Apceres autors Dr. Kārlis Ābele, dzejnieks, zinātnieks un JG redaktors Austrālijā. V. Motmillera uzņēmums

Kārlis Ābele

LATVIEŠU KULTŪRAS DZĪVE EMIGRĀCIJĀ 1974. GADĀ

 

Līdzīgi pārskatiem par iepriekšējiem gadiem (JG 73, 78, 83, 88, 95 un 101), šis pārskats aptveŗ latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomus (mūziku, skatuves mākslu un tēlotāju mākslu) trīs kontinentos (Ziemeļamerikā, Eiropā, Austrālijā), kā arī literāro ražu. Pārskata veidošanu ietekmējuši jau agrāk minēti (JG 73 un 78) apstākļi un apsvērumi.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo, latviešu dziesmu svētku 100 gadu atceres gadu, 1974. gadā nebija tik plašu „lielsarīkojumu” ar izcilu sabiedrisku nozīmi. Austrālijas latviešu 24. Kultūras dienu Pertā (26.-31. dec.) nozīmīgākās sastāvdaļas: atklāšanas koncerts, divu lugu izrādes, tautas deju uzvedums, kopkoŗu koncerts un tēlotājas mākslas skate. Atzīmējamas arī 4. dziesmu dienas (30. aug.- 1.sept.) Gaŗezerā (ASV) un Amerikas latviešu centrālās kultūras dienas Filadelfijā (martā).

Amerikas latviešu apvienības paspārnē nodibināts Latviešu institūts kultūras dzīves rosināšanai un kultūras vērtību pasargāšanai no iznīcības. Institūts paredzēts ilgstošāku projektu veikšanai, kādi nav pa spēkam citām organizācijām.

Pasaules brīvo latviešu apvienības Tautas balvu 1974. gadā piešķīra P. Kundziņam par latviešu etnografiskās un vēsturiskās celtniecības pētījumiem, ar kuŗiem panākta ievērība un atzinība latviešu kultūrai citu tautu vidū.

 

MŪZIKA

 

Komponisti

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu mūzikā saņēma J. Kalniņš par „Trešo simfoniju”. J. Kalniņa, arī V. Baštika un A. Šturma darbiem veltīti atsevišķi koncerti Ziemeļamerikā. Cittautiešu rīkotos koncertos pirmatskaņojumu piedzīvoja T. Ķeniņa un G. Pones kompozīcijas.

Koŗi

Lielākais dziedātāju skaits (16 vienības ar 380 dziedātājiem) pulcējās dziesmu dienā Gaŗezerā (diriģenti: E. Brusubārdis, A. Vintere-Brugmane, A. Kalnājs, R. Zuika un V. Aparjods). Kopkoŗu koncertā Austrālijas latviešu 24. Kultūras dienās Pertā dziedāja ap 170 koristi diriģentu V. Bendrupa, Ē. Ozoliņa un H. Rutupa vadībā. Apvienoto latviešu baptistu draudžu koŗu 25. dziesmu diena Kvēkertaunā (28. apr.) bija pulcinājusi ap 120 dziedātāju.

 

Ziemeļamerikā

Garīgas mūzikas koncertos vairākos latviešu centros dziedāja A. Vaivode (kontralts). Patstāvīgi laicīgas un garīgas mūzikas koncerti dažādās pilsētās bija arī soprāniem I. Kurmei, A. Cepurei-Nīlsonei, I. Eglavai-Holai, A. Sapalei-Raikovskai, viešņai no Vācijas L. Sepei-Ešei un I. Stāmurei (mecosoprāns), basbaritoniem J. Kļaviņam un A. Kurmiņam, baritonam K. Grīnbergam un tenoram P. Lielzuikam. Tenora E. Māršaua (no Austrālijas) koncertturneju pārtrauca dziedoņa saslimšana. J. Klaviņš arī koncertēja kopā ar pianistu H. Godesu vairākās pilsētās. Kopējos koncertos dažādos latviešu centros dziedāja soprāni E. Ārone-Renga, Ē. Beitāne, M. Cakare, R. Dzilna-Zaprauska un A. Holcmane, mecosoprāni V. Landmane un V. Melliņa.

