J A U N I Z D E V U M I

 

·         Nozīmīgāko balvu latviešu literatūrā – Literatūras gada balvu labākā oriģinālliteratūras darba nominācijā šogad saņēmusi Liāna Langa par grāmatu Vilkogas, apsteidzot Jāņa Rokpeļņa Nosaukumu, Ingas Ābeles Kamenes, Annas Auziņas Es izskatījos laimīga un Andras Manfeldes Zemnīcas bērnus. Spilgtāko debiju balvu ieguva Osvalda Zebra Brīvība tīklos, aiz sevis atstājot Viļa Lācīša romānu Stroika ar skatu uz Londonu un Arta Osupa Biedrs Sniegs. Latvijas Literatūras mūža balvu saņēmis Knuts Skujenieks.

(vg)

 

LATVIEŠU RAKSTNIEKI CITVALODĀS

·         Māras Zālītes dzejas izlasē divās valodās – latviešu un franču – Viss reizē zied / Et soudain tout fleurit ir sakopoti vairāku gadu laikā periodikā un dzejas antoloģijās izkaisīti tulkojumi, ko veikušas Roze-Marija Fransuā un Astra Skrābane katra atsevišķi un abas kopā.

·         Liānas Langas septiņu dzejoļu cikls Bezpiederīgie Kristapa Graša atdzejojumā publicēts jaunākajā austriešu literatūras un mākslas žurnālā Freibord. Līdztekus dzejai angliski publicēta arī literatūrzinātnieka Viestura Vecgrāvja eseja par Liānas Langas daiļradi Ināras Cedriņas tulkojumā.

·         Arizonas Valsts univeristātes izdotajā vizuālās mākslas un literatūras žurnālā Hayden’s Ferry Review Cedriņas tulkojumā iekļauts Jāņa Einfelda romāna Meļu dzīres fragments Piektā dzīru nakts.

·         Čechijā iznākošā literatūras un kultūras žurnāla Souvislosti š.g. 1. numurā atsevišķa sadaļa veltīta latviešu kultūrai un literatūrai – Pāvela Štolla un Mihala Škrabala intervija par aktualitātēm latviešu kultūrā ar filozofu, sociologu un psihologu Igoru Šuvajevu, Škrabala tulkojumā Jura Zvirgzdiņa stāsts Agņa dienasgrāmata un Ingas Žoludes stāsts Krītiņu princese, bet Lenkas Matuškovas tulkojumā Laimas Muktupāvelas romāna Šampinjonu derība fragments.

·         Interesantu pētījumu veicis Aleksandrs Zapoļs, sakopojot un izdodot krājumā Latviešu dzejnieku krievu valodā rakstīti dzejoļi – no dažādiem laikiem. Krājums sākas ar Ernsta Glika dzeju, tajā ievietoti kopumā 43 autoru darbi, Aleksandru Čaku, Jāni Rokpelni un Ingu Ābeli ieskaitot.

·         Gruzīnu valodā izdots Noras Ikstenas romāns Dzīves svinēšana, ko tulkojusi Mzia Koberidze, savukārt Kalevs Kalkuns igauņu valodā pārtulkojis Ikstenas romānu Jaunavas mācība.

(vg)

 

DZEJA

·         Sveicot Ņujorkā dzīvojošo Elzu Ķezberi 100 gadu jubilejā, tieši viņas dzimšanas dienā 5. maijā Rīgā iznāca viņas dzejoļu krājums Gliemežvāks dzied, ko sastādījis literatūras pētnieks Andrejs Grāpis (skat. JG265:26-33). Dzejniece beidz savas gaitas divus mēnešus vēlāk.

·         Uz Imanta Ziedoņa dzimšanas dienu atkārtoti izdots viņa un Kurta Fridrihsona kopdarbs Pasāžas – Fridrihsona ar zīmuli zīmētajiem ziediem pievienotas Ziedoņa domas vertikālā tekstā. Savukārt izlasē Gaismas parāds sakārtoti Imanta Ziedoņa mīlestības dzejoļi.

·         Dzejgrāmatas Avena dzejoļi nosaukums jau vien rāda, ka tajā sakopoti Ņujorkā dzīvojošā latviešu mākslinieka, arhitekta un dzejnieka Voldemāra Avena darbi, daži no kuriem jau lasīti iepriekš izdotos krājumos, bet 30 ir vēl nepublicēti dzejoļi. Bez tam krājumā ievietotas arī laikabiedru recenzijas un apceres.

·         Vēl vienai jubilārei – Amandai Aizpurietei – iznācis jaunākais dzejas un prozas krājums ledusskapja šūpuļdziesma.

·         Valdis Rūja, atzīmējot savu 65. gadskārtu, kopš Rūjienā sācis literārās un skatuviskās gaitas, sakārtojis dzeju krājumu Rūjienas mozaīka, kas ir veltījums Ziemeļvidzemei ar siltu sirdi pieminot tieši Rūjienu.

·         Andra Akmentiņa krājumā Zemeņu blūzs atrodami gan dzejoļi no iepriekšējiem izdevumiem, kas publicēti jau pirms 10 gadiem, gan arī iepriekš nepublicētie.

·         Skolotāja un literatūras kritiķe Iveta Ratinīka krājumā Rūgts sakopojusi dzejoļus, kas izdzīvo viņas emocijas no līksma tosta līdz vilšanās mielēm, kā saka grāmatas redaktors Kārlis Vērdiņš.

·         Viena no mūslaiku ražīgākajām dzejniecēm Maija Laukmane izdevusi krājumus Nošalko gaiss un Atvērt logus uz jūru, kurā ievietoti arī Ritas Blaževičas akvareļi.

·         Jaunā dzejnieka Jāņa Vādona (skat. JG260:2-6) debijas krājumu Virve Amanda Aizpuriete raksturo ar vienu vārdu – mērķtiecība.

(vg)

 

PROZA

·         Pieminot savu ilggadējo draudzību ar nu jau aizsaulē aizgājušo rakstnieku Dzintaru Sodumu, Nora Ikstena sarakstījusi grāmatu Vīrs zilajā lietusmētelītī.

·         Savukārt par godu Dzintara Soduma 89 gadu jubilejai grāmatiņā Virtuves piezīmes publicēti trāpīgi un ironiski filozofiski izteicieni par Latviju un latviešiem, pašam par sevi, literatūru u.c. rakstniekiem.

·         Gundegas Repšes dienasgrāmatu romāna ciklā Smagais metāls pie iepriekšējām Alvas kliedziens un Vara rati piepulcējusies arī trešā – Dzelzs apvārdošana.

·         Inguna Bauere lasītāju vērtējumam nodod savu jaunāko romānu par Matīsa Kaudzītes sievu Līzi Rātminderi – Skolas Līze, kurā līdztekus Rātminderes dzīvei var iepazīties ar 19. gs. vidus notikumiem un personībām tautiskās atmodas laikā.

·         Andra Kolberga romāni ir lasāmi kā atsevišķi darbi, bet Pulkstenis ar atpakaļgaitu, Klaunu maršs šausmu tirgū un Sieviete melnā tomēr uzskatāmi kā brīnišķīgu vēsturisku kriminālromānu triloģija, notikumiem risinoties Latvijas valsts dzimšanas, II Pasaules kara laikā un nobeidzoties ar padomju dzīves reālijām.

·         Prozaiķim un dramaturgam Mārim Bērziņam iznākušas divas grāmatas – jauks mīlasstāsts ar mūslaikiem neraksturīgi laimīgām beigām Titāna skrūves un – kopā ar Aigaru Bikši izdotais albums – Laika pavēlnieki, kurā satikušās divas mākslas – tēlniecība un literatūra un kurā sakopoti latviešu un krievu valodā rakstīti septiņi skulptūrstāsti par dažādiem notikumiem un personāžiem.

·         Pirmo zinātniskās fantastikas stāstu krājumu latviešu valodā Bohēmijas zaglis sarakstījis līdz šim maz zināms autors – Latvijas Avīzes bij. žurnālists Didzis Sedlenieks, stāstos bez fantastikas iepinot arī krietnu devu veselīga humora.

·         Lijas Brīdakas romānā Sadalītā dzīvē aprakstīta gan jaunas sievietes, gan viņas mātes šķirtā dzīve, meitai apprecoties ar Amerikas latvieti un aizbraucot dzīvot uz svešo zemi.

·         Dramaturģes, scenāristes un prozaiķes Margaritas Perveņeckas pirmais romāns Gaetāno Krematoss atver arī latviešiem vārtus uz aizpasauli, pēcpasauli, nekadnekurzemi ar nekadnekurcilvēkiem. Rimands Ceplis atzīst, ka tas ir oriģinālākais romāns, kādu nācies lasīt. Lai nu tā būtu.

·         Valdis Felsbergs par savu jaunāko noveļu krājumu Mazā nakts mūzika saka: Latviešu literatūrā pirmo reizi iegrāmatota reāla smagerotika ar naturālistisku izvarošanu, sadistisku anālpornogrāfiju, bezpalīdzīgas sievietes ļaunprātīgu izmantošanu, varmācīgu kopdzīvi ar mazgadīgo, slepkavību dzimumakta laikā un pat zoopornogrāfiju. Vai tiešām arī šāda grāmata atradīs sajūsminātos lasītājus?

(vg)

 

DAŽĀDA SATURA

·         Klajā nākušas divas jaunas Māras Zālītes grāmatas – Trīs latviskas dziesmuspēles, krājumā iekļaujot trīs mūzikālo drāmu Priekules Ikars, traģikomisko dziesmuspēli Tobāgo! un dziesmuspēli Še tev, Žūpu Bērtulis!, un Trīs drāmas, kur iekļauta dokumentālā drāma Lācis, dramatiskā poēma Pērs Gints nav mājās un kamerspēle Margarēta.

·         Zviedrijā mītošais, JG lasītājiem labi pazīstamais Jānis Gulbītis (pseid. Viesiens) (1916-2011) vienā sējumā savienojis divas lugas – Nozaudētais viļķis un Jānis Reiters, kā arī dzejkrājumu Māla bezdelīgas.

·         Armanda Pučes Ozo: Cilvēks uz ledus ir par vienu no visu laiku slavenākajiem latviešu hokejistiem Sandi Ozoliņu, vienīgo latviešu hokejistu, kas izcīnījis NHL prestižāko balvu – Stenlija kausu.

