49. GADAGĀJUMS
2004. GADA JŪNIJS
2. (237) NUMURS

    IN THIS ISSUE

Jaunās Gaitas vasaras numura vāka bildē mākslinieks Ilmārs Rumpēters Latviju rāda kā pasaules mēroga valsti, iederošu globālajā ekosfērā. Tēlojošās mākslas šai numurā pārstāv Gvido Augusts un Anda Andersone ar gleznu reprodukcijām krāsās un Gunārs Binde ar fotogrāfijām.

Dzeju nodaļā ir septiņi Māra Čaklā dzejoļi no viņa pēdējiem izdevumiem Desmit mīlas dziesmas Rīgai,Mana mājas lapa tavai mājas lapai un Pagaidu latvietis:

Mīlenbahendzelīns nokāpj no plaukta
                    sagrābsta brilli
mute jau pilla
tulkot
svīstošā rīta svīduma putnu pulkus

Andrejs Irbe, dzejnieks, prozaiķis, kritiķis, žurnalists, ilggadīgs JG redaktors, šā gada janvārī devies Dieva mierā. No viņa 1968. g. izdotā krājuma Vientuļa laiva ir nošu zīme:

Kad pagalmā viss būs norimis
un klētī kad dusēs, kam nāks miegs -
pār pelēka skaidu jumta malu
nolēksim
suņburkšķos, pērkonēs, smilgās,
zirgu skābenēs...

Inta Ezergaile iepazīstina ar Ainas Kraujietes dzeju un it īpaši ar krājumiem Es esmu vasara un No aizpirktās paradīzes:

Kas pārvērtīs ķirbi par karieti -
aizbraukt lai varētu,
kur smilgas, pelašķi, vanagzirņi čab, un skostas
kājām pirkstgalus bada.

Ezergaile: ... šķietami nereālās, iluzionārās dzejās Kraujiete varbūt pieved mūs vistuvāk dziļākajiem ieskatiem mākslā, arī dzīvē. Kā arlekīns somnambulistam:

augšāmcelšanās laiks!
Laiks reālo dzīvi
teatrāli godināt.

Egila Ventera meditācija "Džudeka, kāda tā ir" iztēlo kāda vientuļa vācu zobenbrāļa nonākšanu pasaules malā Kurzemes krastā un velk paralēles ar citām vēsturiskām cilvēku atdursmēm pret robežlīnijām. Runa ir par kulturāliem uzplūdiem un atplūdiem, cikliskiem panorāmas ratiem un par maldu ceļiem un par takām uz Džudeku - Lucifera valstību, kurā cilvēku pārņem vienaldzība un izmisums, jo tur nav nedz nāve, nedz arī dzīvība.

Eva Eglāja-Kristsone rakstā "Dzejnieks Ojārs Vācietis trimdas publikācijās" pieskaras, starp citu, tā laika pašcenzūras dilemmai, kuru izraisījis komunisma valstības dzelzs priekškars. Lai gan daži trimdinieki ar sajūsmu vēstījuši, ka Ojārā Vācietī saskatāms pretpadomju dumpinieks, citi bijuši uzmanīgāki, lai neizpalīdzētu VDK analītiķiem tādu lietu atklāt. Taču lielākā daļa Ojāra Vācieša dzejas vērtētāju bijuši vienisprātis ar Rolfa Ekmaņa vērtējumu: Gandrīz vai patoloģiska vēlme paturēt sirdsapziņas tīrību.

Juris Zommers ziņo, ka ilggadējā Jaunās Gaitas līdzstrādnieka Jāņa Bieriņa Piemiņas fonda balvu saņēmusi Māra Gulēna, Toronto Ziņu <www.torontozinas.com> (Pasaulē vienīgās divvalodu latviešu e-ziņas!) redaktore un Kanadas latviešu TV programmas Sveiks pieteicēja un intervētāja. Iemetis acis Toronto Ziņu mājas lapā #73 (jūnija pirmajā izdevumā) šo rindiņu rakstītājs labprāt pasekoja Māras Gulēnas ievadrakstā izteiktam aicinājumam: "Paklikšķiniet pa Toronto Ziņu latviskajām un angliskajām pusēm. Ielūkojieties drusku dziļāk – aiz un starp vārdiem. Kurp mēs ejam?"

