Jaunā Gaita nr. 130, 1980. g. 4. numurs

 

Kārlis Ābele

LATVIEŠU KULTŪRAS DZĪVE EMIGRĀCIJĀ 1979. GADĀ


Jāņuguns Visbijā pie Baltijas jūras. (Foto: Uldis Grasis)

Līdzīgi pārskatiem par iepriekšējiem gadiem (JG 73, 78, 83, 88, 95, 101, 106, 110 un 120 un 125) arī šoreiz apcerēti latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomi (mūzika, skatuves māksla un tēlotāja māksla) trīs kontinentos (Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā) un literārā raža. Pārskata veidošanu ietekmējuši jau agrāk minēti (JG 73 un 78) apstākļi un apsvērumi.

Brīvajā pasaulē dzīvojošo latviešu sirdis un prātus visdziļāk saviļņoja dziesmu dienas Gotlandē. Kaut arī skaitā mazāk nekā dažkārt lielākos dziesmu svētkos Ziemeļamerikā, Gotlandes dziesmu dienu dalībnieki tiešām pārstāvēja trīs kontinentus. Mazāk ievērības guva dziesmu svētki Ziemeļamerikā un kultūras dienas Austrālijā. „Lielsarīkojumu” nozīmīgākās sastāvdaļas:

Brīvās pasaules latviešu 1. dziesmu dienas Gotlandē (16.-12. jūn.):

  • atklāšanas koncerts,
  • apvienotā koŗa koncerts,
  • atsevišķi dziedātāju un mūziķu ansambļu koncerti,
  • tautiskais uzvedums „Mārietas dziesma”,
  • tautas deju uzvedums,
  • Raiņa Daugavas, T. Bangas komēdijas
  • Septiņas vecmeitas un E. Lēmanes lugas Solterra izrādes,
  • dzejas brīži
  • un tēlotājas mākslas izstādes.

8. rietumu krasta latviešu dziesmu svētki Sanfrancisko (4.-7. jūl.):

  • garīgas mūzikas koncerts,
  • ansambļa „Kolibri” koncerts,
  • Anšl. Eglīša lugas Omartija kundze izrāde,
  • tautas deju uzvedums,
  • rakstnieku cēliens,
  • solistu koncerts
  • svētku (koŗu) koncerts
  • un tēlotājas mākslas izstāde.

Austrālijas latviešu 29. kultūras dienas Sidnejā (26.-31. dec.):

  • atklāšanas koncerts,
  • Aspazijas drāmas Madlienas baznīcas torņa cēlējs izrādes,
  • Brigaderes un A. Jansona dziesmu spēles Sprīdītis izrādes,
  • garīgas mūzikas koncerts,
  • rakstnieku pēcpusdiena,
  • tautas deju uzvedums,
  • kopkoŗa koncerts
  • un tēlotājas mākslas izstāde.

Dalībnieku skaits un ieceres svaigums dažos sarīkojumos 3. jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā (31. aug. - 3. sept.) pārspēja citos „lielsarīkojumos” pieredzēto. Sestās dziesmu dienas Gaŗezerā izvērtās par veselu mūzikas nedēļu (12.-19. aug.). Atzīmējamas arī Amerikas latviešu centrālās kultūras dienas Filadelfijā (martā). Mazāk kulturāla, vairāk zinātniska nozīme bija 5. Baltijas studiju konferencei Stokholmā.

 


Diriģents un komponists Arvīds Purvs

MŪZIKA

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda goda balvu piešķīra pianistam V. Treimanim par latviešu mūzikas popularizēšanu. Par latviešu mūzikas krātuves izveidošanu E. Biezaitis saņēma Krišjāņa Barona prēmiju.

 

Komponisti

Atzinīgas atsauksmes guva T. Ķeniņa darbu pirmatskaņojumi Otavā (6. simfonija) un kultūras dienās Sidnejā (kamermūzikas Kvartets Nr. 2). I. Mežaraupa jaundarbu „Dziesmu dienu gaviles” dziedāja Gotlandes dziesmu dienu atklāšanas koncertā un „Tu, mana dziesma, pacelies” dziesmu svētkos Sanfrancisko, V. Baštika kantāti „Paceliet sirdis” latviešu baptistu draudžu koŗu 30. dziesmu dienā Toronto (29. apr.)

Jaundarbu koncertā jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā atskaņoja septiņu komponistu darbus. Kopkoŗa koncertā no 20 dziesmām 11 bija pirmatskaņojumi, rakstīti tieši šiem svētkiem. Interesi Montreālā saistīja arī D. Štauveres-Aperānes komponētā mūzika dziesmu spēlei Varoņdarbi; īpatnējā koncertā Klīvlendā bija dzirdami komponistes darbi viņas pašas izpildījumā.

Dažādos latviešu centros trīs kontinentos bija Alfrēda Kalniņa 100. gadskārtas atceres koncerti.

A. Jansonam piešķīra Goppera fonda balvu par A. Brigaderes pasaku lugas Sprīdītis pārveidošanu dziesmu spēlē.

 

Koŗi

 

Apvienotā koŗa koncertā dziesmu dienās Gotlandē dziedāja 600, jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā 400, dziesmu dienās Gaŗezerā 250, dziesmu svētkos Sanfrancisko un kultūras dienās Sidnejā mazāk kā 200 koristi.

