Kārlis Ābele
LATVIEŠU KULTŪRAS DZĪVE EMIGRĀCIJĀ 1981. UN 1982. GADĀ
Līdzīgi pārskatiem par iepriekšējiem gadiem (JG 73, 78, 83, 88, 95, 101, 106, 110, 120, 125, 130 un 136) arī šoreiz apcerēti latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomi (mūzika, skatuves māksla un tēlotāja māksla) trīs kontinentos (Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā) un literārā raža. Pārskata veidošanu ietekmējuši jau agrāk minēti (JG 73 un 78) apstākļi un apsvērumi.
1981. GADĀ
Izcēlās ar plašu vērienu rīkotie dziesmu svētki Kanadā, ar kuŗiem bija saistīta virkne sarīkojumu latviešu dienu ietvaros. Mazāk ievērības guva dziesmu dienas Eiropā un kultūras dienas Austrālijā. "Lielsarīkojumu" nozīmīgākās sastāvdaļas:
7. latviešu dziesmu svētki Kanadā, Toronto (30. jūn. - 5. jūl.):
atklāšanas koncerts,
A. Deglava lugas Vecais pilskungs (drāmatizējusi E. Zālīte) izrādes,
izlases koncerts,
garīgas mūzikas koncerts,
rakstnieku cēlieni,
koŗu kopkoncerts,
tautas deju lieluzvedums,
simfoniskās mūzikas koncerts
un tēlotājas mākslas izstāde.
10. Anglijas latviešu dziesmu dienas Lesterā (23. - 26. jūl.):
H. Gulbja lugas Kamīnā klusi dzied vējš un Anšl. Eglīša komēdijas Karmen, Karmen izrādes,
latviešu deju uzvedums,
rakstnieku pēcpusdiena,
latviešu mūzikas koncerts,
kopkoŗa koncerts
un tēlotājas mākslas izstāde.
Austrālijas latviešu 31. kultūras dienas Brisbenā (25. - 31. dec.):
atklāšanas koncerts,
G. Griezes komēdijas Bez siltām vakariņām izrādes,
kopkoŗa koncerts,
tautas deju uzvedums
un tēlotājas mākslas izstāde.
Atzīmējamas 2. Vācijas latviešu dziesmu dienas Minchenē (5. - 7. jūn.), kā arī Amerikas latviešu centrālās kultūras dienas Kalamazū (martā un aprīlī) un līdzīgu sarīkojumu virknes Toronto un Ņujorkā. Domstarpības izraisīja 6. Baltijas studiju konference Stokholmā.
MŪZIKA
Komponisti
Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda goda balvu saņēma A. Okolo-Kulaks par "Stīgu kvartetu Nr. 2", Krišjāņa Barona prēmiju D. Štauvere-Aperāne par kantāti "Balsis". Jauno komponistu konkursa godalgas piešķīra I. Mežaraupam, G. Gedulim un L. Ritmanei.
Krietnu skaitu jaundarbu, daļu no tiem rīcības komitejas pasūtinātu, atskaņoja dažādos koncertos dziesmu svētkos Toronto. Interesi it sevišķi saistīja T. Ķeniņa "Septītā simfonija" un "Kamerkoncerts klavierēm un instrumentālam ansamblim", J. Kalniņa kantāte "Cel mani, dziesma", A. Štromberga "Latvju deju uvertīra", P. Aldiņa dziesmu cikls "Putnu dziesmas", A. Purva kantāte "Laiks", D. Štauveres-Aperānes simfoniskā poēma "Rīga dimd" un V. Baštika "Dziesma" sieviešu korim un instrumentālam ansamblim.
Koncertos dažādās pilsētās Ziemeļamerikā atskaņoja arī I. Akerbergas, J. Baruša, J. Beloglāzova un A. Kuprisas jaundarbus, atsevišķā koncertā Toronto J. Norvila kompozīcijas. Pirmatskaņojumu Eiropā piedzīvoja L. Apkalna, E. Šēnfelda un A. Vītoliņa dziesmas.