·         Par jaunākā skolas vecuma bērnu lasāmvielu parūpējies Juris Zvirgzdiņš, sarakstot aizraujošu grāmatu Mufa. Stāsts par Āfrikas balto degunradzēnu.

(vg)

 

TULKOJUMI

·         Pēteris Bolšaitis iztulkojis Liepājā dzimušā, nu ASV dzīvojošā zinātnieka, LZA zinātņu Goda doktora ebreja Eduarda Andersa (īstā vārdā Alperoviča) atklāto un smeldzīgo hitleriskās okupācijas un holokausta laika atmiņu grāmatu Latviešu vidū holokausta laikā.

·         Mācītājs Juris Rubenis uzskata, ka amerikāņu filozofa Vilbera (Ken Wilber) Īsa visaptverošā vēsture (A Brief History of Everything – tulk. Nromunds Pukjans) apgāž lēta garīguma stereotipus un mudina cilvēkus iet dziļumā.

·         Latviski iznākusi laikraksta The New York Times slavenā autora Bradena (Gregg Braden) grāmata Fraktālais laiks (Fractal Time – tulk. Dace Vanaga), kas atklāj senā maiju kalendāra vēstījumu par 2012. gadu un citas pārsteidzošas sakarības.

·         „Mansards” parūpējies par franču rakstnieces Alegras (Brigitte Allègre) grāmatas Senomagusas spoki (Les fantômes de Sénomagus – tulk. Vineta Berga) latviskojumu – 18 vēstījumi, kas paver durvis uz aizgājēju pasauli.

·         Andresa Ehina (Andres Ehin) krājumu Pakārtais ievārījums sastādījis un atdzejojis Guntars Godiņš, iepazīstinot lasītāju ar igauņu dzejnieka, rakstnieka, dramaturga un tulkotāja komiskiem, bet tajā pašā laikā ļoti dziļiem, arī ar mitoloģiju un austrumu tautu kultūru saistītiem dzejoļiem.

·         Ādolfa Hitlera uzticības personas Rohusa Miša (Rochus Misch) dzīvesstāstā Pēdējais liecinieks. Hitlera telefonists, kurjers un miesassargs (Der Letzte Zeuge – tulk. Gunārs Petrs) var uzzināt daudz līdz šim nezināmas lietas, jo diez vai vēl kāds ir aizvadījis kara gadus tik tuvu Hitleram kā šīs autors.

·         Spriedzes romānu lielmeistara un žurnālista Konelija (Michael Connely) trilleris Putnubiedēklis (The Scarecrow – tulk. Uldis Šēns) atklāj datu pasaules neredzamo zemstraumju vijumus.

·         Viena no populārākajiem mūsdienu poļu rakstniekiem, zinātnieka Višņevska (Janusz Leon Wiśniewski) romāns Bikini (tulk. Irēna Birzvalka) stāsta par mīlestību, nodevību, karu un kaislību II Pasaules kara beigās.

·         Vēl vienu no poļu valodas tulkotu darbu sagādājis Knuts Skujenieks – Ļeca (Stanisław Jerzy Lec) trāpīgos un zobgalīgos aforismus, sakopotus grāmatā Spurainas domas.

·         Savukārt komponists Imants Kalniņš savu 70 gadu jubileju svin, no arābu valodas iztulkojot Korānu.

(vg)

 

 

C I L D I N Ā J U M I

 

·         LR eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai par mūža ieguldījumu brīvības un demokrātijas stiprināšanā piešķirta Komunisma upuru piemiņas fonda Trūmena-Reigana Brīvības medaļa (Truman Reagan Medal of Freedom). Izcilākie agrāko saņēmeju vidū: Jānis Pāvils II, Vaclavs Havels, Lehs Valensa, Vitautas Landsbergis, ķīniešu disidents Harijs Vu, britu vēsturnieks Roberts Konkuests (Conquest).

·         LR Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Stokholmā uzdāvina (10.V) karalim Kārlim XVI Gustavam pateicībā par Zviedrijas spēcīgo atbalstu baltiešu neatkarības centieniem latviskās identitātes simbolu Lielvārdes jostu, kur ieausts [ne tikai] mūsu tautas liktenis, bet arī Zviedrijas vārds, jo mūsu likteņi ir savijušies cauri gadsimtiem...

·         Eiropas Literārās nakts ietvaros lasījumiem Britu bibliotēkā žūrija no Eiropas autoriem izvēlējusi Noras Ikstenas Amour fou jeb Aplamā mīla 69 pantos. Fragmentus no Margitas Gailītis angliskotā darba lasīja (11.V) autore.

·         Laila Pakalniņa Maķedonijas autorkino festivālā Asterfest (27.-31.V) Strumicā saņem augstāko balvu par īpašo režisores skatījumu un poētisko valodu.

·         Angļu gadskārtējās Martas Gelhornas balvas (Martha Gellhorn Prize) žurnālismā par propagandas un varai neērtās patiesības atklāšanu līdzšinējiem laureātiem (to vidū: Michael Tierney, Robert Fisk, Patrick Cockburn, Ghaith Abdul Ahad, Nick Davies u.c.) pievienojas tīmekļa vietnes WikiLeaks izveidotājs Asanžs (Julian Assange) (<guardian.co.uk> 2.VI).

(re)

 

 

M Ū Z I K A

 

·         Daudzu citu piemiņas sarīkojumu vidū, atzīmējot 70 g. kopš 1940.14.VI, Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā skan Jura Kulakova un Pētera Aigara rekviems uz Sibīriju deportētajiem Latvijas pilsoņiem – dramatiskā kantāte Sarkanais vilciens, kas sasaucas ar Lūcijas Garūtas Dievs, Tava zeme deg!

·         LNO pasaules pirmizrādi (3.VI) un papildizrādi (4.VI) piedzīvo Bruno Skultes (1905-1976) bēgļu gaitās pirms 64 g. uzsāktā, diriģenta/komponista Andreja Jansona pabeigtā opera Vilkaču mantiniece, kam pamatā Ilonas Leimanes (1905-1989) romāns. Režisores Ināras Sluckas ieskatā iestudējuma centrālais jautājums: kā latviskajā dailē, šajā skaistumā, ko tik pašapzinīgi kopjam un ar ko pamatoti lepojamies, mājo tik milzīgs naids? (..) Skaistums un mīlestība ir spēks, kas spēj atbrīvot no naida. LNO ģilde (ASV) uzvedumam ziedojusi 50 000 latu. Tās finanšu rīkotājs Andris Padegs: Mums ir svarīgi, lai Latvijas tēls mirdzētu un lai pasaule redz, ko Latvija var dot.

Skats no Bruno Skultes operas Vilkaču mantiniece Foto: Gunārs Janaitis

·         Neapšaubāmi vislabākā, viņas dzidro balsi perfekti balstīja elpas kontrole un intonācija – tā par soprānu Maiju Kovaļevsku Liu lomā Turandotas jauniestudējumā Milānas Teatro alla Scala opermākslai veltītā interneta vietne <Theoperacritic.com> (19.IV). Siguldas pilsdrupu estrādē dīva savukārt uzstājas (30.VII) viņas iemīļotajā Tatjanas lomā Čaikovska Jevgeņijā Oņeginā, bet pēcāk tajā pat lomā Vīnes Valsts operā.

·         Imanta Ramiņa kantāti Quaternity, ko pirmatskaņo (11.V) Kanādas kori „Orpheus” un „Niagara”, raksturo daudzveidība, vienotība, kopība un galu galā – mūžība (Latvija Amerikā 2011,18).

·         LNSO (diriģ. Karels Marks Šišons) sezonas noslēguma koncerts Lielajā Ģildē (18.-19.V) veltīts Gustava Mālera 1. Simfonijai, Bēthovena 3. Klavierkoncertam (pianists Vestards Šimkus) un, turpinot tradīciju, mūsu pašu komponista darba pirmatskaņojumam – Andra Dzenīša prelūdijai Gaisma (skat. JG246:31).

·         Māra Briežkalna kvintets atskaņo mūsu t.dz. aranžējumus džeza stilā Ņujorkas džeza klubā Blue Note (16.V), pirms tam arī Vašingtonā – LR vēstniecībā un Twins Jazz Club.

·         Grupa jaunu mūziķu ar devīzi LAIKS ZIEDONIM – ar to domājot gan pavasari, gan Imantu Ziedoni – ieskaņo savas oriģināldziesmas ar dzejnieka vārdiem mūzikas albumā, ko izdod fonds Viegli, kura moto ir: Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties.

·         Popdziedonis Lauris Reiniks iedzied diskā populārās Pasakas igauņu versiju Linnamuinasjutt (ar Luisa Värk), kas kļūst par pirktāko dziesmu Igaunijā, un arī ne mazāk populāro lietuviešu versiju (ar Rīgas vidusskolnieci Moniku Bleikšu – lietuvietes un latvieša meitu).

Monika Bleikša

 

·         Uz Kristīnes Bērziņas jautājumu (DELFI 20.V) par skaistāko skaņu pieckārt Saeimā ievēlētais komponists Imants Kalniņš: ...kad sieviete augstpapēžu kurpēs iet pa marmora grīdu – tā ir tāda mūzika, kurai grūti līdzināties.

(re)

 

 

DRAMATURĢIJA / DEJASMĀKSLA

 

·         Jauni producenti bijušās rūpnīcas VEF graustos iesāk (25.V) sēriju Kompass ar jauniem, radošiem, līdz šim neatzītiem māksliniekiem, kuri nebaidās „aplauzties” un iet līdz galam pat tad, kad gals nav redzams, piem., horeogrāfes Evas Vancānes dejās par mūsdienu „būri” – materiālismu un urbanizāciju, par vērtību pārvērtēšanu, par robežām (ja tādas vispār pastāv).

·         JRT iestudēts (rež. Inese Mičule) Smagais metāls, kam materiāli par pusaudža gadiem Padlatvijā 70. gados ņemti no Gundegas Repšes romāna Alvas kliedziens.

·         Liepājas teātrī Imanta Kalniņa mūzikas skaņās Valdis Lūriņš iestudējis izrādi Spēlē, spēlmani! – par Čaka pesonību un viņa dzejas pasauli.

·         Daugavpils teātris uzved ārstes Kristīnes Jokstes pirmo lugu – komēdiju Klepernīku pogosta zvaigzne – par grāvraci Jezupu, kam jāpiedalas TV deju sacensībā.