Atzīmējot diriģentu nopelnus, pieminami kopkoŗu koncertu diriģenti: Gotlandē − Z.

Āboliņš, V. Bendrups, A. Jansons, A. Norītis, M. Opeskins un A. Purvs; Sanfrancisko − V. Adamoviča, D. Cilne, P. Galiņš, A. Jansons, F. Matīsa un B. Ritmane-Ose; Sidnejā − V. Bendrups, E. Ozoliņš, H. Rutups un K. Svenne; Montreālā − J. Beloglāzovs, G. Gedulis, M. Kristapsons un V. Maksiņa.


„Kolibri" ansamblis pie Visbijas mūŗiem gājienā uz kopkoŗa koncertu. Ansambļa vadītājs un komponists Pēteris Aldiņš dzimis 1953. gadā ASV. Pašlaik mācās Karnegi universitātē Pitsburgā. Debitēs 1981. g. Kanadas dziesmu svētkos.

 

Ziemeļamerikā

Garīgas mūzikas koncertā dziesmu svētkos Sanfrancisko piedalījās ērģelniece A. Rundāne un vokālais ansamblis „Solaris” (vad. D. Cilne; soprāna solo A. Rubene). Solistu koncertā dziedāja viešņa no Zviedrijas I. Pētersone (mecosoprāns) un soprāns M. Grimma-Štrausa, klavieres spēlēja A. Ozoliņš. Koŗu koncertā kā solistes piedalījās I. Pētersone, A. Rundāne un D. Cilne (piano). Atsevišķs koncerts bija Bostonas mūzikas ansamblim „Kolibri” (vad. P. Aldiņš). Vairākos laicīgas un garīgas mūzikas koncertos dažādos latviešu centros dziedāja soprāni R. Dzilna-Zaprauska, S. Hildebrante-Līduma, I. Kurme, M. Mozga, kontralts A. Vaivode, baritoni K. Grīnbergs un J. Kļaviņš. Patstāvīgi koncerti bija arī soprāniem Ē. Beitānei, M. Grimmai-Štrausai, B. Grunvaldei-Šneiderei, D. Kārkliņai, G. Plostniecei un S. Princei, mecosoprānam I.Z. Paupei un baritonam A. Vītolam.

Starptautiski atzītais pianists A. Ozoliņš un A. Goldiņa koncertēja vairākās pilsētās; patstāvīgi koncerti bija arī R. Rekšānei, P. Zariņam un J. Zemzaram. Atsevišķos koncertos kā klavieres, tā ērģeles spēlēja I. Gūtberga. Atzīmējami arī ērģelnieku J. Krafta, A. Rožkalna un L. Zemesarājas koncerti.

Ar patstāvīgiem koncertiem Ziemeļamerikā viesojās izcilās vijolnieces „meksikāniete” R. Lielmane un „angliete” I. Graubiņa. Vairākos latviešu centros austrumu krastā koncertēja čellinieks J. Kuzminovs, rietumu krastā (kopā ar pianisti A. Goldiņu) čelliniece L. Aļļe.

Gaŗezerā uzveda A. Jansona komponēto dziesmu spēli Sarkangalvīte (rež. A. Štams).

 


Marks Opeskins diriģē kopkoŗa koncertu Visbijā 1979. gadā. (Foto: Uldis Grasis)

Izcilu darbu 1979. gadā veica arī pārējie kopkoŗu koncertu diriģenti Gotlandē, Sanfrancisko, Sidnejā un Montreālā.

Eiropā

Dziesmu dienās Gotlandē atklāšanas un apvienotā koŗa koncertos kā solistes dziedāja L. Zobena, I. Pētersone, K. Bidiņa un A. Cīrule, arī P. Aldiņš. Patstāvīgs koncerts bija I. Pētersonei. Atsevišķos koncertos dziedāja un muzicēja Londonas latviešu dziedātāju ansamblis „Atbalss”, Toronto Daugavas vanadžu koris „Zīle”, Bostonas latviešu mūzikas ansamblis „Kolibri”, Ņujorkas latviešu koris un Portlandes „Dzintars”.

Patstāvīgos koncertos Anglijā un Vācijā dziedāja L. Zobena (soprāns), Vācijā − L. Sepe-Eše un M. Ozoliņa, Anglijā − E. Krūmiņš. I. Pētersonei piešķīra zviedru mākslas padomes un teātŗa draugu biedrības balvas.

Gan atsevišķi, gan kopīgi vairākās Eiropas valstīs koncertēja „kanadietis” pianists A. Ozoliņš un vijolniece R. Lielmane. Ar Austrālijas „New England” kamermūzikas ansambli Vācijā un Anglijā viesojās čellinieks J. Laurs.

Zviedrijā koncertēja pianiste G. Kurme, Anglijā − vijolniece I. Graubiņa. Atzīmējami arī vijolnieka E. Kancāna panākumi Zviedrijā.