Kritiķu atzinību guva Kanadas komponistu līgas jubilejas svinībās atskaņotais T. Ķeniņa "Koncerts vijolei un orķestrim". Pirmo godalgu Triestas 20. internacionālā simfonisko darbu sacensībā piešķīra G. Ponem par kompoziciju orķestrim "La Serenissima".
Losandželosā uz amerikāņu skatuves atskanēja Andr. Jansona komponēta dziesmu spēle A Brush with Magic M. Ubāna režijā; libretu pēc Anšl. Eglīša romāna Homo novus rakstījuši O. un D. Stumbri.
"Tam Kungam jaunu dziesmu" skandēja baznīcā Toronto 1982. g. 28. novembrī.
Diriģents: Jānis Beloglāzovs
Foto: Verners PlampeTrompētiste: Anita Kuprisa,
Ērģelnieks: Aldis Liepiņš. Koŗi
Koŗu kopkoncertā dziesmu svētkos Toronto dziedāja 800 koristi. Ceļojošo vairogu kā aktīvākais koris un balvu par vislielāko koncertu skaitu saņēma Kanadas Daugavas Vanagu vīru koris (diriģents A. Pērkons). Balvu par mūzikāli visvērtīgāko programmu iestudēšanu piešķīra Toronto Sv. Andreja draudzes korim un par visvairāk iestudētiem jaundarbiem Toronto sieviešu korim "Zīle" (abu koŗu diriģents A. Purvs). Kā aktīvākais ansamblis balvu saņēma arī Klīvlendas vīru ansambli "Tēvzeme" (diriģents E. Štelmanis).
Ap 200 koristu piedalījās kopkoŗa koncertā dziesmu dienās Lestenā, mazākā skaitā dziesmu dienās Minchenē, kultūras dienās Brisbenā un latviešu draudžu koru 32. dziesmu dienās Bukskauntijā (26. apr.).
Atzīmējot diriģentu nopelnus, pieminami apvienoto koŗu koncertu diriģenti: Toronto - R. Balodis, J. Beloglāzovs, J. Kalniņš, A. Purvs, L. Zobena un R. Zuika; Lesterā - Z. Āboliņš, M. Dreimanis, M. Opeskins un L. Zobena; Brisbenā - J. Balodis, V. Bendrups, I. Mežaraups un E. Ozoliņš. Latviešu dziesmu svētku biedrības Kanadā stipendijas jauniem diriģentiem piešķīra M. Aldiņam un D. Šmitei.
Ar Venecuēlas jauniešu kori diriģents G. Gedulis viesojās vairākās Dienvidamerikas valstīs.
Ziemeļamerikā
Dziesmu svētku atklāšanas koncertā Toronto dziedāja Montrealas vīru koris "Junda" (diriģents A. Gūtmanis), Toronto Sv. Andreja draudzes koris (diriģents A. Purvs), viešņa no Anglijas L. Zobena (soprāns), solo kvartetā arī soprāns E. Beitāne, alts Z. Vītola, tenors J. Barušs un baritons A. Vītols; vijoli spēlēja "meksikāniete" R. Lielmane, klavieres M. Baltere un E. Timermane (par dziesmu svētku koncertiem skat. I. Saksa rakstu JG 135). Izlases koncertā gan kā galvenie solisti, gan dažādu ansambļu ietvaros piedalījās M. Mičule (mecosoprāns) no Vācijas, R. Strautiņa un P. Zariņš (klavieres), R. Lielmane un V. Ruševics (vijole), Art. Jansons (altvijole), Dž. Vītola (čello), A. Beloglāzovs (kontrabass), Lalita Saliņa (flauta), E. Lindts (klarnete) un diriģents A. Štrombergs; dziedāja arī Toronto koris "Zīle" (diriģents A. Purvs). Garīgas mūzikas koncertā kopkori un profesionālu stīgu orķestri diriģēja R. Kalnmalis un A. Purvs, piedalījās arī solisti M. Mičule, A. Vītols un ērģelniece A. Rundāne. Koŗu kopkoncertā kā solisti dziedāja M. Mičule, L. Zobena un tenors P. Lielzuika. Simfoniskajā koncertā Toronto simfoniskā orķestŗa mūziķus diriģēja A. Štrombergs, dziedāja M. Mičule un klavieres spēlēja A. Ozoliņš.
