ALMAs/LF saieta dalībnieki Katskiļu kalnos Ņujorkas štatā (2016.23.-25.IX) Foto: Linda Treija

Liepājas muzejā liepājnieks Uldis Grava savas autobiogrāfiskās grāmatas Tālumā, bet ne svešumā (Rīgā: Jumava, 2016) atvēršanas svētkos, kā vēstīts Kurzemes Vārdā (2016.12.V), atcerējās brīdi, kad viņš sešu gadu vecumā (1944.14.X) stāvējis kanāla malā, gaidot kuģi, kas viņu ar ģimeni aizvedīs tālu prom no mājām. Seko stāstījums un fragmentu lasījumi par bēgļu nometnēm/trimdu un par centieniem un darbību, lai Latvija atkal atgūtu neatkarību, ieskaitot epizodi, kā viņš, dzīvodams ASV, noorganizēja Latvijas karoga nosūtīšanu uz Islandi, kas pirmā atzina jaunās Baltijas valsts neatkarību.

Uldis Grava ievada savas autobiogrāfiskās grāmatas atvēršanu. Viņā ieklausās apgāda „Jumava” darbiniece Sarmīte Krūma un aktieris Ēriks Vilsons. Foto: Egons Zīverts

Vai jūs pašreizējā priekšvēlēšanu drudzī uztrauc Amerikas liktenis? Uz šo Jegora Jerohomoviča jautājumu (Diena 2016.1.VIII) atbild baleta slavenība, tagad ASV dzīvojošais Mihails Barišņikovs: Protams, ļoti uztrauc... [Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu] ir briesmīga ideja. Es esmu liberālis un demokrāts. Man nav laika nodarboties ar politiku, taču es atbalstu tos politiķus, kurus uzskatu par cienījamiem un godīgiem. Esmu atbalstījis Džimiju Kārteru, Bilu Klintonu, Baraku Obamu.Tagad mana kandidāte, protams, ir Hilarija Klintone.

(sml) (re)

 

 

 

TEKSTI VIŅDIENĀS UN MŪSDIENĀS

Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (2016.13.IX) Čaka memoriālā dzīvokļa/muzeja direktore, literatūrzinātniece Antra Medne referātā par Aleksandra Čaka nozīmi literātu un mākslinieku biedrībā Zaļā Vārna, cita vidū, min, ka līdzās žurnāla Trauksme autoriem – pēckara trimdā mirušajiem Kārlim Rabācam (1902-1983) un Ērikam Raisteram (1905-1967) – parādījies Čaka vārds. Zaļā Vārna izdod (1929) Čaka dzejoļu krājumus Apašs frakā un Pasaules krogs (ar Kārļa Baltgaiļa zīmējumiem), bet „Zelta grauds” – Poēmu par ormani (1930) ar Sutas ilustrācijām.

Nora Ikstena un tulkotāja Margita Gailītis piedalījās lasījumos un grāmatas Life Stories (Dzīves stāsti – Kanādas apgādā „Guernica”, 2013) parakstīšanā (2016.23.IX) Nacionālajā grāmatu festivālā ASV Kongresa bibliotēkā.

Eduards Silkalns nedēļas publikācijās Laiks un Brīvā Latvija (nr.28, 30.VII-5.VIII), recenzējot Vizmas Belševicas autobiogrāfiskās Billes 4. izdevumu (2016), min, ka grāmatas pirmais izdevums (1992) iznācis ASV – trimdas apgādā Mežābele, un izsaka domu, ka varbūt rakstniece vēlējās grāmatā redzēt Endzelīna ortogrāfiju, kādā tā Amerikā tad arī tika nodrukāta? Varbūt viņa cerēja uz endzelīniskās rakstības (tādas, kādu „Bille” savā laikā iemācījās skolā!) drīzu atgriešanos arī pašā Latvijā? Kas to tagad vairs tik labi lai zina! Šo rindiņu rakstītājs, kurš bija iesaistīts Billes izdošanā ASV, neatceras, ka tolaik ortogrāfijas jautājums būtu pārrunāts. Bija svarīgākas lietas. Autore savā ar roku rakstītajā manuskriptā nav lietojusi endzelīnisko rakstību.

