Kārlis Ābele

LATVIEŠU KULTŪRAS DZĪVE EMIGRĀCIJĀ 1978. GADĀ

 

Līdzīgi pārskatiem par iepriekšējiem gadiem (JG 73, 78, 83, 88, 95, 101, 106, 110 un 120), šis pārskats aptveŗ latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomus (mūziku, skatuves mākslu un tēlotāju mākslu) trīs kontinentos (Ziemeļamerikā, Eiropā, Austrālijā), kā arī literāro ražu. Pārskata veidošanu ietekmējuši jau agrāk minēti (JG 73 un 78) apstākļi un apsvērumi.

 

Kā Ziemeļamerikā, tā Austrālijā bija pa „lielsarīkojumam” ar ievērojamu kulturālu, sabiedrisku un nacionālu nozīmi. To nozīmīgākās sastāvdaļas:

 

6. vispārējie latviešu dziesmu svētki ASV, Bostonā (30. jūn. - 4. jūl.):

-      atklāšanas koncerts,

-      R. Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos izrādes,

-      Jansona dziesmu spēles Sprīdītis uzvedumi,

-      jaundarbu koncerts,

-      tautas deju uzvedums,

-      garīgas mūzikas koncerts,

-      rakstnieku rīti,

-      latviešu simfoniskās mūzikas koncerts,

-      kopkoŗa koncerts

-      un tēlotājas mākslas izstāde.

Austrālijas latviešu 28. kultūras dienas Adelaidē (25.-31. dec.):

-      garīgas mūzikas koncerts,

-      latviešu mūzikas koncerts,

-      R. Rīdzinieka lugas Spoguļu sienas izrādes,

-      kopkoŗa koncerts,

-      tautas deju uzvedums,

-      rakstnieku rīts,

-      Saules jostas ansambļa uzvedums Mārietas dziesma

-      un tēlotājas mākslas izstāde.

Atzīmējamas arī 2. Anglijas latviešu brīvdabas dziesmu dienas Straumēnos (2.-3. sept.) un Amerikas latviešu centrālās kultūras dienas Mineapolē (24.-26. feb.). Mazāk kulturāla, vairāk zinātniska nozīme bija 6. Baltijas studiju konferencei Toronto.

 

MŪZIKA

 

Komponisti

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda goda balvu piešķīra komponistam L. Apkalnam par viņa sarakstīto grāmatu Lettische Musik.

T. Ķeniņš saņēma nozīmīgu Kanadas kultūras padomes balvu un viesojās Eiropā studiju nolūkos. Atzinību guva viņa komponētā „Seksteta fagotam un stīgām” pirmatskaņojums Otavā.

Atsevišķos koncertos Ziemeļamerikā atskaņoja A. Okolo-Kulaka un A. Šturma jaundarbus, arī V. Ciemiņa, J. Kalniņa un I. Sakša darbus; kopējā koncertā − I. Akerbergas un D. Štauveres-Aperānes kompozicijas. H. Pavasara un A. Jēruma darbiem bija veltīti koncerti Anglijā.

Dziesmu svētkos Bostonā pirmatskaņojumu piedzīvoja A. Jansona komponētā dziesmu spēle Sprīdītis (V. Baumaņa adaptēts A. Brigaderes teksts). Starp citiem dziesmu svētku koncertos dzirdētiem darbiem interesi saistīja rīcības komitejas pasūtinātās H. Berino kantāte „Dvēseļu kalnā”, L. Apkalna orātorija „Liesmas” un J. Kalniņa 4. simfonija.

Koncertos Bostonā un citur atskanēja arī P. Aldiņa, V. Baštika, G. Geduļa, I. Mežaraupa, V. Višteļa un A. Vītoliņa jaundarbi. P. Aldiņam piešķīra Goppera fonda balvu par desmit koklei komponētiem darbiem.

 

Koŗi

Kopkoŗa koncertā dziesmu svētkos Bostonā piedalījās 700, Kultūras dienās Adelaidē 250, brīvdabas dziesmu dienās Anglijā 130 koristi. Gadskārtējais simts dziedāja latviešu baptistu draudžu koŗu 29. dziesmu dienā Grandrapidos (30.apr.).

