Kārlis Ābele                                      

LATVIEŠU KULTŪRAS DZĪVE EMIGRĀCIJĀ 1976. UN 1977. GADĀ    

 

 

Līdzīgi pārskatiem par iepriekšējiem gadiem (JG73, JG78, JG83, JG88, JG95, JG101, JG106 un JG110), arī šoreiz apcerēti latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomi (mūzika, skatuves māksla un tēlotāja māksla) trīs kontinentos (Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā) un literārā raža. Pārskata veidošanu ietekmējuši jau agrāk minēti (JG73 un JG78) apstākļi un apsvērumi.

 

 

1976. GADĀ

 

Izcēlās ar plašu vērienu rīkotie dziesmu svētki Kanadā, ar kuŗiem bija saistīta virkne sanāksmju un sarīkojumu PBLA latviešu dienu ietvaros. Gadskārtējās kultūras dienas Austrālijā notika „mazajā” Kanberā. Nozīmīgākie sarīkojumi:

6. latviešu dziesmu svētki Kanadā, Toronto (24. jūn. - 4. jūl.):

• atklāšanas koncerts,
• „Saules jostas” izrādes,
• Raiņa lugas Rīgas ragana izrādes,
• latviešu simfoniskās mūzikas koncerts,
• rakstnieku cēlieni,
• garīgas mūzikas koncerts,
• tautas deju lieluzvedums,
• koŗu kopkoncerts
• un tēlotājas mākslas izstāde.

Austrālijas latviešu 26. kultūras dienas Kanberā (27.-31. dec.):

• R. Blaumaņa komēdijas No saldenās pudeles izrādes,
• latviešu mūzikas vakars,
• tautas deju uzvedums,
• kopkoŗa koncerts,
• rakstnieku rīts
• un tēlotājas mākslas izstāde.

Pirmajās Vācijas latviešu dziesmu dienās Štutgartē (24.-26. sept.) ietilpa jaunatnes folkloras vakars, apvienotā koŗa koncerts un mitoloģiska rituāla „Varbūtības” izrāde. Atzīmējamas arī Amerikas latviešu centrālās kultūras dienas Ņujorkā (24. janv. - 1. feb.) un 5. Baltijas studiju konference Ņujorkā, ar mazāk kulturālu, vairāk zinātnisku nozīmi.

 

MŪZIKA

Komponisti

Starp citiem dziesmu svētkos Toronto atskaņotiem darbiem interesi saistīja rīcības komitejas pasutinātie darbi: T. Ķeniņa piektā simfonija, A. Šturma svīta obojai un klavierēm, A. Jēruma dziesmu cikls „Saules dziesmas”, J. Kalniņa sonāta vijolei un klavierēm un V. Baštika kantāte „Dievam slava”. Rīcības komitejas godalgas jauniem komponistiem piešķīra D. Štauverei, I. Mežaraupam un G. Gedulim.

Atsevišķos koncertos Toronto un Grandrapidos atskaņoja J. Norviļa kompozīcijas. Koncerti daudzos latviešu centros Ziemeļamerikā un Eiropā bija veltīti E. Dārziņa piemiņai, Eiropā arī V. Dārziņa skaņdarbiem.

A. Jansonam piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju par nopelniem latviskās mūzikas radīšanā un veicināšanā, kā arī Goppera fonda balvu par desmit latviešu tautas dejām vokāli instrumentālam ansamblim.

 

KOŖI

Koŗu kopkoncertā dziesmu svētkos Toronto dziedāja 850 koristi. Ceļojošo vairogu kā rosīgākā vienība un balvu par muzikāli vērtīgu skaņdarbu, iestudēšanu saņēma Toronto Sv. Andreja draudzes koris (diriģents A. Purvs). Balvu par jaundarbu iestudēšanu piešķīra Toronto „Dainas” korim (diriģente A. Skudra-Kārkliņa), par gados jaunu dziedātāju piesaistīšanu Ņujorkas latviešu korim (diriģents A. Jansons), par visvairāk sarīkotiem koncertiem Toronto Daugavas vanadžu korim „Zīle”.

Ap 200 koristu piedalījās kopkoŗa koncertā Kanberā. Gadskārtējais simts dziedāja latviešu baptistu draudžu koŗu 27. dziesmu dienā Filadelfijā (25. apr.).

Atzīmējot diriģentu nopelnus, pieminami apvienoto koŗu koncertu diriģenti: Toronto − J. Kalniņš, J. Barušs, E. Brusubārdis, A. Jērums un A. Purvs; Stutgartē − L. Apkalns, M. Dreimanis, A. Jērums un M. Opeskins; Kanberā − V. Bendrups, E. Ozoliņš, I. Pumpura un K. Svenne.

 

Ziemeļamerikā

Dziesmu svētku atklāšanas koncertā Toronto piedalījās vairāki koŗi un pianists A. Ozoliņš. Simfoniskās mūzikas koncertā orķestri diriģēja A. Štrombergs, vijoli spēlēja R. Lielmane. Mecosaprāns I. Pētersone, vijoliece R. Lielmane, obojists A. Jansons un pianistes M. Baltere, A. Baumane un I. Štrāle-Didrichsone muzicēja kamermūzikas koncertā. Garīgas mūzikas koncertā dziedāja apvienoti draudžu koŗi (diriģenti V. Baštiks, V. Ciemiņš un A. Purvs) un soliste I. Pētersone, ērģeles spēlēja A. Rundāne.

Dziesmu svētku konkursā jauniem atskaņotājiem māksliniekiem godalgas izpelnījās dziedātājas S. Erdmane un A. Rubene, pianisti R. Strautiņa, I. Mežaraups un P. Zariņš, ērģelniece I. Akerberga, vijolnieki E. Rancāns un Artūrs Jansons, čelliste L. Aļļe, flautiste L. Saliņa, M. Upeniece un klarnetists D. Romāns.

Krietnu skaitu Ziemeļamerikas latviešu centru ar E. Dārziņa dziesmām apmeklēja soprāns R. Dzilna-Zaprauska. Vairākos laicīgas un garīgas mūzikas koncertos dažādās pilsētās dziedāja soprāni S. Hildebrante, A. Nīlsone-Cepure, I. Kurme un L. Sepe, kontralts A. Vaivode un baritons J. Kļaviņš. Patstāvīgi koncerti bija arī soprāniem A. Raikovskai-Sapalei un I. Stāmurei, O. Griķei (mecosoprāns) un baritonam K. Grīnbergam.

Daudzi koncerti Ziemeļ- un Dienvidamerikā liecināja par pianista A. Ozoliņa gaitas mūzikas pasaulē sekmīgu turpinājumu. Vairākās Ziemeļamerikas pilsētās koncertēja pianiste M. Kārkliņa, patstāvīgi koncerti bija arī V. Stelpei-Dambrānei, A. Zirnītei, V. Treimanim un I. Mežaraupam. Atzīmējami ērģelnieču I. Gutbergas un A. Rundānes koncerti.

Ievērību saistīja Londonā dzīvojošās vijolnieces I. Graubiņas un pianista R. Bravo koncertturneja Ziemeļamerikā; diemžēl, turnejas beigās māksliniece cieta smagus ievainojumus auto katastrofā. Vairākās pilsētās koncertēja L. Aļļe (čello), atsevišķos koncertos arī vijolnieki V. Ruševics un Arturs Jansons. Ar dziesmām un instrumentālu mūziku vairākos latviešu centros viesojās soprāns E. Beitāne, vijolnieks E. Zušmanis un pianists V. Meļķis.

 

Eiropā

Anglijas, Skandināvijas un Vācijas latviešu centros ar V. Dārziņa piemiņai veltītiem koncertiem viesojās soprāns A. Kalniņa un pianiste I. Štrāle-Didrichsone no Ziemeļamerikas. „Amerikāniete” R. Dzilna-Zaprauska (soprāns) savos koncertos dziedāja E. Dārziņa komponētas dziesmas.