Portlandes „Dzintars” 1979. gadā uzstājās vairākos lielsarīkojumos. Pie klavierēm: ansambļa vadītāja Brigita Ritmane-Ose. (A. Ritmaņa uzņēmums)

„ČikāgaS piecīši”, „Dzintars”, „Trīs no Pārdaugavas” u.c. mūsu labākie vieglās mūzikas ansambļi arī būtu pelnījuši kultūras fonda balvas par dzīvā gara uzturēšanu un valodas iemācīšanu mūsu bērniem un mazbērniem. Ja, piemēram, Vilna Baumaņa jaunie „piparnieki” nenāktu visu laiku klāt jaungaitnieku saimei, tad droši vien arī JG abonentu skaits būtu noslīdējis lejā, un mēs atrastos lietuviešu ievērojamākā trimdas žurnāla Metmenys situācijā, kā to 18. DIVREIZDIVI nometnē raksturoja profesors R. Šilbajoris. Skolas pelnījušas visu atzinību, bet visefektīvāk tomēr Alberts Legzdiņš atgādinājis, ka „latvieši mēs esam”. Un mūsu mazās Andriņas ne tikai aizmieg pie Lolitas Ritmanes kompozīcijām, bet lielas izaugušas par spīti visiem boikotiem spēj izslaucīt no acīm lielās asaras un „varoņdarbus” taisīt.

 

Austrālijā

Vairākos koncertos kultūras dienās Sidnejā ērģeles spēlēja „kanadiete” A. Rundāne. Kā atklāšanas, tā garīgas mūzikas koncertos dziedāja solisti B. Saiva (soprāns) un tenors J. Dzelde; atklāšanas koncertā arī soprāns V. Skujiņa, alts I. Jaunbērziņa, baritoni A. Ruņģis un V. Rakūns, kopkoŗa koncertā soprāns V. Liepiņa-Bērziņa. Ar „New England” kamermūzikas ansambli atklāšanas koncertā piedalījās čellinieks J. Laurs. Iepriecināja A. Brigaderes un A. Jansona dziesmu spēles Sprīdītis izrādes (rež. K. Gulbergs) ar lieliskajām V. Spoģes-Erdmanes dekorācijām. Sidnejā patstāvīgs koncerts bija S. Briedei (soprāns). Viešņas no Latvijas B. Miezes ērģeļu koncertā Melburnā piedalījās arī baritons Dz. Veide. Basbaritons J. Vīgners ieguva godalgu austrāliešu rīkotā operas āriju sacensībā.

Ar F. Šūberta Trejmeitiņu (Melburnas operešu ansamblis; rež. L. Kalniņa) un P. Ābrahama − Viktorijas un viņas huzāra (Allegro ansamblis; rež. V. Štāls) uzvedumiem Melburna nenoliedzami pierādīja, ka tā ir latviešu „operešu centrs” pasaules mērogā!


„Mārietas dziesmas” uzvedums Visbijā. (Foto: Uldis Grasis)

 

SKATUVES MĀKSLA

 

Austrālijas latviešu ansambļa „Saules josta” tautas deju, dziesmu un mūzikas uzvedums „Mārietas dziesma” (choreografija − S. Darius, muzikālā apdare − I. Līcis) piedzīvoja gandrīz divdesmit izrādes trīs kontinentos, visvairāk latviešu centros Ziemeļamerikā.

Atzīmējami baleta mākslinieku V. Gelvāna un G. Liedes (Eiropā), I. Kļaviņas (Ziemeļamerikā) un R. Eicēnas (Austrālijā) panākumi.

 


komponiste un diriģente Dace Štauvere-Aperāne 3. jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā. (Agrumu Pētera uzņēmums)

Ziemeļamerikā

„Mazais teātris” Sanfrancisko rietumu krasta dziesmu svētkos izrādīja Anšl. Eglīša lugu Omartija kundze L. Siliņa režijā. Dziesmu spēle Varoņdarbi (B. Rubesas teksts un režija, D. Štauveres-Aperānes mūzika) guva ievērību jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā un izraisīja dzīvas debates presē (skat. JG 127).

Daugavas Vanagu teātris Kanādā vairākos Ziemeļamerikas latviešu centros izrādīja M. Zīverta kriminālnoveli Nauda (rež. G. Vērenieks). Par dekorācijām šai lugai V. Varem piešķīra godalgu daudzkultūru teātŗa festivālā Toronto.

Dažādās pilsētās Toronto teātris uzveda jau 1978. gadā izrādīto L. Geršes komēdiju Taurenītis lido Dz. Pūpēža režijā, Klīvlendas DV teātŗa kopa G. Alchimoviča lugu Dāvana (rež. A. Rubenis) un Grandrapidu teātŗa kopa E. Skujenieka komēdiju Neskaties atpakaļ (rež. E. Brūna). Grandrapidu teātrinieki izrādīja arī N.S. Zemgaļa komēdiju Kad pietrūkst vārdu autora (N. Šūbiņa) režijā.  

Citur uz skatuvēm parādījās A. Grīna Kalēja līgava, R. Blaumaņa Sestdienas vakars, E. Vulfa Līnis murdā un U. Siliņa Sudrabkāzas.