·         Teātra kritiķi Londonas Royal Court Theatre izrādīto (16.III-16.IV), Ukrainā dzimušā (1969), Latvijā mītošā 11 lugu autora Alekseja Ščerbaka Remembrance Day (Atceres diena), kur attēloti sarežģītās vēstures un ērkšķainās politikas sarūgtinātie mantinieki mūsdienu Rīgā, salīdzina ar Mihaila Bulgakova un Keisija (Sean O’Casey) darbiem. Paša autora, tagad avīzes Bizness & Baltija galvenā redaktora vārdiem, vēstījums esot par sabiedrības sašķeltību, konkrēti, šķelšanos kādā krievu ģimenē sakarā ar 16. marta veco leģionāru gājienu, par seniem pāridarījumiem un nevēlēšanos tuvināties (<LA.lv> 1.IV).

(re)

 

 

T Ē L O T Ā J M Ā K S L A

 

·         Tēlotājmākslas jomā starp galvenajām norisēm gada pirmajā pusē jāmin pieņemtais LNMM (Valdemāra ielā) pārbūves būvprojekts, žūrijas komisijai par labāko vienbalsīgi atzīstot Lietuvas arhitektu biroja Process Office radīto metu. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2014. g. sākumam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

·         Wüste, Meer und Sterne (Tuksnesis, jūra un zvaigznes) ir nosaukums Vijas Celmiņas divarpus mēnešu ilgstošai gleznu, zīmējumu un litogrāfiju izstādei Ludviga muzejā Ķelnē (Museum Ludwig, Köln).

·         „Rīgas galerija” ar Ievas Iltneres izstādi Apsēstība / Obsession piedalās Vīnē (12.-15.V) starptautiskajā mūsdienu mākslas izstādē VIENNAFAIR 2011.

·         Venēcijas biennālē LR ekspozīciju Mākslīgais miers / Artificial Peace (3.VI-30.XI Palazzo Albrizzi), kas vienlaikus pārstāv monumentālo glezniecību un konceptuālismu, veidojis Kristaps Ģelzis, Purvīša balvas un Dienas gada balvas kultūrā laureāts.

·         Gētes Institūts Rīgā sarīko starptautisku konferenci (17-18.V) Recuperating the Invisible Past (Atsedzot neredzamo pagātni), kas veltīta mākslas un kultūras norisēm Maskavas iekšējā un arī ārējā imperijā pēc II Pasaules kara. Izstāde Paralēlas hronoloģijas – Austrumeiropas izstāžu nezināmā vēsture (Rīgas mākslas telpā, 18.V-4.IV) savukārt sniedz ieskatu tā laika mākslas pasaules neoficiālajos notikumos okupētajās Baltijas republikās un Ungārijā – jauno mākslinieku „slēgtajās” izstādēs, hapeningos, etc.

·         Pasaules latviešu mākslas s-bas (PLMS) locekļi Lelde Kalmīte (priekšsēde), Dainis Mjartāns, Juris Ubāns, Guna Mundheima ir panākuši vienošanos par PLM centra/galerijas (ar vairākiem tūkstošiem trimdas darbu) izveidošanu Cēsīs ar novada domes izpilddirektoru Jāni Rozenbergu u.c. locekļiem, kuru vīzijā jau tagad nacionālās kultūras pilsētai Cēsīm jāiegūst arī starptautiska pazīstamība.

·         Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā atklāj Baņutas Ancānes izstādi nepublicētajām ilustrācijām Šekspīra sonetiem ar Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra aktieru un Spīdolas ģimnāzijas audzēkņu sonetu lasījumiem (arī oriģinālvalodā). Tāpat kā grafiķes darbi, arī Jura Birzvalka latviskotās sonetu atdzejas joprojām nav publicētas.

·         Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, kas darbojas LNMM paspārnē, plaša Sutas tušas zīmējumu un akvareļu izstāde Dzīves baudīšana.

·         Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā par godu Lietuvas tūkstošgadei izstāde Baltu māksla, ko veidojuši Viļņas Mākslas akadēmijas speciālisti sadarbībā ar Lietuvas, Polijas un Latvijas arheologiem, mākslas zinātniekiem, dizaineriem un jaunajiem māksliniekiem. Eksponētas 614 baltu cilšu rotaslietas un tekstīlijas, sākot ar akmens laikmetu, kas atrastas plašajā Daugavas un Nemunas upju baseinu teritorijā, austrumos sasniedzot Volgas un Okas sateku, bet rietumos – Vislu.

·         Galerijā „Daugava” izstāde Mākslinieku portreti un pašportreti – ar Imanta Vecozola, Normunda Brasliņa, Andra Eglīša, Valda Krēsliņa, Jāņa Purcena, Jura Petraškevica, Annas Baklānes, Laimas Bikšes, Ilzes Avotiņas, Vijas un Kaspara Zariņu, Gitas Šmites un Aijas Zariņas darbiem.

·         Rīgas Mākslas telpā – arhitektam Modrim Ģelzim (1929-2009) veltīta izstāde, kurā, cita vidū, eksponēts personīgās vasarnīcas makets, kam piešķirts (23.III) Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

·         Galerijā „Māksla XO” Ivara Heinrihsona izstādi Ceļš nomaina vispirms francūža Kasteņē (Michel Castaignet) gleznu skate In Memoriam Eiropa, tad – abstraktās glezniecības mākslinieces Tatjanas Krivenkovas izstāde Gaismas atdalīšana no tumsas.

·         Māris Ruskulis par izstādi 6,9 miljardiem Rīgas „Nabaklab” galerijā (6.V-6.VI): lieli, mazi, draudzīgi, skopi, atklāti, dusmīgi, mierīgi, lecīgi, melanholiski, ne labi, ne slikti – mēs visi kopā veidojam vienotu cilvēces ritmu, varam viens otru noliegt, spēlēt teātri, bet mēs esam atkarīgi viens no otra, jo esam tikai cilvēki.

·         16. Starptautiskā Baltijas Baleta festivāla ietvaros LNMM Ērika Dzeņa iemīļotākā temata zīmējumu izstādē Balets (14.IV-22.V) redzami Rudolfa Nurejeva, Karenas Keinas (Kain), Veronikas Tenantas (Tenant, Nadjas Postas u.c. pasaules baleta zvaigžņu portretējumi. Par Baleta Dzeni sauktais meistars ir viens no Kanādas Latviešu mākslinieku vienības „Latvis” dibinātājiem un joprojām aktīvs tās dalībnieks.

Romans Suta. Dzīves baudītājs. Rīgā 20. gs. 20. gados

 

·         Rīgā šogad izpaliek plašas Mākslas dienas, toties jo krāšņi uzplaukst Jelgavas Mākslinieku biedrības rīkotās Mākslas dienas 2011 ar vairāk nekā 20 izstādēm gan pilsētā, gan visā novadā, piedaloties turpat visiem tur mītošajiem māksliniekiem – ne tikai profesionālajiem, bet arī amatiergleznotājiem. Izstādē Sākums, piemēram, 33 jelgavnieki rāda savus pirms profesionālās mākslas izglītības iegūšanas radušos darbus, visvairāk pusaudžu gados, bet dažus darinātus pat 2 un 5 gadu vecumā – liecinājums, ka ar talantu zīmēšanā un gleznošanā mēs piedzimstam, vēlāk tikai attīstām un pilnveidojam savas prasmes. Noslēgumā (7.V) galerijā „Suņa taka” plaša akcija Ielene, uzsverot domu, ka māksla šajos laikos ir spiesta iziet ielās.

 

Silvija Meškone. Jurkela Studija. No izstādes Sākums

·         Kopš aprīļa beigām LNMM zālē „Arsenāls” izstāde Pie Dzintara jūras dod iespēju iepazīties ar muzeja kolekciju – glezniecību, grafiku, tēlniecību un instalācijām (1990-2010). Izdots arī katalogs.

·         „Rīgas mākslas telpas” Lielajā zālē izstādes Dekoratīvi lietišķā māksla Latvijā 1960-1990 vairāk nekā 500 darbi no LMS krājuma – tekstils, keramika, kokgriezumi, metālmāksla, stikls, rotas un ādas plastika – atklāj strauju uzplaukumu, kā arī nacionālo tradīciju un ornamenta saplūšanu ar pasaules modernās mākslas tendencēm.

·         17. jūnijā Lielajā ģildē paredzētais LMS 19. kongress diemžēl nenotiek, jo neierodas kvorums.

(mb)

 

 

PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻI

 

·         Latvijas Žurnālistu asociācija (pr-ja Anda Rožkalne) aktīvi iestājusies par masu mediju īpašnieku publisku atklāšanu, joma, kurā LR ir ļoti atpalikusi, piem., Vācijā īpaša komisija apkopo informāciju par mediju īpašniekiem, bet Lietuvā noteikts, ka tie nedrīkst būt baņķieri...

·         1986. g. Minsterē apvienojas laikraksti Londonas Avīze (dib. 1942) un Latvija (dib. 1946) ar nosaukumu Brīvā Latvija, kas kopš š.g. maija lasāma arī globālajā tīmeklī (<www.brivalatvija.lv>).

·         Vērts izlasīt žurnālistes Ingas Spriņģes izcilo interviju ar pētnieciskā žurnālisma speciālistu Čārlzu Luisu (Charles Lewis), The Center for Public Integrity dibinātāju, mācībspēku Prinstonas (Princeton) un Amerikas (American) universitātēs (portālā <politika.lv> 2011.19.I).

·         Politologa Dr. Jāņa Peniķa vērā liekamā, Ir portālā (3.V) atrodamā „brīvestības krusta nešanas” (kopš 1991) analīze un ieteikumi vēlēšanu sistēmas maiņai rakstā „Nenobeigtā neatkarība”, kas pārpublicēts Latvija Amerikā (14.V) un arī LatviansOnline Discussion Forum, rada žiperīgu atbalsi tīmeklī.