Latvijas Avīzes (2016.28.IX) līdzstrādniece Madara Briede nosauc par „absurdo teātri” KNAB piespriesto 70 eiro naudas sodu Lielvārdes novada kultūras nama direktorei par atļauju ievietot pašvaldības nama telpā Daces Jansones pārzināto un pašvaldībai uzdāvināto kultūrvēsturisko trimdas latviešu literatūras krājumu „Grāmatu klēts”, kas pieejams interesentiem bez atlīdzības. No dāvinājuma Lielvārdes pašvaldība atteikusies, pieprasot 200 eiro mēnesī, kas krājuma vadītājai nav bijis pa spēkam. Vairāk nekā 6 000 vienību lielo krājumu pieņēmusi Ogres novada pašvaldība. Madara Briede piebilst, ka trimdā izdotās publikācijas „Grāmatu klētij” vāktas jau 25 gadus, pie kam Kultūras nama „Lielvārde” pagrabstāva telpas remontēšanai/iekārtošanai Saeima savulaik piešķirusi (2006) 8 000 latus (11 383 eiro)…

(re)

 

 

LATVIJA – 1939.23.VIII – 1991.21.VIII

Publicists, bij. diplomāts Bonifācijs Daukšts sauc atmiņā (<www.irlv.lv> 2016.17.IX) pašsadedzināšanos – ne tikai studenta Jana Palaha, protestējot Prāgā (1969.I) pret PSRS invāziju Čehoslovākijā. Tā notikusi arī PSRS iekļautajās Baltijas republikās. Kad Rīgā pie Brīvības pieminekļa (1969.13.IV) pašsadezināšanos mēģinājis īstenot students Iļja Ripss, VDK/KGB drošības spēku pārstāvji viņu sasējuši un nogādājuši psihiatriskajā slimnīcā. Visvairāk pretokupācijas aktivitātes notika Lietuvā, bet arī Igaunijas un Latvijas skolu/augstskolu jaunieši, kā atceras Daukšts, rakstījuši vēstules un uzsaukumus, īpaši pēc Romas Kalantas sadedzināšanās Kauņā (1972.14.V). Vēstures grāmatās aizvien vēl lielā mērā „mēms” palicis fakts, ka tajā pašā gadā Lietuvā sadedzinājās vēl 12 lietuviešu, kuru lūpās pēdējie bija patiesi brīvas tautas un valsts idejas vārdi. Spontānas jaunatnes solidaritātes demonstrācijas un sadursmes ar VDK, milicijas un armijas spēkiem notikušas arī pēcāk Kauņā, īpaši Kalantas bēru dienās (18.-19.V). VDK pasludināja, ka aizturētie gandrīz visi ir naidīgā, viltīgā Rietumu imperiālisma ideoloģisko diversiju lokā nonākuši, degradējušies, pārāk garmataini, apreibinājušies, nodzērušies un visbiežāk – psihiski neveseli jaunieši. Latvijā, Gulbenes garnizonā ar vārdiem Par Lietuvu, brīvību un Dievu! sadedzinājies iesauktais A. Kalinauskas no Vilkaviškiem.

Aivars Ozoliņš rakstu „Lēni noritoša šizofrēnija” (<www.irlv.lv> 2016.17.IX) veltījis Ģedertam Melngailim, kurš par savu pretsovjetisko darbību nosūtīts (1983.I) uz Blagoveščenskas īpašā režīma slimnīcu/psiheni, pasvītrojot grūti izprotamo faktu, ka LR pokuratūra joprojām nav atcēlusi PSRS tiesas 1983. gada lēmumu.

Tolaik Latvijas vēstniecības Lietuvā darbinieks, arī Chargé d‘affaires Daukšts atceras, ka pa dienesta dzīvokļa logu Viļņā (Basanavičius ielā 36) nācies skatīt ēku, kur līdz 1950. gadu sākumam darbojusies pat lietuviešu vēsturniekiem maz zināma iestāde – Viļņas PSRS Tieslietu ministrijas Gulaga priekšnieku sastāva sagatavošanas un pilnveidošanas skola, kur apmācīti padomju koncentrācijas nometņu uzraugi, t.s. ložmetēju meistari (sargtorņiem), dienesta suņu pavadoņi u.c. Akronīms Gulag (no: Главное управление лагерей / Glavnoje upravļēņije lagerei jeb Galvenā nometņu pārvalde) nu jau sen ir kļuvis par sinonīmu padomju koncentrācijas nometnēm. Šis lietojums Padomju Savienībā ticis uz stingrāko aizliegts ar Staļina parakstīto slepeno VK(b)P CK protokolu nr.86 (1929.27.VI): Turpmāk koncentrācijas nometnes dēvēt par labošanas darbu nometnēm (Исправительно-трудовыe лагеря jeb ИТЛ/ITL) – ar piebildi, ka tās jāpaplašina ar personām, kurām atņemta brīvība, lai kolonizētu un ekspluatētu dabas bagātības. Aleksandrs Solžeņicins ИТЛ/ITL nodēvēja patiesāk par „Истребительно-трудовые лагеря/Istrebiteļno trudovije lagerja” – iznīcinošā darba nometnēm (www.irir.lv 2016.26.VII)

