu, strādājis Kanādas TV (CBS) Halifaksā, Ziemeļamerikā visvairāk pazīstams ar īpatnējo stilu un sirreālistisko, ironijas piesātināto tematiku – groteskām fantastiskām būtnēm, nakts rēgiem, dīvainiem sapņiem, kas sasaucas ar viduslaiku mākslu (Hieronymus Busch, Pieter Bruegel u.tml.). Kanādas Latviešu mākslinieku vienības „Latvis” biedrs. PBLA KF balva (1991).

Kordiriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) prof. Imants Kokars (1921-2011), vairākkārtējs dziesmu svētku virsdiriģents, augstu godalgu ieguvējs kora mūzikā (Dziedonis, Beverīna, Ave Sol), 12 sējumu projekta Latviešu kora dziesmu antoloģija vadītājs. TZO.

Diriģente Ausma Derkēvica (1926-2011), LMA goda profesore, Lielās mūzikas balvas laureāte par mūža ieguldījumu kora mūzikas attīstībā, Dziesmu svētku kopkora vadītāja (1973-2008), TZO.

Rakstniece, dramaturģe Aina Vāvere (1924-2011), lai nepiedzīvotu otrreizējo PSRS okupāciju, bēg uz rietumiem, nonāk Vācijā, pēcāk (1950) Austrālijā, kur Melburnas U. kļūst par diplomētu pedagoģi, vēlāk Flindersa U. – par dramaturģijas maģistri. Lugas un stāsti publicēti grāmatās un periodikā ar Ainas Neboisas vārdu.

Dzejniece un gleznotāja Guna Ikona-Krūmiņa (1922-2011) mācījusies Zentas Mauriņas literārajā studijā, pie Leo Svempa un Ludolfa Liberta (Eslingenas Mākslas skolā). „Latvis” biedre, skolotāja Toronto Latviešu ģimnāzijā. DV Globālā balva (1971), PBLA KF balva (1986). Astoņi dzejoļu krājumi, mākslas vēsturnieka Māra Branča viņai veltīta monogrāfija Lidojums (2010 – skat. JG264:72-73).

Nacionālā teātra, trimdā Merbekas, pēcāk Ņujorkas un Vašingtonas latviešu teātra aktrise Hilda Uršteina, skatuves vārdā Hilda Prince (1914-2011), 77 g.v. atgriežas (1991) uz LNT skatuves Anšlava Eglīša Bezkaunīgajos večos Zuzannas lomā.

(mb) (re)

JAUNIZDEVUMI – LATVIEŠU RAKSTNIEKI CITVALODĀS

No 26.IX, atzīmējot Eiropas valodas dienu, veselu mēnesi Briseles metro galvenajās stacijās un vagonos varēja lasīt dzejoļus oriģinālvalodās ar tulkojumiem franču un nīderlandiešu valodās kolekcijā Transpoēzija (Transpoesie), kurā iekļauti dzejoļi no 21 ES valsts; Latviju pārstāvēja Arvis Viguls ar dzejoli Durvis.

Rumānijā izdots Leona Brieža dzejoļu krājums Naktsmājas bezmiegam, ko atdzejojis dzejnieks Leo Butnaru.

Iznācis vēl viens Laimas Muktupāvelas Šampinjonu derības tulkojums, šoreiz zviedru valodā, pateicoties Jurim Kronbergam.

Kādreiz Otavā dzīvojusī, nu uz ASV Meinas pavalsti pārcēlusies rakstniece Ilze Bērziņa savā jaunākajā grāmatā The Blood Red Teardrops atklāj tumšus noslēpumus.

ASV dzīvojošais Juris Jurjevics grāmatu Red Flag uzrakstījis, atceroties dienestu Vjetnamā (1967-1968).

Iepazīstinot ukraiņus ar latviešu mutvārdu kultūras mantojumu, Jurijs Sadlovskis pārtulkojis latviešu tautasdziesmas, kas izdotas grāmatā Dainas. Latviešu tautasdziesmas.

(vg)

DZEJA

Baibas Bičoles pieciem dzejoļu krājumiem piepulcējies vēl viens – Citviet, un pati dzejniece piedalījās tā atklāšanā Rīgā.

Tumsas krīts ir dzejnieka, dramaturga un aktiera Jura Helda jaunākais dzejoļu krājums.

Valstssvētku priekšvakarā izdots divu dzejnieku – Sarmas Upeslejas un Māra Reinberga kopdarbs jeb mīlestības marginālijas Tik tuvu tev, dialogu veidā pastāstot Birutas Skujenieces un Jāņa Sudrabkalna traģiskās mīlestības stāstu.

Amanda Aizpuriete īpatnējā dienasgrāmatā – dzejas un prozas krājumā Šonakt biju zaļš putns dokumentējusi visu savu dzīvi, kur dzeju ik pa brīdim nomaina proza vai dzejproza un nu jau mūžībā aizgājušā fotogrāfa Jāņa Kreicberga tekstam ļoti atbilstoši izvēlēts fotomateriāls.

Reinis Runcis, dzejnieks „piespiedu kārtā”, kas pēc autoavārijas nu jau 9 gadus piekalts pie gultas, izdevis savu pirmo dzejoļu krājumu Healja, ko pats raksturo kā „miermīlīgu adrenalīnu”, kā iespēju gūt jaunu pieredzi, nekāpjot kalnos un nelietojot narkotikas.

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas Ventspilī 5 gadu jubilejas grāmatā Sirds ir jūras vārti ievietoti labāko latviešu dzejnieku darbi, kā arī dzeja angļu, vācu, franču, krievu, itāļu, islandiešu, zviedru un japāņu valodās un to latviskais tulkojums.

(vg)

PROZA

Kristīnes Želves pirmā stāstu krājuma Meitene, Kas Nogrieza Man Matus stāsti tapuši no 2003. līdz 2004. gadam, un tajos varam atgriezties 90. gados Latvijā, kad bijām pārdzīvojuši sociālismu, bet vēl nepratām sadzīvot ar mežonīgo kapitālismu.

Žurnālista un literāta Uģa Segliņa pirmā prozas grāmata Lieso laiku laimes formula kā dienasgrāmata atspoguļo autora redzēto vakar un šodien, īpaši parādot 21. gs. sākuma Latvijas „liesos laikus”.

Atzinību un dažādas balvas izpelnījušā romāna Stroika ar skatu uz Londonu autors – celtnieks no Rīgas Vilis Lācītis izdevis otro grāmatu Pamodināt Lāčplēsi, turpinot stāstīt par latviešu gaitām Anglijā.

Stāstu krājumā Starp divām durvīm Nora Ikstena sakopojusi labākos no 1993. līdz 2011. gadam rakstītos stāstus, ietverot arī dažus pirmpublicējumus.

Jaunā rakstniece Laura Dreiže savu trešo romānu Laimes monitorings sarakstījusi jauniešu vidū iecienītajā kiberpanka (cyberpunk) žanrā un attēlo vīziju par mūsu planētas nākotni digitālajā laikmetā, pārsteidzot ar bagāto un asprātīgo valodu.

12 latviešu rakstnieces – Ilze Jansone, Inga Žolude, Andra Neiburga, Kristīne Želve, Ieva Melgalve, Andra Manfelde, Dace Rukšāne, Nora Ikstena, Gundega Repše, Inga Ābele, Maira Asare un Laima Muktupāvela kopīgā iepriekš nepublicētu stāstu krājumā MĒS. XX gadsimts izgaismojušas Latvijas 20. gs. vēsturi.

(vg)

DAŽĀDA SATURA – Viktors Hausmanis ar Veronika Janelsiņa rakstos un darbos sniedz ieskatu rakstnieces un gleznotājas devumā rakstniecībā, kas lasītājiem Latvijā ir mazāk pazīstams.