·         LMA Mākslas vēstures institūta augstvērtīgajā žurnālā Mākslas Vēsture un Teorija 2011/14 (80 lpp.) citu saistošu materiālu vidū Ilze Biruta Loze apcer Latvijas kultūras kanona pretendentu vizuālajās mākslās „Lubānas Apollonu”, Inese Kundziņa – Kurzemes pūralādes, Laila Bremša – Kārļa Zemdega darināto (1934) Raiņa kapa pieminekli, Stella Pelše – Daces Lambergas monogrāfiju Valdemārs Tone (2010), Ruta Čaupova – savā laikā JG redkolēģijas locekļa Nikolaja Bulmaņa lielākoties JG publicēto mākslas apskatu kopojumu No vienas puses tā... Lasāmas arī LMA aizstāvēto Annas Ancānes, Dainas Lāces un Andra Teikmaņa disertāciju anotācijas.

·         Visā pasaulē lielu ievērību (izņemot ASV medijos) guvušajā Atklātajā vēstulē (<wikileaksopenletter.com>), kur aizstāvētas tīmekļa vietnes WikiLeaks tiesības publiskot informāciju, cita vidū, asi nosodīti draudi ar tiesāšanu un pat nāves sodu WikiLeaks vadītājam, kurš, tāpat kā daudzas citas pasaules organizācijas, ir publiskojis informāciju, kas neapšaubāmi ir sabiedrības interesēs. Nav nekas jauns, ka varas pārstāvji cenšas apslāpēt šāda veida informācijas klajā laišanu. [ASV] tas ir darīts jau pirms 200 gadiem, kad noritēja cīņa par Britu Parlamenta protokolu publicēšanu, līdz pat „Pentagon Papers” publiskošanai [Vjetnamas kara laikā]. Mūsu uzskatā neviena demokrātija nekad nav cietusi no sabiedrības lielākas informētības, zināšanām un norišu izpratnes. Tāpēc mēs, apakšā parakstījušies, deklarējam savu nelokāmu atbalstu principam par žurnālistu pamatuzdevumu vākt ziņas un nodot tās atklātībai bez jebkādiem ierobežojumiem, un vienlaikus mēs nosodām spēkus, kas apdraud šo procesu (..) Žurnālistu galvenais uzdevums ir visur un visās lietās veicināt skaidrības iegūšanu, nevis esošās varas vai ietekmīgu interešu labā noklusēt informāciju. (..) WikiLeaks nopludinātā informācija ir pasaulei devusi lielu pakalpojumu. Vēstuli parakstījuši vairāki tūkstoši žurnālistu, akadēmiķu, rakstnieku u.c. visā pasaulē un to atbalsta virkne ietekmīgu organizāciju (Frontline, Open Democracy, Reporteurs sans Frontières / Reporters without Borders, The Newspaper Guild, International Federation of Journalists u.c.).

·         Kamēr Ipsos veiktajā aptaujā 24 valstīs 79% apsveic WikiLeaks un Džuliana Asanža misiju, pēc 69% amerikāņu sajēgsmes Asanžs ir noziedznieks (BNS 27.IV – skat. arī JG264:63).

(al) (re)

 

 

S C R I P T A   M A N E N T

 

·         „Notikumi mazajā Parīzē” (Diena 4.VI) ir virsrakstā rakstnieces Laimas Muktupāvelas sava veida laikmeta dokumentam: Ceturtdien, toreiz, kad kādā mazā, saules piekarsētā zemē pie jūras uz četriem gadiem vēlēja karali, bija saules aptumsums. Ļaudis izgāja ielās un, cits citu balstīdami, sasaucoties pa bezdrāts telefoniem, teica - nu nevajag mums tādu saules karali, kurš pa Eiropas naudu pārbūvē Versaļas pili laukos, nevajag mums karali, kurš nekaunas teikt, ka visu sastrādājis savām bālajām naudas skaitītāja rociņām, nevajag mums karali, kurš neprot sarunāties ar skribentiem, vienmēr atbildot ar pretjautājumu, tā arī neko nepasakot. Nepatīk mums viņš, ai, nepatīk ieliktenis! Četrus tūkstošus mīnusu tauta viņam ievilka vēlēšanās... Tik un tā pussimt velcergūldeņu, kuri uz priekšu tika, cits citu velkot un grūžot, mazajā zemē pa saules aptumsuma laiku, aizsedzoties ar hūtēm, aizklātā balsošanā panāca, ko gribēja, un cits citam un tautai apliecināja, kas viņi ir. Uzspļāvēji. Liekuļi. Sanāca kopā ļaudis pa tumsu tumsaju. Viņus vienoja bezpalīdzības sajūta. Sāka spriest, ko darīt tālāk ar pašā sākumā necienīto ievēlētni. Brēkšana bija skaļa un ... vairs neproduktīva: kāds teica, ka saules piekveldētā zemē pussimt ērgļu valsts ligzdā iedējuši vanckaru, kāds izteicās, vai nav vienalga, jedritvai kociņ bērziņ, ko ievēl, tikai lai pēdējais no saules pārcepinātās valstiņas aizlidojušais uz Zaļo salu izdzēš gaismu, cits izteicās, ka vienas dienas karalis lēmumu par karali pieņēmis prāta aptumsumā, nesaprot, ka ievēlēts. To visi saprata. Tik un tā gribējās dzīvot tālāk.

·         Būtiskas ir dzejnieces un prozas rakstnieces Andras Manfeldes (skat. R. Cepļa fotoportretu JG255) paustās domas Guntim Berelim (DELFI intervijā – 9.V) sakarā ar viņas grāmatu Zemnīcas bērni (pieejama arī audio variantā), kam pamatā autores mātes un mātes māsas stāstītais par izsūtījuma laiku (1949-1956) Sibīrijā: ...es netieši, bet tomēr pārstāvu visu, kas noticis ar manu māti, vecmāmiņu, vectētiņu. Šī apziņa ļāva man ķerties pie šīs tēmas. (..) ... bērns jau neatceras „kas, kur, kad” ir noticis, viņš atceras emocijas – un šīs emocijas es mēģināju pārcelt „Zemnīcas bērnos”, (..) kad tu palasi, kā cilvēki reāli ēda žurkas, (..) bija aizvesti uz nāvi, kad visu apjēdz, vairs nemaz negribas pasmieties vai nonicināt tos, kas sapulcējas sēru dienās, lai cik neveikli un ar visādiem patosiem viņiem tas sanāk. To vajag apzināti izlaist caur sevi un varbūt pat lepoties. Man negribas te mētāties ar tādiem jēdzieniem kā upuri, mocekļi vai svētie, bet ir gluži vai mistiska sajūta, ka neviens tāds cilvēks nepazūd. (..) Tur nav svešo – viņi ir mani, un ne tikai tāpēc, ka tie bija mani radinieki. Katru latviešu ģimeni ir skārusi šī lieta. Ja tauta būtu kā cilvēka seja, viņi ir kā grumbas vai rētas uz šis sejas, un tās nevajag pūderēt ciet.

·         Dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks intervijā Ilzei Vītolai atceras pats savu ieslodzījuma laiku (1962-1969) padomju koncentrācijas nometnē Mordvijā: Es taču nevarēju sēdēt, galvu saķēris, un visu laiku vaimanāt (..) arī tajos apstākļos cilvēkam ir sevi jāsarga (..) protestējām, atteicāmies iet darbā Lieldienās, Ziemsvētkos. Katru gadu ar referātiem, tulkojumiem dažādās valodās atzīmējām Raiņa dienu. Mums bija ļoti piesātināta kultūras dzīve. Nometnē mana gadagājuma vīru bija ap 50. Tas bija kluss terora vilnis no 1959. līdz 1963. gadam. Tā izplānots, lai iebaidītu atsevišķas cilvēku grupas, bet pārējie par to nezināja un neinteresējās. Līdz šai dienai nav nekādu materiālu Okupācijas muzejā. Lai gan lēģerī bija ieslodzītie, kas, dienot padomju armijā un flotē, bija veidojuši pagrīdes organizācijas. Uz jautājumu, vai atmiņā palikusi oficiālā reabilitācija 1989.6.VI: Ziņu par savu reabilitāciju saņēmu Minhenē „Radio Brīvā Eiropa” redakcijā no teletaipa: „TASS paziņo...” Visa dzīve savā ziņā ir operete! Ar latviešu redakcijas zēniem turpat dārza kafejnīcā ar vienu konjaciņu to nosvinējām (<LA.lv> 23.IV).

·         Angliski uzrakstīto un lietuviski jau pārtulkoto Rūtas Šepetis (Šepetys) romānu Between Shades of Gray, kam pamatā Staļina režīma deportēto Baltijas valstu iedzīvotāju liktenis, paredzēts laist klajā aptuveni 20 valodās.

·         Zinātņu doktore, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga savas Meteoroloģiskās saules / Gaišās saules (Rīgā: Pētergailis, 2011. 248 lpp.) pēcvārdos: sējums nāk kā noslēgums fiziskās saules dziesmu apceru triloģijai, kas aizsākās ar „Hronoloģisko sauli” (1999) un turpinājās ar interpretācijām par „Siltās saules” tēmu (2002). Ar savām aptuveni 2 500 no „Saules dainu” masīva dziesmām fiziskā saule tās kopumā veido centrālo un skaitliski lielāko daļu no „Trejādām saulēm”, kur blakus tai nostājas „Kosmoloģiskā saule” (1997) un „Mitoloģiskā saule”, ar kuru būs noslēgta „Divtrejādo sauļu” pentaloģija – viss piecu sējumu apceru cikls par latviešu saules dainām (223).

·         Uldis Bērziņš, kurš ar „Neputna” klajā laistā Korāna (al-kur’ān) latviskojumu piebiedrojas slavenu islāma svētrakstu tulkotāju-zinātnieku virknei: „Korāns” nu jau 13½ gadsimtus ir atzīts par arābu kultūras Pamattekstu, (..) Muhammeda atnestie raksti ir „arābu valodas dvēsele”, (..) islāma kultūras kods – bez „Korāna”jēdzienu sistēmas taču nav izprotama islāma garīgo vērtību skala (Diena 22.VI, skat. U.B. atdzejotās sūras vai to fragmentus JG228:27-30 un JG247:2-6).

·         Un Jānis Rokpelnis uz Bereļa jautājumu, ko nozīmē jauns dzejnieks? – ...pēdējo gadu desmitu spilgtākais piemērs ir Raups, kurš ienāca ar pilnīgi neatkārtojamu intonāciju. Raupu nav iespējams ne kopēt, ne atdarināt [skat. JG265:2-9] (..) jaunam dzejniekam jāpieaudzē latviešu dzejai to, kas tai līdz šim trūcis. To var darīt arī ar tulkošanu – neba Latvijā aug un neba Rainis attīstījās, balstoties tikai uz Neredzīgo Indriķi, tāpēc man patīk, ka daudzi jaunie dzejnieki zina valodas, lasa oriģinālā, līdz ar to spēj aptvert pasaules kultūras mantojumu un justies brīvi mūsdienu vārda mākslā, bet, galvenais, pievēršas arī atdzejošanai – kā tas pats Arvis Viguls (DELFI 13.V).