Stingrās līnijas pretgorbačovisko spēku pučs Maskavā (1991.19.VIII) jau pēc divām dienām bija izgāzies. Ārpus PSRS galvaspilsētas visdramatiskākie notikumi risinājās Rīgā, kur specvienība OMON ieņēma radio un TV ēkas, daļēji atslēdza Latviju no kontaktiem ar ārpasauli un 21. augusta agrā pēcpusdienā gatavojās triecienā ieņemt parlamenta ēku, kas nenotika. Jau pēc trim dienām (25.VIII) svētdienas agrā rītā uz Ļeņina pieminekļa drupām rīdzinieki dzēra šampanieti. Tieši apvērsuma laikā Rīgā nejauši atradās Bīlefeldā, Vācijā, mītošais latviešu bēgles un ungāra dēls, 26 g.v. fotogrāfs Martins Fejers (Martin Fejer), kurš intervijā Paulam Raudsepam (Ir 2016.19.VIII) atceras, ka žurnālam Der Spiegel (Hamburgā) slepeni nosūtījis fotofilmiņu, kurā redzams, kā padomju desantnieki pamet Latvijas Radio ēku (Doma laukumā), ko vispirms ieņēmuši Omonieši, bet pēc dažām stundām nodevuši desantniekiem. Tie bija muļķa 17-gadīgi puiši, kas stāvēja pilnīgi apjukuši.. viņiem nebija ne jausmas, kurā valstī viņi atrodas. Biju klāt, kad viņi jau atstāja Radiomāju... Pacēlu kameru virs latviešu miličiem un nezināju, ko īsti fotografēju, jo neko pats neredzēju, taču paspēju no augšas nobildēt [desantnieku] puišus, kas skrēja laukā ar visām mantām un devās uz autobusu... Bildē var redzēt papes kastes ar proviantu NATO karavīriem, kuras ņemtas no Vācijas bruņotajiem spēkiem. Bilde bija tiešām skandaloza. Es to ieraudzīju, sēžot Spiegel redakcijā Hamburgā. Teicu fotonodaļas vadītājam: paklau, veči, tas ir neticami! Tas pierāda, ka stulbā Vācijas valdība ir piegādājusi militārās preces padomju karaspēkam. Protams, oficiālā nostāja bija tāda, ka viņi palīdz Sibīrijas vecmāmiņām, kuras mirst badā. Pēc Vācijas apvienošanās sākās neticama Gorbijmānija un visi vācieši kā traki jūsmoja par krieviem. Sūtīja humāno palīdzību uz PSRS. Tā viņi vairākās Vācijas bruņoto spēku bāzēs iztukšoja provianta noliktavas un nosūtīja, kā viņiem likās, Sibīrijas vecmāmiņām. Taču jebkurš domājošs cilvēks saprata, ka padomju armija un drošības dienesti visas šīs mantas pārtvers, tās nekad nenonāks pie Sibīrijas vecmāmiņām, un tieši tā arī notika... veči, jums tas ir jāpublicē! – tā Martins teicis Der Spiegel redaktoriem. Viņi uz mani paskatījās un teica: mēs to nevaram drukāt. Tāpat bija ar visu Vācijas presi. Es šo bildi nosūtīju simt laikrakstiem, un neviens to nepublicēja. Un par mūsu slejās redzamo Fejera uzņemto attēlu īsa saruna ar Daci Rukšāni, kuras ģimenes mājoklī viņš apmeties: Martin, gāž Ļeņinu, nāc šurp! – Es teicu: ak kungs, es gribu gulēt, bet [Dace] teica – nē, tev jānāk, tas ir tavs darbs. Tas bija neticami, process ilga visu nakti. Dace četros no rīta izsaukusies: ak Dievs, ja viņš [Ļeņins] iztur līdz saullēktam, tā būs slikta zīme, ka viņš ar mums paliks mūžīgi.