Atzīmējot diriģentu nopelnus, pieminami apvienoto koŗu koncertu diriģenti: Bostonā − J. Austrums, R. Balodis, E. Brusubārdis, I. Gūtberga, A. Purvs un R. Zuika; Adelaidē − B. Adijāns, V. Bendrups, S. Līvmanis, H. Rutups, E. Smalkais un K. Svenne.

 

Ziemeļamerikā

Vairākos koncertos dziesmu svētkos Bostonā kā solistes piedalījās soprāni G. Plostniece un A. Rubene, baritons K. Grīnbergs un čellinieks I. Nāruns. Jaundarbu koncertā dziedāja arī soprāni A. Nīlsone-Cepure un S. Erdmane, čello spēlēja L. Aļļe, klavieres − A. Zirnīte, A. Goldiņa, I. un K. Gūtbergas un I. Mežaraups. Garīgas mūzikas koncertā ērģeles spēlēja I. Gūtberga un I. Akerberga, solo dziedāja I. Paupe (mecosoprāns) un tenors L. Lipomanis. Gleškes ģimenes tautasdziesmu koncertos dziedāja Lilija (soprans) Laimdota (mecosoprāns) un baritons Indulis Gleške. Simfoniskās mūzikas orķestri diriģēja E. Brusubārdis, J. Kalniņš un A. Strombergs.

Ziemeļamerikas austrumu krasta pilsētās ar koncertiem viesojās M. Mičule (mecosoprāns) no Vācijas. Kā austrumu, tā rietumu krasta latviešu centros koncertēja soprāni I. Kurme un S. Līduma-Hildebrante. Vairākos patstāvīgos koncertos dziedāja arī baritoni K. Grīnbergs un J. Kļaviņš. Patstāvīgi laicīgas un garīgas mūzikas koncerti dažādās pilsētās bija soprāniem V. Avikai, M. Cakarei, R. Dzilnai-Zaprauskai, S. Erdmanei, M. Mozgai, A. Rubenei, mecosoprāniem O. Griķei, V. Meitiņai, I. Paupei un L. Saliņai.

Vairākos latviešu centros koncertēja tenors P. Lielzuika kopā ar ērģelnieku A. Rožukalnu un soprans A. Nīlsone-Cepure ar I. Gūtbergu. A. Rožukalnam un I. Gūtbergai bija arī patstāvīgi ērģeļu koncerti.

Koncertējot Ziemeļamerikā un Eiropā, pianists A. Ozoliņš veiksmīgi turpināja savu gaitu starptautiski atzītās mūzikas pasaulē. Vairāki klavieŗu koncerti ASV bija D. Langenai, A. Zirnītei un A. Rožukalnam; patstāvīgos koncertos muzicēja arī I. Gūtberga, M. Kārkliņa un P. Zariņš.

Vairākās Ziemeļamerikas pilsētās koncertēja Meksikā dzīvojošā vijolniece R. Lielmane un L. Aļļe (čello). Patstāvīgs koncerts bija arī vijolniekam V. Ruševicam. Atzīmējami flamenko ģitārista A. Kārkliņa koncerti Ziemeļamerikā un citos kontinentos.

Pēc dziesmu svētkiem Bostonā arī citos latviešu centros uzveda A. Jansona dziesmu spēli Sprīdītis. Sidrabenē pie Toronto izrādīja jau pirms dažiem gadiem uzvesto A. Jansona dziesmu spēli − Sarkangalvīte, Oktobrī Sidrabenē bija rīkotas kokļu dienas.

 

Eiropā

Vairākos koncertos Zviedrijā un Anglijā dziedāja soprāni I. Pētersone un L. Zobena, Vācijā un Dānijā M. Mičule (mecosoprāns). Garīgos koncertos Skandināvijā dziedāja „austrāliete” B. Saiva un I. Dzene.