·         Autobiogrāfijas Ilgais ceļš mājup (2010) recenzents Eduards Silkalns autori Māru Celli („savas dvēseles meklētāju”) pievieno to latviešu jeb „klīstošo holandiešu” kategorijai, kas notiesāti it kā uz mūžīgu pārvietošanos (Laiks 2011.12-18.II).

·         Pret biznesa spaidīto grāmatu apgādu tieksmi laist klajā mēslus protestē Latgales rakstnieki – Līga Seikste Deksne ar savu skaistā rokrakstā sarakstīto, ādas vākos piecos eksemplāros iesieto pirmo dzejoļu krājumu Herbarijs aba sina nikaida, bet Valentīns Lukašēvičs jau savu ceturto grāmatiņu Bolti burti ar 103 dzejoļiem izdevis pats (dzejnieka vecmammai bijis rožu kronis ar 103 pērlītēm).

(re)

 

 

V A L O D A

 

·         Vai kāds varētu iedomāties, ka Francijas valdība nodrošinātu Francijā dzīvojošajiem [vairākiem miljoniem arābu] valsts apmaksātu izglītību arābu valodā? Vai Latvija ir bagātāka par Vāciju vai Franciju, ka var atļauties nodrošināt izglītību ne tikai valsts valodā, bet arī citās? – jautā Jānis Iesalnieks izdevumā Visu Latvijai (20.IV) ar piebildi, ka pāreja taču notikšot pakāpeniski, sākot ar 2012.1.IX, kad uz mācībām pilnībā latviešu valodā pārietu tikai 1. klase.

·         Centrālās vēlēšanu komisijas pr-js Arnis Cimdars spiests (10.VI) ziņot, ka Satversmes grozījumiem par latviešu valodu skolās no nepieciešamajiem 150 000 parakstiem pietrūcis apm. 40 000...

·         Tikai ar lielām mokām 2. balsojumā (9.VI) Saeimas vairākumam izdodas noraidīt Igora Pimenova (SC) priekšlikumu, kas atceltu regulējumu augstskolās lietot tikai ES valodas, tādējādi atverot durvis krievu valodai.

·         Zīmīgas ir Saeimas deputāta un RLB pr-ja Ingmāra Čaklā (dzejnieka Māra Čaklā dēla) atbildes Uz Latvijas Avīzes (<LA.lv> 6.V) šefa Voldemāra Krustiņa asajiem jautājumiem par zināmu aprindu vēlmi ieviest LV citu iekārtu ar krievu kā valsts valodu, par pārkrievošanas centieniem, par amatpersonu vārgo pretspiedienu: ...politiķi, nokļuvuši Saeimā, ar zvērestu apliecina, ka sargās latviešu valodu kā valsts valodu un nepieļaus neko citu. [Mans] vērtējums ir tikpat viennozīmīgs – pilnīgi nepieļaujami, ka krievu valodu paceļ valsts valodas līmenī. (..) Lielākās bažas rada (..) latviešu biežā piekāpšanās sarunāties ar krieviem krieviski (..) latviešu valodas nelietošana saziņā ar krievvalodīgajiem. (..) Man sāpīgi vērot, ka labu reitingu notur „Saskaņas centrs” un viņu tradicionālajai bāzei pievienojas arī kāds pulciņš latviešu vēlētāju.

(re)

 

 

D U B U L T P I L S O N Ī B A

 

·         Dubultpilsonības  jautājums bijis viens no galvenajiem ASV latviešu jaunatnes 15 pārstāvjiem Vašingtonā (1.IV), tiekoties ar prezidentu Valdi Zatleru, kurš ieteicis rakstīt LR augstākajām amatpersonām un Saeimas deputātiem vēstules ar mudinājumiem grozīt eksistējošo likumu – tā <Latviansonline.com> (8.IV) vēstī Minesotas U. maģistrante Ilze Garoza, informēdama arī par nesenās miniaptaujas rezultātiem: 73% no ASV mītošiem latviešiem vecumā līdz 40 g. plāno nākotnē mācīties vai strādāt LR, 14,4 % izteikuši to pašu varbūtības formā, bet 8,1% vēlētos pārcelties uz dzīvi LR. Viens no 15 – Kolumbijas U. maģistrs Mārtiņš Andersons – paskaidrojis žurnālam Ir, ka, neraugoties uz valstiskajiem šķēršļiem, sapni par dzīvošanu Latvijā viņš neesot atmetis. Žurnālistes Ingas Spriņģes vārdiem izsakoties, viņš ir gatavs pamest savu dzīvokli saulainajā Sanfrancisko. Viņš ir pat gatavs mainīt nodarbošanos, ja vien pretī būtu iespēja strādāt atsaucīgā kolektīvā ar jauniem izaicinājumiem. Lai tas notiktu vieglāk, Mārtiņš vēlas iegūt arī Latvijas pilsonību, jo mēs visi esam latvieši neatkarīgi no tā, kurā vietā uzauguši. „Mums ir jāturas kopā. Nāv vērts dalīt mēs un jūs”, saka Mārtiņš, „tā ir vecmodīga domāšana, kas man riebjas”. Vērts izlasīt plašo, veikli uzrakstīto rakstu „Disnejlendas sajūta pārgājusi” (Ir 26.V), galvenokārt par jaunajiem ārlatviešiem. (Ja JG lasītājiem rastos vēlēšanās izteikt savu viedokli par šo Ir rakstu, laidiet ziņu: <rekmanis@gmail.com>).

 

Prezidents Valdis Zatlers tiekas LR vēstniecībā Vašingtonā (2011.1.IV) ar jauniešiem no ALJAs un 2x2 semināra (Malibū, Kalifornijā). 1.rnd. no kr.: Erika Flina (Flynn), Marisa Gudrā, Indra Ekmane, Guna Začeste, Ilze Garoza, Alessandra Sūberga (Suuberg), Kaira Čečere. 2. rind.: Aleksandrs Israels, Alberts Ozols, Ēriks Apelis, Pēcis Aivars, 2x2 organizētājs Aivars Osvalds, prezidents Valdis Zatlers, Mārtiņš Andersons, Markus Apelis, Pauls Šmauls, Dāvis Siksnāns.

·         It kā no Gogoļa lugas Revidents izrāpušies Naturalizācijas pārvaldes klerki sekmīgi cēluši šķietami tikpat gogoliskajā tiesā prasību atņemt LR pilsonību pirms 25 gadiem – īsi pēc piedzimšanas Latvijā – kopā ar vecākiem ASV nonākušajam Uģim Šteinmanim, jo noskaidrojies, ka viņam, bez LR pases, ak šausmas, ir arī ASV pilsoņa pase. Kā var atņemt vietu, kurā esi dzimis. Loģiski, ka ar Latvijas likumdošanu kaut kas nav kārtībā. Ar tādu attieksmi Latvijas pilsoņu drīz nebūs. Un tagadējā Latvijas valdība cer, ka latvieši izglītosies un atgriezīsies? – dibinātu sašutumu pauž Uģis, no kura, visam pa virsu, Rīgas apgabaltiesa lūko piedzīt tiesu izdevumus 51 lata apmērā!

·         Šimbrīžam pilsonības likums ir atvērts (līdz 1.IX) un Ingmāra Čaklā vadītā Saeimas apakškomisija uzklausa visus viedokļus, arī no t.s. ārzemju latviešiem (Diena 18.V).

 

(re)

 

 

Ē R M Ī G A S   B Ū Š A N A S

 

·         Lai gan dzirdēts par ne vienu vien gadījumu, kad latviešu darba meklētāji, īpaši jaunieši, izvēlas doties uz Rietumeiropu sakarā ar vietējo darba devēju diskriminējošo un totāli nepamatoto prasību zināt krievu valodu – pat no mežstrādniekiem, pavāriem, riepu montētājiem un adītājām (kuras strādā mājās!), Saeimas tautas kalpu vairākums atkārtoti noraida (28.IV) grozījumus, kas aizliegtu pieprasīt konkrētas, darba pienākumos nevajadzīgas valodas prasmi.

·         LV Administratīvā rajona tiesa atstājusi spēkā disciplināro sodu policistam J.M. – ar 15 g. stāžu un 4 apbalvojumiem – par atbildēšanu dienesta telefonā latviski kādam krievvalodīgajam zvanītājam (<LA.lv> 28.V).

·         Dibinātu sašutumu par ērmībām valodas jomā pauž rakstnieks un medicīnas doktors Jānis Liepiņš: Ne Vācijā, ne Anglijā neesmu redzējis ielu nosaukumu plāksnēs līdzās vācu vai angļu valodai arī kādu citu valodu, bet mums Brisele [EP Ministru komiteja ministru vietnieku līmenī – red.] iesaka lietot līdzās minoritāšu valodas. (..) Krievisko ielu plākšņu noņemšana pirms 20 gadiem bija viens no svarīgākajiem faktoriem okupācijas važu raušanas procesā. Ja tādas plāksnes plānprātīgi rosinās atjaunot Briseles ierēdņi, mēs pretosimies visiem spēkiem, barikāžu atjaunošanu ieskaitot (Latvija Amerikā 2011,18).

·         Īrijas latviešu portāls <baltic-ireland.ie> savukārt ņem uz grauda valsts ierēdņus, kuri „brīfingos” informē darba meklētājus Latvijā par iespējām Vācijas un Austrijas darba tirgū, pat nepieskaroties nacionālo un kultūras saišu saglabāšanas tematam.

·         Ērmīguma piramīdas augšgalā jānovieto LR finanšu ministra Andra Vilka izteika: Ja Latvijas iedzīvotājam kaut kas nav pa prātam, viņš var doties strādāt uz ārzemēm, vai meklēt labāku darbu šeit pat. Valsts ar katru individuāli auklēties nevar.