1991. gada 25. augusta rītā, Rīgā Foto: Martin Fejer/Ir 2016.19.VIII

Bij. LU rektors Ivars Lācis Ir līdzstrādniecei Mārai Miķelsonei (2016.25.VIII) atklāj, kā viņu jaunības gados savaņģoja čeka/VDK. Viņš apbrīno ārsta/politiķa Georga Andrejeva drosmi, kurš no LV amatpersonām līdz šim ar savu atklāsmi pirms 22 gadiem (1994) palicis viens. Cilvēki padomju laikā bija duāli… no vienas puses, teica to, ko vajag; no otras puses, viņā bija arī tā personības daļa, ko bērnībā veidoja omīte, kas klāstīja par notikumiem 1940., 1949. gadā, ģimenes stāsti un faktiski naids pret okupācijas varu – apgalvo Lācis, kura sadarbība sākusies pēc aspirantūras beigām (1981), kad saņēmis uzaicinājumu no universitātes 1. daļas – specdienestu piesegstruktūras, ko vadījusi toreizējā rektora Visvara Millera sieva. Lācis kopumā (1981-1989) duci reižu ticies ar VDK personām, no kurām viens bijis Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks Timohins. Ticis dots rīkojums par tehnisko spiegošanu komandējumu laikā „kapitālistiskajās valstīs”. Zīmīgi, ka spiedienu no „orgāniem” viņš izjutis vēl pēc neatkarības atjaunošanas, 2000. gadā – rafinētus draudus, lai nestājas ceļā privātajām struktūrām… lai ar labu atdod zemes gabalu… ar kāda ekspremjera apciemojumu darba kabinetā un aizrādījumu, ka tā rīkoties nav gudri. Tagad Lācis izsaka cerību, ka viņa stāsts liks atvērties citiem ar līdzīgiem stāstiem. Ja lustrācija būtu notikusi 90. gadu sākumā, Lāča uzskatā dzīve un sabiedrība Latvijā būtu citāda. Lustrācijas neesamība ļauj dzīvot sasaistītiem ļaudīm, kurus, kad kādam vajag, var paraustīt aiz neredzamām saitēm. LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pr-ja vietniece Kristīne Jarinovska savukārt pastāsta Mārai Miķelsonei par pavisam neseno mēģinājumu LU bij. VDK specdienesta 1. daļas telpā atvērt 25 gadus slēgto seifu, to sagriežot. Pēkšņi ieradušies LV Drošības policijas pārstāvji un aizveduši seifu ar visu saturu…

Atzīmējot Latvijas neatkarības faktiskās atjaunošanas 25. gadadienu, Saeima izdevusi grāmatu Augusta hronika: Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana de facto, kurā apkopoti valsts toreizējā likumdevēja – Augstākās padomes (AP) – 1991. gada augusta vēsturisko notikumu laikā ar rakstāmmašīnu angļu valodā sagatavotie un tagad arī latviski pārtulkotie paziņojumi, amatpersonu diplomātiskā sarakste, notikumu apskati, kas tika darīti zināmi akreditētajiem Rietumvalstu žurnālistiem, izplatīti lielākajiem ārvalstu medijiem, trimdas latviešu organizācijām un ārvalstu vēstniecībām. Grāmatas priekšvārdā tolaik AP pr-ja pirmais vietnieks Dainis Īvāns raksta, ka augustā varēja pavērties tikai viena no trim perspektīvām: pretoties asiņainajai diktatūrai, ja varu pārņemtu pučisti, turpināt stīvēties ar PSRS vadību, ja Mihails Gorbačovs atjaunotu zaudēto varu pilnā apjomā, vai strauji panākt Latvijas starptautisku atzīšanu, kas arī notika – kā redzams pēc tā laika dokumentiem... Augusta hronika ir turpinājums Saeimas izdotajai grāmatai Janvāra hronika. Latvijas Republikas AP barikāžu laika preses relīzes (2016). 1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas AP, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.

LZA prezidents Ojārs Spārītis e-vēstulē pauž gandarījumu par panākumiem Lestenes baznīcas atjaunošanā, lielā mērā pateicoties Rundāles pils restaurācijas speciālistiem.