Nila Muižnieka un Vitas Zelčes Karojošā piemiņa. 16. marts un 9. maijs vēsta par divām Latvijas sabiedrību šķeļošām piemiņas dienām, cenšoties veidot sapratni par to nozīmi cilvēku dzīvēs, politikā un sociālajā atmiņā.

Elita Pētersone grāmatā Ritums. Būvnieks un gleznotājs atklāj veiksmes stāstu par latvieti, kas ieceļojis bagātnieku zemē Amerikā, pieredzējis gan panākumus, gan grūtības, bet vienmēr nokritis uz kājām.

Lugā Āda Inga Gaile stāsta par Ādamu un Ievu mūsdienu Rīgā, naudas un slavas kārdinājumu džungļos.

Grāmata Uz sliekšņa atskaties ir pārskats par Latvijā vecākā aktīvi strādājošā kinodokumentālista Herca Franka, kurš šobrīd dzīvo Izraēlā, radošo mūžu, aprakstot viņa nozīmīgākās filmas un sniedzot kinokritiķu viedokļus, kas papildināti ar pilnīgāko režisora filmogrāfiju.

Ulda Neiburga un Vitas Zelčes sastādītā grāmata (Divas puses): Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās ļauj ielūkoties frontēs tapušās sešās latviešu karavīru dienasgrāmatās; trīs no viņiem karoja sarkanarmijā, trīs Latviešu leģionā.

Divas ceļotājas Elvita Ruka un Aija Bleja (Bley) izdevušas jau trešo grāmatu piedzīvojumu stāstu ciklā 15 jukušas avis par bijušajām padomju republikām, šoreiz - Tadžikistāna. Seifs ar putniņiem.

Uz Valda Rūmnieka 60 gadu jubileju iznākušas divas jaunas grāmatas – krāšņi ilustrēta bērnu grāmata Murjāņu Kurmītis un viņa draugi un piedzīvojumu stāsts pusaudžiem Atnācēji.

Dzejniece Inese Zandere kopā ar mākslinieci Ūnu Laukmani ar grāmatu Diegaburti dodas palīgā bērniem, lai viņiem vieglāk iepazīt burtu pasauli.

Arī Māra Zālīte, domājot par mazajiem lasītājiem, uzrakstījusi grāmatu Tango un Tūtiņa ciemos, kas aizraujošā veidā izvadā bērnus pa piekrastes ciemiem.

Grāmatā Lielais dzīves karnevāls sakopota neliela daļa no latviešu komiksa vecmeistara Jāņa Dreslera zīmējumiem ar trāpīgajām četrrindēm.

Latvijā pazīstamas blondīnes, viņu vidū Agnese Zeltiņa, Linda Mūrniece, Olga Rajecka un Karlīne Štāla, Blondīņu pavārgrāmatā ne tikai sniedz dažādas receptes, bet atklāj arī savas kulinārās viltības un pat interesantus faktus no savas dzīves. Ienākumi par grāmatu tiks ziedoti rehabilitācijas centram „Mēs esam līdzās”.

(vg)

TULKOJUMI

Decembra vidū Apgāda Zvaigzne ABC grāmatnīcas pagrabiņā sarīkojumā „Atrasts tulkojumā. Ņujorka-Toronto-Rīga: latviešu fantastikas ceļš” tika atvērti divi fantastikas žanra oriģināldarbi – Toronto dzimušās Baņutas Rubesas (pseid. BNR.1.) romāns Labie draugi un Ņujorkas latvieša, ASV rakstnieku konkursa „Writers of the Future” uzvarētāja Toma Kreicberga (pseid. Tom Crosshill) stāstu krājums Dubultnieki un citi stāsti; abus tulkojis Ingus Josts.

Lasot franču rakstnieka Kofmana (Jean-Paul Kauffmann) grāmatu Kurzeme... francūža acīm (Courlande) (tulk. Astra Skrābane) varam dzīvot līdzi jauna francūža mīlas stāstam un paskatīties uz sevi no malas, pasmejoties par savām ērmībām.

Ar pazīstamā amerikāņu rakstnieka Neiharta (John G. Neihardt) populāro un daudz tulkoto grāmatu Runā Melnais Briedis (Black Elk Speaks) Inetas Zalānes tulkojumā tagad arī latviešu lasītājs var tuvāk iepazīt Ziemeļamerikas indiāņu kultūru.

Silvijas Brices tulkojumā latviski iznācis amerikāņu rakstnieces Difenbauas (Vannessa Diffenbaugh) emocionālais romāns Ziedu valoda (The Language of Flowers), kas vēl pirms tā izdošanas bija sacēlis vētru izdevēju aprindās visā pasaulē un kas ir izdots jau 36 valstīs.

Pie latviešu lasītājiem nonākusi scenārista un rakstnieka Martina (George R.R. Martin), kas iekļauts 2011. gada Time žurnāla ietekmīgāko cilvēku sarakstā, romāna Troņu spēle (Game of Thrones) pirmā sāga Dziesma par ledu un uguni (A Song of Ice and Fire) (tulk. Allens Pempers, Sabīne Ozola un Ingus Josts).

Dāņu rakstnieka Olsena (Jussi Adler-Olsen) darbi strauji iekaro vietu gan Dānijas, gan citu pasaules valstu grāmatplauktā, un arī Latvijā izdots viņa psiholoģisko noziegumu trilleris Sieviete būrī (tulk. Dace Deniņa).

Godinot „Apple” dibinātāja Džobsa (Steve Jobs) izcilo personību, arī latviski tulkota grāmata I, Steve − ar virsrakstu Es, Stīvs Džobss − sakopojot spilgtākos izteicienus, ko viņš paudis vairāk nekā 30 gadu laikā.

Jānis Peters apgalvo, ka lietuviešu dzejnieka Marcinkeviča (Justinas Marcinkevičius) dzejas krājums Lidojošās priedes (tulk. Daina Avotiņa) atgādina par brāļu leišu kultūras svētīgo ietekmi uz mums.

(vg)

CILDINĀJUMI

Par izcilu veikumu Latvijas attīstībā Ministru kabineta balva (17.XI) LOM b-bas valdes pr-jam un vienam no pirmajiem mūsu rakstu krājuma ieripinātājiem prof. Dr. Valteram Nollendorfam.

ES Literatūras balva (2011.28.XI) Ingai Žoludei par Mierinājumu Ādama kokam (2010 – skat. JG266:71-72). Šis ir spožs stāstu krājums, kuru raksturo eksistenciālas, un tomēr reālisma cauraustas stīgas. Stāstiem piemīt kopīga vēsts un pēcgarša, kas sabalsojas ar šā brīža latvieša pasaules izjūtu: neparedzamību, saasinātu un sakāpinātu uztveri, vaicājumiem pēc jēgas – tā kritiķe Ieva Kolmane. Prozaiķe un doktorantūrā studējošā autore debitē ar romānu Siltā zeme (2008, skat. JG257:70-71).

Juris Zvirgzdiņš nominēts zviedru bērnu literatūras rakstnieces Astridas Lindgrēnas piemiņas balvai, bet Leons Briedis Rumānijā saņēmis balvu atdzejā par rumāņu dzejnieku popularizēšanu Latvijā.

PBLA 2011. gada laureātu balva piešķirta Čikāgas piecīšiem par pusgadsimta veiksmi ar humoru un sirsnību atspoguļot dziesmās latviešu tautas priekus, bēdas un ilgas tā laika notikumu plūsmā, PBLA KF Goda balva – māksliniekam Ērikam Dzenim un mūziķim Arvīdam Purvam, Krišjāņa Barona prēmija – Jurim Kronbergam (par dzejkrājumu Trimdas anatomija), bet Goda diplomi par publikācijām – Kārlim Zvejniekam, Jurim Sileniekam, Gundaram Ķeniņam Kingam, Nikolajam Bulmanim, Mārai Cellei.

Annai Auziņai par dzejkrājumu Es izskatījos laimīga Ojāra Vācieša prēmija.

