JG redakcijai:

Juŗa Silenieka raksts „No mums aizgājušie” (JG 219) nepareizi apvaino Marisu Jansonu par attālināšanos no latviešu sabiedrības. Mariss Jansons, ierodoties Oslo, tūlīt uzņēma sakarus ar Norvēģijas latviešu biedrības priekšnieci Kaiju Wendt (dz. Priednieks) (..) Kad Mariss Jansons diriģēja Sidnejā, cik man zināms, viņš neizvairījās satikt latviešus.

V. Pētersons, Austrālijā

 

 

 

JG redakcijai:

Priecājos par JG 219 nr. Kā vienmēr interesants, savdabīgs un prātošanu ierosinošs. Izņēmuma kārtā patika Ziedoņa dzeja, kaut vai tikai tādēļ, ka tā ir ari formā dzeja (..) Dīvains, bet interesants ir Bekmaņa gabals. Patika ari Benitas [Veisbergas] „Pieraksti”, Krēsliņa vēstures gabals un Silenieka „obituarijs” Jansonam un Birkertam.

Lasītājs Kalifornijā

 

 

 

JG redakcija:

Ilgus gadus ārzemēs iznākušais latviešu žurnāls JG ir apliecinājis sevi kā Latvijas sabiedrību interesējošs izdevums, it sevišķi tajā sabiedrības daļā, kas interesējas par literātūru, kultūru un mākslu. Misiņa bibliotēkā JG, pateicoties tās redakcijas kolektīvam, ir nokomplektēta pat vairākos eksemplāros, sākot no tās pirmajiem numuriem līdz mūsdienām. Mūsu bibliotēkas apmeklētāji pārsvarā ir Latvijas zinātnieki un studējošā jaunatnes daļa. Viņus interesējošo izdevumu vidū ļoti bieži ir ari Jaunā Gaita, tajā gan aizvadītos gados publicētie raksti, gan jaunākas publikācijas.

Anna Šmite, Latvijas Akadēmiskās Misiņa bibliotēkas vadītāja

 

 

 

JG redakcijai:

Vēstures ritenis daudzus Latvijas gaišos prātus ir izmētājis pa pasauli, tādējādi sadrumstalojot ari Latvijas kultūru.

Latvijā Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē gatavo Latvijas kultūras vēstures speciālistus, kuŗiem ir svarīgi apgūt arī latviešu emigrācijas kultūras mantojumu. Tāpēc ir ļoti vēlams, lai universitātes bibliotēkā būtu ari Jūsu izdotais žurnāls Jaunā Gaita, kas dod iespēju iepazīt emigrācijas kultūras dažādas jomas (literātūru, teātri mākslu utt.) Apgūstot latviešu emigrācijas kultūru, Jūsu žurnāls mūsu bibliotēkā ir viens no vispieprasītākajiem, tāpēc būtu liels lūgums, rast iespēju ari 2000 gadā saņemt mūsu bibliotēkai JG.

Vēlot radošu un laimīgu Jauno gadu un cerībā, ka mūsu studenti un mācībspēki varēs jaunajā gadā lasīt JG.

V. Liepa, Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, Latviešu literātūras un kultūras katedras vadītāja

 

 

 

JG redakcijai:

Gribētu lasīt vairāk par aktivitātēm jauno video jomā, par valodu kā vizuālu izteiksmi, par jauniem netradicionāliem mūziķiem, par mākslas instalācijām un to veidotājiem − māksliniekiem, arī vairāk par latviešu mitoloģiju.

Māris Kundziņš, Siatlē

 

 

 

JG redakcijai:

Ar interesi un jau pēc pirmās lappuses ar aizrautību lasīju Raimonda Staprāna jaunāko lugu Anšlavs un Veronika JG 220. Iepriecina asprātīgie dialogi, spraigā valoda, bet pār visu tik dzīvi un patiesi atveidotā cienījamā māksliniece Veronika Janelsiņa, ka šķiet, viņa runā uz mani tepat blakus stāvēdama. Tāda viņa tik tiešām ir: sprēgājoša un dzeļoša katrā izteiktā vai rakstītā vārdā!

Lai paldies Jums par to! (Cik žēl, ka uz turpinājumu būs jāgaida trīs mēneši.)

Ilze Šīmane, Kalamazū, ASV

 

 

 

JG redakcijai:

Arnolds Kursis savā rakstā „Par Ziemsvētkiem un Jāņiem” (JG 219) sarakstījis dažas aplamības, piem.: „Ne mazāku ievērību sev pievērsusi ir ari parādība, ka Latvijā no diviem vai vairākiem vārdiem darina vienu vārdu, piem., tostarp, padomjlaiks, kultūrvalsts, vienvārdsakot, telefonsarunas, Ziemassvētki u.c.”