(os)(re)

 

 

LOM

Saeimas balsojumā (2016.8.IX), 57 deputātiem balsojot par, Latvijas Okupācijas muzejam noteikts nacionālo interešu objekta statuss, tādējādi paverot vārtus rekonstrukcijai, Nākotnes namam un jaunām izstādēm. Atsaucoties uz ārstu un diplomātu, tagad akadēmiķi Georgu Andrejevu, likt šķēršļus muzeja pastāvēšanai un attīstībai varēja vienīgi tie, kuri atbalsta mītu par Baltijas valstu labprātīgu pievienošanos Padomju Savienībai 1940. gadā (Ir 2016.9.IX).

(re)

 

 

LATVIJA MŪSDIENĀS CITU UN PAŠU SKATĪJUMĀ

Nav svarīgi, vai es esmu prezidents vai vienkārši iedzīvotājs. Svarīgi, kā mēs sajūtam sevi ar savu zemi un mājām... Es pasaulē nekur nevaru tik garšīgi paēst kā Latvijā. Citur nav kartupeļu, kotletes, pelēkie zirņi ar speķi, ķilavmaizes, rupmaizes, silts piens ar medu... Latvija – tās ir mājas, tā ir skaista zeme un tā ir iespēju zeme... Nekur nejūtos tā, kā jūtos Latvijā. Latvijas cilvēki ir īpaši. Pret cilvēkiem ir jāiet ar mīlestību. Mīlestība ir tas, kāpēc mēs šeit esam – tā bērnu dziedāšanas skolotāja Ieva Karpoviča Bauskā (youtube 2016.19.VIII).

ASV bāzētās cilvēktiesību organizācijas Freedom House Demokrātijas indeksa 7 punktu skalā (viens punkts – visbrīvākām valstīm, septiņi – mazāk brīvām) Latvija ar 2,07 punktiem atzīta par trešo brīvāko valsti no bij. PSRS iekļautajām nekrievu republikām un arī Maskavas impērijas satelītvalstīm. Pirmās vietas ieņem Igaunija (1,93) un Slovēnija (2).

Vadoties pēc TNS – vadošās tirgus, sociālo un mediju pētījumu organizācijas jaunākajiem datiem (<nra.lv> 2016.22.VIII), 66% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzīst, ka ir ar savu dzīvi apmierināti (6% – ļoti, bet 58% – diezgan). Toties 32% nav apmierināti (28% – ne visai, 4% – nemaz). Visapmierinātākie ir skolnieki, mājsaimnieces un iedzīvotāji ar augstāko izglītību.

Vietnes The Vintage News erksperti konstatē, ka nevis Brisele, Barselona vai Parīze, bet gan Rīga ir Jūgendstila / Art Nouveau galvaspilsēta. Kad Rīga kļuva par ceturto lielāko pilsētu Krievijas impērijā un tās iedzīvotāju skaits pieaudzis no 282 000 līdz 558 000 (1857-1914), pārtikušākie pilsoņi sākuši ieguldīt lielu jūgendstila dzīvokļu ēku (apm. 800) būvei vietās, kur agrāk bija viduslaiku mūri/nocietinājumi. No stila viedokļa Jūgendstilu Rīgā bieži iedalot četrās kategorijās: eklektiskais vai dekoratīvais, perpendikulārais vai vertikālais, nacionālromantiskais un visbeidzot – neoklasiskais (tvnet.lv 2016.13.IX).

Starptautiskās QS World University Rankings mājaslapā, kur novērtētas 916 pasaules labākās augstskolas, no Latvijas iekļuvusi vienīgi LU, ierindojoties 651.-700. vietā. Igaunijas Tartu Universitāte iekļauta 347., Tallinas Tehnoloģijas institūts – 601.-650. vietā. No lietuviešu augstskolām minēta Viļņas U. (481.-490), Kauņas Tehnoloģijas U., Viļņas Ģedimina Tehniskā U. un Vitauta Dižā U. (abas 701.-800.).