Viesojoties ar koncertiem krietnā skaitā latviešu centru ASV un Kanadā, labas atsauksmes guva „austrālietis” čellinieks J. Laurs. Patstāvīgs koncerts Sirakūzās bija V. Freimanim (čello). Toronto koncertēja Meksikā dzīvojošā izcilā vijolniece R. Lielmane. Atzīmējami M. Milleres-Grasmanes (arpa) un flamenko ģitārista A. Kārkliņa koncerti. Atzinību ieguva ērģelnieces A. Rundānes koncerti vairākās pilsētās, arī māsu I. un K. Gutbergu koncerti.

Veiksmīgi turpinājās starptautisku atzinību ieguvušā pianista A. Ozoliņa muzikālās gaitas. Patstāvīgos koncertos dažādās Ziemeļamerikas pilsētās muzicēja pianistes A. Zirnīte, M. Kārkliņa, V. Stelpe-Dambrāne un pianisti A. Rožkalns, P. Zariņš un J. Zemzars.

Pirmās rietumu krasta kokļu dienās Sietlā (31. aug.-1. sept.) piedalījās 28 koklētāji. Katskilu kalnos uzveda A. Jansona komponēto dziesmu spēli Sarkangalvīte 74.

 

Eiropā

Operās Vācijā un Šveicē dziedāja R. Gerke, M. Apkalna un R. Gūtmane. R. Gerke (soprāns) arī koncertēja vairākos latviešu centros Anglijā, Soprāns I. Pētersone guva atzinību Edinburgas festivālā, kur viesojās ar Stokholmas operu, un dziedāja patstāvīgā koncertā Stokholmā. Koncertos Anglijā muzicēja čellinieks J. Laurs.

 

Austrālijā

Vairākos latviešu centros Austrālijā un Jaunzēlandē koncertēja pianiste V. Delle-Grāvīte (no ASV) un V. Skujiņa (soprāns). Kultūras dienu atklāšanas koncertā Pertā piedalījās baritons H. Rutups un pianiste M. Stūre. Patstāvīgos koncertos dažādās pilsētās dziedāja E. Eglīte (mecosoprāns), Dz. Ēķe (soprāns), A. Raiskuma un tenors E. Māršaus.

Melburnas latviešu operešu ansamblis savam gadskārtējam uzvedumam bija izvēlējies P. Abrahama opereti Havajas puķe (V. Štāla režijā).

 

SKATUVES MĀKSLA

 

PBLA Kultūras fonda dalītu goda balvu skatuves mākslā piešķīra Ziemeļamerikas latviešu teātŗu apvienībai par rosīgu darbību latviešu teātŗa mākslas veicināšanā un Sidnejas latviešu teātŗa ansamblim Austrālijā par vislielāko rosmi teātŗa izrāžu rīkošanā.

Vairākās Austrālijas pilsētās Kanberas un Sidnejas tautas deju kopas „Sprigulītis” un „Jautrais pāris” uzstājās ar lieliski saliedētu tautas deju un dziesmu uzvedumu „Rudens saule”.

Atzīmējamas filmu (rež. V. Lapenieks sen.) Tauta tuvumā, tauta tālumā un Kā es māku, tā es maunu izrādes, kā arī baleta mākslinieku M. Lesiņa, I. Lejas, A. Vanaga un V. Vētras panākumi Eiropā un Ziemeļamerikā.

 

Ziemeļamerikā

Ceturtajās latviešu teātŗa dienās Ziemeļamerikā Sanfrancisko (28.-30. nov.) ceļojošo Ādolfa Alunāna piemiņas balvu par labāko inscenējumu, kā arī „tautas balvu”, par kuŗas piešķiršanu balsoja skatītāji, ieguva Toronto latviešu teātris par jau pirms tam Kanadā izrādītās K. Vitlingera traģikomēdijas Vai pazīstat piena ceļu? uzvedumu (rež. V. Pukats). Sanfrancisko Mazais teātris uzveda M. Zīverta komēdiju Kalostro Vilcē L. Siliņa režijā un Sietlas dramatiskā kopa (rež. I. Miķelsons) četrus viencēlienus: A. Strindberga Komtese Jūlija, A. Gerstenberga Divas sejas, Dž. Rečī Mamma, kāda viņa kļuva − bet ne tāda, kāda viņa bija un R. Patrika Camera obscura. Teātŗa dienu ietvaros ietilpa arī referāti un latviešu teātŗa vēstures materiālu izstāde.