Operās Zviedrijā dziedāja I. Pētersone, Vācijā − R. Gerke un R. Gūtmane. R. Gerkei (soprāns) bija arī patstāvīgs koncerts Hamburgā. R. Gūtmane un M. Apkalne dziedāja ka solistes apvienotā koŗa koncertā dziesmu dienās Štutgartē.

Koncertējot Francijā, atzinīgas atsauksmes guva Meksikā dzīvojošā vijolniece R. Lielmane.

 

Austrālijā

Latviešu mūzikas vakarā kultūras dienās Kanberā piedalījās „New England” kamermūzikas ansamblis ar čellinieku J. Lauru, vijolnieks E. Strautiņš un Sidnejas latviešu vīru koris.

Vairākos Austrālijas latviešu centros dziedāja mecosoprāns G. Trēziņa no Anglijas. Patstāvīgi koncerti bija V. Skujiņai (soprāns) un tenoram J. Dzeldem, kopā ar J. Dzeldi arī baritonam A. Ruņģim.

Patstāvīgā koncertā Melburnā muzicēja pianiste Z. Rītere. J. Laurs ar „New England” ansambli koncertēja vairākās Austrālijas pilsētās.

Atzīmējama flamenko ģitārista A. Kārkliņa koncertturneja Austrālijā.

 

SKATUVES MĀKSLA

Tautas deju uzvedumu dalībnieku skaits dziesmu svētkos Toronto pārsniedza tūkstoti un kultūras dienās Kanberā sasniedza 280. Kā Kanadā, tā Austrālijā, pretēji iepriekšējo gadu pieredzei, koristu skaits bija mazāks nekā tautas deju ansambļu dalībnieku skaits. Šai sakarībā atzīmējamas pirmās tautas deju dienas Gaŗezerā (20.-22. aug.), līdzšinējā dziesmu dienu „cietoksnī”.

Lielu ievērību kā Austrālijā, tā Ziemeļamerikā un Eiropā guva mākslinieciski augstvērtīgais tautas deju, dziesmu un koklēšanas uzvedums „Saules josta” (choreografija − S. Darius, muzikālā apdare − I. Līcis). Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu piešķīra Kanberas un Sidnejas tautas deju kopām „Sprigulītis” un „ Jautrais pāris”, kas deva uzveduma dalībnieku vairākumu.

PBLA goda balvu saņēma arī režisors O. Uršteins par nopelniem teātŗa mākslā, īpaši par Raiņa lugas Rīgas ragana iestudēšanu dziesmu svētkiem Toronto. Goppera fonda balvu par dekorācijām un kostīmiem Amerikas latviešu teātŗa Ņujorkas ansambļa uzvestajai A. Brigaderes pasaku lugai Princese Gundega un karalis Brusubārda piešķīra E. Dajevskim.

Atzīmējami baletdejotāju V. Gelvāna un M. Lesiņa panākumi Ziemeļamerikā un Eiropā.

 

Ziemeļamerikā

Dažādās Ziemeļamerikas pilsētās viesojās Amerikas latviešu teātŗa Bostonas ansamblis ar R. Blaumaņa komēdiju No saldenās pudeles R. Birzgaļa režijā. Daugavas Vanagu teātris Kanadā izrādīja jau iepriekšējā gadā uzvesto J. Viesiena drāmu Jānis Reiters, kā arī E. Zālītes komēdiju Maldu Mildas sapņojums (rež. G. Vērenieks). Toronto teātris uzveda E. Aistara komēdiju Goda diena V. Pukata režijā, Mazais teātris Sanfrancisko A. Millera lugu Skats no tilta (rež. L. Siliņš).

Bez jau iepriekšējā gadā uzvestās N. Zemgaļa lugas Gaidi mani atkal mājās Grandrapidu latviešu biedrības teātŗa kopa izrādīja E. Vulfa komēdiju Tapiņa atgriešanās A. Štama režijā. Izrādes piedzīvoja arī M. Zīverta lugas Cilvēks grib dzīvot (kā Čikāgas, tā Minesotas teātŗa kopu uzvedumos) un Divkauja (Vilmingtonas teātŗa kopa, rež. U. Kariņš), un V. Richtera komēdija Nebēdnieki (Linkolnas teātŗa kopa, rež. H. Jesifers).

Aktīvi darbojās jauniešu ansambļi. Toronto uzveda R. Blaumaņa traģēdiju Pazudušais dēls H. Miķelsona režijā. Indianopolē L. Auzānes lugu S.O.S. (rež. R. Vanags), Mineapolē un Detroitā A. Brigaderes pasaku lugu Maija un Paija.

Atzinību izpelnījās režisora M. Ubāna iestudējumi amerikāņu skatuvēm.

 

Eiropā

Ar mitoloģisku rituālu Varbūtības (rež. J. Rozītis) Anglijā, Zviedrijā tin Vācijā viesojās Mālu ansamblis no Austrālijas.

Stokholmas latviešu teātris Zviedrijā izrādīja M. Zīverta komēdiju Zaļā krūze un J. Viesiena drāmu Jānis Reiters (rež. E. Lapūkina). Anglijā izrādes piedzīvoja jau iepriekšējā gadā uzvestā Zaļā krūze un arī M. Zīverta luga Meli meklē meli Daugavas Vanagu Fonda Volverhamptonas nodaļas drāmas kopas uzvedumā (rež. E. Zepe). Anšl. Eglīša lugu Pēc kaut kā cēla, nezināma O. Trauciņas režijā uzveda Daugavas Vanagu Minsteres nodaļas teātŗa kopa.

 

Austrālija

Austrālijas latviešu 16. teātŗa festivālā Sidnejā (11.-13. jūn.) piedalījās trīs ansambļi. Par labāko atzina Adelaides latviešu teātŗa ansambli, kas izrādīja T. Ratigena lugu Lidija; festivāla balvas saņēma režisors M. Bumbieris, par tēlojumiem galvenajā sieviešu lomā I. Bērziņa un atbalstītājā lomā I. Bumbieris. Austrālijas latviešu teātris (no Melburnas) uzveda R. Blaumaņa drāmu Indrāni. P. Elsiņam piešķīra festivāla balvu par šīs lugas režiju un tēlojumu atbalstītājā lomā. G. Klausam un Z. Liepai par tēlojumiem galvenajās lomās, V. Ponei un I. Klausai − atbastītājās lomās; M. Bormane saņēma Induļa Nīca piemiņas balvu kā labākā jauniešu aktrise. Sidnejas latviešu teātris izrādīja A. Lindgrēnas komēdiju Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta A. Apeles režijā.

Bez festivālā un kultūras dienās Kanberā (R. Blaumaņa komēdija No saldenās pudeles K. Gulberga režijā) uzvestām lugām Sidnejas latviešu teātris izrādīja A. Brigaderes traģēdiju Karaliene Jāna (rež. K. Gulbergs), Latvijā dzīvojošā G. Priedes lugu Zilā (rež. I. Sveilis) un laikmetīgu humora rēviju Kaleidoskops 76 L. Veikinas režijā.

Otrs Adelaides latviešu teātŗa ansambļa uzvedums šai gadā bija J. Lejiņa komēdija Nebrauc tik dikti (rež. M. Bumbieris). Melburnas latviešu teātris izrādīja A. Brigaderes pasaku lugu Maija un Paija un P. Gruznas satīru Apvienība, abas H. Kārkliņa režijā. Pertas latviešu dramatiskās kopas uzvedumā uz skatuves parādījās vēl viena A. Brigaderes pasaku luga − Princese Gundega un karalis Brusubārda (rež. A. Zīle) un G. Griezes komēdija Bez siltām vakariņām (rež. A. Vaļikova).