Britu laikraksta The Telegraph (2016.22.VIII) tūrisma nodaļas vadītājs (Oliver Smith) kā vienu no lieliskākajiem tūrisma galamērķiem ieteic Latviju, minot apm. divus dučus aizraujošu faktu – viens no pasaules ātrakajiem internetiem ● mīlestība pret savu galvaspilsētu – „ziemeļu Parīzi” ar tās Art Nouveau/Jugendstil arhitektūru un īso nosaukumu ● II Pasaules karā un PSRS Gulagos (1945-1952) nogalināto 12,5% iedzīvotāju godināšana (procentuāli lielāks bojāgājušo skaits ir bijis tikai Polijā un Lietuvā) ● laivas/laivošana skaistos mežos (ap 54% no valsts teritorijas) ietvertajās 12 000 upēs un 3 000 ezeros, un laiskas brīvdienas 530 km garajās pludmalēs ● melnie stārķi, mazie ērgļi, ūdri, bebri, lūši, vilki, brieži, mežacūkas, aļņi, lapsas un putni, kas gandrīz nepārtraukti kustina astes spalvas ● draudzīgā konkurence ar igauņiem ● skaistu sieviešu modeļu lielais skaits – Latviju pārspējot vienīgi igaunietes, islandietes, lietuvietes un dānietes ● viens no pasaulē vecākajiem karogiem (1280; vecāks esot tikai Dānijai) ● Kurzemes hercogistes kolonijas 17. gs. ● savā laikā (1964-1975) pasaules labākā un garākā (2,1 m) basketboliste Uļjana Semjonova ● izturīgo džinsu izgudrošanas vieta ● Venecuēlas slavenā Anhela ūdenskrituma atklājējs Aleksandrs Laime ● 270 m platā Ventas rumba Kuldīgā ● Rundāles pils ● pretiesnu Melnais balzams, kas it kā izārstējis carieni Katrīnu Lielo ● latviešu visiemīļotākais dzēriens alus, kurā iespējams arī vannoties (alus SPA Rīgā), vienlaikus baudot to iekšķīgi ● nacionālie/dabas parki/pieminekļi/ rezervāti/ teritorijas (LV 2012. gadā ieņēma 1. vietu Vides indeksā) ● skābeņu un maizes zupa ● pīrādziņi ● iespēja pārnakšņot agrākajā Karostas cietumā Liepājā ● airBaltic inovācija (2013) ļaut pasažieriem biļetes pirkšanas brīdī pašiem sastādīt savu lidojuma ēdienkarti. The Telegraph gan piemetina arī nepatīkamo faktu, ka nesen airBaltic kritusi negodā, kad četri tās apkalpes darbinieki, ieskaitot pilotus, pirms lidojuma izkrita alkohola testā (tvnet.lv 23.VIII)

NATO/ES Bij. Radio Brīvā Eiropa prezidents Gedmins (Jeffrey Gedmin, tagad Georgetown U.) intervijā LTV korespondentei Briselē Ilzei Naglai (2016.28.X): Tramps (Donald Trump) ir parādījis zināmu pieķeršanos un apbrīnu pret Krievijas autoritāro vadītāju Vladimiru Putinu, [kurš], iespējams, teiktu prezidentam Trampam: “Tu esi spēcīgs līderis, un es esmu spēcīgs līderis. Tu esi svarīgs prezidents, un es esmu svarīgs prezidents – kā mēs abi divi gribam, lai Eiropa izskatās?” Es domāju, ka tad daudz kas varētu notikt uz divpusēju attiecību pamata starp Krievijas valdību un ASV Balto namu aiz eiropiešu un austrumeiropiešu mugurām… tas ir bīstami.

Radio raidījumā Krustpunkts (2016.20.IX) Saeimas deputāts Atis Lejiņš pauda viedokli, ka Kremļa pret skandināviem un baltiešiem vērstā iebaidīšanas taktika nav bijusi sekmīga: …amerikāņi ir atpakaļ Eiropā… mums ir nepārtrauktas sanāksmes parlamentu, premjeru, virsnieku līmenī ar skandināviem, poļi tagad arī iekšā, vācieši arī ir iekšā… krievi saprot, ka tas ir nopietni un nav ko uzsākt karu ar Ameriku un ar NATO, jo Krievija, salīdzinot ar NATO, ir maza valsts.

IGAUNIJĀ Rīgikogu (parlaments) prezidentes amatā ievēlējis (2016.3.X) pie partijām nepiederošo valsts pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu (dz.1969). Tartu U. bakalaure (bioloģijā) un maģistre (uzņēmējdarbības vadībā).