Austrālijas latviešu teātris no Melburnas viesojās daudzos Ziemeļamerikas latviešu centros ar M. Zīverta lugu Totēms un M. Asara komēdiju Tupenis G. Grauda režijā. Krietnu skaitu izrāžu dažādās pilsētās piedzīvoja arī M. Zīverta luga Rīga dimd Amerikas latviešu teātŗa Bostonas ansambļa uzvedumā (rež. R. Birzgalis) un G. Griezes komēdija Bez siltām vakariņām Vašingtonas ansambļa uzvedumā (rež. O. Uršteins). Vairākās pilsētās Čikāgas teātŗa kopa izrādīja T. Zeltiņa romantisko spēli Donžuāna pēdējā mīlestība M. Antenas režijā un Ņudžersijas latviešu biedrības dramatiskā kopa J. Raiņa lugu Pūt, vējiņi G. un P. Ozoliņu režijā.

Daugavas Vanagu teātŗa Kanadā panākumu kontā jāieraksta R. Spilara dziesmu spēles Zaļā pļava (rež. E. Jurševskis) un G. Griezes komēdijas Te runā Stariņš (rež. g. Vērenieks) uzvedumi. Grandrapidu latviešu teātŗa kopa izrādīja A. Deglava stāsta Vecais pilskungs E. Zālītes dramatizējumu A. Štama režijā un U. Siliņa komēdiju Vēstule no dzimtenes (rež. E. Brūna).

No līdz šim neminētām lugām, kas piedzīvoja izrādes ansambļu dzīves vietās un citos latviešu centros, atzīmējamas R. Blaumaņa Ugunī, Zagli un Pēc pirmā mītiņa. Latviešu studentu teātris daudzkultūru festivālā Toronto uzveda M. Zīverta viencēlienu Tvans angļu valodā. Toronto ģimnāzisti viesojās vairākās pilsētās ar M. Zīverta lugu Cilvēks grib dzīvot.

Atzīmējami režisora M. Ubāna un aktieŗu L. un B. Siliņu panākumi uz amerikāņu skatuvēm.

 

 

Eiropā

Vairākos latviešu centros Zviedrijā un Vācijā R. Rīdzinieka lugu Aļģimants jeb nelaime uz 33. ceļa autora (E. Grīna) režijā izrādīja Daugavas Vanagu Stokholmas teātŗa ansamblis. Zviedrijā Stokholmas latviešu kamerteātris uzveda M. Zīverta komēdiju Kaļostro Vilcē autora režijā. E. Zālītes komēdiju Maldu Mildas sapnojums Vacijā izrādīja Daugavas Vanagu Minsteres teātŗa kopa (rež. O. Trauciņa).

Ar jau iepriekšējā gadā uzvesto H. Krūmiņa komēdiju Vecpuiši precas G. Berga režijā Notinghēmā viesojās Daugavas Vanagu fonda Bradfordas nodaļas teātŗa kopa.

 

Austrālijā

Austrālijas latviešu 14. teātŗa festivāls Melburnā (14.-17. jūn.) atšķīrās no iepriekšējiem jau ar to vien, ka izrādīja tikai Austrālijā dzīvojošu latviešu autoru lugas (skat. Ņ. Luces rakstu JG 102). Dalītu balvu par labāko lugu piešķīra E. Lēmanei un U. Siliņam. Godalgas par labāko režiju un labāko ansambli saņēma P. Elsiņš, Austrālijas latviešu teātŗa (no Melburnas) uzvestās E. Lēmanes lugas Solterra režisors. Festivāla balvu par tēlojumu galvenajā vīriešu lomā šai lugā arī piešķīra P. Elsiņam, atbalstītājās lomās I. Mežakam un I. Erdmanei. Sidnejas latviešu teātris izrādīja U. Siliņa lugu Pilsoņa Avota lieta L. Veikinas režijā; par tēlojumiem atbalstītājās lomās balvas saņēma K. Ābeltiņš un L. Veikina. Adelaides latviešu drāmas studija uzveda M. Dulpiņas lugu Kam pieder galvaskauss? (rež. V. Dulpiņš); A. Veisberga saņēma festivāla balvu par tēlojumu galvenajā sieviešu lomā un Induļa Nīča piemiņas balvu kā labākā jauniešu aktrise. Adelaides latviešu teātŗa ansamblis izrādīja M. Bumbieŗa lugu Mans krusttēvs autora režijā.