Ingrīda Vīksna (pa kreisi) un Rasma Lielmane pēc Toronto 1981. g. dziesmu
svētku atklāšanas koncerta.Kā Juris Rozītis teica 5. VLJK: Kultūras uzdevums ir padarīt mūs visus par
aktīvākiem līdzdalībniekiem latvietības procesā... (Jura Rozīša referātu
"Jaunu latviešu trimdas kultūras definīciju meklējot" publicēsim vienā no
nākamajiem JG numuriem.)(Foto: V. Plampe)
Patstāvīgi laicīgu dziesmu un operu āriju, kā arī garīgu dziesmu koncerti dažādās pilsētās bija soprāniem R. Dzilnai-Zaprauskai, I. Eglavai-Holai, S. Erdmanei, M. Grimmai-Štrausai, I. Kurmei, L. Lenšai, S. Līdumai-Hildebrantei, M. Mozgai, mecosoprāniem D. Kārkliņai-Hollis, I. Paupei un Lailai Saliņai. Vairākos latviešu centros dziedāja arī basbaritoni P. Berkolds un J. Kļaviņš, baritons K. Grīnbergs un tenors P. Lielzuika.
Bez daudziem veiksmīgiem koncertiem gan Ziemeļamerikā, gan citos kontinentos pianista A. Ozoliņa panākumu kontā jāieraksta arī Toronto piešķirtā Džuno balva par vislabāk ieskaņoto klasiskās mūzikas skaņu plati ar Stravinska un Šopēna darbiem. Patstāvīgi klavieŗkoncerti bija arī D. Borgielai, A. Goldiņai, A. Rožukalnam, I. Šturmai-Koblei, V. Treimanim un J. Zemzaram. Atsevišķos koncertos kā klavieres, tā ērģeles spēlēja I. Gutberga. Pieminami arī R. Āzes. J. Krafta, M. Prāmnieces un A. Rundānes ērģeļu koncerti.
Vairākās pilsētās koncertēja čelliniece B. L. Aļļe. Patstāvīgi koncerti bija arī U. Baumanim (vijole) un Art. Jansonam (altvijole).
Kokļu dienās Detroitā (23. - 25. okt.) piedalījās 6 ansambli ar 60 koklētājiem.
Eiropā
Latviešu mūzikas koncertā dziesmu dienās Lesterā piedalījās vijolniece I. Graubina, pianists E. Liepa, ērģelnieks M. Perijs, vokālais ansamblis "Atbalss" (vad. L. Īsts), Londonas koristi un koklētāji. Kā latviešu mūzikas, tā kopkoŗa koncertā solo dziedāja L. Zobena (soprāns) un J. Grīnberga (mecosoprāns).
Ar patstāvīgiem koncertiem vairākos Anglijas latviešu centros viesojās mecosoprāni D. Kārkliņa-Hollis no Kanadas un I. Pētersone no Zviedrijas. Koncertos Anglijā dziedāja arī L. Zobena, Zviedrijā - I. Pētersone un mecosoprāns A. Cīrule, Dānijā - soprāns G. Reitmane-Krūmiņa, Vācijā R. Gerke (soprāns) un K. Bauers-Zemgalis (basbaritons). M. Mičule dziedāja operās vairākās Vācijas pilsētās.
Dažādās Eiropas valstīs koncertēja pianists A. Ozoliņš no Kanadas un vijolniece R. Lielmane no Meksikas, Zviedrijā arī pianiste G. Kurme un vijolnieks E. Kancāns.
Austrālijā
Divos koncertos kultūras dienās Brisbenā piedalījās viesi no Ziemeļamerikas - I. Kurme (soprāns) un I. Mežaraups. Atklāšanas koncertā dziedāja I. Kurme un Sidnejas latviešu vīru koris (diriģenti J. Balodis un D. Jaunbērziņa), I. Mežaraups spēlēja klavieres. Kopkoŗa koncertā solo dziedāja I. Kurme, ērģeles spēlēja I. Mežaraups un B. Mieze.
Trīs lielākajos Austrālijas austrumu krasta latviešu centros ar koncertiem viesojās soprāns L. Zobena no Anglijas. Vairāki koncerti, dominējot populārām dziesmām, bija arī jaunajai dziedātājai R. Šķobai.