Jaunatnes teātris Minesotā uzveda K. Biņķa lugu Jaunaudze (rež. M. Ozoliņš) un Raiņa Zelta zirgu (rež. E. Šulcs). Toronto latviešu ģimnāzistu drāmas pulciņš bez izrādes pašu mājās viesojās arī Hamiltonā ar T. Bangas komēdiju Septiņas vecmeitas H. Miķelsona režijā.

Atzīmējami teātŗa kursi Garezerā (20.-25. aug.) režisora J. Valtera vadībā, M. Zīverta lugas Kurrpurrū pirmiztāde angļu valodā Vičitā (rež. A. Šedriks), kā arī aktrišu S. Lejas un A. Sprudžas panākumi uz kanadiešu skatuvēm.

 
 

Eiropā

Dziesmu dienās Gotlandē Stokholmas latviešu teātris izrādīja jau iepriekšējā gadā uzvesto T. Bangas komēdiju Septiņas vecmeitas E. Daugavietes-Lapukinas režijā. Austrālijas latviešu teātris uzstājās ar E. Lēmanes lugu Solterra (rež. P. Elsiņš), Amerikas latviešu teātŗa Vašingtonas ansamblis kopā ar Stokholmas teātriniekiem un koristiem uzveda Raiņa Daugavu O. Uršteina režijā.

Latviešu centros Zviedrijā un Vācijā Stokholmas latviešu teātris izrādīja Anšl. Eglīša komēdiju Jolanta Durbe (rež. O. Murjans). Zviedrijā uz skatuves parādījās arī A. Brigaderes komēdija Sievu kari ar Belcebulu (Gēteborgas-Burošas teātŗa kopa; rež. N. Dzalbe).

Daugavas Vanagu fonda Bradfordas nodaļas teātŗa kopa Anglijā uzveda jau agrāk izrādīto lugu Cīruļu putenis un komēdiju Demarkācijas līnija (abas autora R. Zuļģa režijā).

Atzīmējami aktrises D. Kurmiņas panākumi televīzijā Vācijā.

 


Režisors Osvalds Uršteins, kas iestudēja Raiņa Daugavu Visbijā 1979. gadā. (Foto: Uldis Grasis)

Skats no Georga Alchimoviča lugas Olimpiada 1980 Sidnejas latviešu teātrī. No kreisās: sportists Jānis-Egīls Ķipste, CIA aģents − Mikus Siļķēns, CIA aģente − Lija Veikina. (Foto: Vilis Motmillers)

3. jaunatnes svētku Varoņdarbu teksta autore un režisore Baņuta Rubesa ar Spīdolu un Kurbadu pie labās rokas. (Viņu aicinājums: „Solis uz priekšu, stiprinies! Solis uz priekšu, nebaidies!”) (Ed. Keiša zīmējums)

Kā Toronto konservatīvajiem igauņiem neizdevās panākt Ilmāra Kīlverta lugas Tilts pār jūru noņemšanu no skatuves igauņu festivālā „Esto-80” (skat. Latviju, 2.8.80.), tā mūsu Toronto ierindniekiem neizdevās aizkavēt 850 skatītājiem redzēt Varoņdarbu atkārtojuma izrādi Toronto š.g. 27. septembrī.

 

Austrālijā

Austrālijas latviešu 19. teātŗa festivāls Melburnā (15.-17. jūn.) vairāk nekā citus gadus aizritēja jaunības zīmē (skat. Ņ. Luces rakstu JG 127). Godalgas kā labākais ansamblis un par režiju saņēma Sidnejas latviešu teātris un režisors E. Ķipste par P. Kalderona drāmas O, Fortūna (Nelokāmais princis) izrādi. Festivāla balvas par tēlojumu galvenajā sieviešu lomā šai lugā piešķīra M. Kagainei, atbalstītājās lomās M. Rozītei un J. Ķauķim. Austrālijas latviešu teātris (melburnieši) uzveda V. Nollendorfa Variāciju par Antiņa tēmu I. Takeres režijā; par tēlojumiem atbalstītājās lomās balvas saņēma O. Brutāne un G. Grauds, Induļa Nīca piemiņas balvu kā labākais jauniešu aktieris − E. Pūpēdis. M. Zīverta lugu Cenzūra izrādīja Adelaides latviešu teātŗa ansamblis (rež. M. Bumbieris); I. Bumbierim piešķīra balvu par tēlojumu galvenajā vīriešu lomā.

Bez festivālam iestudētās lugas un kultūras dienās izrādītās Aspazijas drāmas Madlienas baznīcas torņa cēlējs (rež. L. Veikina) Sidnejas latviešu teātris uzveda arī N.S. Greja pasaku lugu Nezvērs meklē laimi L. Veikinas režijā, laikmetīgu humora rēviju Kaleidoskops 79 (rež. K. Gulbergs) un G. Alchimoviča lugu Olimpiada 1980 (rež. I. Sveilis). K. Gulbergs saņēma Krišjāņa Barona prēmiju par izcilu, ilggadēju darbu latviešu teātrī Austrālijā.