Izcilas kritiķu atsauksmes par saviem koncertiem dažādās Eiropas valstīs guva pianists A. Ozoliņš un vijolniece R. Lielmane. Anglijā koncertēja vijolniece I. Graubiņa, ar stīgu ansambli Zviedrijā vijolnieks E. Kancāns un ar trio Vācijā A. Teichmanis (čello).

 

Austrālijā

Garīgas un laicīgas mūzikas koncertos kultūras dienās Adelaidē bez koŗiem un orķestra piedalījās baritons Dz. Veide, soprans M. Veide, A. Ezergailis (čello), J. Ezergailis (viola), vijolniece L. Vīksna un pianiste M. Biezaite-Laščuka.

Patstāvīgos koncertos Melburnā un Sidnejā dziedāja M. Veide un B. Saiva. Klavieŗu koncerts Sidnejā bija Z. Riterei.

Melburnas dziesmu un drāmas ansamblis uzveda V. Celma un O. Kreišmaņa dziesmu spēli Vecdambju teika (mūzikālais vad. E. Smalkais, rež. L. Kalniņa).

 

SKATUVES MĀKSLA

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda goda balvu piešķīra režisoram M. Ubānam par veiksmīgu darbu latviešu teātŗa mākslas veicināšanā. M. Ubāna režija bija viens no iemesliem, kādēļ atzinību ieguva dziesmu spēles Sprīdītis uzvedums Bostonā.

Krišjāņa Barona prēmiju saņēma L. Āboliņa par tautas deju iestudēšanu un jaundeju radīšanu. Viņas vadītajā uzvedumā dziesmu svētkos Bostonā piedalījās 42 tautas deju kopas, ieskaitot pāris no Eiropas, ar vairāk nekā 1000 dejotājiem. Atzīmējams arī latviešu jaundeju uzvedums Bostonā.

Sava pēdējā, trīs kontinentos ar sajūsmu vērotā tautas deju, dziesmu un mūzikas uzveduma vārdā nosauktais Saules jostas ansamblis viesojās Austrālijas latviešu centros ar jaunu uzvedumu Mārietas dziesma (choreografija − S. Darius; muzikālā apdare − I. Līcis). Latviešu fonds ansamblim piešķīra ievērojamu pabalstu iecerētajai Mārietas dziesmas turnejai Ziemeļamerikā un Eiropā 1979. gadā.

Atzīmējami baleta mākslinieku V. Gelvāna, M. Lesiņa, A. Pluča un V. Vētras panākumi Eiropā un Ziemeļamerikā.

 

Ziemeļamerikā

Ziemeļamerikas austrumu krasta latviešu centros viesojās Stokholmas „Mālu ansamblis” ar S. Beketa lugu Godo gaidot J. Rozīša režija un Toronto teātris ar L. Geršes komēdiju − Taurenītis lido (rež. Dz. Pūpēdis). Kā rietumu, tā austrumu krasta pilsētās Mazais teātris no Sanfrancisko izrādīja Latvijā dzīvojošā H. Gulbja lugu Kamīnā klusu dzied vējš L. Siliņa režijā.

Par R. Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos izrādēm dziesmu svētkos jāpateicas Amerikas latviešu teātŗa Bostonas ansamblim un režisoram R. Birzgalim.

Daugavas Vanagu teātris Kanadā izrādīja jau iepriekšējā gadā iestudētās N. Saimona komēdiju Trīs dienas Plazas viesnīcā un A. Alunāna dziesmu spēli Seši mazi bundzenieki. Klīvlendas DV teātŗa kopa uzveda jau pērn izrādīto E. Skujenieka komēdiju Diriģents un A. Rubeņa komēdiju Izīrējamais dzīvoklis autora režijā. Kā Vilmingtonas teātŗa kopa (rež. U. Kariņš), tā Grandrapidu teātrinieki (rež. A. Štams) izraisīja smieklus ar A. Michelsona komēdiju Sirdsdraugs Kārlis. Dažādos latviešu centros uz skatuvēm parādījās T. Zeltiņa Rīgas ģimnāzisti (DV apvienības teātris Minesotā; rež. B. Robiņa-Olindžere un D. Robiņa), G. Griezes komēdija Tautieša Zupāna atmoda (Denveras teātŗa kopa; rež. E. Prindule-Dargēvica), M. Zīverta Kāds, kuŗa nav (Indianapoles DV teātŗa kopa; rež. V. Burģis) un Sievasmāte (Čikāgas mazais ansamblis).

