50. GADAGĀJUMS
2005. GADA JŪNIJS
2. (241) NUMURSPar vizuālo mākslu īpatsvaru žurnāla Jaunā Gaita saturā liecina tā elegantais un oriģinālais vāka apdarījums. Jaunpienākušā vasaras numurā tas ir Ilmāra Rumpētera devums. Tā nav tikai ārišķība - lasītāja acis ar mākslas faksimiliem un interesantiem attēliem saista gandrīz katra no žurnāla 68 lapas pusēm. Andas Kubes un Rasmas Gundegas Ieviņas gleznu reprodukcijas un Jāņa Gleizda un Helēnas Hofmanes fotogrāfijas skatāmas pilnas lapaspuses mērogā. Atsevišķi raksti iepazīstina ar māksliniekiem pašiem.
Anda Kube - Siltāka teritorija. Eļļa uz audekla
Dzejas mākslu šai numurā ar pirmpublicējumiem pārstāv Knuts Skujenieks, Marta Landmane un Lidija Dombrovska. Skujenieks:
paradīze ir tāds liels liels lunaparks
karuseļi tur ir superīgāki
amerikāņu kalni krutāki
un galvenais
nav jāpērk biļeteMākslas vēsturniece Irēne Avena dziļi ieskatās Jāņa Krēsliņa krājuma Raksti pirmā sējumā, Ceļi un neceļi. Krēsliņš latviešu tautas vēsturi raksturo kā "grūtu dzimšanu" par kuru nojautu varam gūt "pētot Māras baznīca mūru biezumu." Avena nocitē Ulža Bērziņa vārdus Karogā: "Krēsliņa raksti par trimdas literatūru un mākslu daudziem ir Latvijā pazīstami; manai paaudzei, uzņemos apgalvot, tie jaunības sapņiem un iecerēm apvīti - sapņiem par integrēšanos ar trimdinieku gara dzīvi un kopēju 'gaišāku nākotni'". Avena atzīmē, ka Krēsliņš jau sen, 1960'os un 1970'os gados ir aicinājis "meklēt savējos" abās pusēs dzelzs aizskaram, un skumji secina: "... tam, ka šāda trimdas un Latvijas rakstnieku integrēšanās nekad nenotika, ir kāds tiešs sakars ar to pašu mūsu garo, 'grūto dzimšanu' un ar Māras baznīcas mūŗu biezumu."
Anita Liepiņa iepazīstina ar austrieti Elfrīdi Jelineku - 2004. gada Nobela prēmijas laureāti literatūrā: "Kaut arī viņas smalki izvēlēto vārdu plūdiem nav viegli atrast tradicionālo žanru apzīmējumus, tur var izlobīt noteiktu domu un pārliecību, proti, sabiedrība ir netaisna, īpaši pret sievietēm un jauniešiem, bet masu mediju atkārtotās klišejas viņiem atņem spēju pretoties saviem apspiedējiem."
Šai numurā ir pārtulkots latviešu valodā fragments no Džeremija Rifkina 2004. gadā izdotās grāmatas, The European Dream jeb Eiropas sapnis. Rifkins ir ietekmīgs amerikāņu publicists un sabiedrības analītiķis, Foundation on Economic Trends (Ekonomikas novirzienu centrs) vadītājs. Viņš uzskata, ka t.s. Amerikas sapnis (The American dream) - ka katram indivīdam iespējams tikt uz zaļa zara paļaujoties tikai pašam uz sevi vien - ir izsapņots, un tā vietā nostiprinājies pievilcīgāks sapnis, kura konkrētā izpausme esot Eiropas Savienības konstitūcija.