Austrālijas latviešu teātris Melburnā izrādīja satirisko Zobgalis 79 un Gotlandes dziesmu dienām iestudēto E. Lēmanes Solterra, un viesojās Sidnejā ar teātŗa festivālam izraudzīto lugu. Daugavas vanagu Mazā teātŗa uzvedumā Melburnā uz skatuves parādījās M. Zīverta luga Cilvēks grib dzīvot L. Kalniņas režijā.

Otrs Adelaides latviešu teātŗa ansambļa iestudējums bija P. Bruknera pasaku luga Sarkangalvīte M. Bumbieŗa režijā. Pertas latviešu dramatiskā kopa izrādīja M. Asara lugu Tupenis (rež. D. Olmanis) un Anšl. Eglīša fantastisko spēli Ferdinands un Sibila (rež. A. Zīle).

Atzīmējami aktieŗa I. Kanta un skatuves dekorātores S. Jansones panākumi austrāliešu teātŗa izrādēs.

 

 


Ivars Kants Armanda lomā Aleksandra Dimā (dēla) lugā Kameliju dāma Sidnejas Teātŗa Kompānijas uzvedumā.

Baleta mākslinieki − Vladislavs Gelvāns un Ilze Kļaviņa.

 

TĒLOTĀJA MĀKSLA

 

Ziemeļamerikā

No samērā plašām tēlotājas mākslas skatēm atzīmējamas mākslinieku vienības „Latvis” izstāde Toronto (23 autoru 61 darbs) un Ņujorkas Daugavas Vanagu apvienības tēlotājas mākslas sekcijas skate.

Patstāvīgās izstādēs Toronto bija vērojamas V. Didrichsona, A. Krūkliņa, I. Ozolas, J. Popeļa, I. Šteina, L. Vinteres-Ores un J. Zuntaka gleznas un grafikas. V. Didrichsona abstrakti tvertajos darbos iezīmīga ir kompozīcijas elementu savdabība un daudzveidība. A. Krūkliņa ainavas ir kolorītiski meklējumi pēc klusinātas, atturīgas krāsu pasaules ar raksturīgām pelēkā toņa variācijām. I. Šteina grafikās līnijas niansēti sasaista daudzšķautņainu un sarežģītu māksliniecisko ideju pasauli.

Ņujorkā patstāvīgās skatēs savus darbus izstādīja E. Druja, H. Grīns, D. Igale, I. Kaņeps, T. Ķiķauka un V. Saule, kopējā skatē V. Avens un U. Nīgals; bija arī O. Skušķa piemiņas izstāde. V. Saules izdoma un izmaņa vispilnīgāk atraisījusies monotipijās. V. Avena savdabīgajos meklējumos ar abstraktiem gleznieciskās izteiksmes līdzekļiem izpaužas poētiska simbolika. U. Nīgala darbos dominē iztēli rosinoši ģeometriski elementi.


Gundars Robežgruntnieks. Mīlētāji. 30x106

Darbu skates Mineapolē bija K. Bērziņam, V. Gūtmanim, Z. Kness-Kņezinskai, G.Lūsei, M. Skultānei-Necai un J. Zvirbulim (atstātās gleznas); Gaŗezerā J. Aistaram, M. Bērziņai, I. Rekei-Andersonei un A. Ūdrim. Citās pilsētās izstādījās A. Annus-Hāgena, J. Balka, A. Bērziņa-Skuja, A. Cepure, L. Eglītis, J. Kaķis, E. Kļaviņš, A. Lapsiņš, A. Leimanis, J. Lejiņš, Lilita, J. Ozoliņš, V. Skraucs, V. Skulte, R. Staprāns, G. Stumbrs, M. Sudars, I. Šteina-Knocha, S. Šteinere, N. Štūls, V. Teteris, A. Upelnieks, V. Vabale un A. Vasko, kopējās „ģimeņu” skatēs arī A. un J. Annusi, B. un M. Ģeistauti, J. un L. Kalmītes. L. Eglīša impresionistiski orientētai paletei iezīmīgas niansētas krāsu gradācijas; kolorītiskie meklējumi ir it kā pārpasaulīgas gaismas caurstrāvoti. J. Kaķa gleznās biomorfiskas formas pārvēršas dažādos metaforiskos tēlos. S.Šteineres illustrācijām raksturīgs dzīvs un izteiksmīgs zīmējums, rotaļīga un atjautīga stilizācija.

G. Robežgruntnieka vitrāžas darbu izstādē Hamiltonā bija vērojama abstraktu veidolu bagātība un izsmalcināta krāsu izjūta. A. Vinkleram piešķīra Goppera fonda balvu par dekorāciju metiem A. Brigaderes lugai Sprīdītis, un viņa skatuves maketu un metu izstāde Kalamazū guva lielu atsaucību. Patstāvīgās skatēs bija izstādīti arī L. Mitra īpatnēji trīsdimensionāli darbi, E. Rožkalna un A. Štrāla skulptūras.

Gleznotājai D. Dagnijai piešķīra Ņudžerzijas mākslas padomes stipendiju. Godalgas par gleznām amerikāņu izstādēs saņēma J. Kaķis, E. Kļaviņš, A. Upelnieks un M. Vilke. M. Dravnieks Bensons uzvarēja skulptūru sacensībā Sietlā.