Brisbenas latviešu teātris izrādīja Ž. Anuija traģēdiju Antigone M. Rubes režijā.

Pirms došanās uz Eiropu, Melburnas latviešu jauniešu Mālu ansamblis vairākās Austrālijas pilsētās uzveda mitoloģisku rituālu Varbūtības J. Rozīša režijā.

Piedaloties austrāliešu teātrinieku izrādēs Sidnejā, atzinīgas atsauksmes izpelnījās I. Kants.

 

TĒLOTĀJA MĀKSLA

 

Ziemeļamerikā

Dziesmu svētku mākslas skatē Toronto bija uzņemti 49 mākslinieku 75 darbi, vairums no Ziemeļamerikas, daži no Eiropas un Austrālijas. Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu tēlotājā mākslā piešķīra V. Strazdiņam par gleznu „Pievakars”. Dziesmu svētku rīcības komitejas balvu glezniecībā saņēma I. Rumpēters, akvareļa glezniecībā V. Aistars un grafikā D. Birkhāne. Balvu tēlniecībā piešķīra nesen mirušajam A. Kopmanim.

Tēlotājas mākslas izstādē centrālās kultūras dienās Ņujorkā 53 mākslinieki bija pārstāvēti ar 68 darbiem. Godalgoja O. Roduma un Lilitas Riekstiņas gleznas.

Klīvlendā izstādīja 25 mākslinieku darbus, kas bija iesūtīti sacensībai tēlotājā mākslā ar latviešu tautas likteņgaitu tematiku. Galveno godalgu piešķīra A. Annum par trejskaldni „Vīzija par Lielo Kristapu”.

No citām it plašām tēlotājas mākslas skatēm atzīmējamas 54 latviešu mākslinieku izlases gleznu izstāde Kalamazū, mākslinieku vienības „Latvis” izstāde Toronto un Ņujorkas Daugavas Vanagu apvienības tēlotājas mākslas izstāde.

Patstāvīgās skatēs vairākās pilsētās savus darbus izstādīja gleznotāji A. Anšmits, A. Dārziņa, O. Grebže, J. Lejiņš Lilita Riekstiņa, Ģ. Puriņš, I. Rumpēters, Z. Zebeliņa, kopējās skatēs arī gleznotāja B. Ģeistaute un tēlnieks M. Ģeistauts. A. Anšmita ainavas balstās reālistiskā dabas norišu vērojumā, cenšoties tvert vienreizējo. A. Dārziņas eļļas gleznās dominē atraisīts otas raksts ar dekoratīvu noslieci gleznieciskajā uztverē. J. Lejiņa ainavu un latviešu lauku sētu sižeti skatīti romantiskā iekrāsojumāj bet bez uzbāzīga sentimenta. I. Rumpēters pakāpeniski virzījies no visai dekoratīvas stilizācijas uz brīvāku un plašāku priekšmetības vienkāršojumu. I. Šternberga īpatnējie smilšu rakstu sietspiedes novilkumi bija vērojami ceļojošā izstādē Kentakijā.

Bez dažu no jau minēto mākslinieku gleznām, patstāvīgās izstādēs Toronto bija skatāmi G. Augusta, G. Brūvera, A. Nulīša, I. Ozolas un J. Popeļa darbi. G. Augusta grafikās un zīmējumos bagātīgi ekspresīvā mākslinieciskā izteiksme saistīta ar nozīmīgu stāstošo elementu. Krāsu izjūta, kompozicijas līdzsvara pārvaldīšana un prasmīgs zīmējums, pakļauts bagātas fantāzijas tēmu neparastiem izvedumiem, izteicās G. Brūvera darbos. A. Nulīša retrospektīva gleznu skate liecināja, ka mākslinieks sevī uzņēmis un pārkausējis vai visus laikmetīgās mākslas strāvojumus, neatlaidīgi pilnveidojot pats savu atšķirīgu stilu.

Patstāvīgās skatēs Ņujorkā reprezentējās gleznotāji D. Igale, M. Krūmiņš, V. Kupris, I. Vidberga-Kasparoviča un tēlnieks M. Ramans, kopējā skatē arī Annus ģimene. M. Krūmiņa darbos retrospektīvā izstādē liriska ainavu tematika pakļaujas impresionistiskam dabas skatījumam. V. Kupra gleznotie bērni ir universāli tveŗami, ar visiem bērniem raksturīgo brīnumpilno izteiksmi seju atveidojumos. M. Ramana atjautīgie metalla stiepļu veidojumi ir it kā lineāri zīmējumi trīsdimensiju telpā.

Darbu skates Čikāgā bija gleznotājiem A. Cepurem, M. Gruzītei, I. Kārkliņai-Rogainei, I. Rekei-Andersonei un tēlniekam A. Štrālam. Dažādās citās pilsētās izstādījās V. Aistars, G. Cenne, D. Dagnija, V. Dārznieks, Ed. Dzenis, J. Gedrovics, O. Grunde, J. Kalmīte, E. Kalnavārna, P. Kārkliņš, J. Krafts, M. Kristbergs, T. Ķiķauka, F. Milts, O. Kodums, A. Sebrs, V. Skraučs, V. Skulte, S. Šteinere, R. Vanags, M. Vilke, O. Zāma un tēlnieks V. Jansons. Ed. Dzeņa gleznām raksturīgi pavedienam līdzīga, vietām samezglota līnija un grafiski švīkājumi, kas saista un ierosina. T. Ķiķaukas darbu skatē ietilpa pasaules radīšanas cikls; mākslinieks novatorismā un glezniecisko eksperimentu meklējumos atrod arvien jaunu pieejas leņķa pagriezienu. V. Jansona retrospektīvā izstādē vērojamām skulptūrām sekmīga formu vienkāršošana un apvienošana izteiksmīgā masā piešķīra monumentālitāti un viengabalainību.

Amerikāņu izstādēs godalgoti L. Austriņas, H. Baumaņa. R. Jaskovska, V. Jaskovskas un J. Rumbergas darbi. Tēlnieks A. Kopmanis uzvarēja konkursā metiem latviešu piemineklim Tobago salā.

 

Eiropā

Patstāvīgās izstādēs Stokholmā bija vērojamas J. Kaķīša un M. Štrovalda gleznas un zīmējumi un V. Baluša skulptūras. Interesi saistīja Dortmundā izstādītie J. Soikana zīmētie pilsētu „portreti”.

L. Mieriņa Līdsā un Šefīldā izstādītajās gleznās apžilbinoši spēcīga krāsu mijiedarbība izraisa kustības illūziju; lielformāta aktu zīmējumi darināti ar lielu līnijas ekonomiju. Kopējās izstādēs Anglijā bija skatāmas V. Bērziņa, I. Baloža un K. Eglītes-Bērziņas gleznas.

Atzīmējama Israēlā dzīvojošā karikatūrista M. Bišofa zīmējumu izstāde Berlīnē.

 

 

Latviešu mākslas veicinātāji Zviedrijā pārskatā par 1976. gadu bija izvēlējušies skatīt skulptoru, gleznotāju un grafiķi Leo-Jāni Briedīti. Viņam arī veltīts L.M.V. 9. izdevums, kuŗā ir 12 mākslinieka darba attēli.

Grāmatā Nytt Svensk konstnars galleri (Jauna zviedru mākslinieka galerija) Leo-Jānis Briedītis saka: „Liekas, ka vienmēr esmu ceļā, nesdams atklāsmes prieku, apzinoties bezgalību, meklējot pilnvērtību. Tiekšanās uz priekšu ļauj man radīšanā izmantot relācijas starp mākslinieka izteiksmes līdzekļiem un pasauli visapkārt. Ar pārdzīvojumu kā mediju mēģinu īstenot ieceres, tā radot pilnīgi jaunas un patstāvīgas īstenības.”

