45. GADAGĀJUMS
2000. GADA SEPTEMBRIS
3.(222) NUMURS

Jaunās Gaitas septembra numurā Haralda Norīša darinātā vāka bilde aicina nākt iekšā kā pa zelti zilu rudenīgu meža ceļu.

Ievadvārdi ir no Margitas Gūtmanes: "Ja gribam veidot jaunu garīgu valsti /…/ tad mums tai jāpiedāvā savas idejas, sava sāpe un sava drosme. Un sava vēsture."

Šai numurā ir Raimonda Staprāna lugas "Anšlavs un Veronika" nobeigums (sākums lasāms JG220).

Rolfs Ekmanis raksta, ka luga ir "...par diviem spēcīgiem raksturiem, ... par diviem izsmalcinātiem kultūras cilvēkiem, kas mākslas pasaulē meklē dzīves ideālu, par cilvēkiem kas pilni "nedziestošas guns" ... Raksturu zīmējumos ... spraigos dialogos un Veronikas monologos saturiska konkrētība apvienojas ar formas gatavību. Nedaudzos vilcienos pateikts būtiskais un svarīgais - attiecības starp 'es' un 'pasauli', starp 'ideju' un 'īstenību', nemiers ar ikdienu, patvēruma zemes un arī trimdas sabiedriskās dzīves nakšņainums, tad vēl indivīda mūžīgās un sāpīgās vientulības izjūtas, čehoviskā nekomunikabilitāte, revolucionāra nemiera paušana un spēcīgs patriotisms, labākas nākotnes ilgas, sapņi par pagātni un vēl daudz kas cits."

Krāsās apskatāms Ģirta Puriņa akrils "Mežs (Telpiska kompozīcija #4)". No 1970 līdz 1999 gadam mācības spēks Pitsburgas universitātē, Puriņš ilgus gadus vadījis Amerikas Latviešu mākslinieku apvienību. Par savu pieeju mākslai viņš izsakās: " … krāsu lietoju līdzīgi kā komponists klavieres."

Fotografisko mākslu šai numurā pārstāv Dace Marga ar "Kompozīciju ar gaismu Nr. 28". Helēna Hofmane paskaidro: "Fotografējot ikdienišķus priekšmetus un to atspulgus dabīgā gaismā, rodas vienreizēji attēli, kas dzīvo paši savu dzīvi."

Divu zviedru dzejnieku: Tomasa Transtremera un Larša Foršella dzejoļus atdzejojuši Andrejs Irbe un Māra Kaugara. Astrīde Ivaska sniedz atdzejojumus no īru dzejniekiem Dezmonda Ogreidija un Džofrija Skvairsa. Dzejolī "Trimdinieks no trimdas" Ogreidijs Ivaskas atdzejojumā saka:

    Ik pavasari es atgriežos mējās, iekārtojos,
    novērtēju savu dzīvi un ķeros pie darba
    kā svešnieks iebrucējs, plātoties ar laupījumu,
    atgriezies no gadskārtējā sirojuma.

Fragmentā no "Pašportreti. Autori stāsta par sevi" Jānis Klīdzējs savā autobiografijā "No kā es pārtieku" izsakās: "Kad es savas grāmatas rakstot esmu izrunājies un izstāstījies no sirds, kad esmu izmīlējis un iznīdis kopā ar savu grāmatu ļaudīm, kad esmu izbāries un izdārdējies, izsmējies un izskumis un pats sevi pavilcis visādās karātavās, man pēc tam ir mierīgs prāts un laba sirds pret visiem tuvumā un tālumā." Marta Bārbale aizgājējam veltītā dzejolī raksta:

    Tu biji izredzēts,
    Lai dvēseles dziedinātu -
    Ar spītu, ar ticēšanu,
    Ar vārdiem kā gunkuriem kvēliem,
    Viens no tiem dižākajiem
    Mūsu Latvijas dēliem.