 


Tekstilmāksliniece Sandra Ikše-Bergmane saņēmusi Annas-Lisas Tomsones piemiņas fonda stipendiju. Viņas darbi bijuši izstādīti Gēteborgā un Stokholmā. Kritiķi atzīst, ka viņas gobelēnos cilvēciskā pārdzīvojumi tuvās psīchiskās attiecībās rādīti ar neparasti spēcīgu izteiksmību.

Eiropā

Dziesmu dienu laikā Gotlandē vairākās izstādēs bija vērojami gleznotāju N. Strunkes, L. Strunkes, D. Liepiņas, I. Sinkas, S. Sinkas, E. Geistautes un V. Vasiļa darbi.

Patstāvīgas izstādes Zviedrijā bija gleznotājām S. Sinkai un M. Zvaigznei un tēlniekam V. Balutim; atzīmējama arī S. Ikšes-Bergmanes gobelēnu skate. Vācijā savas gleznas Izstādīja V. Saule un H. Mora.

Itālijas mākslas akadēmija piešķīra akadēmiķa gradu un zelta medaļu J. Soikanam. Tēlnieks L. J. Briedītis saņēma Upsalas pašvaldības kultūras stipendiju.

 

Austrālijā

Kultūras dienu tēlotājas mākslas skatē Sidnejā piedalījās 62 mākslinieki ar 138 darbiem. It plašas izstādes bija arī Adelaidē un Brisbenā (mākslinieku kopas „Okers” darbu skate).

Patstāvīgas izstādes Sidnejā bija gleznotājiem V. Bārdām, M. Biezaitei, E. Karabanovam, V. Salnājai, V. Spoģei-Erdmanei, J. Šenbergaram un I. Tilleram, arī tēlniekam R. Rumbam. V. Salnājas gleznām raksturīga smagā, tumšā toņkārtā ieturēta krāsu palete un caurspīdīgs dzidrums. V. Spoģe-Erdmane spēj izmantot vairāku grafisko techniku paņēmienus, tos sakausējot vienā vienībā atsevišķos mākslas darbos. No J. Šenberga liela formāta melnbaltās grafikas darbiem staro fainomenāls spēks un grandioza monumentālitāte.

Melburnā savus darbus izstādīja V. Endelmane, G. Jurjāns, G. Pārupe un L. Svīķers, Brisbenā − O. Bisenieks un Jaunzēlandē − T. Baltakmenis. V. Endelmanei sniegs ir viela, motīvs savu īpatnību atrašanai un īstais gaismas avots viņas gleznās. G. Jurjāna grafikās uzsvērtas it kā nenozīmīgas detaļas, kas tomēr skaidri atklāj kādas celtnes vai ainavas savdabīgākās iezīmes.

Atzinību un godalgas austrālieša mākslas izstādēs un sacensībās ieguva K. Mednis, E. Pārups un R. Zusters. I. Tilleram piešķīra Austrālijas valdības mākslas veicināšanas stipendiju.

 


Jānis Aistars. Zaļa gaisma. 1979.

Arnolds Treibergs. Veļu māte. 1976.

 

 

 

LITERĀTŪRA

 

Periodika

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda goda balvu piešķīra R. Liepai par vispusīgiem un iejūtīgiem rakstiem presē ar pseudonimu Paija. O. Kalējs saņēma Krišjāņa Barona prēmiju preses nozarē par nacionālpolītiski ievirzītu redaktora darbu.

 

Dzeja

Jauni dzejas krājumi izdoti jau agrāk pazīstamiem autoriem − G. Saliņam (Satikšanās), A. Irbem (Bez gulbjiem un bez sniega), I. Gubiņai (Dziesma, tevī esmu) un M. Urnežus (Apskaidrība). Atsevišķos krājumos iespiesti arī I. Cedriņas (Starpā), K. Eglītes (Dieva meklētājs) un L. Caukas (Meklējot balto ceļu) dzejoļi.

Z. Lazdas balvu saņēma V. Dreimane par 1978. gadā izdoto dzejoļu krājumu Kad bēg putni. J. Babrei piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju par sniegumu reliģiskā dzejā un esejā.

 


Valda Dreimane - Zinaīdas Lazdas fonda laureāte.

 

Daiļproza

Izdoti romāni: I. Bračas Apsolītā zeme, I. Gubiņas Ir katram sava pasaule, K. Ķezbera Alkazars, J. Klīdzēja Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī un A. Voitkus Redzi, mēs dzīvojam, kā arī A. Zemdegas sapnis par īstenību Toreiz Lubes dzirnavās un no angļu valodas tulkotais J. Freivalda romāns Bada sazvērestība. Krājumos sakopoti A. Daugules (Viļņu dziesma), H. Moora (Rītdiena nekad nenāks) un D. Šķēles (Te un tur) stāsti. 

PBLA Kultūras fonda goda balvu literātūrā piešķīra E. Aistaram par iepriekšējā gadā izdoto romānu Savā zemē. J. Jaunsudrabiņa prozas balvu saņēma I. Gubiņa par 1976. gadā iespiesto romānu Iztiksim bez mēness, Ē. Raistera fonda balvu R. Rīdzinieks par tai pašā gadā izdoto romānu Zelta motocikls. J. Širmanim piešķīra Goppera fonda balvu par pasaku grāmatu Brīnumi un brīnumiņi.