Toronto latviešu ģimnāzistu drāmas pulciņš viesojās vairākās pilsētās ar V. Richtera komēdiju Nebēdnieki H. Miķelsona režijā. Atzinīgi vērtējami otrie teātŗa kursi Garezerā (20.-27.aug.) režisora M. Ubāna vadībā. Atzīmējami aktieŗa L. Siliņa panākumi amerikāņu izrādēs.

 

Eiropā.

S. Klauverta satiru Trimda dimd (rež. O. Murjans) un T. Bangas komēdiju Septiņas vecmeitas (rež. E. Lapukina-Daugaviete) Zviedrijas un Vācijas latviešu centros izrādīja Stokholmas latviešu teātris. Pirms došanās uz Ziemeļameriku, Stokholmas „Mālu ansamblis” uzveda S. Beketa lugu Godo gaidot J. Rozīša režijā.

Daugavas vanagu fonda Bradfordas nodaļas teātŗa kopa Anglijā izrādīja R. Zuļģa lugu Cīruļu putenis autora režijā.

 

Austrālijā

Austrālijas latviešu 18. teātŗa festivālā Pertā (9.-11. jūn.) piedalījās četri ansambļi (skat. B. Muzikantes rakstu JG 122). Par labāko atzina Sidnejas latviešu teātri, kas izrādīja M. Zīverta lugu Lielo grēcinieku iela K. Gulberga režijā; par tēlojumu galvenajā sieviešu lomā festivāla balvu saņēma L. Veikina, atbalstītājā lomā J. Grauds. Adelaides latviešu teātŗa ansamblis uzveda N. Saimona lugu Apartaments Plazas viesnīcā (latviešiem Ziemeļamerikā šī luga pazīstama kā Trīs dienas Plazas viesnīcā); balvu par režiju piešķīra M. Bumbierim, par tēlojumu galvenajā vīriešu lomā I. Bumbierim. Pertas latviešu dramatiskā kopa izrādīja I. Fodora lugu Gatavības apliecība (rež. A. Zīle); A. Vaļikova un J. Freijs saņēma festivāla balvas par tēlojumiem atbalstītājās lomās, A. Ķīna − Induļa Nīca piemiņas balvu kā labākā jauniešu aktrise. Arī L. Kalniņai piešķīra balvu par tēlojumu atbalstītājā lomā Austrālijas latviešu teātŗa (no Melburnas) uzvestajā E. Albija lugā Amerikāņu sapnis (rež. G. Kūlniece).

Bez festivālam iestudētās lugas Sidnejas latviešu teātris uzveda laikmetīgu humora reviju Kaleidoskops 1978 (rež. A. Apele), M. Zīverta komēdiju Ķīnas vāze (rež. I. Sveilis)un S. Klauverta novembŗa nakts viziju Cirvi cirtu ozolā. Austrālijas latviešu teātris Melburnā izrādīja jau iepriekšējā gadā uzvesto A. Alunāna lugu Kas tie tādi, kas dziedāja, R. Blaumaņa komēdiju Trīnes grēki G. Grauda režijā un E. Skujenieka bērnu lugu Robinson, nabaga Robinson! (rež. I. Takere). Melburnas latviešu teātris rūpējās, lai uz skatuves parādītos E. Graudas Notikums Grunduļos un A. Brigaderes pasaku luga Lolitas brīnumputns, abas H. Kārkliņa režijā.

Otra Adelaides latviešu teātŗa ansambļa iestudētā luga bija kultūras dienās izrādītā R. Rīdzinieka Spoguļu sienas (rež. M. Bumbieris). Pertas latviešu dramatiskā kopa uzveda arī T. Ratigena lugu Lidija.

