48. GADAGĀJUMS
2003. GADA JŪNIJS
2.(233) NUMURSIzcilu vietu Jaunās Gaitas šā gada jūnija numurā ieņem Benitas Veisbergas stāsts par dižkoka eikalipta nozāģēšanu pie autores mājām Kalifornijā. Jau Jaunās Gaitas 226. numurā viņa paskaidroja Sākumā stāstam par eikaliptu, ka tas bijis jānozāģē, lai mazinātu ugunsgrēka draudu tam tuvumā stāvošajām mājvietām. Savā stāstījumā Veisberga aizdomājas par dzīvības saudzēšanu, par karu, par Latvijas okupācijas nejēdzību, par paša zemes nozīmi cilvēka pašapziņā, par Knuta Hamsuna literāro devumu, par Bila Klintona iztapību V. Putinam, par Solženitisina atbalstu Čečenijas apkarošanai, par Latvijas kapsētām, par Rilkes dzeju, par kādu melnu kaķi, par Latvijas bērziem, un beidzot par to pašu nozāģēto eikaliptu: Un domas druska, kā nodevība pret tevi, izslīd caur galvu - tie pāris tavas galotnes augstākie zari tagad pat uz stundu neatturēs siltumu no mājas.
Dzejas nodaļā ir Martas Landmanes, Māra Melgalvja un Ulda Bērziņa dzejoļi. Landmanes dzejolis, Bēgļa sieva beidzās ...
viņa apbrīno sevi,
cik stipra
un pacietīga bijusi,
ka spējusi,
turpat vai visu mūžu,
nekurnot nodzīvot
bez mīlestībasRedaktors Rolfs Ekmanis "Piezīmēs par literāriem sakariem sniedz koncentrētu bibliogrāfisku pārskatu pār salīdzinošiem literātūrzinātniskiem pētījumiem Latvijas rakstniecībā gan Padomju okupācijas laikā gan pēc tam, īpašu vērību piegriežot Arno Jundzes pētījumam Somijas literātūra Latvijā 1885 - 2001. Par īstu savstarpēju mijiedarbību nevarot būt runas, jo literārā satiksme bijusi no ārienes Rīgas virzienā un nevis otrādi.
Ingrīdas Bulmanes intervijā kora Kamēr diriģents Māris Sirmais stāsta, ka šīs vasaras Dziesmu svētku koncertā Latvijas pieci novadi būšot pieci kalni, kas tiks būvēti muzikāli. Koris Kamēr, 51 starptautiska konkursa laureāts, stāšoties visas Latvijas kopkora priekšā kā Rīgas novada pārstāvis, taču Rīgas pilsēta neesot atradusi līdzekļu, lai korim uzšūtu tautas tērpus.
Ilona Salceviča turpina iepriekšējos divos pēdējos JG numuros iesākto pārskatu pār latgaliešu literātūru, šai numurā īpaši pievēršoties postmodernisma pārstāvjiem Oskaram Seikstam, Valantīnam Lukaševičam, Jōnim Ryučānam un Ingrīdai Tāraudei. Pieminēts arī dramaturģijas kopējs ASV dzīvojošais Arturs Rubenis. Anna Rancāne rakstot pirmo latgaliešu operu. Pieminēti latgaliešu pienesumi literātūrzinātnei un kultūrvēsturei.
Maruta Voitkus-Lūkina salīdzina Latviešu tautas ticējumus ar Austrāliesū aborigēnu tautas ticējumiem un tur atrod kopējo. Piemēram, kā vieniem tā otriem saule ir sieviešu kārtas un mēness ir vīriešu kārtas. Kā latvieši tā Austrālijas aborigēni, dzīvodami dievotā pasaulē, elpo vienu un to pašu gaisu, ko elpo dievi. Latviešiem ir vīstošā kalme Jāņu naktī, jūras sāļais vējš vai aizlauztas bekas smarža. Austrālijā Daždažādu stādu saldie un saldenie, rūgtie un rūgtenie, sūrie, saldenskābie un kniebīgi sīvie feromoni plūst, virpuļo un tvīkst ... ievijas deguma tvana strēlēs, un lietus pamestais ozons vēl sabiezina eliksīru, kamēr reibst.