Latvijas universitātes profesors, mākslas vēsturnieks un bijušais kultūras ministrs Ojārs Spārītis norūpējies raksta par Latvijas kultūrvēsturisko pieminekļu restaurēšanas un saglabāšanas problēmām brīvā tirgus jeb mežonīgā kapitālisma apstākļos. Latvijas arhitektūras mantojumi pilsētās un laukos vienmēr būšot interesanta robežparādību, mijiedarbīgu kultūras fenomēnu un pārklājošu tradiciju izziņai un tamdēļ arī šie mantojumi būs pievilcīgi augstas klases intelektuālam tūrismam. Taču, ņemot vērā Latvijas valdībā pastāvošo dziļo plaisu starp varu un atbildību, atliekot tikai cerēt uz Briseles birokrātijas prasmi un spēju izsekot finansu plūsmām tā, lai veidotos ekonomiskas labklājības apstākļi un atveseļotos sabiedrības spēja sadarboties ap optimizējošām idejām.

Vēstures nodaļā ir Rolfa Ekmaņa raksta "Starptautiskie raidījumi latviešu valodā 20. gs. otrā pusē" turpinājums - par Amerikas Balsi. Ekmanis raksturo galvenos darbiniekus un viņu attiecības ar amerikāņu kungiem un ar trimdas establišmentu, apraksta ikdienas darbību un darbības atbalsis no tautiešiem okupētā Latvijā.

Mākslas nodaļā Laimonis Mieriņš raksta, ka Londonas Teita galerijas Tērnera balvas izstādē šogad sensacionālais uzvarētājs bijis podnieks Greisons Perijs kura katrs trauks pārklāts pedofīliskiem un citādi perversiem seksuāliem attēliem un pats mākslinieks publikas priekšā uzstājies kā transvestīts mazas meitenītes kleitiņā. Mieriņš: Laiki un gaumes mainās. Ar interesi jāgaida nākamā konceptuālās mākslas "ziepju opera".

Kiberkambarī "sveikotāji" pārrunā Rīgas Laikā 2003.XI izlasītu interviju ar "Lāča mednieku" Tālritu Krastiņu, kas 1946. un 1947. gadā divreiz neveiksmīgi organizējis LPSR valdības vadītāja Viļa Lāča nogalināšanu, apcietināts un izsūtīts bet - brīnumainā kārtā izdzīvojis.

Dzidra Rodiņa raksta, ka viens no Lalitas Muižnieces grāmatas Latviešu valodas praktiskā fonoloģija (Rīga: Rasa ABC, 2002) unikāliem pienesumiem valodniecībai ir detalizēts latviešu un angļu valodas skaņu izrunas salīdzinājums. Grāmata radusies no Rietummičigenas Universitātes valodas kursu vajadzībām veidotiem materiāliem, puse teorētiski paskaidrojumi, puse vingrinājumi un piemēri. Savā rakstā Rodiņa nedaudz pretī runā arī Rasmas Grīsles kritiskai recenzijai avīzē Laiks 2003.11.I, un, kopumā, Muižnieces grāmatu ieteic kā vērtīgu mācības materiālu katram, kas ārpus Latvijas audzis un nopietni vēlas apgūt pareizu latviešu valodas izrunu.

No Jura Silenieka ir divas grāmatu recenzijas: Heninga Mankela (Henning Mankell) The Dogs of Riga un Vilņa Baumaņa Karš kalnā. Valdemārs Ancītis novērtē Viljara Tooma Vidzemnieku biogrāfisko vārdnīcu, Astra Roze Lūcijas Ķuzes sakopoto Toreiz Sēlijā: Jēkaba Vītola atmiņu stāsti, Gundars Ķeniņš Kings Journal of Baltic Studies 2003. g. ziemas numuru un Anita Liepiņa Andra Ritmaņa Dzīves drumstaliņas 1944-1949.

Nodaļā Dažos vārdos ziņas par pēdējos mēnēšos no dzīves šķīrušiemies latviešu kultūras darboņiem, latviešu kultūras notikumiem un latviešu apbalvojumiem visā pasaulē, un arī - ne tikai latviešu.

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...