 

TĒLOTĀJA MĀKSLA

 

Plašākajā mākslas skatē dziesmu svētkos Bostonā bija vērojami 89 kā Ziemeļamerikā, tā Eiropā, Austrālijā un Dienvidamerikā dzīvojošu mākslinieku 153 darbi. Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda goda balvas saņēma V. Avens par gleznu „Pagātne II” un A. Treibergs par gleznu „Vernalis”. Dziesmu svētku rīcības komitejas atzinības rakstus piešķīra: skulptūrā − Dž. Mežulim un A. Šternai, akvareļos − I. Albertam un M. Vilkesai, grafikā − I. Šteinam un L. Mieriņam; glezniecībā − V. Kuprim, L. Eglītim un mirušajiem O. Skušķim un A. Vasilam.

 

Ziemeļamerikā

No citām it plašām tēlotājas mākslas skatēm atzīmējamas mākslinieku vienības „Latvis” izstāde Toronto, Ņujorkas Daugavas Vanagu apvienības tēlotājas mākslas izstāde, Kultūras fonda laureātu gleznu skate Ņujorkā, izlases izstādes Mineapolē un Kalamazū. Baltiešu mākslas izstādē Toronto bija pārstāvēti 20 latvieši; godalgoja M. Brožes koka skulptūru, atzinības rakstus piešķīra nelaiķim A. Kopmanim, Dz. Mežulim, V. Reinholdam un I. Bertušai-Lapsai.

Patstāvīgās skatēs vairākās pilsētās savus darbus izstādīja gleznotāji V. Kupris un V. Skulte, kopējās skatēs arī O. Skušķis un A. Treibergs, M. Ģeistaute un tēlnieks M. Ģeistauts. V. Kupra veclaicīga romantisma iekrāsotajās gleznās dominē bērnu vai jaunu sieviešu sejas. O. Skušķa gleznās īstenības viela pārvērsta simboliskās krāsu un formu zīmēs. A. Treiberga darbiem raksturīga liriska teiksmainība un pelēkās krāsas mīlestība.

Ņujorkā patstāvīgās izstādēs bija skatāmas N. Āboltiņa, D. Dagnijas, E. Drujas-Foršū, Ed. Dzeņa, D. Igales, A. Jansona, E. Kalmes un Ā. Ozolas gleznas. D. Dagnijas darbos spēcīgu un kontrastos bieži pārdrošu krāsu reizēm saskanīgiem, reizēm disonantiem laukumiem un kontūru līnijām nereti spalga, satraucoša iedarbe, Ed. Dzenim raksturīgi atraisīti, dinamikas piesātināti zirgu gleznojumi. D. Igale nonākusi pie izteikti personiska izteiksmes veida, kuŗa galvenā iezīme ir vitalitāte, apvienota ar smalkumu.

Darbu skates Toronto bija G. Cennei, I. Ozolai, J. Popelim, V. Reinholdam un V. Vabalei. Ar krāsu, veidolu un līniju ritmiem, G. Cenne panāk dinamisku spraigumu un trauksmainību pat šķietami statiskās figūrās. V. Reinholds ar īpatnējiem trīsdimensionāliem veidojumiem metallos un krāsās („sienas skulptūrām”) uzbuŗ jaunu, neredzētu pasauli, kuŗā iezīmējas kādu senu vai vēl neradušos kultūru atblāzmas.

Patstāvīgās tēlotājas mākslas skatēs Čikāga reprezentējās M. Krūmiņš, U. Krūmiņš, Lilita Riekstiņa, G. Stumbrs un A. Ziema. Citās Ziemeļamerikas pilsētās izstādījās gleznotāji un grafiķi V. Aistars, I. Kaņeps, E. Kļaviņš, M. Kovaļevska, Z. Lanka-Pulvere, A. Leimanis, L. Ore, J. Ozoliņš, M. Platais, A. Robežgruntniece, V. Skraucs, P. Šņore, I. Šteins, S. Steinere-Jēgena, M. Skutāne-Neca, U. Stepe, A. Strazdiņš, V. Teteris, B. Treimanis, A. Ūdris un A. Vinklers (skatuves dekorāciju meti), Argentīnā − G. Brūveris, Atzīmējamas gleznotāja J. Gaiļa un grafiķa S. Vidberga piemiņas izstādes.