Ievērību saistīja pianista A. Ozoliņa (no Kanadas) koncerti četrās pilsētās. Atzīmējami arī ērģelnieces B. Miezes, flautista E. Karika un "New England" ansambļa (ar čellinieku J. Lauru) koncerti Melburnā un Sidnejā.
Allegro operešu ansamblis Melburnā uzveda V. Zonberga dziesmu spēli Meldermeitiņa (rež. J. Berkāns).
SKATUVES MĀKSLA
Ap 800 dejotāju piedalījās tautas deju lieluzvedumā "No pagātnes uz nākotni" dziesmu svētkos Toronto. Par šī uzveduma iestudēšanu PBLA Kultūras fonda Kr. Barona prēmiju piešķīra Z. Miezītim. Dziesmu svētkos bija arī jaundeju skate un tautas deju sacensības; labākā vienība astoņpāŗu grupā izrādījās Toronto "Daugaviņa" (vad. E. Kalviņš), četrpāŗu grupā Vankuveras "Varavīksne" (vad. U. Ziemelis).
"Saules jostas ansambļa" tautas deju, dziesmu un mūzikas uzvedums "Vasaras zieds" (choreografija - S. Darius, mūzikālā apdare - I. Līcis) izplauka krāšņs uz skatuvēm Sidnejā un Melburnā.
Atzīmējami baleta mākslinieku V. Gelvāna, J. Piķieŗa un V. Vētras panākumi vairākos kontinentos.
Ziemeļamerikā
Daudzos Ziemeļamerikas latviešu centros viesojās Sidnejas latviešu teātris no Austrālijas ar M. Zīverta komēdiju Čūska un H. Pintera lugu Dzimumdiena (rež. A. Apele). Austrumu krasta pilsētās Amerikas latviešu teātŗa Bostonas ansamblis izrādīja G. Griezes komēdiju Klematupes Elmers G. Straumēna režijā. Rietumu krastā Mazais teātris Sanfrancisko uzveda Anšl. Eglīša komēdiju Karmen, Karmen (rež. L. Siliņš) un Losandželosas latviešu teātris M. Zīverta komēdiju Zaļā krūze.
Pēc izrādēm dziesmu svētkos DV teātris Kanadā uzveda E. Zālītes drāmatizēto A. Deglava lugu Vecais pilskungs G. Vērenieka režijā arī Toronto daudzkultūru festivālā un izpelnījās pāris festivala balvu.
"Ceļojošais " režisors J. Valters ar DV apvienības teātri Minesotā iestudēja R. Blaumaņa lugu Ugunī; atzinību guva izrādes apkārtnes pilsētās. Klīvlendas DV teātŗa kopa uzveda jau pērn izrādīto A. Jansones drāmu Atkal svešinieki A. Rubeņa režijā, Kolorado teātrinieki M. Zīverta komēdiju Ķīnas vāze.
Lugas Atkal svešinieki izrādes piedzīvoja arī Latviešu apvienības Minesotā jaunatnes teātŗa uzvedumā; režisors E. Šulcs saņēma Kr. Barona prēmiju par ilggadēju darbu ar Minesotas jauniešiem. Otra šī ansambļa uzvestā luga bija H. Ibsena Pērs Gints M. Ozoliņa režijā. Toronto latviešu ģimnazistu drāmas pulciņš izrādīja V. Alanta komēdiju Grāmatvedības kļūda (rež. H. Miķelsons) un Indianapoles teātŗa kopas jaunieši Anšl. Eglīša fantastisko spēli Ferdinands un Sibila V. Burģa režijā.
Atzīmējami 5. teātŗa kursi Gaŗezerā (16. - 23. aug.) Dr. A. Šedrika vadībā. Baltiešu teātŗa festivālā Toronto izrādi angļu valodā piedzīvoja Anšl. Eglīša komēdija Māris un Baiba (rež. S. Leja). Dažādos latviešu centros pērn amerikāņu televīzijai filmēto Ferdinands un Sibila izrādīja tās režisors A. Straumanis.