·         Par kara noziegumos vainīgu atzītā un notiesātā Latgales Mazo Batu sādžas iedzīvotāju slaktera Vasiļija Kononova bērēs (5.IV) piedalījušies atsevišķi Saeimas saskaņieši un krievu frakcijas Rīgas domnieki, arī KF un Baltkrievijas vēstniecību darbinieki, to vidū KF vēstnieks Vešņakovs.

·         ASV Valsts departaments katru gadu publisko simtiem lpp. garus ziņojumus par cilvēktiesībām visās pasaules valstīs. Visumā labvēlīgajā 20 lpp. garajā novērtējumā par pag.g. Latvijā izcelta 1) valsts amatpersonu korumpētība, 2) pārapdzīvotība un sliktā izturēšanās īslaicīga ieslodzījuma vietās, 3) minimālo algu nespēja nodrošināt pienācīgu dzīvi, kas esot arī iemesls vardarbībai ģimenēs, 4) Rīga kā sekstūrisma galamērķis un, pārsteidzoši, 5) Rīgas domes nedibinātais aizliegums rīkot 16.III leģionāru piemiņas gājienu. Kritika, šaubu nav, ir pamatota, bet būtu krietni pārliecinošāka, ja nāktu, piem., no Helsinkiem, Bernes, Oslo vai Berlīnes, nevis no Vōlstrīta finansistu bankrotā iedzītās megavalsts, kur liela kongresmeņu daļa kalpo valdošajai korporatokrātijai, kur 40 milj. iedzīvotāju, nespēdami nopelnīt dienišķo uzturu, ir laimīgi par piešķirtajiem pārtikas kuponiem (food stamps), kur 50 milj. nav nodrošināta medicīniskā aprūpe un kas ieslodzīto skaita ziņā (pārpildītos cietumos!) ieņem 1. vietu pasaulē.

·         Kad uz Bagdādi nosūtītās kongresmeņu delegācijas sastāvā ietilpstošais Rōrbekers (Dana Rohrbacker), republikānis no Kalifornijas, pieprasījis Irākai atmaksāt amerikāņu pēdējos 8 kara gados izdoto dolāru mega-summu (pēc ekspertu aprēķiniem apm. 3 triljonus), Irākas valdības pārstāvis Dr. Ali al-Dabbagh palūdzis kongresmenu kopā ar saviem kompanjoniem atstāt Irāku (AFP/Reuters). Pēc atgriešanās ASV Rōrbekers vairākos TV kanālos (FoxNews, CNN u.c. – 14.VI) diktā balsī vēstī par Irākas valsts amerikāņiem neizprotamo nepateicību. Tajā pat laikā ar Nobela Miera prēmiju apbalvotais Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) un ANO kodolieroču inspektoru bij. vadītājs (1997-2009), pašreiz viens no Ēģiptes prezidenta kandidātiem, Dr. Mohameds El Baradeis, grāmatā The Age of Deception (Maldināšanas laikmets, 2011) ierosina, ka – tāpat kā serbu līderi Slobodanu Miloseviču – arī ASV eksprezidentu Džordžu Bušu un viņa administrācijas vadošos darbiniekus būtu jātiesā kā kara noziedzniekus, lai kaut kas tamlīdzīgs neatkārtotos nākotnē.

(re)

 

 

L A T V I J A  –  A R   S K A T U   V I Ņ D I E N Ā S

 

·         Saeimas deputāte (Vienotība) Inguna Rībena – dubultdvīņu māte, arhitekte, augstskolas mācībspēks, svētku Rīga 800 vadītāja, kultūras ministre (2002-2004) – žurnāla Ir reti atklātā intervijā (7.VI), kas pārpublicēta arī ārlatviešu avīzēs, aicina beidzot izrunāt, sakārtot un pareizi novērtēt Latvijas neseno vēsturi, kas vēl joprojām esot padomju okupācijas laikos traktētā pagātne – piem., LR plašsaziņas līdzekļi cietuši klusu par konferenci Lestenē (8.V), kur speciālisti, ieskaitot Baltijas valstu aizsardzības ministrus, pieteikuši „trešo skatījumu” uz II Pasaules karu, proti, divu totalitāru lielvaru pāri staigāšanu Austrumeiropas zemēm un to iznīcināšanu. (Līdz šim Rietumi koncentrējušies galvenokārt uz holokaustu, bet Krievija – uz Lielo uzvaru.) Nākamajā dienā pēc Lestenes, no rīta ieslēdzot radio un TV, dzirdēju un redzēju, ka Pārdaugavā pie Uzvaras pieminekļa tiek translēta militārā uzvaras parāde no Maskavas Sarkanā laukuma. Tas bija gluži kā padomju okupācijas gados, kad 9.V visapkārt skanēja uzvaras marši un visur bija redzamas translācijas no Maskavas. Patiesībā todien es līdz kaulam jutos kā savā bērnībā un jaunībā Padomju Latvijā. (..) Un pēc šīm Maskavas svinībām Latvijā neviens no politiskās vides nenāca ar savu vērtējumu 9.V svinēšanai. Vēl pirms tam, 4.V, bija Dzintras Gekas dokumentālās filmas „Stancija Latyši” pirmizrāde par 1937./1938. gadu Maskavā un Krievijā, kad desmitiem tūkstoši cilvēku tika nošauti tikai tādēļ, ka viņi ir latvieši... – tā Inguna Rībena.

·         Viskonsinas U. vēstures profesors un LOM izveides autors Dr. Paulis Lazda: Tiem, kas tika iesaukti leģionā, nebija izvēles. (..) Mēs nebijām un nekādā ziņā nevarējām būt sabiedrotie ar Vāciju, jo tad tāda Latvijas valdība vispār neeksistēja. Tā tas ir jāsaprot un tā uz to jāatbild. Apgalvojums, ka II Pasaules karā latviešu tauta karoja brālis pret brāli, ir pārpratums. Tas nebija brāļu karš. Bija masu armijas – vācu un sarkanā,  kurās latvieši bija piespiedu kārtā iesaukti (..) Baltijas valstīm vajadzīga kopīga politika vēstures jautājumos. Mēs nevaram iet katrs atšķirīgu ceļu. Igaunija pasaulē bauda augstāku respektu nekā Latvija, [jo] igauņi nav tā locījušies kā viens otrs Latvijas politiķis (Latvija Amerikā 30.IV).

·         Rīgas Kongresu namā atklāj (29.IV) Polijas Tautas piemiņas institūta izstādi Zimna wojna / Aukstais karš, kur izmantoti arī Latvijas Tautas frontes muzeja materiāli.

·         Režisores Dzintras Gekas dokumentālfilma Stacija Latvieši (pirmizrāde Rīgā 4.V – Ērika Lansa scenārijs, prof. Aivara Strangas teksts) – par latviešu iznīcināšanu pēc Kremļa pavēles pag. gs. 30. gados Padomju Savienībā, kur, kā norāda 1926. gada tautas skaitīšanas dati, dzīvojuši 151 410 latviešu – 18 346 Ļeņingradā un tās apkaimē, Pleskavas apgabalā – 10 583, Maskavā – 10 167, Sibīrijā – 35 069. Kopumā Padomju Savienībā bija vismaz 372 latviešu kolonijas ar 12 000 saimniecībām. Gaļina Strazdiņa no Kemerovas stāsta: Drīz mūsu vairs nebūs... Neesam ne latvieši, ne krievi… Tāpēc, ka neprotam savu valodu. Neprotam latviski runāt. 1937. gads… ko es varu pateikt… man bija 14 gadi… nē, 15 gadi jau bija…„Melnā Berta” brauca pa mūsu sādžu… visus savāca, latviešus, igauņus, krievus, visus… Neviens neatgriezās. Tolaik NKVD vadītāja Nikolaja Ježova pavēle (1937.30.XI) ievada t.s. Latviešu operāciju, kuras rezultātā tiek apcietināti 22 360 cilvēki, no kuriem 74% nošauj. Lai arī operācija galvenokārt vērsta pret latviešiem, tai par upuri krīt arī citu tautību PSRS pilsoņi, kurus apsūdz spiegošanā Latvijas labā. Cieš gluži nevainīgi cilvēki, kuru vienīgais noziegums ir būt par latvieti. Kemerovas apgabalā joprojām atrodas stacija Latyši. Filmā izmantotas Sibīrijas latviešu dziesmas un redzami 1937. gada represijās cietušo pēcteči Maskavā, Kemerovā, Krasnojarskas apgabalā un Latvijā.

·         Pie Rundāles pils, kur atradušās Napoleona I armijas (1812) un I Pasaules kara laikā vācu armijas (1915) lazaretes, atklāti (29.IV) divi pieminekļi mirušajiem karotājiem.

·         Atceroties Rīgā dzimušo, visā pasaulē pazīstamo foto portretistu Filipu Halsmanu (Philippe Halsman 1906-1979), kuru stāda līdzās pasaules izcilākajiem foto meistariem (Irving Penn, Richard Avedon, Ansel Adams, Henry Cartier-Bresson u.c.), maija sākumā mākslas zinātnieces Ineses Baranovskas vadītā projekta Filips Halsmans un Rīga ietvaros notiek starptautiska zinātniska konference, piemiņas zīmes (uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja sienas) un vairāku izstāžu (piem., 101 žurnāla LIFE vāks) atklāšana.

(re)

 

 

L A T V I J A  –  A R  S K A T U  M Ū S D I E N Ā S

 

·         Centrālās statistikas pārvalde vēstī, LR atstājušo skaits 2009. g. (10 700, ieskaitot 1 500 bērnu) bijis par 44,9% lielāks nekā 2008. g.

·         Pēc Valda Zatlera Rīkojuma nr. 2 – rosinājuma atlaist 10. Saeimu, par ko lemtu tautas referendumā, – „pro-oligarhiskie” deputāti  balsojumā (2.VI) ar 56% balsu iesēdina LR prezidenta krēslā ZZS deputātu, eksbaņķieri Andri Bērziņu, kurš LNT raidījuma 900 sekundes veiktajā aptaujā gūst tikai 8% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalstu. Referendumā (23.VII) Saeimas atlaišanu atbalsta, apaļos skaitļos, 95% vēlētāju.

Prezidents Andris Bērziņš Gatis Šļūka <LA.Lv>

·         Latvijas Radošo savienību 3 500 biedri publiskā paziņojumā (1.VI) Zatlera rīkojumu raksturo kā pārdomātu un jēgpilnu soli.