 

Proza

Latviešu mākslas attīstības izpratnei nozīmīgs sējums ir J. Siliņa Latvijas māksla 1800-1914 (pirmā daļa). Vairāk reprodukciju krāsās ir šaurākā apjomā iecerētajā grāmatā Latviešu mākslinieki Austrālijā (red. M. Gauja) (skat. šī numura recenziju nodaļu).

Dažādus posmus mūsu rakstniecības vēsturē izgaismo L. Vītoliņas Latviešu literātūras krājums 1820-1917 Helsinku universitātes bibliotēkā (3 sējumi), E. Dunsdorfa Pirmās latviešu bībeles vēsture un I. Skalbes-Legzdiņas sakārtotā Kārlis Skalbe stāsta. L. Vītoliņai par veiksmīgo darbu piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju. Ziņas un atziņas par latviešu teātri sakopotas E. Dunsdorfa rediģētā rakstu krājuma Archīvs 19. sējumā. Par seniem gadsimtiem stāsta L. Švābes rediģētais rakstu krājums (veltīts V. Ģinteram) Latvijas senatnei, par neseniem gadu desmitiem Latvijas kaŗa skola (red. V . Hāzners un E. Sproģis), Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā 7. grāmata (red. V. Hāzners un A.J. Bērziņš) un L. Streipa Visjaunāko laiku Latvijas vēsture. V. Hāzneram piešķīra PBLA Kultūras fonda goda balvu daļēji par iepriekšējos gados izdotajiem sējumiem Laiks, telpa, ļaudis (par Daugavas Vanagu organizāciju).

Kā atmiņu un atziņu krājumi ar lielāku vai mazāku kultūrvēsturisku nozīmi atzīmējami A. Aizsilnieka Dzīves šūpotnēs, E. Ātrena Nekad nevar zināt, ko tie... atkal izgudros, B. Lameja Rīgas kaķu ķēniņš, L. Ozolkalnes Ugunī, A. Plauža Pretmeti un E. Smugaja No Putlosas līdz Sidnejai.

 

Literāri sarīkojumi

Dziesmu dienās Gotlandē dzeju skandēja kā telpās, tā brīvā dabā. Rakstnieku cēlieni bija arī dziesmu svētkos Sanfrancisko un kultūras dienās Sidnejā.

Jaunās paaudzes autori lasīja savus darbus rakstnieku un mūziķu rītā jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā un atsevišķā sarīkojumā Austrālijas latviešu 19. rakstnieku dienās Melburnā (19.-21. okt.). Šais rakstnieku dienās ietilpa arī līdz šim nepiedzīvots jau pazīstamu autoru jaundarbu „maratons” un referātu pēcpusdiena.

S. Klauvertam piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju par ilggadēju latviešu kultūras darbu veicināšanu Austrālijā.

 

 

ATZIŅAS

 

Dziesmu dienas Gotlandē izvērtās par nacionāli nozīmīgu, vispusīgu latviešu kultūras parādi. Kurzemes krasti te tuvāk nekā citur brīvajā pasaulē; varbūt tieši tādēļ vārdiem „Taisīšu tiltu pār plašu jūŗu” bija tik liels spēks. Kā Gotlandē, tā arī Sanfrancisko un Sidnejā izvairījās no pārāk gaŗām, apnicīgām runām.

Sajūsmināja pārlaicīgās latviskā gara pasaules krāšņa vizēšana un skanēšana „Saules jostas” ansambļa „Mārietas dziesmas” uzvedumos trīs kontinentos un ansambļa „Kolibri” koncertos ziemeļu puslodē. Iepriecināja mūzikas jaunrades spēcīga izpausme jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā un jauniešu veiksmīgā piedalīšanās teātŗa festivālā Austrālijā.

 


Jānis-Imants Sedliņš 3. jaunatnes dziesmu svētku rakstnieku rītā: „Reglaments esam mēs paši.” (Foto: Agrumu Pēteris)

BPLA valdes priekšsēdis ar kundzi kopkoŗa koncertā Visbijā. (Foto: U. Grasis)

Dr. Ilgvars Spilners visādi veicinājis kultūras jaunradi, š.g. 24. septembŗa Laika numurā atreferēti viņa vārdi Losandželosā par aģentiem mūsu vidū: „Parasti šie aģenti tēlo superpatriotus un asi vēršas pret tiem, kas mēģina uzturēt kādus sakarus ar okupētās Latvijas latviešiem...”

 


1979. g. 7. novembrī apritēja simt gadi kopš dzimis Kārlis Skalbe. Rakstniekam un viņa ieguldījumam literātūrā lielu uzmanību 1979. gadā pievērsa latvieši visās pasaules malās. Apgāds „Liesma” (Rīgā) ari izdevis K. Skalbes stāstu un tēlojumu izlasi sakarā ar jubileju.