Ar panākumiem amerikāņu teātŗa izrādēs piedalījās aktrise B. Siliņa. Pēdējos gados lielu ievērību dažādās lomās amerikāņu filmās guvusi R. Alda (R. Skrastiņa).
Eiropā
Dziesmu dienās Lesterā viesojās Mazais teātris no Sanfrancisko ar Anšl. Eglīša komēdiju Karmen, Karmen un H. Gulbja lugu Kamīnā klusi dzied vējš L. Siliņa režijā. Jaunatnes kongresā Anglijā Sidnejas latviešu teātris no Austrālijas uzveda M. Rozītes drāmatisko montāžu Rainis un Aspazija - illūzijas (rež. E. Ķipste) un Mālu ansamblis no Zviedrijas kamerlugu Māja un bufonādi Par tabakas kaitīgumu J. Rozīša režijā (skat. B. Rubesas rakstu JG 136). Anglijā uz skatuvēm parādījās arī Ed. Vulfa komēdija Līnis murdā Londonas latviešu teātra uzvedumā un DV fonda Bradfordas nodaļas iestudētā R. Zuļģa drāma Cīruļu putenis.
Sidnejieši ar lugu Rainis un Aspazija - illūzijas viesojās arī Stokholmā. Vairākos latviešu centros Zviedrijā un Vācijā Stokholmas latviešu teātris uzveda divus viencēlienus - J. Viesiena Pēc pārbaudītas receptes un P. Rozīša Jaunā cepure - E. Daugavietes-Lapukinas režijā un H. Gulbja komēdiju Silta, jauka ausainīte (rež. J. Gulbītis un O. Murjans). Gēteborgas-Burosas teātŗa kopa viesojās Hamburgā ar jau pērn iestudēto S. Pences-Neimanes komēdiju Lielais malks (rež. A. Teivens).
Minsteres latviešu ģimnazijas drāmas kopa izrādīja R. Blaumaņa joku lugu Zagļi J. Janševicas režijā vairākās pilsētās Vācijā.
Piedaloties cittautiešu teātŗa izrādēs, atzinību guva aktrise D. Kurmiņa Vācijā un režisors A. Blekte Zviedrijā.
Austrālijā
Austrālijas latviešu 21. teātŗa festivālā Adelaidē (5. - 8. jūn.) piedalījās četri ansambļi (skat. Ņ. Luces rakstu JG 136). Godalgas kā labākais ansamblis un par režiju saņēma Sidnejas latviešu teātris un režisore A. Apele par H. Pintera lugas Dzimumdiena izrādi. Festivāla balvas par tēlojumu šai lugā ieguva I. Apelis un A. Apele (galvenajās vīriešu un sieviešu lomās), J. Čečiņš un J. Ķauķis (atbalstītājās vīriešu lomās). Balvas par tēlojumu atbalstītājās sieviešu lomās piešķīra K. Padomai Austrālijas latviešu teātŗa uzvestajā G. Griezes komēdijā Klematupes Elmers (rež. G. Kūlniece) un M. Vucenai Pertas latviešu drāmatiskās kopas izrādītajā M. Bumbieŗa komēdijā Portreti un pašportrets A. Zīles režijā. Trešo komēdiju - Anšl. Eglīša Kosma konfirmācija uzveda Adelaides latviešu teātŗa ansamblis (rež. M. Dulpiņa); balvu kā labākā jauniešu aktrise sanēma A. Matisone.
Bez festivālam iestudētās lugas Sidnejas latviešu teātris savā mītnes pilsētā uzveda arī S. Klauverta lugu (rež. K. Gulbergs; skat. Ņ. Luces rakstu JG 134), M. Zīverta komēdiju Čūska (rež. A. Apele) un laikmetīgu humora reviju Kaleidoskops 1981 L. Veikinas režijā. Atzinību guva M. Rozītes drāmatiskās montāžas Rainis un Aspazija - illūzijas izrādes E. Ķipstes režijā kā Sidnejā, tā citos latviešu centros (skat. Ņ. Luces rakstu JG 135).
Austrālijas latviešu teātris Melburnā uzveda laikmetīgu satiru Zobgalis 81 J. Zemīša režijā. Uz skatuves parādījās arī A. Dziļuma luga Izdotie (rež. I. Kaina).