Gundars Ķeniņš Kings savā rakstā "Pārmaiņu gaidās" ieskatās četrās grāmatās par saimniecību: Ulda Oša Starp divām pasaulēm, Latvijas Statistikas institūta zinātnieku grupas Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni, Edvīna Karnīša Informācijas sabiedrība: Latvijas iespējas un uzdrošināšanās, un sava paša Saimnieciskie apsvērumi Latvijas tālākai izaugsmei. Profesors Kings komentē arī augšminēto Rifkina grāmatu, "Futūrista Džeremija Rifkina ... reizēm sensacionālie un apstrīdamie uzskati par lielajām pārmaiņām saimnieciskā dzīvē arī vairo interesi par to, kas brīžiem liekas vēl aiz tāliem kalniem, bet faktiski ir durvju priekšā." Savas apceres noslēgumā profesors citē daktera Panglosa cerības (no Voltēra Candide) uz vislabāko no visām pasaulēm - par spīti visapkārt redzamām ačgārnībām, "Tomēr iespējas ir pietiekami lielas tālāka progresa sagaidīšanai".
Atmiņu nodaļā ir Alfreda Tauriņa dienasgrāmatas turpinājums 1945.8.V - 1945.22.VIII un Ainas Siksnas atmiņas par 2004. gadā mirušo LU fizikas profesoru Jāzepu Eidusu. Rakstniece Marianna Ieviņa pastāsta par savu pazīšanos ar Aleksandru Pelēci. 1939. gadā jauna meitene būdama viņa mācījusies no galvas māsas Vēras viņai priekšā stādītā studiju biedra Pelēča sarakstīto dzejoli "Meitenei laidarā":
Vīst saulē runkuļu lakstiņi,
Ap galvām mums dunduri sīc,
Tev melancholiski plakstiņi,
Kaut telēns jautri dīc.
Vēstures nodaļā Lilita Zaļkalne atzīmē pirms 20 gadiem notikušo "Baltijas Brīvības un miera kuģa" akciju, kā arī saistīto PBLA Baltiešu Tribunālu. Šie baltiešu organizētie pasākumi uz vairākām nedēļām 1985. gadā pievērsuši visas pasaules masu mediju starmetēju gaismu Baltijas tautu likteņiem padomju okupācijā.
Rolfs Ekmanis zinīgi un stingri ņem priekšā Jāņa Liepiņa grāmatu Es sadarbojos ar KGB un CIP dubultaģentu Imantu Lešinski: "Kaut arī zināmu aprakstāmā laika elpu un kolorītu lasītājs gūst no Liepiņa grāmatas, gaužām kaitina ļoti fragmentārais, nevērīgais norišu un cilvēku tverums."
Šai numurā ir sešas grāmatu recenzijas un viena filmas recenzija:
- Lalita Muižniece: Velta Sniķere. Pietuvoties vārdiem
- Juris Silenieks: Arvis Grods. Mana latviskā veiksme
- Anita Liepiņa: Ilze Berzins. Kolka
- Astra Roze: Edmunds Valdemārs Bunkše. Geography and the Art of Life
- Madara Krūmiņa: Gundars Ķeniņš-Kings. Saimnieciski apsvērumi Latvijas tālākai izaugsmei
- Astra Roze: Dzintras Gekas filma. Amats Nr. 1 - Valsts Prezidents
Turpinājumā no iepriekšējiem numuriem ir "Atbildes uz akadēmiķa Jāņa Freimaņa rakstu laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīzē (2004.19.VIII; pārpublicēts JG 239:66)". Atbildes raksta dzejnieks Uldis Bērziņš, rakstniece Laima Kalniņa un profesors Kārlis Račevskis.
Kiberkambarī ir "sveikotāju" pārrunas ko izraisīja kāds komentārs Delfu portālā par 2005. gada martā notikušām pašvaldību vēlēšanām Latvijā: "Jāpieņem kā faktu, ka liela tautas daļa nav spējīga ne uz ko vairāk kā lamāt visus tautiešus par zagļiem un cerēt uz pabalstiem, ko atmet no sava galda pie varas esošie cittautieši."
Nodaļā Dažos vārdos īsziņas par latviešu kultūru visā pasaulē - un ne tikai.
Juris Žagariņš
Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...