TV3 koncertā Mūsu Zelta dziesma par uzvarētāju atzīta līvu dziesma Dzimtā valoda liepājnieku Andra Ērgļa un Aināra Virgas izpildījumā.

AEVJF balva literatūrā mūsu lasītājiem pazīstamajai Lidijai Dombrovskai-Larsenai, bet Atzinības balva – bij. JG redakcijas loceklim Nikolajam Bulmanim par galvenokārt JG publicētu rakstu kopojumu No vienas puses tā...(2011).

Par Rīgas atspoguļošanu literatūrā, mākslā, mūzikā, kino, arī par Čaka radošā mantojuma pētniecību Aleksandra Čaka balva (6.X) Valdim Rūmniekam un Andrejam Miglam par biogrāfisko romānu Čaks, Ivetai Mielavai un Antrai Mednei par dzejas/dziesmu izdevumu Aleksandrs Čaks: Domās par Tevi un Mārai Izvestnijai par bibliogrāfiju Aleksandrs Čaks.

Rīgas domes atzinības raksti un piemiņas monētas Ērikam Grigolijam par Čaka Mūžības skarto tulkojumu gruzīnu valodā, Pēram Nīlsenam par Čaka dzejas izlases tulkojumu dāņu valodā un Sergejam Moreino par Čaka dzejas izlasi krieviski Zerkala/Alakrez Aleksandrs Čaks v zerkale russkova perevoda.

Mūža balva skatuves mākslā LNT aktrisei Astrīdai Kairišai un bij. JT rež. Ādolfam Šapiro.

(vg) (re)

MŪZIKA

Gadsimta notikums LNO ir Dievu mijkrēslis (Götterdämmerung), kas noslēdz (pirmizrāde 19.XI) Vāgnera (Richard Wagner) monumentālās tetraloģijas Nībelungu gredzens (Der Ring des Niebelungen) iestudējumu – par godu komponista 200. jubilejai. LNO pūrā jau ir Reinas zelts (Das Rheingold), Valkīra (Die Walküre) un Zīgfrīds (Siegfried). Diriģents un muzikālais vadītājs – vācietis Meisters (Cornelius Meister), bet režisors – Viesturs Kairišs.

RLB (4.XI) Bruno Skultes (1905-1976) baletviencēliena Koklētājs un velns (1969) pirmizrāde Latvijā un Māra Lasmaņa četras Pasakas par koklētāju (40 mūziķu lielam kokļu ansamblim) pirmatskaņojums. Kopš 1944. g., kad Skulte dodas trimdā pirms otrreizējās PSRS okupācijas, viņa vārds līdz pat Atmodas gadiem Latvijā ir liegts.

Mariss Jansons atkal uzaicināts (pirmoreiz 2006.g.) diriģēt Vīnes filharmoniķu slaveno Jaungada koncertu (2012.1.I), kas ar Austrijas TV ORF starpniecību redzams/dzirdams vairāk nekā 70 TV un 300 radiostacijās 50 plus valstīs.

Starptautiskā folkfestivāla Bardu rudens (20.X) ceļojošie dziesminieki no Lietuvas, Skotijas, Bulgārijas, arī mūsu pašu folkmūziķes Raimonda Vazdika un Ilze Grunte, ģitāras pavadījumā, sekojot 12. gs. gallu, skotu, velsiešu u.c. tradīcijām, atskaņo pašu sacerētus, dažbrīd arī tautā pazīstamus balādiskus skaņdarbus.

Berga bazārā ¼ satori telpā (25.XI-16.XII) Guntara Prāņa lekciju sērija par agrīno Rietumeiropas mūziku – gregorisko korāļu izcelsmi, misticisma pārstāvi Bingenu (Hildegarde von Bingen) un viduslaiku mistēriju spēlēm, kas sagatavoja ceļu operai.

(re)

TELOTĀJMĀKSLA

Ar izstādi un neliela, bet ļoti kvalitatīva albuma klajā laišanu (7.IX) savu 70. gadskārtu atzīmē Uldis Zuters, pazīstams ar dūmakainajām krēslas vai pārejas no gaismas uz mijkrēsli stundu ainavām.

Jelgavā beidzas (10.IX) I Starptautiskais metāla skulptūru simpozijs Otrā elpa (tēma Gaismekļi; vada tēlnieks Kārlis Īle), kur šoreiz piedalās tikai Latvijas un Lietuvas mākslinieki. Diemžēl visas balvas saņēma kaimiņi.

Septembrī Rīgas galerijā Rundāles pilskunga, mākslas vēsturnieka un gleznotāja Imanta Lancmaņa 70 gadu jubilejas izstāde Ābola stāsts, kurā blakus agrākajiem darbiem eksponētas viņa fotogrāfijas par ābola likteni, kas simboliskā veidā ataino katra cilvēka dzīves gaitu.

Gadskārtējo Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības saietu Katskiļos vada (30.IX-2.X) jaunā ALMAs valdes priekšsēde Linda Treija. No Latvijas uzaicinātais „Mansarda” galvenais red. Jānis Oga iepazīstina klātesošos ar Nikolaja Bulmaņa No vienas puses tā..., Eleonoras Šturmas 50 gadus mākslai pa pēdām un Voldemāra Avena Avena dzejoļiem, bet Sarma Muižniece-Liepiņa – ar Lienas Kaugaras izdevumu Mūsu tautas tērps. Ieteikumi valkāšanai, ko ilustrējusi Linda Treija.

Rudens mēnešos lielākajās izstāžu zālēs un daudzās Latvijas galerijās tiek rīkotas LMA Tekstilmākslas katedras 50 gadu jubilejas izstādes, piem., Rīgas Sv. Pētera baznīcā skate Sešpadsmitā, „Arsenālā” – Zelta griezums u.c. Katedru nodibina (1961) leģendārais tekstilmākslinieks Rūdolfs Heimrāts.

Strasbūras Musée d’Art moderne et contemporain de Strasbourg atklāj (8.X) starptautisku izstādi Eiropas gari jeb okultā fascinācija, 1750–1950 (L’Europe des esprits, ou la fascination de l’occulte). Latviju pārstāv divas izcilā krievu gleznotāja, kultūrpētnieka un domātāja Nikolaja Rēriha (1874–1947) gleznas un 6 mūsu simbolista Rūdolfa Pērles (1875-1917) darbi.

alerijā „Daugava” savas jaunākās gleznas demonstrē savdabīgā māksliniece Biruta Delle.

Agijas Sūnas galerijā (11.-25.X) gleznu izstāde Margaritai Stīpniecei (1910-2010), kura savu lielāko mūža daļu pavadīja Austrālijā, bet pēdējos gados atgriezās un dzīvoja vectēva mājās Saldū.

Dienā, kad ar lielu izstādi savu 70. gadskārtu atzīmē (27.X) Uldis Roga, vaļā tiek vērta Māra Branča grāmata latviešu un angļu valodā Jelgavas gleznotājs Uldis Roga („Mansards”). Visu radošo mūžu viņš akvareļos un pasteļos atainojis Jelgavu un Zemgali, kļūdams populārs iedzīvotāju vidū. Blakus glezniecībai mākslinieks vada zīmēšanas studiju, kuras audzēkņi šodien ir pazīstami mākslinieki – scenogrāfi Mārtiņš Vilkārsis un Aigars Ozoliņš, keramiķe un stikla māksliniece Ivanda Spulle-Meiere, arhitekts Andis Sīlis, gleznotāja Ieva Vītola-Lindkvista, grafiķe Kate Seržāne, dizainere Ilona Drīliņa u.d.c. Viņa dēls Kaspars Roga ir pazīstamais bundzinieks grupā Prāta vētra, bet meita Indra Roga – LNT aktrise un režisore.

Bez Kārļa Padega 100. dzimšanas dienai veltītā Trauslā izaicinājuma LNMM, novembrī Rīgā vienlaicīgi skatāmas vēl divas izstādes – Padegs un pilsoniskā madāma un Veltījumi Kārlim Padegam. Iznāk arī mākslas vēsturnieka Dr. Jāņa Kalnača monogrāfija Rīgas dendijs un autsaiders Kārlis Padegs („Neputns”).