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide Foto: Reuters/AFP

 

Universitātes pilsētā Tartu atklāta (2016.29.IX) lielākā un dārgākā kultūras būve atjaunotās valsts vesturē – Nacionālais/ Tautas muzejs, kas veltīts igauņu u.c. somugru tautu kultūras un sakņu pētniecībai. Tur ievietotās kolekcijas pamatus jau 19. gs. beigās lika etnogrāfs/folklorists Jakobs Hurts (1839-1907). Muzejs iegūlies bij. padomju lidlauka skrejceļa galā. Parīzes arhitektu birojs DGT (Dorell Ghotmeh Tane) saņēmis Francijas arhitektūras Grand Prix par labāko darbu ārzemēs.

Jaunatklātais (2016.IX) Igaunijas Nacionālais muzejs Tartu

(re)

 

LIETUVA

Viļņas apgabaltiesa sākusi izskatīt krimināllietu pret apsūdzēto Krievijas Federālā drošības dienesta Kaļiņingradas apgabala Izlūkošanas nodaļas darbinieku Nikolaju Fiļipčenko, kurš kopā ar citiem KF pilsoņiem mēģinājis savervēt Lietuvas valdības apsardzes darbiniekus prezidentes Daļas Grībauskaites izspiegošanai. Fiļipčenko apcietināts, kad ar tranzīta vilcienu devies caur Lietuvu uz Baltkrieviju (apollo.lv 2016.23.IX).

(re)

 

UKRAINA

Ukraina pēdējos gados ir īstenojusi vairāk reformu nekā jebkura Eiropas valsts – tā Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Kopš KF iebrukuma Krimā/Austrumukrainā (2014), ES un tās dalībvalstis apņēmušās nodrošināt gandrīz 13 miljardu eiro atbalstu Ukrainai laika posmā līdz 2020. gadam. Vairāk nekā septiņi miljardi eiro jau ir iedalīti. Dombrovskis gan atzina, ka ekonomiskā atbalsta efektivitāte atkarīga no pašas Ukrainas centieniem reformu jomā.

(re)

 

 