Stikla glezniecības darbu skates bija L. Linautam un G. Robežgruntniekam, retrospektīva skulptūru skate − V. Jansonam. Izstādē ar pamattēmu „Kubistu sintakse mūsdienu mākslā” piedalījās tēlnieks M. Ramans. Pēc J. Mintika meta veidotu pieminekli kurzemniekiem atklāja Tobago salā.

 

Eiropā

Patstāvīgās izstādēs Anglijā bija vērojami L. Mieriņa spontāni, enerģijas pilni sieviešu aktu zīmējumi un A. Mazīša gleznas, kopējā skatē M. un I. Kleinu darbi.

Izstādes Zviedrijā bija gleznotājiem V. Vasilim un T. Sundbergai, Vācijā − V. Saulem.

Zviedrijas mākslas pārvalde ar financiālu atbalstu izrādīja atzinību tēlniekam V. Balutim.

 

Austrālijā

Kultūras dienu tēlotājas mākslas izstādē Adelaidē 36 māksliniekus pārstāvēja 62 darbi. Atzīmējama arī latviešu mākslinieku kopas „Okers” darbu skate Brisbenā.

Atzinīgas kritiķu atsauksmes guva Adelaidē un Sidnejā izstādītie R. Zustera darbi. Mežonīgu kalnu un klinšu ainavās mākslinieks ir atradis pietiekami majestātisku temu, lai pilnīgi atraisītu savas gotiskās fantāzijas un sarežģīti ornamentālo stilu liela formāta gleznās. Patstāvīgās izstādēs vairākās pilsētās bija vērojami arī O. Bisenieka, V. Medņa un G. Saliņa darbi. Iespaidīga ir V. Medņa spēja saliedēt gleznas tīri reljefos efektus zīmējumā un kompozicijā ar tiem piemērotu krāsu tonējumu. G. Saliņa gleznām raksturīgs toņu dzidrums un drošs formu vienkāršojums.

Darbu skates Sidnejā bija arī Dz. Dzelmei, M. Ģenģerim, O. Kampem, J. Svilānam un K. Veinbergam, citās Austrālijas pilsētās − V. Endelmanei, I. Ernai un I. Jansonam; Jaunzēlandē − T. Baltakamenim.

 

 

LITERĀTŪRA

 

Periodika

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda goda balvu piešķīra A. Liepiņai par sasniegumiem žurnālistikā latviešu un cittautu presē.

 

Dzeja

Jauni dzejas krājumi izdoti autorēm, kuŗu dzejoļi jau agrāk parādījušies atsevišķos sējumos − J. Babrei (Meditācijas naktī), V. Dreimanei (Kad bēg putni) un K. Kurzemniecei (Izziemosim). Vienkopus iespiesti P. Ērmaņa Izkaisītie dzejoļi. M. Čuibes dzejoļi sakopoti grāmatā Vakarlaiva, I. Skrupšķeles-Kleinbergas dzeja latviešu un angļu valodā krājumā Ūdeņi sakustas.

 

Daiļproza

Izdoti romāni: E. Aistara Savā zemē, L. Bārenes Svešajā zemē, G. Janovska Un kas par to, V. Richtera Uz Jelgavas pusi, E. Tālmanes Krista, A. Voitkus Ogles pelnos, T. Zeltiņa Leopolds Maurs atzīstas, P. Gruznas un O. Liepiņa Mamona gaitnieki, kā arī E. Freimaņa stāsts Ticība. Krājumos sakopoti E. Andersones (Zemes spēks) un G. Janovska (Kur sunim vieta) stāsti un tēlojumi.

PBLA Kultūras fonda goda balvu literātūrā piešķīra A. Voitkum par latviešu trimdas dzīves romānu sēriju. Krišjāņa Barona prēmiju saņēma O. Liepiņš par jau minēto romānu Mamona gaitnieki, Goppera fonda balvu V. Akacis par iepriekšējā gadā izdoto stāstu krājumu Kanupene.