 

Austrālijā

Plašākas tēlotājas mākslas izstādes bija Adelaidē un kultūras dienu laikā Kanbērā. Atzīmējama arī latviešu mākslinieku grupas „Okers” darbu skate Brisbenā.

Patstāvīgās izstādēs vairākās pilsētās vērojamie J. Šenberga darbi guva daudz kritiķu atzinības un ievērojamu godalgu. Eļļas gleznojuma un seriografa iespiedtechnikas apvienošana un fotogrāfisku detaļu pielietošana gleznās kāpina dīvainu vienlaicīgu realitātes un fantāzijas gaisotni.

Darbu skates Sidnejā bija F. Dzintaram, M. Gaujam, M. Ģenģerim, K. Veinbergam un R. Zusteram; Adelaidē − O. Biseniekam, I. Ernai, A. Jansonam, I. Jansonam un I. Ozoliņai; Melburnā − J. Ceriņam un G. Saliņam; Pērtā − „Kanadietei” V. Papardei un G. Pārupei. R. Zustera plašajā retrospektīvā izstādē izcēlās spēcīgie, ar sulīgām krāsām brīvi un dinamiski veidotie Austrālijas dabas abstraktie un pusabstraktie gleznojumi.

Godalgas austrāliešu izstādēs ieguva V. Salnāja, R. Zusters un L. Meilerte.

 

 

LITERATŪRA

 

PERIODIKA

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu preses nozarē piešķīra redaktoram J. Andrupam par izciliem rakstiem latviešu kultūras dzīves jautājumos žurnālā Ceļa Zīmes un laikrakstā Londonas Avīze.

 

DZEJA

Krietnā skaitā izdoti dzejoļu krājumi, starp tiem B. Bičoles Buŗot, M. Gūtmanes Kas zinās stāstīt, M. Kalmanes Zemei un cilvēkiem, H. Kraujas Ziedošie negaisi, J. Kronberga Biszāles, B. Senkēvičas Baltie bērzi, T. Tomsona Danse macabre, E. Tūtera Straumes brīvībai un I. Vīksnas poēma Piecas naktis (latviešu un angļu valodā). Iespiestas M. Cakares, O. Cakara, K. Dzelzīša un I. Lindberga dzejlapas.

Z. Lazdas balvu par iepriekšējā gadā izdoto dzejoļu krājumu Pēc uguns saņēma V. Toma.

 

DRĀMA

Izdotas M.Zīverta lugas Nafta, Melngalvji un Cenzūra.

U. Siliņam piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju par lugu Avota lieta, kuŗu iepriekšējā gadā latviešu centros trīs kontinentos izrādīja Sidnejas latviešu teātris.

 

DAIĻPROZA

Izdoti romāni: E. Andersones Viss mainās, L. Bērziņas Līdzinieks, A. Dziļuma Kurzemīte, sērdienīte un Plosti sēklī, Anšl. Eglīša Piecas dienas, E. Freimaņa Divas pasaules, I. Grebzdes Sējējs izgāja sēt, I. Gubiņas Iztiksim bez mēness, R. Rīdzinieka Zelta motocikls un T. Zeltiņa Leļļu meistars Eņģelis. Krājumos sakopoti L. Bārenes (Miera pēc), K. Stroda (Nedrīkstu raudāt, nevaru smiet) un J. Zariņa (Baltezera ūdens dārzs) stāsti.

A. Baumanim piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju par iepriekšējā gadā izdoto romānu ciklu Hernhūtieši. Goppera fonda balvu saņēma T. Krūka par manuskriptu jaunatnei Rīgas Ieviņa.

 

PROZA

Starp vērtīgākajiem no izdotiem sējumiem ierindojami A. Johansona Latvijas kultūras vēsture 1710-1800 un A. Šildes Latvijas vēsture 1914-1940. A. Johansonam piešķīra PBLA Kultūras fonda goda balvu humanitārās un sociālās zinātnēs.

Vērtīga ir arī M. Bukša Latgaļu atmūda. Nesenāku vēsturi dokumentē O. Freivalda un J.A. Bērziņa rediģētā Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā 4. grāmata un Laiks, telpa, ļaudis (par Daugavas Vanagu organizāciju; red. V. Hāzners) 2. sējums.

Kā atmiņu un atziņu krājumi ar lielāku vai mazāku kultūrvēsturisku nozīmi atzīmējami A. Bērziņa 1939. gads, K. Ķezbera Mana Roma un Meka, A.Klīves Latvijas neatkarības gadi, E. Ozola Mālupes pagasts, un J. Zariņa Cepure ar zelta vārpu. Par dzīvi pēckaŗa Latvijā stāsta J. Dzintara Okupētās Latvijas dienasgrāmata 1944-1972 un A. Plauža sakopotu vēstuļu krājums Mirušie apsūdz, par Latvijas apciemojumu A. Lejiņa Gorkija iela 11a. M. Čuibei piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju par iepriekšējā gadā izdoto Rīgas apmeklējuma ainu un atspīdumu grāmatu Torņu un drupu bezdelīgas.

K. Raudives esejas sakopotas krājumā Laikmeta atjaunotāji, J. Klīdzēja raksti par mūsdienu problēmām grāmatā Ievainotā dzīve. Izdotas ari V. Klīves Vai jums ir filozofija? un A. Dravnieka Latviešu literatūras vēsture (pārstrādāts un papildināts izdevums). E. Dunsdorfa rediģētā rakstu krājuma Archīvs 16. sējumā apskatīta saimniecība.

 

LITERĀRI SARĪKOJUMI

Ap 30 autoru darbu lasījumi trīs rakstnieku cēlienos dziesmu svētkos Toronto saistīja 2500 klausītāju interesi.

Austrālijas latviešu 16. rakstnieku dienu (Melburnā 1.-3. okt.) ietvaros ietilpa drāmas vakars, referātu pēcpusdiena un lirikas un daiļprozas sarīkojums.

 

 

 

 

1977. GADĀ

 

 

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, dziesmu svētki Ziemeļamerikā guva mazāk ievērības, turpretim „lielsarīkojumi” Eiropā un Austrālijā bija dižāki. Nozīmīgākie dziesmu svētku un kultūras dienu sarīkojumi:

7. rietumukrasta latviešu dziesmu svētki Losandželosā (6.-10. jūl.):

• garīgas mūzikas koncerts,
• Anšl. Eglīša spēles Kas dārzā, kas dārzā izrāde,
• solistu koncerts,
• baleta vakars,
• kamermūzikas koncerts,
• tautas deju uzvedums,
• svētku (koŗu) koncerts,
• rakstnieku cēlieni,
• un tēlotājas mākslas izstāde.

 

4. Eiropas latviešu dziesmu svētki Londonā (26.-31. jūl.):

• latviešu mūzikas koncerti,
• A. Dziļuma lugas Rītausma izrādes,
• simfoniskais koncerts,
• rakstnieku rīts,
• tautas deju uzvedums,
• R. Blaumaņa komēdijas No saldenās pudeles izrāde,
• apvienoto koŗu koncerts
• un tēlotājas mākslas izstādes.

 

Austrālijas latviešu 27. kultūras dienas Melburnā (26.-31. dec.):

• atklāšanas koncerts,
• rakstnieku rīts,
• Alunāna lugas Kas tie tādi, kas dziedāja izrādes,
• tautas deju uzvedums,
• kopkoŗa koncerts
• un tēlotājas mākslas izstāde.

 

Atzīmējami arī 2. latviešu jaunatnes dziesmu svētki Ročesterā (7.-10. okt.), 5. dziesmu dienas Garezerā (12.-14. aug.) un Amerikas latviešu centrālās kultūras dienas, pirmoreiz rietumu krastā Losandželosā (janvārī). Mazāk kulturāla, vairāk zinātniska nozīme bija 4. Baltijas studiju konferencei Stokholmā.