75. gadskārtu galerijā „Suņa taka” ar izstādi Vienkārša keramika. Māls, forma, krāsa svin jelgavniece Undīne Stepka, kura 34 g. nostrādā „Latvijas keramikā”, radīdama daudzu izstrādājumu paraugus.

Novembrī LMS uzņemti divi Austrālijā patvērumu atraduši mākslinieki – tēlnieks Māris Raudziņš un gleznotājs Pēteris Ciemītis.

Neatkarīgā ekspertu grupa nominējusi Purvīša balvai Gļebu Panteļejevu, Andri Eglīti, Reini Suhanovu un grupu Anna Varna (Aigars Bikše, Liene Mackus, Māris Bērziņš).

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa zālē atvērta (2.XII) kara beigu posmā Zviedrijā nonākušā Rūdolfa Kronberga (1911-1977) simtgades izstāde Akmens ziedi. Mākslinieks pazīstams ar saviem krāsu pigmentu eksperimentiem, ar kristālu struktūru gleznojumiem. Tajā pat dienā dēls Juris Kronbergs lasa vecākiem veltītu dzeju.

Rīgas Mākslas telpā atklāta (17.XII) vērienīga 128 mākslinieku izstāde Viņš nemeklē patiesību, viņš grib iespaidot? – mēģinājums Latvijā parādīt ne tikai mākslu un idejas, bet sociālās un ekonomiskās gultnes, kurās darbojas māksla – tā kuratore Inga Šteimane.

Decembrī Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma Mārītes Leimanes 60 gadu jubilejas izstāde Krāsu spēles audumos.

Tradicionāli Agijas Sūnas galerija kopā ar Swedbanku gada beigās rīko konkursu Gada glezna. Šī gada vērtētājas, gleznotājas Sandras Krastiņas skatījumā par labāko atzīta Edvarda Grūbes Crescendo.

(mb)

SENPARAŽU VEICINĀŠANA

Rīgā, Brīvdabas muzejā (6.XI), atzīmējot Mārtiņus – senču senās gadskārtas saimnieciskā gada noslēgumu un ziemas sākuma dienu – Vidzemes sētā tiek baudīti pīrādziņi un gaiļa zupa (lai izpelnītos Mārtiņa labvēlību, jākauj gailis, kas sekmē zirgu labklājību), Priedes kroga galā maizes krāsnī cepti medusrauši, ķirbju un kartupeļu ēdieni un rupjmaizes dzēriens, bet Kurzemes sētā pēc pamatīgas izdancošanās kopā ar Milzkalniekiem – karsta zālīšu tēja siltumam un veselībai.

Visā Latvijā izskan ieskaņu koncerti, gatavojoties Starptautiskajam folkloras festivālam BALTICA-2012, piem., Iecavā sabraukušie zemgalieši un vidzemnieki kavējas nostāstos/dziesmās par kulšanu, malšanu u.c. apkūlību godiem.

Ļubļanā (10.-13.XI) Slovēnijas Zinātņu akadēmijas Etnoloģijas institūta konference pulcē pētniekus no Īrijas līdz Udmurtijai, no Norvēģijas līdz Grieķijai. Latviju pārstāv JG lasītājiem pazīstamā LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne ar referātu „Dažu lokālo masku tradīciju atdzimšana Latvijā - maskotāju un pētnieku sadarbības rezultāts”, analizējot trīs masku gājienu tradīcijas (vecīši, kaitas un budēļi) (skat. Jura Šlesera apceri par Rancānes pētījumu Maskas un maskošanās Latvijā, 2009 – JG263:38-41).

Rīgā Bluķa vakarā (21.XII), kad sākas jaunais Saules gads un vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma, bluķis, vairāk kā duča Rīgas un apkārtnes folkloras kopu vadībā tiek vilkts no Rātslaukuma pa Vecrīgas ielām un laukumiem, noslēdzoties ar bluķu ugunskuriem un Ziemsvētku svinēšanu Rātslaukumā, Doma laukumā u.c.

Limbažu raj. Vidrižu folkloras kopai Delve (dib.2001), kas izceļas ar līvu novada arheoloģisko, pašu rokām darināto tērpu atdarinājumiem un vēsturiskiem mūzikas rīkiem (vargans, stabules, kokles, dūdas, ģiga, vijole, dažādi sitamie), koncertizrāde (6.I) Senie stāsti jeb dzirkstis tumsā. Senvārds delve nozīmē „lāča ķepa”, kurai piemīt gan rotaļīgums, gan spēks – tāpat kā „delviešiem”, kuri prot gan delverēties, gan saliedēt savu spēku gadskārtu ieražu rituālos.

(re)

SCRIPTA MANENT

Rūgti, toties spēcīgi vārdi raksturo Valmieras raj. Burtnieku pag. „Bušu” saimnieka, agronoma Andreja Lucāna (<andrejslucans@inbox.lv>) Atklāto vēstuli LR valdībai (2012.1.XII): No Latvijas valsts cēlājiem esam pārvērtušies par tās iztirgotājiem, savu tālo priekšteču necienīgiem pēctečiem, par niecībām. Latvijas interesēm svešiem ļaudīm esam aiztirgojuši ražošanas un tirdzniecības uzņēmumus, banku sistēmu*, Abreni un neskaitāmus tūkstošus hektāru lauksaimniecisko zemes resursu, radījuši motivāciju simtiem tūkstošiem darba spējīgo iedzīvotāju emigrēt, ar aplamu nacionālo politiku dezintegrējuši sabiedrību, izdaļājot Latvijas pilsonību un pieļaujot Latvijai un latviešiem nelojāliem ļaudīm lemt mūsu likteni. Var pat teikt: esam aiztirgojuši savu valsti. Nu esam nonākuši līdz pēdējam tautas un valsts likvidācijas cēlienam – latviešu valodas tiesību samazināšanai, kas jau pārskatāmā nākotnē var novest līdz mūsu tautas tecējuma izsīkšanai pasaules tautu okeānā, bet pirms tam vēl ieplūstot Krievijas jūrā. Kādēļ latviešiem tik grūti apzināties sevi par saimniekiem valstī, kur, pārfrāzejot Lucānu, latviešu valodai būtu jābūt vienīgai valsts valodai valsts pārvaldē, izglītībā, sabiedriskajā un tautsaimnieciskajā dzīvē, kur visiem LV bērniem jau no skolas pirmajiem gadiem būtu jāmācās Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu, kur būtu jādominē latviskai kultūrvidei un latviskām vērtībām?

* Asprāša Otto Ozola vārdiem izsakoties: govs tesmeņa trīs pupus brālīgi sadalījuši skandināvi, viens žēlīgi atstāts Krievijas finansistiem.