FRANKA GORDONA SLEJA

Divi mācīti vīri, Andrejs Zubovs un Igors Frojanovs. Abi pareizticīgi, abiem sāp sirds par Krieviju, bet kāds kontrasts viņu spriedumos! Vēsturnieks, reliģiju pētnieks, politiskais un sabiedriskais darbinieks Andrejs Zubovs (dz. 1952) kļuvis slavens ar to, ka divsējumu diždarbā Krievijas vēsture. 20. gadsimts (Maskavā, 2009) pirmoreiz vispār nav minēta vārdkopa „Lielais Tēvijas karš”, bet ir runa par 1941.-1945. gadu padomju-nacistu karu. Šis formulējums, manuprāt, ir prof. Andreja Zubova nopelns, gaismas stars putinisma imperiskās propagandas miglā. Zubovs 13 gadus bija macībspēks daudzinātajā diplomātu kalvē ‒ Maskavas valsts starptautisko attiecību institūtā ‒ MGIMO, no kura tika izslēgts (2014.III), jo bija uzdrošinājies laikrakstā Vedomosti publiski apgalvot, ka prezidents Putins, anektējot Krimu, rīkojies tāpat kā rīkojās Hitlers, iekļaujot Austriju Lielvācijas sastāvā. Būdams dziļi reliģiozs un uzturot ciešas saites ar Krievijas pareizticīgo Baznīcu, Zubovs polītiskā ziņā ir izteikti liberāls, piedaloties Tautas brīvības partijas (PARNAS) vadībā, arī (kopš 2003) Krievijas solidāristu nacionālās darba savienības (NTS) biedrs, kura uzskatā ģenerālis Vlasovs nebija nodevējs, jo vērsies nevis pret krievu tautu, bet pret zvērisko Staļina režīmu. Šī gada augustā, kad prof. Zubovs izvirzīja savu kandidatūru Krievijas Valsts domes vēlēšanās kā PARNAS pārstāvis, izcēlās liels skandāls, jo kļuva zināms, ka kādā Radio Brīvība (Svoboda) intervijā (2015.III) viņš nožēloja, ka Staļins nebija zaudējis karu pret Hitleru, jo tik un tā sabiedrotie mūs galu galā būtu atbrīvojuši, un tad angļi un amerikāņi ieviestu pie mums demokrātiju, un tiktu izmēzts kanibāliskais Staļina režīms... salīdzinot ar Staļinu, Hitlers ir Krievijas vēstures eņģelis (!), jo ar visu gribēšanu nav iznīcinājis tik daudz krievu cilvēku kā Staļins... Hitlers ir noziedznieks un nelietis, bet mūsu tautai taisni Ļeņins un Staļins ir vienreizīgi bendes. Kas Hitlers bija ebrējiem, tas visām Krievijas tautām bija Ļeņins un Staļins. Ja nu Jeruzalemē ierīkotu Hitlera māju-mūzeju... Tas pats vien ir. Skarbs, paradoksāls un kategorisks savos izteikumos ir cits vēsturnieks ‒ 80 g. v. prof. Pēterburgas valsts universitātē Igors Frojanovs, arī pārliecināts pareizticīgs kristietis. Bet viņa skatījums uz Krieviju un tās likteņgaitām ir diametrāli pretējs, turklāt visai tuvs mūsdienu imperiskajam putinismam. Frojanovs plašā intervijā Maskavas portālā Zavtra apgalvojis, ka skarbais klimats piespiedis mūsu senčus apstrādāt zemi vienkopus – ģimene, dzimta, kolektīvs. Un šis kolektīvisms no senlaikiem raksturīgs krievu civilizācijai. Krieviskajiem slāviem bija jāpretojas nepārtrauktiem uzbrukumiem no austrumiem, no klejotāju tautām huņņiem, hazariem, pečeņegiem, tatāriem. Lai noturētos, bija vajadzīga spēcīga valsts ‒ Kijevas Krievzeme (Ruse), kuras pamatā bijusi demokrātija (!), t. s. sobornostj, viss ticis izlemts tautas sapulcēs (veče) u.tml. Pareizticīgā Baznīca pilnībā atbilstot krievu etnosa dziļākajiem vaibstiem. Līdz ar krievu ļaužu kristīšanu viņiem raksturīgais kolektīvisms ieguva metafizisku, mistisku, sakrālu raksturu. Jēdziens kristīgais sociālisms esot pilnīgi loģisks: Un tas nav gadījums, ka pie mums ‒ pasvītroju, tieši pie mums ‒ tika īstenots pirmais mēģinājums uzcelt sociālismu nevis vispār, bet atsevišķā zemē. Staļins (!) lieliski saprata, cik ļoti krievu tautai atbilst sociālistiskie esamības principi... Sistēmātiska, mērķtiecīga Rietumu cīņa pret Krieviju, karš ar mērķi iznīcināt Krieviju sākās 15. gs. nogalē un kopš tā laika tiek nenogurstoši vests... Kāpēc Krievija nav pa prātam mūsu rietumu kaimiņiem? Tāpēc, ka tur, Rietumos, eksistē populācija (!), kura no senlaikiem tiecas pēc pasaules kundzības. (..) Krievija ir pareizticības un vispār kristietības nesēja, kamēr Rietumi kļūst par kaut kādu sātanisku (!) kopumu. Nobeigumā prof. Frojanovs cildina caru Ivanu Bargo/Briesmīgo, kurš mums ir paraugs, veidojot spēcīgu centralizēto varu un plašu vietējo pašpārvaldi (?). Un, protams, mūsu priekšā paceļas Josifs Staļins, kuŗš uzstājas kā krievu valstiskuma un krievu valsts nosargātājs. Nu mēs redzam, cik pamācoša ir komparatīvā jeb salīdzinošā pieeja, vērtējot kaut vai vēsturniekus, arī pareizticīgos [Franka Gordona teksts poligrāfiski ir mazliet atšķirīgs no BL/Laikā publicētā – 2016.27.IX].

 

Molotovs Berlīnes dzelzceļa stacijā sarokojas (1940.XI) ar Himleru (Heinrich Himmler), kurš Hitlera laikā vadīja SS un Gestapo darbību, bija Trešā reiha iekšlietu ministrs un viens no koncentrācijas nometņu tīkla un holokausta galvenajiem organizētājiem. Fotouzņēmuma pirmavots nav noskaidrots, domājams, no vācu Wochenschau kinohronikas. Kā vēsta mediji, par tā elektronisku pārsūtīšanu Krievijā draud tiesāšana un sods.