Pasaules brīvo latviešu apvienības Tautas balvu piešķīra A. Annum par izcilu un ilggadēju darbību glezniecībā.

 

 

MŪZIKA

 

Komponisti

 

PBLA Kultūras fonda goda balvu piešķīra komponistam un diriģentam A. Purvam par izcilu darbu mūzikas un dziesmas kopšanā un sekmīgu koŗu vadīšanu.

Atzinīgas kritiķu atsauksmes guva T. Ķeniņš par Kanadā un Kanadas mūzikas nedēļā Bonnā (Vācijā) atskaņotiem jaundarbiem, kā arī Kanadas mūzikas padomes balvu par viņa simfonijas un vijoļu koncerta ieskaņojumu skaņu platē.

Dziesmu svētku koncertos Londonā pirmoreiz atskaņoja L. Apkalna skaņdarbu „Latvju sveiciens” un simfoniju „Gauja”. A. Šturma kompozīciju koncertā Ņujorkā ietilpa vairāki pirmatskaņojumi, Klīvlendā − V. Ciemiņa un V. Baštika jaundarbi. Atsevišķi koncerti bija veltīti A. Kalnāja un B. Skultes piemiņai.

Jaundarbu konkursos godalgoja jauno komponistu R. Strautiņas, P. Aldiņa un G. Geduļa dziesmas koŗiem.

 

No kreisās: Imants Sakss, Kristofers Pendereckis, Ieva Sakša. (J. Liģera uzņēmums)

 

KOŖI

 

Koncertos jau minēto „lielsarīkojumu” ietvaros Losandželosā piedalījās 200, Londonā 350 un Melburnā 300 dziedātāji. Vairāk nekā 300 koristi dziedāja dziesmu dienās Gaŗezerā un jaunatnes dziesmu svētkos Ročesterā, ap 100 latviešu baptistu draudžu koŗu 28. dziesmu dienā Klīvlendā (24.apr.). Atzīmējot diriģentu nopelnus, pieminami apvienoto koŗu koncertu diriģenti: Losandželosā − E. Brusubārdis, D. Cilne, P. Galiņš, F. Matīsa, A. Purvs un B. Ritmane-Ose; Londonā − A. Jērums, M. Opeskins, A. Purvs un R. Zuika; Melburnā − V. Bendrups, E. Ozoliņš, I. Pumpura, H. Rutups, E. Smalkais un K. Svenne.

 

Ziemeļamerikā

 

Vairākos koncertos dziesmu svētkos Losandželosā piedalījās soprāns M. Grimma-Štrausa, baritons A. Kurmiņš, vijolniece N. Auziņa un čellinieks R. Leonards. Garīgas mūzikas koncertā dziedāja arī Losandželosas latviešu koris, solistu koncertā Vācijā dzīvojošā M. Mičule (mecosoprāns). Bez jau minētiem māksliniekiem garīgas mūzikas koncertā muzicēja ērģelnieks A. Lagzdiņš, solistu koncertā obojists A. Jansons un vijolniece R. Lielmane, kamermūzikas koncertā pianiste A. Zirnīte.

Ziemeļamerikas austrumu krasta pilsētās ar koncertiem viesojās basbaritons K. Bauers-Zemgalis no Šveices. Vairākos laicīgas un garīgas mūzikas koncertos dažādos latviešu centros dziedāja soprāni S. Līduma-Hildebrante un R. Dzilna-Zaprauska, basbaritons J. Kļaviņš un tenors P. Lielzuika. Patstāvīgi koncerti bija arī soprāniem L. Gleškei, I. Kurmei, A. Nīlsonei-Cepurei, E. Reinvaldei un A. Rubenei, tenoriem L. Lipomanim un T. Paupam.

Ar koncertiem Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā, radio programmu un skaņu plašu ieskaņojumiem, pianists A. Ozoliņš arvien pārliecinošāk ierindojās starptautiski atzītu mākslinieku vidū. Patstāvīgi klavieŗu koncerti ASV bija arī M. Kārkliņai, A. Nikiforovam, A. Rožukalnam un I. Šturmai-Koblei, klavieŗu un ērģeļu koncerti I. Gutbergai, ērģeļu koncerts I. Akerbergai. Ņujorkā soprāns Dž. Blēzere dziedāja pazīstamā ērģelnieka un šai reizē pianista A. Lagzdiņa aranžētas latviešu tautasdziesmas. Ar kopīgiem koncertiem vairākās rietumu krasta pilsētās viesojās soprāns A. Rubene un pianiste I. Mežaraups.

Izcilas kritiķu atsauksmes par saviem koncertiem Ziemeļamerikā un Meksikā guva vijolniece R. Lielmane. Patstāvīgi koncerti ASV bija arī vijolniekiem V. Ruševicam un P. Briedim un L. Aļļei (čello).

 

Eiropa

 

Vairākos koncertos dziesmu svētkos Londonā dziedāja solistes I. Pētersone, K. Bidiņa, R. Gerke, J. Grīnberga, G. Trēziņa un L. Zobena, un basbaritons K. Bauers-Zemgalis; latviešu mūzikas pirmajā koncertā arī M. Mičule. Vairākos koncertos muzicēja ērģelniece A. Rundāne un pianists A. Ozoliņš, atsevišķos koncertos pianiste I. Strāle-Didrichsone un D. Pavasara un vijolnieks O. Alnis.

Dažādos Vācijas latviešu centros koncertēja M. Mičule (mecosoprāns), Stokholmā − soprāns I. Pētersone.

Patstāvīgi koncerti Francijā, Zviedrijā un Vācijā bija pianistam A. Ozoliņam, Stokholmā arī G. Kurmei. Vijolniece R. Lielmane ieguva godalgu starptautiskā konkursā Šveicē, kā arī iespēlēja radio programmas un koncertēja citās Eiropas valstīs.

 

Austrālijā

 

Kultūras dienās Melburnā atklāšanas koncertā dziedāja Melburnas latviešu apvienotais koris ar solistiem M. Veidi (soprāns) un Dz. Veidi (baritons), muzicēja pianists A. Ozoliņš, čellinieks J. Laurs un pianiste Z. Ritere. Patstāvīgs koncerts Brisbenā bija Dz. Ēķei (soprāns).

Savā Austrālijas apmeklējumā laikā A. Ozoliņš koncertēja arī citos latviešu centros. Koncertturnejā ar „New England” kamermūzikas ansambli uz Dienvidaustrumāziju devās J. Laurs, bet ar Lucernas kamermūzikas ansambli no Šveices Austrālijā viesojās kādreiz šeit dzīvojošais vijolnieks G. Larsens.

 

 

SKATUVES MĀKSLA

 

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu piešķīra L. Veikinai Austrālijā par izcilu darbu latviešu teātŗa labā. Goppera fonda balvu saņēma S. Darius par iepriekšējā gadā trīs kontinentos vērojamo tautas deju, dziesmu un koklēšanas uzvedumu „Saules josta” un Krišjāņa Barona prēmiju L. Zariņa par latviešu tautas deju kopšanu un jaunatnes piesaistīšanu tautas dejām.

Atzīmējami baleta mākslinieku V. Gelvāna, M. Lesiņa un V. Vētras panākumi Eiropā un Ziemeļamerikā. Solists Rietumberlīnes operā V. Geivāns dejoja baleta vakarā dziesmu svētkos Losandželosā. V. Vētrai piešķīra Starptautiskās daiļo mākslu akadēmijas Ņujorkā balvu.