Iemeslu šādai mentalitātei cenšas rast ne mazāk viedais tīmekļa blogers mazputns, faktiski divu zinātņu doktora grādu īpašnieks un 400 publikāciju autors, Jānis Raimonds Mednis (Ir 9.XII). Kādēļ neesam 1990./1991.gadā „pa īstam” atmodušies un turpinām uzvesties, kā okupācijas laikā? – viņš jautā. Kādēļ 20 gadus pēc atjaunotās neatkarības joprojām skatāmies krieviem mutē – gan pašmāju „pilsoņiem”, kā arī tiem, kas uz austrumiem? Kādēļ ticam, ka Lomonosovs ir bijis izcils zinātnieks, nevis žūpa un meitu ģēģeris, kas tā arī nav uzrakstījis nevienu (!) zinātnisko darbu? Autors noraida domu par kalpu mentalitāti, par ko krievi ņirgājoties internetā, apgalvojot, ka latvieši vieni paši, bez krieviem nespēj pārvaldīt valsti, jo par latviešu spēju krietni saimniekot, lūk, liecinot laika posms no 1920. līdz 1940. gadam. Tātad kaut kas ir noticis okupācijas laikā. Kas? – Atbilde meklējama dzejnieka, Nobela prēmijas (1980) laureāta Česlava Miloša grāmatas Zniewolony umysł (Sagūstītais prāts, tulk. Uldis Bērziņš. Rīgā: Zvaigzne ABC, 1998; angļu val. The Captive Mind) nodaļā par Persijā radušos islamticīgo jēdzienu ketmans, kas apzīmē pakļautas tautas izdzīvošanas metodi nežēlīgas apspiešanas apstākļos, kad nav iespējama ne aktīva, ne pasīva pretestība apspiedējiem, (..) lai izdzīvotu ir jāklusē un nedrīkst izpaust savu pārliecību. Miloša uztverē ketmans bijis raksturīgs visai krievu okupētajai Austrumeiropai, bet it īpaši tas izpaudās okupētajās Baltijas valstīs. Tur tika izveidota dzīves sistēma, kas no parādes puses izskatījās absolūti uzticīga okupantiem – visi slavēja padomju varu un dižo krievu tautu. Tautas dziesmas, dejas, eposi, valoda tika saglabāti publiski. Tik cik vajadzēja,- lai pasaulei rādītu, ka baltieši jūtas laimīgi okupācijas varā. (..) Pārējais – nacionālā domāšana, atmiņas par savu neatkarīgo valsti, tās simboliem, varoņiem un valstsvīriem tika uzskatīts par bīstamu nacionālismu un nežēlīgi apkarots. Te ketmans palīdzēja, par šīm lietām nerunājām ar svešiem, bet tās pārgāja no paaudzes paaudzē un ierakstījās tautas atmiņās. Tā tas būtu turpinājies vēl tagad. Bet sabruka okupācijas vara PSRS, un mēs, pašiem negaidot, skaitījāmies brīvi... un apmulsām, (..) bijām pieraduši slēpt savas domas, skaļi paust savas vērtības un runāt to ko nedomājām. Tāpēc jau grūti pateikt, ja cilvēku nepazina personiski, kad tas bija patiess – kad stājās partijā vai kad kļuva par patriotu. Kā pateikt, kas bija J. Sudrabkalns – liels dzejnieks vai ārprātīgu, okupantus slavinošu peršu kalējs. Jā, ketmans. Tas tomēr ir ekstrēms tautas stāvoklis, un kā tāds neizbēgami atstāj iespaidu uz tautas psiholoģiju, (..) daudzi, ļoti daudzi vēl šodien dzīvo pēc ketmana principiem. (..) Nav gadījies lasīt nekādus pētījumus kā un vai ketmans ietekmējis latviešu psiholoģiju un cik ilgi tā sekas būs jūtamas. (..) Te laikam nav ko gaidīt zinātnieku spriedelējumus kas un kā. (..) Laikam vislabākais, ko varam darīt, ir atcerēties, ka vēl esam brīvi un ne tikai drīkstam, bet ir pienākums skaļi runāt patiesību. Visiem.

Arī politoloģijas doktore Vita Matīsa intervijā Laika redaktorei Ligitai Kovtunai (9.XI) pievēršas ketmanticīgajam jeb konjunktūras tipa cilvēkam, kurš jebkurā situācijā meklēs savu pašlabumu. Domāt par ilgtermiņa attīstību? Par vīzijām? Par institucionālo atmiņu, par iestādes vai organizācijas pamatnostādnēm? Saredzēt visu plašo laukumu, laikā un telpā? Tam nav jēgas, jēga ir tikai paša labai izdzīvošanai šeit un tagad. Šajās dienās pieminam Gunāra Astras dzimšanas dienu, un žēl, ka viņš nomira jau 1988. gadā. Arī Krievijas tautas reakcija Andreja Saharova nāves gadījumā 1989. gadā pierādīja, cik liela nozīme tolaik bija kaut vienam vienīgam patiesam cilvēkam. 90. gados bieži dzirdējām nožēlu par to, ka Krievijai trūkst morālas autoritātes, ka pietrūkst Saharova tipa morālētiskā kompasa. Viens cilvēks nevar mainīt iekārtu, bet viens cilvēks var būt kā etalons, lai pierādītu, ka – tā arī var, ka pastāv izvēle. Ka ne visiem ir jāpraktizē ketmanisms.

Kaut arī Milošs min visas trīs Baltijas tautas, vietā ir visdažādākajās toņkārtās bieži uzdotais jautājums, kādēļ ketmanisms daudz mazākā mērā, ja vispār, ietekmējis mūsu brāļu tautas, īpaši igauņus. Labs piemērs ir nesen bez acs mirkšķināšanas paustā valoda par Igaunijas okupāciju un krievu valodu kā otro valsts valodu prezidenta Tomasa Hendriksa Ilvesa atbildē Šveices laikraksta Der Bund ar Krieviju pārņemtajam žurnālistam: Teiksim, mēs [igauņi] okupējam jūsu valsti, bet pēc 50 gadiem sakām, ka jums igauņu valodai ir jāpiešķir valsts valodas statuss. Okupācijas vara sagrābj valsti, uz Sibīriju deportē simtiem tūkstošu tās iedzīvotāju un šurp atsūta savus ļaudis. Un tagad, kad mēs galu galā esam ieguvuši neatkarību, vai patiesi okupantu varas valodai jākļūst par otro valsts valodu? Neuzdodiet man smieklīgus jautājumus! Mana atbilde: krievu izcelsmes cilvēkiem būtu drīzāk jārūpējas par Igaunijas pilsonības iegūšanu. Ilvess vēl piebilst, ka okupācijas 50 gados krievi Igaunijā sevi uzskatīja par priviliģētiem kungiem – tagad, kad viņiem vairs nav privilēģiju, daudzi no viņiem to uzskata par zaudējumu. (Krievu minoritātes skaits Igaunijā ir apm. 25%.) (Ir 2011.12.XII).

(re)

DUBULTPILSONĪBAS jomā runas turpinās, kaut arī līdz šim nekas taustāms nav vedies. LV prezidents Andris Bērziņš LTV raidījumā 100. panta preses klubs gan aicina nekavējoši izskatīt jautājumu par dubultpilsonību un pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, lai paturētu iespēju viņiem atgriezties (apollo.lv 2011.12.XII). Dienu vēlāk arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš norāda uz Pilsonības likuma grozījumu nozīmību nācijas saliedētībā un uzsver LV pienākumu rūpēties un nezaudēt saikni ar latviešiem visā pasaulē. Bij. Kultūras ministres, tagad ministru prezidenta padomnieces Sarmītes Ēlertes ieskatā grozījumi varētu tikt pieņemti pēc lieldienlaika – ar piebildi, kas saskan ar vismaz dekādi pausto JG viedokli, proti, tā ir mazohistiska valsts politika, kas atļauj zaudēt savus pilsoņus (Latvijas Radio 13.XII).

Attiecībā uz saspīlējumu starp LV un pēckara trimdu publicists Otto Ozols vērš pirkstu pret „oligarhu partiju” pārstāvjiem, kuri mēģināja noteikt dažādu amatu aizliegumus personām ar dubulto pilsonību. Tas bija atklāts uzbrukums tiem aktīvajiem trimdas pārstāvjiem, kuri varēja apdraudēt viņu ierasto “lietu kārtību” (tvnet 2011.2.IX). Un, kā zināms, tiem, kas bija pieņēmuši mītnes zemes pilsonību, LR iestādes, pakļaujoties valdošo politiķu politiskajiem apsvērumiem, naski sāka tiesas darbus, lai atņemtu viņu LR pilsonību, t.i., nogrieztu jebkādas saites ar LV.