Latviešu valodā vienmēr ir bijuši no diviem vārdiem darināti vārdi, piem., lauksaimnieks, mājkalpotāja, guļamistaba utt. Gluži tādi paši salikteņi ir padomjlaiks, kultūrvalsts, telefonsaruna. Latviešu valodai ir likumi, kā salikteņi tiek darināti, un iepriekšminētie vārdi darināti mūsu valodas likumu robežās − tiem nav nekādas vainas. Jāapstājas pie vārda tostarp (= to starpu), ko priekšpadomju laikā maz lietoja. Tas minēts Mīlenbacha vārdnīcā, tātad ir vecs vārds, un nozīmē pa to laiku, pa tam, tikmēr. Tagad Latvijā tas tiek lietots arī ar nozīmi starp citu. Šai pēdējā nozīmē vārds tostarp nebūtu lietojams, jo kāda vārda lietošana divās nozīmēs padara vārda nozīmi neskaidru un valodu neprecīzu. Vienvārdsakot nebūtu lietojams, jo tas grūti izrunājams un nozīmē to pašu ko vārdu sakot.

Blakus pareizi darinātiem salikteņiem latviešu rakstos tagad lasāmi ari nepareizi darināti salikteņi, piem., medmāsa, redkolēģija, zootechniķis, zoodārzs. Latviešu valodā šādi vārdu saīsinājumi, kur salikteņa pirmajā daļā ir tikai kāda vārda pirmā zilbe, ir sveši un nav lietojami. Tos mēs saucam par padomismiem. Tādi notrulina latvieša valodas izjūtu.

Kursis jautā, vai Ziemassvētki ir vēlētāju vai redaktoru izgudrojums. Nav redaktoru izgudrojums, jo mums taču ir tautasdziesma Ziemassvētki sabraukuši rakstītām kamanām. Ja Kursim nepatīk, piem., telefonsaruna, nesaprotu, kādēļ viņam Ziemsvētki liekas labāki par Ziemassvētkiem. Abi vienādi labi latviešu vārdi.

Pareizi Kursis spriež par Līgo svētku vārdu. Vārds līgo ir piedziedājums. Nav bijusi dievība Līgo (nelokāms sievietes vārds!), un ir dīvaini saukt svētkus Jāņu dziesmu piedziedājuma vārdā. Latviešu valodā šo svētku nosaukums ir Jāņi.

Angļu valodas vārdnīcās ir divi vārdi, economy un economics ar nozīmju starpību. Arī latviešu valodā tagad lieto divus vārdus − ekonomija un ekonomika. Ekonomikas vietā būtu lietojams jau pazīstams latviešu vārds tautsaimniecība.

Protams, Kursim ir taisnība par tādiem švaukstismiem kā degustācija.

Rūdis Hofmanis, Kalifornijā

 

 

 

JG redakcijai:

1. Apstājoties pie vārda „tostarp”, R. Hofmanis apgalvo, ka tas minēts Mīlenbacha vārdnīcā. Manā rīcībā esošajā K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīca IV (Čikāga 1955) un J. Endzelīna un E. Hauzenbergas K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcas papildinājumu un labojumu sējumā VI (Čikāga 1956), šķirkļa tostarp nav. Vai R. Hofmanis nevarētu uzrādīt to Mīlenbacha vārdnīcas izdevumu, minot izdevuma gadu, kuŗā atrodams šķirklis tostarp?

2. Atbildot jautājumam, vai vēlot priecīgus Ziemsvētkus, laikrakstos lasītais vārds Ziemassvētki ir vēlētāju vai redaktoru izgudrojums, jāatbild, ka ne vienmēr tas ir vēlētāju, ne vienmēr redaktoru izgudrojums. Bet, lai runā piemērs. Ar vairāk nekā 10 dažādu autoru rakstiem, kuŗos lietots vārds Ziemassvētki un vairāk nekā 25 dažādu firmu un privātpersonu Ziemassvētku prieku vēlējumiem ir apgrūtināta ikviena 1998. gada 48. (598.) numura Brīvās Latvijas lappuse, ko R. Hofmanis neuzskata kā redaktoru vai korrektoru rokdarbu, bet kā tautasdziesmas Ziemassvētki sabraukuši (...) iespaida rezultātu. Jāsecina, ka visi Brīvās Latvijas rakstu autori un Priecīgu Ziemsvētku vēlētāji, R. Hofmaņa minētās strofas iespaidā, savā starpā vienojušies Ziemsvētkus saukt par Ziemassvētkiem, jo nevienā latviešu valodas vārdnīcā nav šķirkļa Ziemassvētki, bet ir šķirklis Ziemsvētki. Arī Latvju dainu izlasē (Rīga 1923), kuŗu sakārtojis pats Kr. Barons (Tātad autentiska!) un trimdā izdevis J. Kadiļa apgāds (1949), nav lasāms vārds Ziemassvētki, bet nodaļā Ziemas svētki, sākot ar dziesmu 9493.(33247), visās dziesmās rakstīts Ziemas svētki. Ja R. Hofmanis būtu atradis un varētu uzrādīt to latviešu valodas vārdnīcu, kuŗā atrodams šķirklis Ziemassvētki un to latviešu tautasdziesmu izdevumu, kuŗā Ziemas svētki ir saukti par Ziemassvētkiem, kā lasāms viņa minētā vārsmā Ziemassvētki sabraukuši(...), tad Ziemassvētku eksistences tiesības tam nebūtu jāargumentē ar „patīk”, „nepatīk” vai „abi labi” (− bāz tik maisā).