 

Ziemeļamerikā

 

Ziemeļamerikas latviešu 6. teātŗa dienās Klīvlendā (24.-26.nov.) ceļojošo Ā. Alunāna piemiņas balvu labākajam ansamblim piešķīra Kanadas Daugavas Vanagu teātrim par N. Saimona lugas Trīs dienas Plazas viesnīcā uzvedumu (rež. G. Vērenieks). Balvu par labāko izrādi skatītāju vērtējumā saņēma Grandrapidu latviešu biedrības teātŗa kopa, kas izrādīja M. Teteres Brīnumzālīti (R. Blaumaņa noveles dramatizējums) N. Šubiņa režijā. Čikāgas latviešu teātŗa mazais ansamblis uzveda trīs viencēlienus (rež. M. Antena). Bija arī referāti un pārrunas.

Otrs nozīmīgs notikums − teātŗa kursi Gaŗezerā (15.-20. aug.) režisora M. Ubāna vadībā.

Bez teātŗa dienās uzvestās lugas, kuŗas izrādē daudzkultūru teātŗa festivālā Toronto par tēlojumu atbalstītājā lomā balvu piešķīra G. Vēreniekam, Daugavas Vanagu teātris Kanadā izrādīja jau iepriekšējā gadā iestudēto E. Zālītes komēdiju Maldu Mildas sapņojums un A. Alunāna lugu Seši mazi bundzenieki (rež. E. Jurševskis).

Daudzos Ziemeļamerikas latviešu centros viesojās Amerikas latviešu teātŗa Vašingtonas ansamblis ar R. Blaumaņa komēdiju Trīnes grēki O. Uršteina režijā; pāris pilsētās šo lugu uzveda arī Linkolnas teātŗa kopa (rež. H. Jesifers). Amerikas latviešu teātŗa Bostonas ansamblis, pirms došanās uz dziesmu svētkiem Londonā, izrādīja jau iepriekšējā gadā uzvesto R. Blaumaņa komēdiju No saldenās pudeles. Rietumu krastā Mazais teātris Sanfrancisko uzveda E. Ādamsona traģikomēdiju Mālu Ansis L. Siliņa režijā.

Vairākos latviešu centros uz skatuves parādījās Anšl. Eglīša komēdija Jolanta Durbe (Vilmingtonas teātŗa kopa; rež. U. Kariņš), atsevišķās pilsētās arī G. Griezes komēdija Tautieša Zupāna atmoda (DV teātris Minesotā, rež. J. Vērenieks), R. Blaumaņa Skroderdienas Silmačos (Losandželosas latviešu amatieŗu teātris, rež. V. Lapenieks) un E. Skujenieka komēdija Diriģents (Klīvlendas teātŗa kopa, rež. A. Rubenis). Losandželosas teātrinieku panākumu kontā jāieraksta arī Anšl. Eglīša spēles Kas dārzā, kas dārzā izrāde dziesmu svētkos L. Lejiņas-Bolas režijā.

Toronto latviešu ģimnāzistu drāmas pulciņš uzveda V. Richtera komēdiju Pīlēns (rež. H. Miķelsons) Toronto un jaunatnes dziesmu svētkos Ročesterā. Mineapoles jaunieši izrādīja A. Brigaderes pasaku lugu Sprīdītis un Aspazijas drāmu Vaidelote.

 

Eiropā

 

Dziesmu svētkos Londonā viesojās Amerikas latviešu teātŗa Bostonas ansamblis ar R. Blaumaņa komēdiju No saldenās pudeles R. Birzgaļa režijā un Stokholmas latviešu teātris ar A. Dziļuma lugu Rītausma (rež. J. Gulbītis).

Izrādes Anglijā, Zviedrijā un Vācijā piedzīvoja jau iepriekšējā gadā uzvestas lugas; M. Zīverta Meli meklē meli (DV Fonda Volverhamptonas drāmas kopa), J. Viesiena Jānis Reiters (Stokholmas latviešu teātris) un Anšl. Eglīša Pēc kaut kā cēla, nezināma (DV Minsteres nodaļas kopa).

 

Austrālijā

 

Austrālijas latviešu 17. teātŗa festivālā Adelaidē (10.-12. jūn.) godalgas labākajam ansamblim un par labāko režiju saņēma Sidnejas latviešu teātris un režisors I. Sveilis par N. Kauarda lugas Kritušie eņģeli izrādi. Festivāla balvas partēlojumu galvenajā sieviešu lomā šai lugā piešķīra L. Veikinai, atbalstītājā lomā V. Līcei. Austrālijas latviešu teātris (no Melburnas) uzveda E. Aistara komēdiju Goda diena; par tēlojumu galvenajā vīriešu lomā balvu saņēma šīs lugas režisors G. Klauss, atbalstītājās lomās G. Grauds un Z. Liepa. Adelaides latviešu teātŗa ansamblis izrādīja Anšl. Eglīša masku spēli Galma gleznotājs (rež. M. Bumbieris); festivāla balvu par tēlojumu atbalstītājā lomā piešķīra V. Graudiņam, Induļa Nīča piemiņas balvu labākajam jauniešu aktierim J. Nītam.

Bez festivālam iestudētās lugas un jau iepriekšējā gadā izrādītās R. Blaumaņa komēdijas No saldenās pudeles Sidnejas latviešu teātris uzveda J. Poruka drāmu Hernhūtieši K. Gulberga režijā, P. Safera lugu Piecu pirkstu vingrinājums (rež. J. Ķauķis) un laikmetīgas satiras un humora rēviju Kaleidoskops 1977 L. Veikinas režijā. Adelaides latviešu teātŗa ansamblis viesojās Melburnā ar jau 1976. gadā iestudētām lugām T. Ratigena Lidiju un J. Lejiņa Nebrauc tik dikti un izrādīja Adelaidē T. Zeltiņa komēdiju Vīna raugs (rež. H.Valtere).

Austrālijas latviešu teātris devās uz Sidneju ar jau festivālā Adelaidē izrādīto lugu un Melburnā uzveda satirisko Zobgali 77 G. Kūlnieces režijā, kā arī kultūras dienām iestudēto A. Alunāna lugu Kas tie tādi, kas dziedāja (rež. P. Elsiņš). Melburnas latviešu teātris izrādīja E. Zālītes komēdiju Bīstamais vecums. It kā agrākā operešu ansambļa lomu pārņēmušais Melburnas latviešu dziesmu un drāmas ansamblis uzveda V. Celma un O. Kreišmaņa dziesmu spēli Vecdambju teika.

Brisbenas latviešu teātŗa ansamblis izrādīja G. Griezes komēdiju Bez siltām vakariņām M. Rubes režijā.

 

TĒLOTĀJA MĀKSLA

 

Goppera fonda balvu saņēma V. Avens par gleznām „Klēts durvju cikls”. Darbu pamatā ir latviešu tautas mākslas un būvniecības dekoratīvie elementi, kas parādīti modernā, abstraktā gleznošanas stilā.

Krišjāņa Barona prēmiju tēlotājā mākslā piešķīra gleznotājam A. Mazītim.

 

Ziemeļamerikā

 

Dziesmu svētku mākslas skatē Losandžolosā bija vērojami 40 mākslinieku 108 darbi. Kultūras fonda tēlotājas mākslas izstādē Filadelfijā reprezentējās 35 mākslinieki. It plašas darbu skates bija arī Toronto (mākslinieku vienībai „Latvis”) un Ņujorkā, ieskaitot vēsturiski nozīmīgu latviešu vecmeistaru gleznu izstādi kultūras dienu laikā.

Vairākās pilsētās patstāvīgās skatēs savus darbus izstādīja gleznotāji J. Aistars, L. Austriņa, J. Kalmīte, I. Reke-Andersone, S. Šteinere, I. Šteins, V. Teteris un H. Zemjāne; J. Gaiļa gleznas bija vērojamas piemiņas izstādēs. J. Kalmīte piešķiŗ pārlaicības pacēlumu emocionālā spriegumā gleznotiem zūdošo latvisko vērtību simboliem − rijām un arkliem. I. Rekes-Andersones abstrakti ekspresīvajās gleznās dominē krāsa un struktūra.