Adelaides latviešu teātŗa ansamblis viesojās Melburnā ar jau pērn iestudēto Aldo di Benedeti komēdiju Es tevi vairs nepazīstu un savās mājās izrādīja J. Pētersona komēdiju Pieklīdušais kaķēns (rež. M. Bumbieris).
Kultūras dienās Brisbenas latviešu teātris uzveda G. Griezes komēdiju Bez siltām vakariņām M. Rubes režijā.
Ar panākumiem austrāliešu televīzijas lugās piedalījās aktieris I. Kants.
TELOTĀJA MĀKSLA
PBLA Kultūras fonda mākslas skatē dziesmu svētkos Toronto bija uzņemti 55 autoru 88 darbi, gandrīz visi no Ziemeļamerikas. Kultūras fonda goda balvu tēlotājā mākslā piešķīra V. Reinholdam par jauktas technikas darbu "Mūsu zeme". Dziesmu svētku rīcības komitejas balvas glezniecībā saņēma V. Reinholds par jau minēto darbu un G. Cenne par eļļas gleznu, akvarelī - K. Langenfelds, grafikā - I. Šteins un skulptūrā - Z. Jurševskis.
Kr. Barona prēmiju piešķīra N. Hartmanim par izciliem sasniegumiem latviešu grāmatu grafiskā apdarē.
Rutas Grāvlejas skulptūra izstādē "Šī māksla ir jauna "
(Toronto Latviešu Centrā 1981. g. 13. februārī)Ziemeļamerikā
No citām it plašām tēlotājas mākslas skatēm atzīmējamas mākslinieku vienības "Latvis" izstāde Toronto, Ņujorkas DV tēlotājas mākslas skate un Ņujorkas latviešu mākslinieku grupas 30 gadu jubilejas izstāde, kā arī vecmeistaru gleznu skate Bostonā.
Patstāvīgās skatēs vairākās pilsētās savus darbus izstādīja V. Aistars, A. Bērziņš, H. Celmiņa, K. Černoks, D. Dagnija, Ēris, M. Miesniece-Bērziņa, V. Osvalds, V. Skulte, V. Teteris un A. Upelnieks; ģimenes skatēs bija vērojamas arī B. Geistautes gleznas un M. Geistauta skulptūras, piemiņas izstādēs J. Šternberga smilšu rakstu attēli. A. Bērziņa devums bija garīgo rakstu illustrātīvi oriģinālzīmējumi.
D. Dagnijas dekorātīvajās, plakātiskajās gleznās būtiskas ir ar krāsu pretnostatījumiem iegūtās vibrācijas. Ēŗa mākslinieciskie vaibsti visskaidrāk parādās litografijās un zīmējumos ar pārdomātu kompoziciju un ekspresīvi mīkstu līniju. M. Miesnieces-Bērziņas ekspresīvi pusabstrakto akvareļu radīšanu ierosinājušas ainavas, puķes un koki. V. Osvalds izstādīja krāsaina stikla darbus.
Darbu skates Toronto bija M. Kovaļevskai, T. Ķiķaukam, L. Mitrim, A. Ozolai-Alksnei un J. Popelim. M. Kovaļevskas uzburtās pasaku pasaules tēli skatītāju uztverē iegūst gandrīz kulta objektu simbolisko nozīmi. Pēdējos gados ievērību kanadiešu presē guvis T. Ķikauka; krietnu skaitu viņa darbu iegādājušās mākslas galerijas dažādās pilsētās. L. Mitra konstruktīvi izvirzītajā daiļradē nozīmīgi ir totemiski saistīti saules ripu, apļu un elipšu veidoli. A. Ozolas-Alksnes gleznās karsti dzīvo, emocionāli piesātināto krāsu valoda spilgti atšķiŗas no latviešu glezniecībā dominējošās, atturīgi niansētās krāsu izjūtas.