3. Labi ir zināt angļu valodu, bet vēl labāk zināt, kā no grieķu vārda oikonomia − „lietderīga saimniekošana” latviešu vārdu darināšanas likumi atļauj „uztaisīt’ vēsturiski nosacītu sabiedriskas ražošanas attiecību kopumu − ekonomiku (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga 1987).

Vai, piem. no „filozofijas” (gr. un lat. philosophia − mīlestība zināt) varētu uztaisīt vēsturiski nosacītu sabiedriskas filozofēšanas attiecību kopumu − „filozofiku”, un ko tā nozīmētu?

Arnolds Kursis, Zviedrijā

 

R. Hofmaņa atbilde būs nākošajā JG numurā.

 

 

 

 

JG redakcijai:

Tādai recenzijai kā Jāņa Krēsliņa apskats par Ekšteina Walking Since Daybreak (JG 219) vajadzētu parādīties angļu valodā kādā no lielajiem izdevumiem.

Rita Drone, Mineapolē

 

 

 

 

 

REDAKCIJAI PIESŪTĪTIE IZDEVUMI

Ancītis, Valdemārs. Sēlijas grāmata. Fakti. Apceres. Vērtējumi. Rīgā: Signe, 1999. 176 lp.

Ancītis, Valdemārs. Senču kalendārs 2000. gadam. Rīgā: Signe, 1999. 208 lp.

Brīvā Latvija (Rietumeiropas latviešu laikraksts, 48 reizes gadā). Red. Oļģerts Mierigs.

Čikāgas Ziņas. Red. Vitauts Vito Sīmanis (iznāk reizi mēnesī).

Dienvidkalifornijas Latviešu Informācijas Biļetens (Losandželosā). Red. Mārtiņš Leikarts.

Gorsvāns, Jānis. Var runāt klusējot. Dzejas. Losandželosā: Samodze, 1999. 166 lp.

Karlsone, Aina. Literatūrvēsturnieks Valdemārs Ancītis. Grāmatzīmes. Jēkabpilī, 2000. 16 lp.

Latvija Amerikā (Toronto). Red. Ingrīda Vīksna (nedēļas laikraksts).

Latvijas Okupācijas muzejs. Dokumenti liecina. Latvijas vēstures dokumentu izlase skolām: 1939-1991. Rīgā: Latvijas Okupācijas muzeja fonds, 1999. 197 lp.

Mellis, Irene. Wege der Freundschaft. 32 Jahre mit Zenta Maurina. Memmingen: Maximilian Dietrich Verlag. 1999. 291 lp.

Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs. Red. Mārtiņš Štauvers (iznāk reizi mēnesī).

Universitas (Latvijas Korporāciju apvienība, ASV). Red. Gunārs Cimbulis.

Vilnis, Alfrēds. Parīzes klošārs / Clochard de Paris. Rīga: Sprīdītis, 1999. 317 lp.

Zalāne, Paulīne. Cilvēka ceļš. Dzejoļi. Rēzeknē: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1999. 206 lp. Ziemeļkalifornijas Apskats (Los Altos, Kalifornijā). Red. Gvido Augusts (mēnešraksts).

 

 

GRĀMATU RECENZIJU EKSEMPLĀRUS LŪDZAM SŪTlT UZ SEKOJOŠO ADRESI: Rolfs Ekmanis Dept. of Languages & Literatures Arizona State University Tempe, AZ 85287-0202 USA

 

 

LAI ATVIEGLOTU REDAKTORU DARBU, MANUSKRIPTI, JA VIEN IESPĒJAMS, RAKSTĀMI AR MAŠĪNU VAI DATORU AR 12. LIELUMA (VAI ARĪ LIELĀKIEM) BURTIEM UZ RAKSTĀMPAPĪRA VIENAS PUSES AR ATSTARPI STARP RINDIŅĀM UN APMĒRAM 3 CM MALĀM TEKSTA ABĀS PUSĒS.