·         Latvijas Intelektuālās attīstības fonda valdes pr-js Viesturs Dūle u.c. aktīvisti drudžainā steigā noorganizē Oligarhu kapusvētkus (8.VI) ar mērķi izvilkt valsti no „intelektuālās apokalipses” un pārliecināt tautu pārņemt iniciatīvu savās rokās, ievēlot 11. Saeimā domājošus cilvēkus. Režisors Aivars Čivželis, uzrunājot Daugavmalā sanākušos tūkstošus, savukārt aicina ņemt piemēru no Islandes, kur pat teātra izrādes nesākoties, kamēr negodīgi politiķi sēž zālē, un arī oficianti restorānos atsakoties viņus apkalpot. Apolitiskās demonstrācijas noslēgumā vairāk nekā 8 000 cilvēku aplausu un izsaucienu pavadījumā tiek sadedzināta tēlnieka un Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēka Aigara Bikšes (skat. JG253:49, 261:42, 262:40-45) un viņa studentu veidotā instalācija Korupcijas klucis jeb trīsgalvainais kurl-akl-mēmais jods – simbols debesīs aizlaistajai ļaužu tendencei nedzirdēt, nerunāt un neredzēt notiekošās netaisnības. Labs sākums jautrā gaisotnē! Bet līdz oligarhu nogādāšanai kapos nāksies vēl pagaidīt. Taisnība blogistam Imantam Burvim – vergi ir tie, kas rada sev tirānus, nevis otrādi. Tādēļ, lūk, vispirms aši jāķeroties pie verga, pie verdziskas domāšanas izspiešanas no sevis. Jānis Domburs savukārt liek pie sirds latviešu elektorātam nepazaudēt plašāku skatu, lai neiznāk tā, ka no oligarhiem bēga, uz krieviem uzskrēja.

·         Namdaris, Latvijas Amatniecības kameras diplomēts guļbūves meistars, Lēdmanes „Saliņu” saimnieks, piecu bērnu tēvs Tālis Sala no brīvas gribas un tīras sirds atsakās (17.VI) no 2009. g. piešķirtā Atzinības krusta, paužot protestu pret savtīgumu, amoralitāti, prettiesiskumu, kas valda Saeimā un valdībā. Mums jāievēl tāda Saeima, kura spētu sasaukt Satversmes sapulci un pieņemt jaunu Satversmi, aicinot talkā augstskolu studentus, vēlāk pieslēdzot juristus u.c. speciālistus, tikai ne tos, kuri šodien grozās ap Šķēli, Lembergu, Grūtupa kantori – tā Dienā (21.VI) Sala.

·         ...esam gaidījuši 20 gadus, esam lēni gājuši un gaidījuši, ka kāds to izdarīs. Zatlers to izdarīja, viņš nosauca PATIESĪBU Vārdā un nav svarīgi kādi bija viņa iemesli, saka Ingūna Rībena Ir intervētājai Sallijai Benfeldei (7.VI) un turpina: Mēs visur pieminam igauņus un to, ka viņi tikuši daudz tālāk, bet igauņi, piem., izvēlējās savai atjaunotajai valstij par prezidentu cilvēku, kurš nekad nebija koķetējis ar okupācijas varu. Mēs par savu konformismu klusējam, to nevērtējam. Igauņi arī nomainīja visu savu vēsturnieku korpusu, aizvietojot viņus ar cilvēkiem, kas uz šīm lietām raudzījās pavisam ar citām, ar vecās ideoloģijas neaizēnotām acīm. Latvijā tie, kas mācīja PSKP vēsturi, sāka mācīt neatkarīgās Latvijas vēsturi. Mani aizkustināja, ka uz dokumentālās filmas par Lidiju Doroņinu-Lasmani pirmizrādi ciemos bija atbraukusi viņas biedrene no Mordovijas nometnes laikiem, kura neatkarīgajā Igaunijā šajos laikos bijusi ministres amatā. Latvijā nekas tāds pat nav iedomājams, jo Doroņina-Lasmane Latvijā tagad ir tikpat neērta kā okupācijas gados. Mums vēl aizvien vecā nomenklatūra pārvalda Latvijas valsti, tāpēc arī esam tur, kur mēs esam.

·         Viedais bloga publicists Alehins: ...post sovjetu sabiedrība ar saviem totalitārisma dēmoniem, gariem un rēgiem dabiski ir nedemokrātiska (..) liela daļa etnisko krievu nav samierinājušies ar to, ka viņi dzīvo nekrievu valstī, kur valsts dominējošā valoda, kultūra, sociālā atmiņa ir (precīzāk – ir jābūt) citai kā krievu valodai, kultūrai, sociālai atmiņai (..) viņiem šis fakts jāakceptē un jāiekļaujas (vismaz daļēji jāasimilējas) valstsnācijā (..) latviešu partijām jāpastāv uz Latviju kā nacionālu latviešu valsti, jo nebūtu taisnīgi un godīgi prasīt no latviešiem integrēties krievos tāpat kā nebūtu taisnīgi un godīgi prasīt no frančiem, lai tie integrējas arābu imigrantos (kas, piem., Francijas otrajā lielākajā pilsētā Marseļā ir vairākumā) (Ir 25.IV).

·         Par LV institūciju ļengano pretspiedienu pret iedzīvotāju masveida došanos uz ārzemēm, arī pret pretvalstisko politiķu (Jakova Plinera, Jāņa Urbanoviča u.c.) draudošajiem izteicieniem, piesaucot Lībiju, Ēģipti un etniski ievirzīto asinspirti Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā, politiski aktīvie LR pilsoņi ir neizpratnē. Socioloģijas doktore Dagmāra Beitnere (skat. interviju 20. lpp.) atklātā vēstulē (4.V) aicina pilsoņus nebaidīties izteikties, zvanīt un rakstīt iestādēm, protestēt: Tikai neesiet vienaldzīgi. Latvijai vajag mūsu rūpes un uzmanību. (..) Runājiet ar ģimeni, draugiem, kolēģiem, domubiedriem. Iedrošiniet viņus domāt visiem procesiem līdzi. Latvijai tas ir svarīgi. Mēs dzīvojam ekskluzīvā un ļoti iekārojamā vietā, par kuru arī miera laikā jābūt nomodā. Ja vēlamies pārmaiņas, ir jāmainās mums – sabiedrībai.

·         Politoloģe Dr. Vita Matīsa, kuras uzskatā Zatlers savas TV uzrunas laikā (2.VI) pirmo reizi neesot izskatījies pēc sausa ierēdņa, pirms tam radioraidījumā Krustpunktā (3.V) mudina LV politiķus sekot ASV prezidenta Džona Kenedija vārdiem: Neprasiet, ko valsts var izdarīt jūsu labā, bet prasiet, ko jūs varat izdarīt savas valsts labā – ar piebildi, ka pēdējiem 20 gadiem Latvijā ir bijis uzlikts alkatības zīmogs – šīs paaudzes Latvijas politiķi savu pašlabumu ir likuši priekšā visam.

·         4. maijā – LR Neatkarības atjaunošanas dienā (agrāk: LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā) plašsaziņas līdzekļi vēstī par augsta kalibra amatpersonām, kuras greznos limuzīnos un miesassargu ielenkumā ierodas valsts svētku svinīgajā sēdē Saeimā, kur, pēc daiļskanīgām uzrunām un himnas nodziedāšanas, Sarkanajā zālē skan svinīga tostēšana, dzirkstī šampanietis, mirdz ordeņi un zibsnī fotoaparātu zibspuldzes, kam seko, Nacionālo bruņoto spēku orķestrim skanot, došanās ar ziediem pie Brīvības pieminekļa, kur, kā par nelaimi – tāpat kā pie Raiņa pieminekļa Esplanādē – sapulcējušies vairāki simti drūmu un kareivīgu cilvēku, visvairāk jaunizveidotās kustības Tautai pietiek dalībnieku, izsaka nemieru par amatvīru attālināšanos no vienkāršās tautas. Vēlāk Esplanādē notiek plašs koncertuzvedums Strāvoklis – ar Raiņa dzejas un dienasgrāmatas fragmentu lasījumiem un 19 mūzikas grupu priekšnesumiem – jaunām dziesmām ar dižā dzejnieka vārdiem.

·         Tieši valsts svētkos, kā Dienai pavēstī Viļakas vietējais deputāts Antons Pužulis (TB/LNNK), par Krievijas vēstniecības atvēlēto naudu Saskaņas Centra piepalīgi klusi sākuši uzpravīt pieminekli padomju okupācijas varas nesējas zaldātiņam (iesauka: karojošais džeks), kurš draudoši ar savu plinti skatoties uz Viļakas novada domi.

Rinda uz “atvērto durvju dienu” Latvijas Nacionālās bibliotēkas Gaismas pils spāru svētku laikā

·         Ko domājat par to, ka latvieši izmirst un emigrē, vai tas nozīmē, ka mēs vairs pasaulei neesam vajadzīgi? – jautā tīmekļa laikraksts Visu Latvijai (20.IV) triloģijas Zīmogs Sarkanā Vaskā autoram Jānim Lejiņam. Viņa atbilde: Bet vai tad mūsu vairs nav? Jā. Tā tas viss tiek kurbulēts. Protams, šobrīd laiki ir grūti, bet man ir iekšēja pārliecība, ka, ja esam pārdzīvojuši visu to jezgu, kas mums aiz muguras, tad arī šo pārdzīvosim. Ja palasa vēstures grāmatas, vienas šausmas, ko mūsu senči ir pārdzīvojuši, bet vai šie cilvēki vaidēja par dzīvi? Mana sirds saka, ka mēs esam tāda nezāle, ko neviens kultivators neiznīdēs.

·         Un turpat agronoms Andrejs Lucāns aicina LR valdību un likumdevējus griezt par labu sevis pastrādāto noziegumu, proti, bijušo lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu apzinātu novirzīšanu no izejprodukcijas ražotāju kooperācijas ceļa uz spekulatīvā un alkatīgā privātā biznesa ceļa, kas iznīcināja potenciālo zemniecību. Viņš aicina sākt ar biznesa haizivju sakampto piena pārstrādes atsavināšanu un nodošanu piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām – vispirms atsavinot s/s „Valmieras piens” un s/s „Rīgas piena kombināts”, kuras jau gatavojoties pārdot savas akcijas kādam Krievijas uzņēmējam.