Bez festivāla snieguma Sidnejas latviešu teātris Sidnejā uzveda E. Raisa lugu 0x0=0, rēķini kā gribi! (rež. A. Apele), E. Jonesko lugu Degunradzis K. Gulberga režijā un laikmetīgas satiras uzvedumu Kaleidoskops 1974.

Pirms došanās uz Ziemeļameriku Austrālijas latviešu teātris Melburnā un Sidnejā izrādīja abas turnejas lugas (rež. g. Grauds) − M. Ašāra Tupeni un M. Zīverta Totēmu. Melburnas latviešu teātris uzveda L. Auzānes-Vītoliņas komēdiju Gleznotājs Otiņš (rež. J. Balodis) un V. Richtera komēdiju Pēteris pārvalda pasauli J. Berkāna režijā.

Pertas latviešu dramatiskā kopa izrādīja R. Blaumaņa lugu Skroderdienas Silmačos un kultūras dienu laikā J. Raiņa lugu Zelta zirgs (abas A. Zīles režijā). Kultūras dienās Pertā Adelaides latviešu teātŗa ansamblis uzveda arī M. Bumbieŗa lugu Klaidonis autora režijā.

Viencēlienus (R. Blaumaņa Pēc pirmā mītiņa un E. Vulfa Līnis murdā) izrādīja Brisbenas latviešu teātris (rež. M. Rube) un Sidnejas un Melburnas jaunieši (jau minēto Blaumaņa lugu, E. Albija Smilšu kasti un M. Zīverta Tvanu).

Austrālijas teātrinieku un televīzijas uzvedumos Sidnejā ar panākumiem piedalījās I. Kants.

 

 

TĒLOTĀJA MĀKSLA

 

Ziemeļamerikā

Neīstenojoties iecerētajai kultūras fonda tēlotājas mākslas izstādei, par vienu no nozīmīgākajām kopskatēm izvērtās mākslinieku vienības „Latvis” rīkotā izstāde kultūras dienu laikā Toronto, kur bija vērojami 19 mākslinieku 79 darbi. Godalgas piešķīra V. Reinholdam par metalla darbu „Teiksma”, G. Cennei par eļļas gleznu „Mājup” un A. Strucim par kombinētu veidojumu „ Priecīga diena.” Kultūras dienās Filadelfijā bija izstādītas 30 autoru 80 gleznas un skulptūras, teātŗa dienās Sanfrancisko 30 mākslinieku 69 zīmējumi. Pāris it plašas izstādes notika arī Ņujorkā.

Vairākās pilsētas patstāvīgās skates savus darbus izstādīja gleznotāji J. Kalmīte, M. Kovalevska, J. Ozols, L. Riekstiņa-Krūmiņa, V. Teteris un Z. Zebeliņa, kopējās skatēs arī Annus „ģimene”.

Gleznu skates Ņujorkā bija G. Cennei, I. Jirgensonei, I. Kaņepam, A. Meisterei un A. Sisenei-Asbergai. Izmantodama dažādus palīgmateriālus, G. Cenne radījusi gleznieciskas virsmas, kas ar savu raupjo, bieži vien mirgojošo daudzveidību vieš īpatnēju pievilcību. A. Meisteres darbos dominē ekspresionisma iezīmēta gleznieciska pieeja, kas izpaužas vienkāršotā priekšmetības attēlojumā un spēcīgi tvertu, piesātinātu krāsu laukumu attiecībās.

Patstāvīgās skatēs Toronto reprezentējās F. Milts, V. Paparde, J. Popelis, V. Reinholds, V. Vabale un E. Vingris. F. Milts ir liriķis ar ekspresīvu raksturu; rīkodamies ar pelēcīgu pustoņu siltajām vai aukstajām nokrāsām, viņš panāk apbrīnojami daudzkrāsainu paleti, kur aiz figūras fona liek kādam laukumam iegailēties. V. Reinholda gleznieciskais skatījums traktēts abstraktos veidolos; dažādas abstraktas faktūras iepludinātas, sasaistītas un pārveidotas bareljefa darbos. Skulptūrās mākslinieks galvenokārt pievēršas formu sakarībai un saliedēšanai. Darbos atrodama tīra vienkāršība un formu un krāsu skaidrība, kur nav vietas nejaušībai.