(re)

DIASPORA

Prof. Mihails Hazans pēc iedziļināšanās ārvalstu reģistros vēsta TV3 raidījumā Nekā Personīga (4.XII), ka LV iestādes dzīvo gluži kā greizo spoguļu karaļvalstībā, jo faktiski LV pametuši nevis 33 000, bet vismaz 200 000 iedzīvotāju (diena.lv 5.XII), turklāt DnB Nord aptaujā 46% prognozē, ka 2012. g. arvien biežāk cilvēki aizbrauks no LV (Ir 22.XII).

Rīgas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicina valdību un sabiedrību pacelt ekonomisko migrantu jautājumu no otrā plāna visaugstākajā prioritātē: Esmu pārliecināts, ka tendenci var mainīt un samazināt prombraucēju skaitu. Mums ir jāiekustina sabiedrības spēki pozitīvā virzienā un jāatraisa solidaritātes enerģija. Tur ir tās raktuves, kurās jārok! (apollo.lv 22.XII).

Saeimas pr-ja Solvita Āboltiņa, tiekoties ar Beļģijas, Īrijas, Vācijas, Francijas un Zviedrijas latviešu pārstāvjiem, mudina (2011.9.XII) Eiropas Latviešu apvienību (ELA) ciešāk sadarboties ar Saeimu izglītības, vēstniecību darba, sociālās jomas u.c. aktuālos jautājumos, lai saglabātu ārzemēs dzīvojošiem gan emocionālo, gan ekonomisko saikni ar LV. Aldis Austers tajā pat laikā norāda uz zemo pilsonisko aktivitāti ārzemēs – vēlēšanās piedaloties tikai apm.10% – un mudina pārskatāmā nākotnē ieviest elektroniskās balsošanas sistēmu.

LR ĀM īpašo uzdevumu vēstnieka darbam ar diasporas latviešiem, trimdā dzimušā Rolanda Lappuķes prioritāte ir saglabāt latviešu kultūras kapitālu un panākt, lai viņi nepazustu no latviešu apvāršņa (LA.lv. 28.XII).

Visiem tiem, kuru ieskatā turpat 200 000 latviešu, nevēlēdamies vēlreiz piedzīvot Baigo gadu (1940-1941), „emigrēja” (nevis bēga) uz Zviedriju vai Rietumvāciju 1944.g. otrā pusē, jāiesaka Nacionālajā arhīvā, Rīgā, atklātā (20.XII) izstāde Latvieša stāja svešumā – stāsts par II Pasaules kara bēgļiem un bēgļu nometnēm Vācijā.

Par PBLA pr-di ievēlēts Jānis Kukainis, bet par vietnieci ES tiesību speciāliste, ELAs pr-de, juriste Dace Lutere-Timmele.

Zviedrijas Latviešu palīdzības komiteja (LPK, dib.1943) ir pārdēvēta (22.X) par Zviedrijas Latviešu apvienību.

(re)

ĒRMĪGAS BŪŠANAS

Postsovjetu SC frakcijas Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, parakstoties par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, rupji lauž deputāta zvērestu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, par ko Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisija nolemj (7.XII) viņam izteikt (Saeimas sēdē izziņotu un Latvijas Vēstnesī ievietotu) rakstveida brīdinājumu. Tas arī viss! Tā teikt, ļengana pirksta pakratīšana. Var droši pieņemt, ka daudzi atbalstītu Lucāna 1. decembra prasību (skat. 61. lpp.) attiecībā uz valstiskuma pamatu grāvējiem: 11. Saeimas deputātiem un valdībai (..) jāpieņem likums, kas dotu iespēju anulēt pilsonību vai vismaz uz kādiem 10 gadiem liegt iespējas izvirzīt savas kandidatūras Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, (..) anulēt deputāta mandātu N. Kabanovam un no amatiem atbrīvot N. Ušakovu un pašvaldību vadītājus, kas aģitēja un parakstījās par šo prasību, bet nacionālā naida kurinātāju V. Lindermanu, kopā ar lielkrievu impēriskajiem šovinistiem J. Osipovu un provokācijas ideologu doktoru, profesoru A. Gapoņenko, izraidīt no valsts uz visiem laikiem. Saeima jāapsveic par „drosmīgo soli” atsaukt Kabanovu no pastāvīgā pārstāvja aizstājēja amata NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā (ko tagad vada Ojārs Kalniņš).

Žurnāla Ir blogers Alehins (19.XII), atsaucoties uz <kompromat.lv>, citē vārdkopu no tolaik 9. Saeimas deputāta Ušakova e-vēstules Krievijas vēstniecībai: Krievvalodīgai jaunatnei mūsdienu Latvijā ir īpaši svarīgi stiprināt saites ar savu Tēvzemi Krieviju.

Ziņojām (JG266:59) par Lucāna pausto sašutumu sakarā ar lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu novirzīšanu no izejprodukcijas ražotāju kooperācijas ceļa uz spekulatīvā un alkatīgā privātā biznesa ceļa, vēršot pirkstu pret biznesa haizivju konkrēto tiekšanos pēc s/s „Valmieras piens” un „Rīgas piena kombināts”. Nepaiet ne 7 mēneši, kad „Valmieras piens” – otrs LV lielākais piena pārstrādes uzņēmums – jau atrodas Krievijas uzņēmēja Jevgeņija Varova rokās (Ir 2.XI).

Kad Urbanovičs (SC) Saeimas debatēs (15.XII) nodēvē Nacionālās apvienības pārstāvi Ināru Mūrnieci par dullu zosi, NA delegāti par īsti džentlmenisku rīcību, par mūsdienu bruņnieciskumu un īpaši smalkjūtīgu attieksmi pret sievietēm uzdāvina (22.XII) SC pārstāvim karikatūrista Agra Liepiņa gleznu Gudrais Zosis – Krievijas ģērboņa ērgļa un zostēviņa krustojumu ar šņabja Moskovskaya pudeli un desas luņķi nagos.

(re)

LATVIJA– AR SKATU VIŅDIENĀS

Rīgas Brāļu kapos iesvētītas (10.XI) kapu plāksnes 20 virsniekiem, nobendētiem čekas apcietinājumā vai nonāvētiem II Pasaules kara laikā PSRS.

Ne vairs zibens, bet karš / sagrāva Lestenes baznīcas torni – / sniegs sniga ķēniņa Dāvida koklē, / eņģeļu taurēs, eņģeļu stabulēs, / tukšajā smilšu pulkstenī. / Zilo, balto un zeltīto trijskani / Deldēja sniegs un kūstot atstāja / Asins traipus uz sārtā akmens klona – Anna Žīgure citē (LA.lv 30.XI) Astrīdi Ivasku, kuras tēvu, ģen. Mārtiņu Hartmani, NKVD apcietina viņa mājās Lestenē un aizved (1941) uz Maskavu nošaušanai. Un attiecībā uz Lestenes baznīcu – mākslinieciski viengabalaināko Kurzemes baroka sakrālo celtni – tā pieredzējusi tikpat lielus pazemojumus kā visa mūsu valsts un tās pilsoņi – tā tikusi apzagta, demolēta, dedzināta, lietota kā kolhoza graudu kalte, bet kara pēdējā ziemā apšaudes laikā sagrautajā tornī ierīkots ūdens rezervuārs.

UNESCO svinamo dienu kalendārā iekļauti rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa (1863-1908), komponista Jāzepa Vītola (1863-1948) un ķīmiķa Paula Valdena (1863-1957) vārdi sakarā ar nākošgad gaidāmo 150-gadi

Jāņa Akuratera muzejā notiek literāri muzikāls sarīkojums, atceroties dzejnieka, prozas rakstnieka un literatūrzinātnieka, mēnešrakstu Domas, Jaunais Cīrulītis, sociāldemokrātu Brīvība (Stokholmā) redaktora, daudzu monogrāfiju (par Veco Stenderu, Neredzīgo Indriķi, Garlību Merķeli, Jāni Asaru, Ādolfu Alunānu u.c.), svešumā sarakstītās Rainis vientulības kalnā autora, Raiņa Rakstu (16 sējumos,1952-1965) redaktora, trimdā (nevis emigrācijā, kā apgalvots dažviet rokasgrāmatās) Zviedrijā mirušā Kārļa Dziļlejas (1891-1963) 120. gadskārtu. Viņa vairākkārt pārpublicētā Poētika (1920) tiek lietota joprojām. Viena no Kārļa Dziļlejas Fonda (dib.1995) gadskārtējo konkursu literatūrzinātnes studentiem balvas laureāte ir Una Alksne (skat. 30. lpp.).