Bez dažu no jau minēto mākslinieku gleznām, patstāvīgās izstādēs Ņujorkā bija skatāmi E. Hermanovska, D. Igales, V. Kupŗa, S. Lūkina un M. Nārunas-Bogdanovičas darbi; atzīmējama arī E. Drujas, F. Milta un A. Treiberga gleznu izstāde. Izsmalcināta, izsvērta izteiksmes skaidrība raksturo D. Igalēs gleznas un zīmējumus. Pazīstamā gleznotāja V. Kupŗa šoreiz izstādītie seju nolējumu nošķēlumi apvienojas ar apgaismojuma radītām ēnu spēlēm uz baltajām galerijas sienām aistētiski baudāmā vienībā. Kādreiz S. Lūkina darbiem iezīmīga bija ģeometriska forma un monumentālitāte; tagad, pēc pailga pārtraukuma, vērojami lieli veidojumi no nerēgulāriem, apgleznotiem apveidiem, kas atgādina spārnus vai lielus vēdeklus, dekorātīvas skulptūras.
Darbu skates dažādās pilsētās bija gleznotājiem A. Anšmitam, A. Bakim, J. Balkam, L. Bērziņai, A. Ceram, A. Dārziņai, T. Dellem, O. Grundem, J. Kaķim, "arģentīnietei" S. Kocēnai, E. Metuzālam, G. Prancānam, O. Rodumam, G. Rozei, F. Rupertam, V. Skraucam, R. Slaidiņam, R. Staprānam, G. Stumbram, A. Ūdrim un V. Vabalei. Keramikas skulptūras Dz. Mežuļa izstādē Montrealā liecināja par mākslinieka spilgto un bagāto izdomu (skat. M. Šleseres rakstu JG 138/139). Ž. Valdheima savdabīgajos darbos vērojama aistētisko un zinātnisko formu mijiedirbe. Dienvidamerikā atzinīgas kritiķu atsauksmes guva G. Brūveŗa gleznu izstāde Buenosairesā.
Kopējās skatēs bija vērojamas M. Kajakas un G. Gotharda gleznas, M. Reinbergas gleznas un M. Šleseres grafikas, L. Linauta veidojumi metallā un krāsainā stiklā un E. Linautas-Kornas grafikas. Kanadiešu baleta mākslas skatē piedalījās gleznotājs E. Dzenis, citās izstādēs tēlnieks Z. Jurševskis. Godalgas par gleznām amerikāņu un kanadiešu izstādēs ieguva J. Annus, A. Upelnieks un O. Štauvere.
Eiropā
Patstāvīgas izstādes Zviedrijā bija gleznotājiem Laimonim G un M. Zvaigznei, un tēlniekam L. J. Briedītim. Laimonis G sevi apzīmē par spirituālu sirreālistu; viņa portretiem raksturīga sevī ieslēgta, sastingusi izteiksme, tie apvīti nemierīgiem krāsu mutuļiem un šķautnēm.
Vācijā patstāvīgās skatēs bija vērojamas J. Annusa un V. Saules, kopējā izstādē ar Annusu arī P. Purmaļa gleznas.
Ceļojošā skatē Italijā, kā arī Manilā (Filipīnās) bija izstādīti L. Dombrovskas darbi.
Austrālijā
Kultūras dienu tēlotājas mākslas skatē Brisbenā piedalījās 20 mākslinieki ar 49 darbiem. It plaša bija arī gleznu izstāde DV dienās Melburnā un Austrālijas latviešu mākslinieku apvienības darbu skate Sidnejā.
Visvairāk ievērības saistīja R. Zustera un I. Tillera panākumi; abiem māksliniekiem piešķīra ievērojamas godalgas, viņu gleznas bija vērojamas patstāvīgās izstādēs Sidnejā, un katram izdota pa grāmatai. Par Zustera dzīvi un darbu stāsta monografija Spiral Vision; Tillera īpatnējās, avangardiskās idejas par mākslu atrodamas sējumā Three Facts.
Patstāvīgas izstādes Sidnejā bija arī Dz. Dzelmei, M. Ģenģerim, V. Spoģei-Erdmanei un J. Šenbergam, Melburnā O. Biseniekam un G. Saliņam. Kā jau ekspresionistam ar romantiķa ievirzi, O. Biseniekam izjustais ir nozīmīgāks par redzēto. G. Saliņa ainavas vai puķes, lai cik tālu aizgleznotas no to pirmajiem iespaidiem, allaž rada sajūtu par kaut ko redzētu vai pazīstamu.