Izstādes Milvokos bija gleznotājiem K. Černokam, V. Mērniecei, J. Ozoliņam, M. Vilkei un M. Gruzītei; Kalamazū − J. Kaķītim, A. Sildegam un A. Ūdrim. Dažādās citās pilsētās patstāvīgi izstādījās V. Aistars, V. Avens, J. Balks, A. Cepure, M. Debere, J. Gailis, O. Grebže, O. Grunde, V. Gūtmanis, J. Kaķis, S. Kocēna (no Argentīnas), J. Krišāns, T. Ķiķauka, A. Lindbergs, M. Orleāna, I. Reķe, I. Rogaine-Tarnmeijere, R. Slaidiņš, R. Vanags, A. Vasils, R. Vītols un H. Zemjāne, kopā ar citiem māksliniekiem arī U. Alberts, H. Baumanis, A. Dārziņa, L. Eglītis, A. un V. Skultes, O. Skušķis, I. Steina-Knocha, A. Treibergs u.c. V. Aistara akvareļos gleznieciskais un grafiskais apvienojas mīkstā, drošas rokas vadītā plūdinājumā, kur caurspīdīgi mazgājumi izteiksmīgi mainās ar sabiezinātākām krāsu masām. T. Ķiķaukas reljefainos darbos skulpturāli elementi pasvītro telpisko sakarību; faktūru slāņojums kontrastēts ar caurspīdīgu laku mazgājumiem.

J. Gaiļa glezna „Laivas viļņos” izraudzīta reproducēšanai uz Pasaules pasta federācijas 100 gadu dibināšanas atceres aploksnes. Godalgas dažādās cittautiešu rīkotās izstādēs par savām gleznām ieguva H. Baumanis, M. Kristbergs, D. Miezājs un O. Skušķis.

Filadelfijā bija L. Linauta stikla glezniecības darbu skate. A. Kopmanis piedalījās ar skulptūrām un medaļām izstādēs Kanadā, iegūstot balvu par marmora cilni „Klusā pretestība.” Patstāvīgā izstādē Mineapolē bija vērojamas M. Ģeistauta skulptūras, kopējās skatēs dažādās pilsētās arī tēlnieku V. Jansona, M. Kļaviņas (skat. JG 104), J. Mintika un S. Zārdas darbi.

Goppera fonda balvu tēlotājā mākslā saņēma D. Dagnija par gleznām „Ieceļotāji”, „Koklētājs” un „Latviešu bērni”. Krišjāņa Barona prēmiju piešķīra V. Goldmanei (ASV) par latviešu tēlotājas mākslas darbu diapozitīvu krātuves iekārtošanu.

 

Eiropā

Mākslas kritiķu atzinību izstādēs Dānijā ieguva L. Dombrovskas-Larsenas gleznas ar drošu un spontānu krāsu izpausmi un ekspresīvu krāsu gailēšanu.

Patstāvīgas darbu skates Zviedrijā bija gleznotājiem I. Sinkam, L. Strunkem, M. Štrovaldam un tēlniekam L. Jānim-Briedītim, Anglijā gleznotājai M. Sarkanei un Skotijā tēlniekam Z. Sapietim, Dortmundā bija izstādīti J. Soikana zīmējumi.

Starptautiskās izstādēs Parīzē varēja vērot J. Gaiļa, I. Sinkas un A. Vasila darbus.

 

Austrālijā

Tēlotājas mākslas skatē kultūras dienās Pertā bija vērojami 24 mākslinieku 48 darbi. Patstāvīgas izstādes vairākās pilsētās Austrālijā un Jaunzēlandē bija R. Zusteram, kas kopā ar V. Medni pārstāvēja latviešus arī Adelaidē rīkotā redzamāko Austrālijas gleznotāju izstādē, R. Zusters atradis jaunus ceļus un pieejas grandiozās trejdaļu gleznās; raksturīgi dzīvi, dinamiski krāsu laukumi un pievilcīga krāsu kvalitāte ar virtuozi tīru un caurspīdīgu dzidrumu. Labas atsauksmes citā izstādē Adelaidē guva J. Šenberga liela formāta audekli, arī I. Tillera gleznas. Godalgas un atzinību austrāliešu izstādēs Sidnejā nopelnīja V. Salnāja, A. Nicmanes un O. Deklava darbi.