 

Proza

Kultūrvēsturiski materiāli un raksti par Rūjienas novadu sakopoti L. Alberinga un E. Līča sakārtotā sējumā Rūjiena, par Jelgavas skolotāju institūtu K. Ansona un E. Avota rediģētajā Gaismas pils viesi. Ievērojamu latviešu dzīves gaitām un darbam veltītas E. Dunsdorfa Kārla Ulmaņa dzīve, A. Brīvkalna Krāsu varā (par J. Kugu) un E. Ķiploka rediģētā Kalpošana garā un patiesība (K. Kundziņa piemiņai). Kristīgās baznīcas un ticības jautājumus iztirzā H. Biezā Ēnas pār torņiem un E. Grīšļa Dzīvības vainagu vijot.

Izdotas arī V. Hāznera un A.J. Bērziņa rediģētā Latviešu karavīrs Otra pasaules kaŗa laikā 6. grāmata un Laiks, telpa, ļaudis (par Daugavas Vanagu organizāciju; red. V. Hāzners) 3. sējums. E. Dunsdorfa rediģētā rakstu krājuma Archīvs 18. sējums veltīts latviešu dziesmai un mūzikai.

Kā atmiņu, vērojumu un atziņu krājumi ar lielāku vai mazāku kultūrvēsturisku nozīmi atzīmējami A. Plensnera Divdesmitā gadsimta pārvērtības, J. Rozes Latvijas rītausmā, K. Hartmaņa Dzīves krustceļos, K. Lauka Troickas pulks un E. Smugaja No Rīgas līdz Putlosai. Par dzīvi pēckaŗa Latvijā, pratināšanām un cietumiem „stāsta P. Brūveŗa Kā rodas disidenti.

Krišjāņa Barona prēmiju piešķīra R. Ekmanim par Latvian Literature Under the Soviets 1940-1975.

 

Literāri sarīkojumi

Latviešu rakstnieku apvienības rīkotajā brīvās pasaules 2. rakstnieku nedēļā Džīlongā (2.-12.janv.) netālu no Melburnas, piedalījās krietns skaits Austrālijā dzīvojošu literātu un literātūras cienītāju, daži arī no Ziemeļamerikas un Eiropas. „Nedēļas” ietvaros ietilpa referāti, semināri, prozas un lirikas cēlieni, dažādas sanāksmes un uzvedumi.

Austrālijas latviešu 16. rakstnieku dienās Adelaidē (30. jūn. - 2. jūl.) savus darbus lasīja „austrālieši” un dzejnieks O. Stumbrs (no ASV), kas viesojās arī citos latviešu centros.

Plašāki rakstnieku cēlieni bija dziesmu svētkos Bostonā, arī kultūras dienās Adelaidē. Uzvedumā „Zelta zirgs un zaļā zoss” Toronto savu dzeju lasīja mūsu jaunie un visjaunākie autori.

 

ATZIŅAS

 

Latvijas dibināšanas 60 gadu atceres gadā ievērību saistīja dziesmu svētki Bostonā, arī kultūras dienas Adelaidē. „Eiropieši” cītīgi gatavojās dziesmu svētkiem nākamajā gadā Gotlandē.

Bostonas dziesmu svētkos it sevišķi sajūsmināja dziesmu spēles Sprīdītis izrādes; kopkoŗa koncertam draudēja noslīkšana runu plūdos. Kultūras dienās Adelaidē izcēlās tautas deju, dziesmu un mūzikas uzvedums Mārietas dziesma.

Iepriecināja jauno autoru dzejas skandēšana Toronto. Pēc rakstnieku nedēļas Džīlongā presē vēl ilgi, kaut nesekmīgi, medīja „Internacionāles” dziedātājus...

Šķiet, ka pirms dažiem gadiem Amerikas Latviešu Apvienības paspārnē dibinātais Latviešu institūts nav līdz šim attaisnojis uz sevi liktās cerības kultūras dzīves rosinātājā darbā.