·         LU Lielajā aulā, klātesot valdības pārstāvjiem, katoļu garīdzniekiem un Polijas sūtnim, par godu Jāņa Pāvila II iecelšanai svēto kārtā notiek konference Jaunās pasaules vēstnesis un atskan (1.V) pēdējais pāvesta dzejdarbs Romas triptihs, arī Šopēns un Lists Vestarda Šimkus izpildījumā.

·         Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunbūves – Gaismas pils – spāru svētku (3.V) dažas atbalsis: LNB ir svētvieta nacionālajai pašapziņai, intelekta krātuve (prezidents Zatlers), LNB būs nacionālās identitātes krātuve, tā kalpos nācijai un reprezentēs to pasaulē (kultūras ministre Sarmīte Ēlerte), LNB ir pierādījusi mūsu tautas spēku, kas atkal ir jāatrod un jāturpina (ēkas ieceres/projekta autors, arhitekts Gunars Birkerts), un brīdī, kad augšup pret pelēkajām debesīm pacēlās zaļais vainags, kas tagad rotā spāres, un koris „Kamēr...” dziedāja „Gaismas pili”, šķita, ka klāt ir ne tikai pašreizējās, bet arī bijušās un nākamās paaudzes. Šis brīdis bija tikpat nopietns un lepnuma pilns kā 1988.11.XI vēja pluinītais rīts, kad Rīgas pils Svētā gara tornī uzvaroši pacēlās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs (rakstniece Anna Žīgure).

Viļakas „Karojošais džeks”

·         Daugavpils Māla mākslas centrā, piedaloties folkloras kopām Dzīsme un Dzīsmeite, (11.VI) tiek iekurināts malkas ceplis keramikas izstrādājumiem, kurus raksturo latgaliski gudra atturība, vienkāršs skaistums un praktiskums.

·         Leģendārās Turaidas Rozes piemiņai Maijas dienas svētkos (10.V), slavinot sauli un pavasari, tiek stādītas īpašas krūmrozes, kā arī iedegta pret saviem tuvākajiem un pasauli vērsta mīlestības uguntiņa (10.V).

·         DnB Nord Barometra pētījums (DELFI 18.VI) liecina, ka 20% latviešu, ja nedzīvotu LV, vislabāk mājotu Zviedrijā; seko Šveice (16%), Vācija (14%). ASV (11%), Īrija (5%), KF (2%). (re)

·         ES – <EUobserver.com> (13.VI) vēstī, ka Lietuva, 26 ES valstu atbalstīta, uzņēmusies veikt informācijas darbu par savu pieredzi Maskavas totalitārā režīma gados, ar mērķi sagatavot paraugu citām valstīm vēsturiskās atmiņas dokumentēšanai un, galvenais, lai pasauli pasargātu no totalitāru režīmu noziegumiem nākotnē. Tomēr PSRS noziegumus ES speciālisti izvairās pielīdzināt holokaustam.

(re)

 

 

LATVIJAI VISAPKĀRT

 

·         NORVĒĢIJĀ 32 g.v. islamofobs Anders Behrings Breiviks, kurš sevi, cita vidū, dēvē par kristiešu fundamentālistu un brīvmūrnieku ložas locekli, valdošās sociāldemokrātu partijas vasaras nometnē Ūtsalā (Utøya) pusotras stundas laikā apšauj (22.VII) turpat 80 „kreiso” jauniešu, neilgi pirms tam detonējot nāvējošu autombīļbumbu Oslo valdības ēku rajonā (AFP; <guardian.co.uk>).

·         LIETUVĀ Viļņas apgabaltiesa piespriež mūža ieslodzījumu bij. Rīgas omonietim Konstantīnam Mihailovam par 7 policistu/muitas ierēdņu nogalināšanu Medininku robežpunktā (1991.31.VI). Līdz šim Maskava nav reaģējusi uz Lietuvas aicinājumiem izdot pārējos trīs aizdomās turamos omoniešus (BNS).

·         IGAUNIJĀ laikraksta Aripaev redaktors (6.VI): Latvijai ir problēmas, ja prezidents rosina atlaist parlamentu kā pēdējo mēģinājumu, lai ierobežotu t.d. oligarhu varu, un tad ir spiests noskatīties, kā vienam no šādiem oligarhiem, bijušajam baņķierim, tiek piešķirts viņa darbs.

·         Eiropas valstis, kurās 20. gs. pie varas nāca autoritāri vai totalitāri režīmi, ir atvainojušās par to pastrādātajiem noziegumiem un paudušas nožēlu par notikušo, (..) to nav izdarījusi tikai viena valsts. (..) II Pasaules karš sākās pēc deportācijām, pēc Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupācijas, pēc iebrukuma Polijā 1939. g. septembrī, [kad] bija divi sabiedrotie – Hitlers un Staļins, Padomju Savienība un Vācija – tā prezidents Ilvess Tallinā pie Brīvības krusta, atceroties staļinistiskās represijas 1941. g.

·         Dabas katastrofu ziņā, kā vēsta beļģu pētniecības centrs EM-DAT, Igaunija esot visdrošākā vieta pasaulē. Seko: Katara, Bahreina, Apvienotie Arābu Emirāti un Andora.

·         ZVIEDRIJAS Kara akadēmijas izstrādātajā militārajā doktrīnā viens no punktiem paredz sniegt palīdzību Baltijas valstīm, ja tām uzbruktu KF. Hipotētiskajā karā NATO murgs varētu būt krievu draudi izmantot kodolieročus, ja Rietumvalstis gribēs iejaukties (LETA 20.V).

·         POLIJAS vēstniecības Rīgā oficiālā paziņojumā (<LA.lv> 21.IV) Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova (SC) staļinistiski ievirzītās izteikas Rīgas krievu avīzē Vesti segodņa par Maskavas noziegumu Katiņā raksturotas kā mēģinājums provocēt konfliktu starp Poliju un KF.

·         SOMIJĀ vēlēšanās (17.IV) ne visai pārliecinoša uzvarētāja ar 21% ir pro-ES nacionālās koalīcijas partija Kokoomus, apsteidzot sociāldemokrātus (19,1%) un anti-ES populistus Perussuomalaiset („Īstos somus” – 19%, kas pirms 4 g. iegūst 4%).

·         JAKUTIJĀ izdota pirmā ābece čukču valodā, pateicoties pērngada lēmumam Jakutijas čukču kongresā (DELFI 15.IV).

·         KF cilvēktiesību org-jas Memorial vietnē ievietots Vēsturisko atmiņu darba grupas izstrādāts Krievijas destaļinizācijas plāns, kur, cita vidū, iekļauta prasība atzīt PSRS totalitārā režīma upurus un sekas visā bijušajā PSRS, ieskaitot Baltiju. Medvedjevs līdz šim nav devis atklātībā plāna vērtējumu.

·         Vēsturniece, Sanktpēterburgas Ermitāžas muzeja padomniece, Jūlija Kantora radiopārraidē Eho Moskvy (4.VI) nodēvē baltiešu masveida deportācijas (1940.14.VI) par momentānu traģēdiju, kam neesot bijusi ne mazākā (..) iekšpolitiskā nepieciešamība, piebilstot, ka pirmais, kurš attiecībā uz Baltijas valstīm lietojis jēdzienu „okupācija”, bijis pats biedrs Staļins. Tas ir PSRS Ārlietu tautas komisariāta dokumentos. Viņš saka: „Ja ne mēs, tad vācieši jūs okupēs” (<LA.lv> 7.VI).

·         Dzejnieka un publicista Aļekseja Širopajeva uzskatā KF jāatsakoties no valstiskuma impēriskā rakstura un jādod vaļa Tatarstānai un Baškortostānai, jāatbrīvojas no Ziemeļkaukāza kā no smagas nastas un jāizveido 7 krievu brīvvalstis: Tālie Austrumi, Sibīrija, Urāli, Pievolga, Viduskrievija, Dienvidkrievija, Krievu Ziemeļi – tā Laikā (18.VI-1.VII) vēstī Franks Gordons.

·         Varas iestādes slepus nomainījušas Smoļenskas katastrofas piemiņas plāksni ar uzrakstu poļu valodā par 96 upuriem, ieskaitot Polijas prezidentu Lehu Kačiņski, kuri devušies uz Katiņu atzīmēt padomju genocīda noziegumu pret karagūstekņiem.

·         Zīmīgi ir 12 krievu studentu, nākotnes KF līderu vērtējumi pēc 5 dienām Latvijā: Šobrīd nav nekā, ko Latvija varētu pārņemt no Krievijas (Anastasija Kuzmina, Maskava). Kauns, ka Latvijā ir tādi politiķi kā Kravcovs, kuri, gadiem te dzīvojot, nav iemācījušies valsts valodu (..) laba ekoloģija, ja laukos tik daudz stārķu! (Ivans Ivolga, Stavropole). Ir pilnīgi skaidrs – dzīvojot Latvijā un lai saņemtu LR pilsonību, valsts valoda ir jāprot (Ludmila Šoganova, Ziemeļkaukāzs) (<LA.lv> 16.VII).

(re)

 

 

CITUR ĢEOPOLITISKAJĀ TELPĀ

 

·         PAKISTĀNAS garnizonpilsētas Abotabadas trīsstāvu villā, minūšu gājienā no karaskolas un nepilnus 50 km no galvaspilsētas Islamabadas, ASV specvienības SEAL kaujinieki ar precīzu šāvienu galvā nogalina (1.V) neapbruņoto Osamu bin Ladenu, pie reizes sašaujot kājā viņa 29 g.v., arī neapbruņoto sievu Amalu Ahmed Abdul Fatah. Daudzu uzskatā kovbojiskā gājiena vietā civilizētāk būtu bijis starptautiskā teroristu tīkla Al Qaeda formālo galvu saņemt dzīvu un, tāpat kā, piem., „Balkānu slakterus” Slobodanu Miloševiču un serbu ģenerāli Ratko Mladiču, kuru kontā ir vairāk nekā 8 000 noslaktēto musulmaņu vīriešu un pusaudžu Srebrenicā vien, nodot ANO Starptautiskajam tribunālam (International Criminal Tribunal) vai Starptautiskajai krimināltiesai (International Criminal Court), kurai ASV gan atsakās piebiedroties savas pašiedomātās „ekskluzivitātes” dēļ.

Obamas burvja triks <Monolithik.wordpress.com>