Gleznu skates Melburnā un Kanberā bija O. Biseniekam, Melburna arī G. Pārupei, G. Saliņam, L. Svīķeram un K. Trumpim; B. Melliņa-Flada izstādīja fibra darbus. O. Biseniekam raksturīgi romantiski abstrakts gleznošanas veids un spontāna latvju rakstu interpretācija. G. Pārupes gleznās parādās droši izsvērti kompozīcijas paņēmieni; tekstūras pieblīvētus laukumus atsveŗ mierīgi klājumi, šur tur pavīdot un izdziestot kādai sejai vai figūrai. K. Trumpja darbos vērojamas abstrakta ekspresionisma pazīmes, motīvu dažādība un brīvas, kustīgas formas.

Patstāvīgas izstādes Sidnejā bija A. Drēziņam, A. Eglītei, G. Krūmiņam un V. Spoģei -Erdmanei, citās pilsētās R. Balodim, V. Endelmanei, M. Mežakai, A. Nicmanei un S. Pastarei-Konvejai.

 

Kopš „Katskilu nemieriem” atdzimusi ticība savam spēkam, un svaigas vēsmas jūtamas arī emigrācijas kultūras polītikā. Ne teļos, ne republikāņu partijā mūsu nākotne. Drūp akmens, nāk tēraudi. Savam spēkam ticiet, zemgalieši! Bruno Rozīša uzņēmumā 1974. g. Kultūras dienu diskusijas dalībnieki Ņujorkā. Pirmā rindā no kreisās puses: N. Grava, H. Ozoliņa, Dr. E. Kāpostiņš, Dr. E. Grīslis, Dr. P. Norvilis, U. Grava, M. Grīns, J. Mūrnieks, V. Bērziņa-Baltiņa; otrā rindā: V. Irbe, G. Gedulis, Dz. Lejiņa, Dr. J. Lelis, N. Zālīte, M. Bundža, A. Spirģe, L. Liepiņa, R. Aistars.

 

LITERĀTŪRA

 

Periodika

PBLA Kultūras fonda goda balvu žurnālistikā saņēma M. Čulītis par vispusīgu Kanadas latviešu dzīves atainošanu faktiem bagātos ziņojumos laikrakstā Laiks.

 

Dzeja

Jauni dzejoļu krājumi izdoti autoriem, kuŗu dzejoļi jau agrāk parādījušies atsevišķos sējumos − A. Balkai (Varavīksnēm skanot), E. Freimanim (Ielas dārznieks), K. Kārem (Vienkāršība), A. Kraujietei (Ne bungas, ne trompetes), Z. Liepai (Atspulgu nams) un A. Zemdegai (iepriekšējā gadā manuskriptā ar Z. Lazdas balvu godalgotais Cirsma). I. Gubiņas un G. Janovska dzejoļi sakopoti krājumā Paskaties kļavā. Iespiestas D. Raunas (Klauna āda) un V. Krāslavieša (Saslēgsimies) dzejlapas.

PBLA Kultūras fonda goda balvu literātūrā saņēma A. Ivaska par 1973. gadā izdoto dzejoļu krājumu Solis silos. Latviešu nacionālās apvienības Kanadā godalgas par darbiem manuskriptā piešķīra I. Vīksnai (dzejoļu cikls „Piecas naktis”), M . Andžānei-Strodai (dzejoļu krājums Te un tur) un J. Babrei (dzejoļu cikls).

 

 

Drāma

Anšl. Eglīša lugas sakopotas divos sējumos (Lūdzu ienāciet, sēr!).

  

Daiļproza

Izdoti romāni: G. Janovska Kur gaiļi nedzied, E. Kociņas jādzīvo vien ir un Skan mantotā stīga, O. Liepiņa Gustavs Vaza trimdā, A. Rasas Saule pār pilsētu un E. Silkalna No rīta. Krājumos sakopoti M. Čuibes (Stundas un pulksteņi). I. Grebzdes (Aizdedziet sveces), I. Gubiņas (Ar diviem punktiem teikums nebeidzas) un I. Šķipsnas (Vidējā īstenība) stāsti un tēlojumi, atsevišķā sējumā iespiests M. Celma kultūrvēsturisks stāsts Graudnieki.