Bez jau minētā J. Kalmītes gleznām, patstāvīgās izstādēs Toronto bija redzami gleznotāju Ed. Dzeņa, A. Ozolas, I. Ozolas, J. Popeļa, J. Zuntaka, tēlnieku M. Brožes un A. Kopmaņa (piemiņas izstāde), kopīgā skatē arī O. Skušķa un A. Treiberga darbi. Ed. Dzenis izstādīja pēdējā gadsimta ceturkšņa laikā radītus grafikas un pielietojamās grafikas darbus. A. Ozolas akrilos agrāko posmu asi kontūrēto krāsu pretstatu vietā izveidojies brīvs caurspīdīgo toņu plūdums. M. Brože veiksmīgi izmanto koka caurspīdīgas vai krāsainas plastmasas dabiskās īpašības. A. Treibergs glezno blāvo toņu atturīgi niansētās krāsu gammās, kurpretim O. Skušķa drāmatiski dekoratīvās kompozīcijas veidotas spilgto gandrīz prīmāro krāsu laukumu apvienojumā.

Patstāvīgās skatēs Ņujorkā izstādījās gleznotāji D. Dagnija, A. Krūkliņš, J. Lejiņš Lilita Riekstiņa un tēlniece M. Kļaviņa; bija arī grafiķa S. Vidberga piemiņas izstāde. D. Dagnijas lielajos audeklos attēlotie cilvēki un lietas izzīmēti asās, biezās, spēcīgi kontrastējošu krāsu kontūrās. A. Krūkliņa ainavās dominē klusināti, sabiezināti toņi.

Darbu skates Bostonā bija A. Asbergai-Sisenei, J. Cīrulim, I. Kaņepam un M. Raudzēnam. Citās pilsētās izstādījās M. Bērziņa, A. Cepure, Eris, B. Geistaute, T. Ķiķauka, Z. Lanka-Pulvere, G. Orlēna, O. Rodums, A. Sebris, V. Skulte, M. Skutāne-Neca, A. Trule, L. Vintere-Ore un O. Ziema.

A. Asbergas-Sisenes gleznas ar spilgtām, veikli jauktām krāsām atgādina dekoratīvas mozaīkas; Eris ir nemitīgs meklētājs, kas savās labākajās gleznās un zīmējumos izceļas ar izsmalcinātām krāsu niansēm un iejūtīgu, trauksmainu grafisko līniju.

Starptautiskā koktēlniecības skatē Toronto godalgoja A. Miķelsona darbus. Tēlniecei M. Kļaviņai piešķīra starptautisko daiļo mākslu akdēmijas Ņujorkā balvu. Dažādās amerikāņu un Kanadiešu izlases izstādēs bija vērojamas J. Annus, V. Strazdiņa, E. Dzeņa un V. Celmiņas gleznas un zīmējumi, kā arī M. Ramana skulptūras.

 

Eiropā

 

Dziesmu svētku laikā Londonā bija izstādītas J. un N. Soikanu gleznas un Z. Sapieša skulptūras. J. Soikans „maģiskā reālisma” paraugos risina technoloģiskās pasaules ārējās šķautnainības, asuma un noteiktības problēmas. N. Soikana darbos nevainojami noskaņotās krāsu saspēles kļūst par gleznu visu aptverošo elementu. Z. Sapieša monumentālās, kokā veidotās skulptūras un sienas paneļi apliecināja labu materiāla un formas izpratni.

Patstāvīgas izstādes citās Anglijas pilsētās bija gleznotājam L. Mieriņam. Gleznu skatēs Stokholmā bija izstādīti L. Strunkes, A. Lasmaņa (piemiņas izstāde) un R. Kronberga darbi. Vācijā izstādījās gleznotājs V. Saule (no ASV ) un O. Kuncīte; bija arī B. Ancāna piemiņas izstāde. Dortmundā ievērību saistīja J. Soikana monumentāli sienas reljefi betonā.

 

Austrālijā

 

Kultūras dienu tēlotājas mākslas skatē Melburnā 52 māksliniekus pārstāvēja 128 darbi. It plašas izstādes bija arī Adelaidē un Brisbenā (mākslinieku grupas „Okers” darbu skate).

Patstāvīgas izstādes Sidnejā bija gleznotājiem A. Knopem, V. Salnājai, V. Spoģei-Erdmanei, I. Tilleram, K. Trumpim un D. Zariņai; citās pilsētās − V. Endelmanei, K. Mednim, G. Pārupei, V. Pētersonam un B. Priekulei-Tillerei. V. Salnājas abstraktie akvareļi izstaro krāsu mirdzumu, kas pieder eksotisku minerālu buķetei. Izcilu atzinību austrāliešu kritiķi veltīja I. Tillera izstādei; darbos izpaužas asprātība un intelliģence, to kaut cik pilnīga izpratne prasa no skatītāja iedziļināšanos pāri parasti pieņemtajam līmenim. V. Endelmanes interesi saista sniega lauku baltās gaismas trausli mirdzošā kvalitāte; darbi ir reizē gleznas un dziļi introspektīvas esejas.

Godalgas austrāliešu izstādēs ieguva gleznotājas V. Salnāja un L. Meilerte.

 

 

LITERATŪRA

 

Periodika

 

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu preses nozarē piešķīra redaktoram K. Sidaram. Krišjāņa Barona prēmiju saņēma laikraksta Laiks Klīvlendas korespondents J. Ladusāns.

 

 

DZEJA

 

Jauni dzejoļu krājumi izdoti R. Gālei Atkala, P. Johansonam Patskaņi un līdzskaņi, Z. Liepai Mans logs, V. Mežezeram Sirds, ko dziļi iemīlēja un latgaļu dialektā M. Andžanei Caur dvēseles prizmu. Iespiesta ari V. Saulītes pirmā dzejoļu grāmata Dzīvības trauksme un J. Mazuša dzejlapa.

 

DAIĻPROZA

 

Izdoti romāni: G. Janovska Kaijas kliedz vētru, L. Lidekas Nams pie Baltijas jūŗas, A. Voitkus Svešinieki un piedzīvotāji un Vēja nestas lapas. Iespiestas M. Kovaļevskas (Sentiments un mazliet sniega) un B. Veisbergas (Orindas piezīmes) tēlojumu grāmatas, un Anšl. Eglīša stāstu un noveļu izlase Kas izpostīja latvisko stūrīti? No pārspiedumiem īpatnējākais ir Vecā Stendera pasaku un stāstu izdevums. PBLA Kultūras fonda goda balvu par iepriekšējā gadā izdoto romānu Piecas dienas piešķīra Anšl. Eglītim. J. Jaunsudrabiņa prozas balvas saņēma A. Baumanis par 1975. gadā iespiesto romānu ciklu Hernhūtieši un L. Kalniņa par manuskriptu Kur upes satiekas. Goppera fonda balvu literatūrā piešķīra J. Širmanim par nepublicētu pasaku krājumu Velns ar savējiem.

 

PROZA

 

Pārskatu par iepriekšējā gadu desmitā izdotām grāmatām sniedz B. Jēgera Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija 1961-1970. Valodniecībā nozīmīgs ir E. Dravnieka rediģētās Latviešu techniskās terminoloģijas vārdnīcas 2. sējums.

Apceres par literatūru un literātiem sakopotas grāmatās J. Rudzīša Raksti, A. Plauža (red.) Prof. Dr. phil. Jānis Alberts Jansons un H. Tichovska (red.) Veltījums Dr. Zentai Mauriņai 80 gadu dzimšanas dienā. Z. Mauriņai piešķīra Šveices Brīvības un cilvēka tiesību fonda un Bonnas Rietumu-austrumu kultūras nodaļas balvas kā pagodinājumu par iestāšanos par ētiskām un humanitārām vērtībām viņas darbos.