Smiļģa Teātra muzejā atklāta (28.XII) izstāde trimdā (Kalifornijā) mirušajam vairāku teātru scenogrāfam, režisoram, teātra teorētiķim, skatuves pedagogam, rakstniekam Jānim Muncim (1886-1955).

Andrejs Zeltkalns laikrakstā Latvija Amerikā (17.XII) citē zīmīgas rindkopas no KGB pretizlūkošanas ģenerālleitnanta Pavela Sudoplatova memuāriem Special Tasks (1994): 1939. gada oktobrī es piedalījos sanāksmē, kas notika Molotova birojā [par] stratēģiskajām interesēm Baltijas valstīs. Mūsu karaspēka daļas jau bija novietotas šo valstu robežās ar iepriekš noslēgto aizsardzības paktu. Molotovs deklarēja: Mūsu nolīgums ar Vāciju nosaka, ka Baltijas apgabals tiek uzskatīts kā vissvarīgākā josla padomju ģeopolitiskām interesēm. Neskatoties uz to, ka vācu valdība principā tam piekrīt, viņi nepieņemtu sociālas pamatizmaiņas, kas pārvērstu Baltijas valstis par padomju republikām (98) (..) Pēc padomju ultimāta iesniegšanas Latvijas valsts prezidentu Ulmani piespieda atteikties; mūsu armija okupēja Latviju un Ulmani arestēja (101).

Saeimas deputāte Vineta Poriņa (NA) lūdz (2011.20.XII) neatbalstīt Rīgas attīstības komitejas (vad. Sergejs Zaļetājevs, SC) lēmumu atjaunot un novietot Jēkaba laukumā 1817. g. celto cara Aleksandra I Uzvaras kolonnu (par godu 1812. g. uzvarai pār Napoleonu). Viļa Vītola komentārs: Izplēnēja piemineklis Konstantīnam Čakstem. Gunāram Astram pieminekļa nav. Tāpat nav komunistiskā terora upuru memoriāla otrās kārtas Torņkalnā (LA.lv. 10.XI).

(re)

LATVIJA – AR SKATU MŪSDIENĀS

Degpunktā ir debates par tautas nobalsošanu (referendumu) sakarā ar Vladimira Lindermana u.c. vadībā savāktajiem 187 378 parakstiem par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kamēr LR prezidents Andris Bērziņš, atsaucoties uz Satversmi, redz latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un nesaskata jēgu piedalīties referendumā (jo tas paredz jautājumu par citas valodas atzīšanu par valsts valodu. (..) Ja nav valodas, nav Latvijas), prezidenta paspārnē darbojošās Konstitucionālo tiesību komisijas pārstāve un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese, prof. Ineta Ziemele uzskata ka piedalīšanās ir latviešu kā valsts nācijas un Latvijas pilsoņu kopuma pienākums valsts pamatu apliecināšanā, un latviešu valoda ir viens no valsts pamatelementiem (Latvijas Radio 22.XII; LA.lv 29.XII).

Literāte, dievturu aktīviste Maruta Voitkus-Lūkina Vecgada vakara vēstulē JG pauž vairākuma pēckara trimdinieku vēlmi – lai latviešu tauta kļūtu pašapzinīgāka, pašlepnāka, noteiktāka un izdarīgāka savās latvieša tiesībās dzīvot latviskā Latvijā, piestrādāt pie tā ik dienas un attiecībā tieši uz 2012. g. – lai mēs visi kā viens iemestu urnā savu balsi PAR mūsu valsts pamatnostādnēm, lai mēs nobalsotu PAR VIENU VIENĪGU, LATVIEŠU, VALSTS VALODU.

LR Drošības policijai (DP) ir aizdomas, ka „krievvalodīgo” b-bas Dzimtā valoda agresīvo parakstu vākšanu finansējusi Krievija, jo tās vadītājiem – „nacionālboļševikam” Lindermanam un Jevgeņijam Osipovam naudas neesot (kasjauns.lv 22.XI).

Jau parakstu vākšanas laikā KF pilsonim Aļeksejam Pliasunovam piederošais TV kanāls PBK (Pervyj Baltijskij Kanal) izvērš masīvu kampaņu Podpišis za russkij - hvatjit progibatsja! (Paraksties par krievu – pietiek zemoties!), aicinot mainīt Satversmes 4. pantu uz: Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda.

LR valdībai adresētā memorandā Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) cita vidū pieprasa LV politiķu atteikšanos pilnībā no krievu valodas lietošanas LV medijos un publiskajā telpā, ierobežot krievisko mediju pretlatvisko darbību, noskaidrot Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas bezdarbības iemeslus pašreizējā valsts apdraudējuma apstākļos, steidzami izstrādāt LV Nacionālo stratēģiju, noskaidrot, kāpēc nacionālā naida kurinātājs Lindermans ielaists no KF atpakaļ LV.

Saeimas Ārlietu komisijas vad. Romualds Ražuks aicina ES dalībvalstis līdzsvarot Maskavas centienus atjaunot PSRS (Diena 19.XII).

LR premjera Valda Dombrovska (V) padomnieki kultūras, politikas, sabiedrības integrācijas, nacionālās identitātes un ES jautājumos ir bij. kultūras ministri Ints Dālderis un Sarmīte Ēlerte, kā arī EP deputātes Sandras Kalnietes biroja vadītājs Pēteris Viņķelis, bet ārlietu padomniece – bij. LR vēstniece ANO, Austrālijā bēgļu ģimenē dzimusī Solveiga Silkalna.

Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu noslēdzot (2011.15.XII), Latviešu valodas aģentūra un Līvõ Kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs) svin atvēršanu Jelzi sõnā. Ābēd ja īrgandõks lugdõbrōntõz (Dzīvais vārds. Ābece un sākuma lasāmgrāmata, sastād. dzejnieks, redaktors un pirmais Lībiešu savienības vadītājs Kārlis Stalte,1870-1947) un skolotājiem paredzētajai Lībieši 44 atbildēs.

(re)

LATVIJAI VISAPKĀRT

IGAUNIJAS valdība noraida Tallinas un Narvas pašvaldību lūgumu neattiecināt uz 15 krievu vidusskolām prasību par daļēju pāreju uz igauņu mācību valodu no nāk. akadēmiskā gada (LA.lv 23.XII).

Prezidents Ilvess un LR vēstnieks Kārlis Eihenbaums Tori baznīcā par godu Latvijas brīvības cīnītājiem atklāj piemiņas plāksni: Igaunija pateicas un atceras 1918.-1920.g. Brīvības kara varoņus.

LIETUVAS jaunizveidotās Brīvības prēmijas pirmais laureāts ir Krievijas disidentu un cilvēktiesību aktīvists Sergejs Kovaļovs.

KAZAHSTĀNAS Mangistau apg. decembrī notikušajās naftas pārstrādes protestējošo strādnieku sadursmēs ar policiju bojā gājuši vismaz 16 cilvēki, ievainoti ap 100 (The Economist 31.XII).

KF par karsto kartupeli izvēršas Valsts domes (Dumas) vēlēšanas (4.XII), uz kurām attiecināms Staļina teiciens: nav svarīgi, kas balso, bet gan – kas skaita balsis. Pēcvēlēšanu protesta kustība valsts lielākajās pilsētās, un ne tikai, liecina, atsaucoties uz Saeimas deputāta Ata Lejiņa formulējumu, ka Medvedeva un Putina rokāde [bija] pārāk ciniska, pat aizvainojoša. Viņi uzskatīja krievu tautu par muļķiem, šodien tas vairs neiet cauri (diena.lv 2.I).