No atkārtotā iespiedumā izdotajiem darbiem nozīmīgākie bija A. Grīna romāns Trīs vanagi un J. Janševska Dzimtenes astotā grāmata.

Krišjāņa Barona prēmiju saņēma N. Kalniņš par 1972. gadā izdoto kultūrvēsturisko romānu Tikai saulei nav ēnas, Goppera fonda balvu par 1973. gadu G. Janovskis par romānu Uz neatgriešanos. Latviešu nacionālās apvienības Kanadā godalgu piešķīra I. Šķipsnai par stāstu manuskriptā „Dziesmu svētki”.

 

Proza

Starp vērtīgākajiem no izdotiem sējumiem ierindojami P. Kundziņa Latvju sēta, kas raksturo vēsturiskā secībā latvju sētas celtniecību, attīstību un kultūrvēsturisko nozīmi, un grandiozais E. Glika tulkotās pirmās latviešu bībeles jaunizdevums. Ar vēsturisku nozīmi ir arī Ziemeļnieku (Latvijas brīvības cīņu atcerei) 2.daļa, A. Lāča Ozolvīru pulki (par aizsargu organizāciju), O. Freivalda rediģētā Latviešu kaŗavīrs 2. pasaules kaŗā 3. grāmata un Laiks, telpa, ļaudis (par Daugavas Vanagu organizāciju; red. V. Hāzners) 1. grāmata. Pārspiests arī 1940. gadā izdotais sējums Latvijas armija 20 gados (red. II. Rozenšteins).

Kā atmiņu, vērojumu un atziņu krājumi ar lielāku vai mazāku kultūrvēsturisku nozīmi atzīmējami R. Aizupes Sešpadsmit gadi Sibirijā, A. Dziļuma Mežu aizvējā, H. Kreicera Atspīdumi (divos sējumos) un V. Pelēča Malēnietis kaŗā.

K. Raudives esejas sakopotas krājumā Laikmeta ārdītāji. Izdota O. Liepiņa monografija Sigismunds Vidbergs un R. Birzgales rediģētais rakstu krājums Mārtiņa Zīverta pasaulē. Par dzīvi Padomju Savienībā, arī Latvijā, pēdējos gados stāsta A. Sābris (pseudonims) grāmatā Lokanums un spīts. Rakstiem E. Dunsdorfa rediģētā krājuma Archīvs 14. sējumā dots kopējais virsraksts „Tautas veselība”.

PBLA Kultūras fonda goda balvu humanitārās un sociālās zinātnēs piešķīra P. Jurevičam par 1973. gadā izdoto eseju krājumu Pretstatu pasaule. Par 1968. gadā iespiesto grāmatu Zili stikli, zaļi ledi E. Raistera fonda balvu saņēma U. Ģērmanis.

 

Literāri sarīkojumi

Austrālijas latviešu 14. rakstnieku dienu (Sidnejā 29. nov.-1. dec.) ietvaros ietilpa teātŗa izrāde, referātu pēcpusdiena, un prozas un lirikas sarīkojums.

 

ATZIŅAS

Latviešu kultūras dzīvē emigrācijā 1974. gadā bija vērojams zināms atslābums salīdzinājumā ar iepriekšējo, latviešu dziesmu svētku simtgades atcerei veltītu sarīkojumu apzīmogoto gadu. Atslābums bija manāms arī literātūrā; izdoto grāmatu skaits ir zemākais pēdējo desmit gadu laikā (skat. L. Rumaka rakstu Laikā, 1.2.1975.). Lai gan manuskriptu, šķiet, netrūkst, iespiešanu kavē dažādas techniskas problēmas.

Emigrācijas latviešu sabiedriskajos ūdeņos „burbuli uzsita” pāris rakstu Jaunās Gaitas 100. numurā. Daudz runāja un rakstīja par preses brīvību un redaktoru atbildību. Gaišā puse: pārdomu ierosināšana un domu izmaiņas veicināšana. Ēnas puse: savstarpēju asumu „trīšana” un uzskatu atšķirību nevēlama „iekonservēšana”.