Reliģiskiem jautājumiem veltīts K. Bilzēna Jaunās Derības komentārs un H. Tichovska rediģētā Bīskapa Jāzepa Rancāna rakstu izlase. Grāmatā Saules teiksmas A. Brastiņš sakārtojis un apcerējis saules dainas. 

Izdota R. Kociņa rediģētā Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā 5. grāmata. Kā atmiņu, vērojumu un atziņu krājumi ar lielāku vai mazāku kultūrvēsturisku nozīmi atzīmējami U. Ģērmaņa Tālu tāluma, lielā plašumā, V. Hāznera Varmācības torņi, V. Lapenieka Dullā Daukas piezīmes, Z. Mauriņas Zemes dziesma un T. Zeltiņa Tuvos un tālos ciemos. Rūtiņas U. grāmata Vēl tā gribējās dzīvot stāsta par 1941. gadā deportētas meitenes ciešanām Sibīrijā.

E. Dunsdorfa rediģētā rakstu krājuma Archīvs 17. sējums veltīts izglītības jautājumu apskatei un iztirzāšanai.

PBLA Kultūras fonda goda balvu humanitārās un sociālās zinātnēs piešķīra A. Šildem par iepriekšējā gadā izdoto Latvijas vēsturi 1914-1940.

 

 

LITERĀRI SARĪKOJUMI

 

Dziesmu svētkos Losandželosā bija pāris rakstnieku cēlienu, Londonā un Melburnā pa vienam. Austrālijas latviešu 17. rakstnieku dienu (Sidnejā 19.-21. aug) ietvaros ietilpa teātŗa izrāde, referātu un pārrunu pēcpusdienas un daiļprozas un lirikas sarīkojums.

 

ATZIŅAS

 

No latviešu māksliniekiem emigrācijā visvairāk starptautiskas ievērības pēdējo pāris gadu laikā guvuši pianists A. Ozoliņš un vijolniece R. Lielmane. Mūsu presē maz rakstīts par baletu; šķiet, ka baleta pasaulē plaši pazīstams ir V. Gelvāns. Mazākā mērā, vairāk savās mītnes zemēs, cittautiešu atzinību guvuši arī komponists T. Ķeniņš Kanadā, gleznotāji J. Šenbergs (latviešu izcelsmes, bet sevi par latvieti neuzskata), R. Zusters un I. Tillers Austrālijā, latviešu solistes operās Eiropā un vēl daudz citu. Varbūt daži latviešu gleznotāji Ziemeļamerikā un Eiropā ir ne mazāk cittautiešu kritiķu atzīti kā minētie mākslinieki Austrālijā; vadoties tikai no ziņām latviešu presē, ir grūti spriest.

Jaunajā Gaitā ievietotie pārskati par latviešu kultūras dzīvi emigrācijā tagad aptveŗ jau desmit gadus ilgu posmu, un rodas vēlēšanās salīdzināt tagadni ar pagātni. Pirmajā pārskatā (par 1968. gadu) atzīmēti vairāki starptautiski pazīstami mūsu mākslinieki. Daži no tiem, piemēram, komponists G. Pone un gleznotājs S. Lūkins, pēdējos gados latviešu presē tikpat kā nav pieminēti. Šķiet, ka to pašu var teikt par krietni lielāku skaitu mazāk ievērojamu mākslinieku. Vai viņi miruši, vai viņu mākslinieciskā attīstība apstājusies, vai par viņiem klusēts tādēļ, ka tie sevi par latviešiem vairs neuzskata un līdz ar to viņiem nav saskares ar latviešu sabiedrību? Šāda neziņa ir viens no apstākļiem, kas apgrūtina kaut cik pilnīgu pārskatu sastādīšanu un salīdzinošu vērtēšanu.

Lai gan šis ir kultūras dzīves, nevis no polītiska viedokļa apsveŗamu notikumu pārskats, jāatzīst, ka „polītika” un savstarpējas iecietības trūkums nereti nelabvēlīgi ietekmē kultūras dzīves attīstību. Atgriežoties pie tā paša „kultūras sakaru” jautājuma − brāļu kaŗi sita visai augstu vilni, it sevišķi pēc komponista R. Paula un dzejnieka J. Petera (un viņu „pavadoņu”) viesošanās Austrālijā respektīvi Amerikā. „Tautas kopības šķelšanu” visvairāk veicinājuši ir ne minētie mākslinieki un viņu cienītāji emigrācijā, ne arī mākslinieku „pavadoņi”, bet gan tie, kas „nelokāmas stājas” vārdā ir vēlējušies „izstumt no latviešu sabiedrības” atšķirīgi domājošus ļaudis. Par „kultūras sakariem” un ar tiem saistītiem jautājumiem ir bijuši gandrīz vai bībeliski rakstu plūdi; starp jēdzīgākajiem rakstiem ierindojami V. Vīķes-Freibergas „Trimdas psīcholoģija” (JG 112) un „Par brīvību” (JG 117). Šķiet, ka chaotiskā „nedisciplinētība”, kas izpaudās Amerikas latviešu apvienības kongresā 1977. gadā, vienam otram atdarījusi acis un atvēsinājusi prātu. Iespējams, ka domstarpību noskaidrošana un iztirzāšana turpināsies savaldīgākā, mazāk nosodījumu un apvainojumu piesātinātā gaisotnē. Cerēsim.

Pēdējos pāris gados iepriecināja trīs kontinentos vērojamais Austrālijas latviešu „Saules jostas” uzvedums, iepriecināja jauno komponistu panākumi un jaunatnes dziesmu svētki Ziemeļamerikā, iepriecināja Latviešu rakstnieku apvienības aktivitāte. Arvien ievērojamākas naudas summas kultūras pasākumu atbalstam piešķīris Latviešu fonds, kuŗa dalībnieku skauts pārsniedzis 700 ar kapitālu $300,000.

No sīkumiem, kam maz sakara ar kultūras dzīvi, uzjautrināja laikraksta Laiks lasītāju līdzjūtība šī laikraksta gandrīz vai profesionālajam „padomdevējam” Arnoldam Ruņģim pēc tam, kad kokurbējas kamenes viņa mājas sienas bija pārvērtušas Šveices siera izskatā − palīdzēsim tam, kas mums tik daudz palīdzējis!

 

Par ļoti nozīmīgu faktoru trimdas kultūras dzīvē 1976./77. g. izveidojies Latviešu fonds. Uzņēmumā no kreisās: Ģ. Kaugars, J. Peniķis (fonda priekšsēdis), Edīte Āpše, V. Muižnieks, Torilds Barbins; otrā rindā: J. Kukainis, V. Gulēns, U. Bluķis, S. Duļevskis, A. Padegs. (J. Liģera uzņēmums)

 

Populāri svešatnes jauniešiem ir arī kultūras sakaru komitejas rīkotie kursi Latvijā. Jāņa Kreicberga uzņēmumā redzami II vasaras kursu dalībnieki ciemos pie Imanta Ziedoņa Murjāņos.

1976./77. g. ievērojami paplašinājās kontakti starp latviešiem Latvijā un ārzemēs. Uzņēmumā: Rīgas palīgbīskaps V. Zondaks (pa kreisi) ar pāvestu Pāvilu VI un monsiņoru Dr. K. Ruču pāvesta bibliotēkā. Uz dāvinātām glezniņām abiem latviešiem pāvests Pāvils VI bija uzrakstījis: „ Vienu es izlūdzos no tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu dzīvot tā Kunga namā visu savu mūžu. Ps. 26 (27) Pāvils VI manas dzimšanas dienas 80. gadskārtā 1977. gada 26. septembrī.”