Helēna Hofmane raksta, ka Jānis Gorsvāns, kas mira šā gada jūnijā, savā mūžā rakstījis gan dzeju, gan romānus, gan ilgus gadus rediģējis Latviešu Rakstnieku apvienības literāro izdevumu "LaRAs Lapu". Paliek nepabeigts romāns Madara, stāstu un noveļu krājums, zīmējumu mape un Gorsvānu dzimtas grāmata.

Nikolajs Bulmanis sniedz savas "Pārdomas par tikšanos ar Latvijas Valsts prezidenti Toronto": " Patiess prieks par to, cik labi viņa iederas prasīgajā valsts amatā. Un to vēl padziļina apziņa, ka viņa ir tak viena no mums. /. . ./ . . . šīs tikšanās reizes stiprināja mūsu ticību labākai tautas nākotnei un vairoja mūsu pašapziņu, ka arī mēs varam, kaut ar nieku, šai izaugsmē piedalīties."

Dace Aperāne dod "Ieskatu Maijas Einfeldes mūzikā": "Komponiste pati izteikusi vēlēšanos apvienot, pēc viņas uzskatiem "neapvienojamo - impresionistisko skaistumu ar ekspresionistisku spriedzi. 'Tomēr darbos dominē emocija, tā atnāk nelūgta.'"

Laimonis Mieriņš raksta par saviem Latvijas iespaidiem un par izstādēm "Sociālais un personiskais 1984-2000" un "Latvijas glezniecība 1945-1985": "Redzams, te darīšana ar pašapzinīgu paaudzi, ar labu orientāciju rietumu mākslas virzienos".

Anita Liepiņa apraksta XI Latviešu Dziesmu svētkus Kanādā pagājušā vasarā: "Kamēr dzīvojam, mums vajaga svētkus".

Intervijā ar JG redaktoru Rolfu Ekmani, mākslinieks Imants Bite izsakās: "Manas gleznas un zīmējumi ir tikai mans privātais uzskats, jo negleznoju, lai rīkotu izstādes. Kā pilnīgi aplamu noraidu teoriju, /../ 'ka nodoties mākslai urdot vēlēšanās iegūt naudu, slavu un sievietes mīlu'."

Valdemārs Ancītis no sava atmiņu cikla "Arī es esmu vēstures liecinieks" atceras, ka aktieris Ēvalds Valters bija viens no tautas modinātājiem, "kas salauzis Maskavas karietei dīsteli".

Šai numurā ir septiņas grāmatu recenzijas. Apskatītās grāmatas ir Vizmas Belševicas "Billes skaistā jaunība", Mārtiņa Zelmena "Rokenroli un citas izmeklētas mīlasdziesmas", "Citā gaismā: latviešu dzeja rietumu pasaulē 1945 - 1990" (sastādījis Mārtiņs Lasmanis), Artura Damrozes "Attēli / Images . . . ", Valdemāra Ancīša "Sēlijas grāmata1. Fakti. Apceres. Vērtējumi.", Paulīnes Zalānes "Cilvēka ceļš" un Arnolda Apses "Klosterkalns. I - II". Recenzenti ir Juris Silenieks, Mārtiņš Lasmanis, Helēna Hofmane, Indulis Kažociņš un Ilona Salceviča.

Kiberkambarī šo rindiņu rakstītājs sarunājas ar Andrievu Ezergaili par Modra Ekšteina grāmatu "Walking Since Daybreak" (Ceļā kopš rītausmas). Ezergailis nosoda Ekšteinu par to. ka viņš apgalvo, ka žīdu iznīcināšana Latvijā "nevarēja būt tikai vāciešu ievesta vai uzspiesta; tai vajadzēja būt arī vietējo apstākļu izpausmei." Es mēģinu aizstāvēt Ekšteinu, piesaucot Ezergaiļa paša pagātnē rakstītos vārdus.

"Dažos vārdos" pieminēti nozīmīgākie latviešu kultūras notikumi visā pasaulē.

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...