ES žurnālā European Voice britu žurnālists Lukass (Edward Lucas) par KF ĀM mājaslapā publicēto (17.XI) dokumentu PSRS ārpolitiskā darbība Lielā Tēvijas kara priekšvakarā, kur attaisnots PSRS iebrukums Baltijas valstīs: Tas ir ne tikai pretīgi KF kaimiņvalstīm, kuru drošība ir starptautisko organizāciju rokās. Tā ir arī traģēdija Krievijai, valstij, kas visvairāk cieta no boļševikiem (gulags.lv 8.XII).

Citā līmenī līdzīgas domas videointervijā rus.tvnet.lv (2.XII) pauž cilvēktiesību aktīvisti Valerija Novodvorskaja un Konstantīns Borovojs, aicinot krievus kolektīvi atvainoties bijušās PSRS republiku pamattautām par Maskavas nodarījumiem. Un par izraisīto starpetnisko konfrontāciju Latvijā – tā neesot nekas cits kā vēlēšanās atjaunot impēriju, izpatikšana KF specdienestiem, arī naids pret nolādētajiem latviešu separātistiem.

(re)

CITUR ĢEOPOLITISKAJĀ TELPĀ

IRĀKU atstājošās (18.XII) pēdējās ASV vienības pieliek punktu 9 gadus ilgajam karam, kas iesākas (2003) ar valsts apzinātiem meliem (par it kā tur atrodošamies masu iznīcināšanas ieročiem) un arī beidzas ar formāliem valstiskiem meliem – pašreizējā ASV prezidenta pateicību kara dalībniekiem par diženo veikumu (extraordinary achievement). Jau pirms tam „Pretestības pilsētā Faludžā” (Falluja), Rietumirākā, u.c. centros (15.XII) notiek spontānas demonstrācijas, atceroties daudzos civiliedzīvotāju/pretestības kustības upurus un dedzinot ASV karogus. Nebūs vairs jāskatās uz amerikāņu karavīriem, kuri mums atnesa tikai nāvi un iznīcību – priecājas 30-gadīgais taksometra šoferis Ahmeds Jassims (AFP/Reuters 15.XII).

AFGANISTĀNĀ, eksplodējot Talebana kaujinieku novietotai mīnai, bojā iet pieci poļu karavīri (AFP/LETA 21.XII), un BBC savukārt vēstī par diviem (2011.29.XII), be nedēļas trīs vēlāk (2012.20.I) par vēl četriem franču karavīriem, kurus nošāvuši NATO paspārnē izveidoto afgāņu bruņoto spēku piederīgie.

ĒĢIPTĒ pēc Mubaraka gāšanas Arābu revolūcijas 2. posmā asiņainas sadursmes turpinās starp pilsoņiem un valdošajiem militāristiem.

ASV – Latvijas Bankas ekonomista Gundara Dāvidsona pareizai norādei, ka ASV parāds ir lielāks nekā eirozonai un tekošā konta un budžeta deficīts esot milzīgs (Ir 2012.3.I), seko visai dīvains vārdu virknējums, proti, ar Ameriku viss būs kārtībā, jo tur, „mežonīgā kapitālisma” citadelē, (..) lai cik tas paradoksāli neliktos, (..) cilvēks IR „pirmajā vietā”(G.D. izcēlums). Paši amerikāņi, izņemot galēji labā spārna propagandistus, šāda viedokļa paudēju nosauktu par sleepwalker, t.i., ar somnabulismu sasirgušu būtni. Par to, ka cilvēks ASV, īpaši „mazais cilvēks”, NAV un, faktiski, nekad nav bijis „pirmajā vietā”, sarakstīts simtiem gudru grāmatu (sākumam var ieteikt vēstures profesora Zinna: Howard Zinn. A People’s History of the United States: 1492-Present). Pēdējo apm. trīs dekāžu laikā ASV pieaugoši ir kļuvušas par masu nabadzības sabiedrību no vienas puses, bet no otras – par nelielas bagātnieku saujiņas tādu pārticību, kāda pat Ēģiptes faraoniem vai Luisa XIV aristokrātiem sapņos nerādījās. Piem., par aizvadīto gadu statistika vēstī, ka 50 milj. amerikāņu (no 311 milj.) dzīvo zem oficiālā nabadzības līmeņa, bet 100 miljoniem, kas atrodas uz pašas robežas, kuru katru brīdi draud ieslīgšana trūkumcietēju masās. Bezdarbnieku vai gadījuma darbu strādnieku skaits ir ap 25 milj., par veselības apdrošināšanu samaksāt nespēj 50 milj., katrs 7. iedzīvotājs (ieskaitot katru 4. bērnu) saņem bieži grūti iegūstamos pārtikas kuponus (food stamps) un 1,6 milj. bērnu 2011.g. bijuši bezpajumtnieki. Tajā pat laikā amerikāņu kapitālisms nodrošina korporatokrātiem un parazitejošai finansistu aristokrātijai astronomiskus profītus.

Grieķu, spāņu, itāļu u.c. demonstrantu inspirētie Occupy Wall Street protesti pret cinisko dižkapitālistu un viņu nopirkto valdības vīru korupciju ne tikai izplatījušies no krasta līdz krastam, bet pārsviedušies atpakaļ uz ES un arī dažām Āzijas valstīm, piem., vienā dienā (21.X) protesta demonstrācijas notiek 950 pilsētās, vismaz 82 valstīs. Internetā pa visu pasauli izplatās attēli, kur redzami militarizēti kārtības sargi, kuri pret demonstrantiem, kā pret ļaundabīgiem kukaiņiem, sākuši lietot pulverizātorus ar ekstrahētu piparu šķidrumu, piem., appūšot ar to Kalifornijas U. Deivisā (U. of California, Davis) (18.XI) uz ietves miermīlīgi sēdošus studentus – protestētājus pret pārāk augstām, normālam cilvēkam nesamaksājamām studiju maksām, un pat iepūšot sejā kādai Sietlas 84 g.v. sieviņai.

Pilnā sparā turpinās republikāņu prezidenta kandidāta priekšvēlēšanu politiskā klaunāde, kas vairāk atgādina troļļu parādi.

(re)

STATISTIKA

Pēc portāla HuffPost (2.XI) aptaujā par vislabāko dzīvi sievietēm 135 valstu uzskaitē Latvija ierindojas 19. vietā (aiz Kanādas un pirms Kubas).

Demokrātijas indeksā, ko apkopo žurnāla The Economist analītiķi par 165 valstīm un divām teritorijām, LV ierindota 48. vietā – aiz Igaunijas (34) un Lietuvas (41). Par pilnvērtīgām demokrātijām atzītas pirmās 25 valstis – ar Norvēģiju, Islandi, Dāniju, Zviedriju un Jaunzēlandi pašā augšgalā.

Palestīnas Informācijas centrs (PIC, Ramallah) vēstī (29.XII) par pērngad Izraēlas okupācijas spēku nogalinātiem 180 un apcietinātiem 3 300 palestīniešiem, arī par nelegālu 26 837 dzīvojamo vienību būvi uz palestīniešu zemes, ieskaitot 1 774 Austrumjeruzālemē, pie kam iznīcināti 18 764 koki un buldozēti 495 palestīniešu mājokļi. Būvniecības darbi, pret ko protestus iesniegusi Lielbritānija, Francija, Vācija un Portugāle, īpaši pastiprinājušies pēc Palestīnas kļūšanas par pilntiesīgu UNESCO biedri.

Pēc Reporters Sans Frontiéres informācijas 2011. gadā nogalināti 66, bet arestēti vairāk nekā 1 000 žurnālistu, visvairāk Sīrijā un Arābu pavasara laikā – Ēģiptes galvaspilsētā Kairo un Lībijas pilsētā Misrātā.

(re)

Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Māris Brancis (mb), Rolfs Ekmanis (re)