Izvērstā esejā par Anatola Imermaņa memuāru Pieci aresti un piecas plikavas" Gundars Pļavkalns secina, ka šī fauniskā savādnieka māksla visspilgtāk izpaužas viņa intīmajā dzejā un izteic domu, ka nebūtu par ļaunu, ja arī Jaunajā Gaitā parādītos kāds paraugs no tās.
Mākslas nodaļā Vilnis Auziņš, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājs sniedz attēlus no Helenas Hofmanes un Daces Margas mākslas darbiem un komentē tos. Visas lapaspuses mēroga reprodukcijā ir skatāma Gunāra Janaiša melnbaltā fotogrāfija Zemgales zeme. Helēna Hofmane par Janaiti raksta, ka viņš strādājot gandrīz visos žanros, un arī viņa žurnalistiskās fotogrāfijas ir mākslas darbi. Krāsu reprodukcijās ir nodrukātas Vitauta Sīmaņa un Lidijas Dombrovskas Larsenas gleznas. Arī šī JG numura vāka bildi darinājis Vitauts Sīmanis. Sīmanis savus mākslas darbus raksturojot kā brīvības izpausmes, kas nav savienojami ar reāliem objektiem vai idejām. Par Lidijas Dombrovkas Larsenas mākslu kāds Austrālijas kritiķis rakstījis, ka viņa spējot piepildīt audeklus ar būtnēm un notikumiem, neaizplīvurojot pārdzīvojuma skaidrību.
Sarma Muižniece Liepiņa stāda priekšā tēlnieku Gintu Grīnbergu, kas strādā ar tērauda atgriežņu un stieņu savienojumiem kurus vērtēt varot gan ar redzi, gan ar tausti bet, lai izbaudītu, jālieto intelekts.
Laimonis Mieriņš ar apbrīnu apraksta acteku indiāņu mākslas izstādi Londonas Karaliskajā Akadēmijā, kur rādīta cilvēka upura uzšķēršana, ādas dīrāšana, sirds raušana no dzīvas miesas un citi mūsu estētikai neparasti skati. Mieriņš prāto: Diez vai acteku izstādes šoka efektam un traumām daļēji pamatā nebūs arī modernā cilvēka liekulība, divkosība un pat zināma perversitāte? Te nopietni jājautā, vai tad mūsu laikmets būtiski nav vēl nežēlīgāks?
Nodaļā Kiberkambaris - Ziņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiem ir diskusija internetā, Sveiks kopā, par Latvijas Juristu biedrības atzinumu 2003. g. 19. martā, ka ASV militārā akcija Irākā graujot starptautisko tiesisko kārtību un radot precendentu, kas nākotnē varētu apdraudēt arī Latvijas drošību. Diskusija drīz deģenerējas uz divsarunu starp šo rindiņu rakstītāju un Latvijas tautieti Ventu Zvaigzni, kurā viens otru mēģinam pierunāt pārcelties uz savu valsti, lai no turienes godīgāk varētu spriest par Latvijas drošības lietām.
Grāmatu nodaļā ir Edmunda Rusova dzejolis Mūsu grāmatas un astoņas grāmatu recenzijas. Inta Ezergaile par Voldemāra Avena dzejas grāmatu Piezvanīšu parīt, Juris Silenieks par Indras Gubiņas romānu Pienākums nav mīlestība un par Svena Birkerta My Sky Blue Trades, Gundars Ķeniņš par Jāņa Krēsliņa et al. rakstu krājumu Baltija - jauns skatījums, Astra Roze par Ainas Zemdegas romānu Mantojums, Rolfs Ekmanis par rakstu krājumu Letonica, red. Elita Grosmane, un Juris Neimanis par Gundara Ķeniņa-Kinga et al. Roku rokā - ātrāk, augstāk un stiprāk!
Nodaļā Dažos vārdos īsas ziņas par latviešu kultūru visā pasaulē.
Juris Žagariņš
Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...