Mazākas jubilejas 1979. gadā atzīmēja apm. 20 literāti. J. Liģera uzņēmumā JG redaktors pasniedz JG 125. numuru rakstniecei un etnografei Birutai Senkēvičai, pateicoties par JG atbalstīšanu sākuma gados. Aplaudē LPS Kanadas kopas valdes priekšsēdis R. Norītis un Dr. H. Tichovskis. Priekšā LNAK kultūras daļas vadītāja Inta Purva. Toronto Latviešu nama lielā zāle izrādījās svinībām par šauru. Tāpēc nu visi celi ved uz plašāku Kanadas Latviešu Centru.

 


Baltijas jūŗas viļņi. (Foto: Uldis Grasis)

 


 

NEAIZMIRSTAMI BRĪŽI AR JAUNATNI 1979. GADA

Agrumu Pēteris bija viens no nedaudzajiem vecākās paaudzes pārstāvjiem, kas aktīvi darbojās līdz divos 1979. gada jaunās paaudzes lielsarīkojumos. Par saviem neaizmirstamiem brīžiem ar jaunatni viņš saka:

Neaizmirstamas, sirsnīgas un jūsmīgas 14 dienas šīs vasaras beigās jauno latviešu vidū izdevās pavadīt kādam vecākam gados, par ko gribētu izteikt savas domas un iespaidus. Sarīkojumi bija 2x2 nometne un 3. jaunatnes dziesmu svētki Montreālā.

Lai gan viens saiets no otra atšķīrās, tomēr kopīgs bija jaunatnes spars, rosība un latviskā gaisotne. Protams, ir dažādi vērtējumi un katram sava pieeja, vai tas būtu jaunietis vai vecāks gados. Sevišķi iespaidoja 2x2 nometnes latviskā dzirksts, ciešā sirsnība un sadraudzība nometņotāju un vadītāju starpā (ja neievēro gadu starpību). Visur un vienmēr attiecības bija sirsnīgas, dabiskas un tuvas. Nav izdevies būt kādā citā grupā, kur šī ciešā latviskā sadzīve tik jauki izveidota kā 2x2 nometnē. Jaunatnes dziesmu svētkos šī tuvība bija citāda, vairāk nošķirta, jo jaunieši bija darītāji, bet vairums vecākās paaudzes bija tikai skatītāji un vērotāji. Ciešās saites nepārprotami tomēr pastāvēja darītāju grupās, kas rosījās kā viena nedalāma vienība.

Par dziesmu svētku norisēm un izdarībām dzirdēti dažādi vērtējumi un domas: gan tencinājumu, gan sašutuma pilnas. Galvenajam sarīkojumam − kopkoncertam pienākas atzinība par vērtīga sarīkojuma veikumu. Devumu nevar mērot ar tādu pašu mēru, kā to darām lielos dziesmu svētkos, jo še vairums dziedātāju piedalījās pirmoreiz, un daudzi bija vēl pavisam mazi bērni. Negatīvā puse bija tā, ka daudzi dalībnieki nebija pietiekami sagatavojušies.

Jaunatnes dziesmu svētkos bija vērojams jauniešu veikums un viņu rezultāti pēc kāda darba posma, turpretī 2x2 nometnē varēja vērot un dzīvot līdz viņu pašu darbam, viņu dedzībai un apbrīnojamai jauno latviešu gribai un centībai iepazīties un apgūt latvisko. Tālie ceļi, izdevumi un citas neērtības nebija šķēršļi, un ar apbrīnu varēja vērot dalībnieku sajūsmu, apmierinājumu un prieku par nometnē gūto.

Kā viens, tā otrs saiets jauniešiem bija ļoti svarīgs, kur viņi iepazinās cits ar citu, nodibināja draudzību, izmainīja domas.

 

*

Vaicāts par neaizmirstamiem brīžiem ar jaunatni, J. Kļaviņš raksta:

Priecājos, ka daudzi turpina darboties manas paaudzes izveidotos un uzsāktos pasākumos, kā Minsterē, „Straumēnos”, Eiropas latviešu dziesmu svētkos un citur. Man 1979. gadā neaizmirstamus brīžus sagādāja kā mūsu tradiciju turpinātāji, piemēram, Lilija Zobena, tā jaunieši, kas, nebaidoties ne no padomju varas, ne trimdas pretvaras, mēģināja sataustīt ceļu uz dzimteni un informēt turienes jauniešus par dzīvi Rietumos. Diemžēl, demokrātisku Latviju mēs, vecie trimdinieki, neesam varējuši jaunatnei trimdas 35 gados dot. Tāpēc nevajadzētu arī šai paaudzei liegt interesēties par mūsu zemi tādu, kāda tā ir tagad. Pirms 8 gadiem lasīju Jaunajā Gaitā interesantus bij. Tēvijas redaktora P. Klana (cik atceros, Laika nepieņemtus) rakstus par to, ka arī mums vajadzīga īpaša „institūcija”, kas koordinētu kontaktus ar dzimteni, kāda tā ir. Par atklātu un lietišķīgu darbošanos šinī laukā gribu izcelt Lolitu Grasi. Patika arī viņas 18. novembra runa...

Ar skatu uz Latviju.

 


ELJA-s valdes priekšsēde Lolita Grase. (Ulža Graša uzņēmums)

 

 

Jaunā Gaita