Kā Adelaidē, tā Brisbenā bija vērojamas V. Endelmanes sniega ainavas un neparastas "ķermeņa skulptūras". Godalgas austrāliešu mākslas izstādēs sanēma K. Mednis un E. Solanova; K. Mednim piešķirta arī Italijas mākslas akadēmijas zelta medaļa.
Atzinību par dekorāciju un kostīmu zīmējumiem austrāliešu teātŗa izrādēm ieguva S. Jansone.
LITERĀTŪRA
Periodika
PBLA Kultūras fonda goda balvu piešķīra V. Čikam par ilggadēju laikraksta Laiks sporta nodalas rediģēšanu un sporta terrninoloģijas izveidošanu, Kr. Barona prēmiju R. Čakam par Daugavas Vanagu Mēnešraksta un gaidu un skautu izdevuma Ugunskurs rediģēšanu.
E. Raistera fonda balvu saņēma J. Gorsvāns par augstvērtīga bibliografiskā un literāro notikumu rādītāja izveidošanu žurnālā LARAs Lapa.
Dzeja
Jauni dzejas krājumi izdoti autoriem, kuŗu dzejoļi jau agrāk parādījušies atsevišķos sējumos - B. Bičolei (Griežos), K. Dzelzītim (Iesākumā bija vārds), G. Ikonai (Patiesības medībās), A. P. Mierkalnam (jau astotais krājums Zvaigznājs) un E. Zirnītim (Zvaigžņu krusta ēnā). Vienkopus iespiesti arī L. Kalniņas (Svešās vāravas), I. Liepinas (Brīnums), M. Lorberga (Gruzdošais nemiers) un L. Rozes-Gulbes (Jāiztur) dzejoļi.
Drāma
Spodŗa Klauverta lugas Spēka dēls un Augstiene 273 iespiestas autora vārdā nosauktā grāmatā.
Daiļproza
lzdoti romāni: A. Balta Barbaru triumfs, L. Bērziņas Mans draugs Žanis, E. Freimaņa Piedzīvojums Padomijā, G. Janovska Purvā, L. Kalniņas Atgrieztais rieciens, N. Kalniņa Cēsis nav Rīga, V. Richtera Zemgalieši vēl turas un A. Voitkus Liekie, kā arī V. Janelsiņas īpatnējā grāmata Kaķi, ja tu būtu cilvēks. Krājumos sakopoti R. Krauļa (Dzīves aktieris) un E. Salnas (Horizonta hipotenūza) stāsti un A. Ivaskas ainas un ainavas Līču loki.
PBLA Kultūras fonda goda balvu piešķīra H. Mooram par 1979. gadā izdoto stāstu krājumu Rītdiena nekad nenāks.
Proza
Apceres, atmiņas un ziņas par Latvijas izglītības iestādēm sakopotas V. Hāznera un J. Zuševica rediģētajā Tēvzemes arāju cilts (par Jelgavas zemkopības skolu), J. Šķirmanta un A. Raidoņa sakārtotajā Daugavpils Valsts skolotāju institūts 1920 - 1940 un L. Adamoviča Latvijas Universitātes teoloģijas fakultāte 1919 - 1939 (otrs izdevums ar E. Ķiploka papildinājumu par laiku līdz 1944. gadam). Par Vidzemes vidienes novadu un ļaudīm stāsta Kosa (red. A. Plaudis).
Ar minimāliem papildinājumiem pārspiestas Krišjāņa Barona atmiņas (sakopojusi L. Barona). Kā atmiņu un atziņu krājumi par jaunākiem laikiem atzīmējami R. Birzgaļa Šoreiz bez grima, M. Čuibes Grēkāboli, E. Kalmes Pasaules vējos, E. Perro Holmas cietoksnis, par notikumiem 1980. gadā E. Dēliņa No prezidenta uz prezidentu.
Izdotas E. Grīšļa meditācijas un esejas Par Dievu un Latviju. Archīva 21. sējums (red. E. Dunsdorfs) veltīts zinātnei.
Kr. Barona prēmiju rakstniecības nozarē piešķīra E. Zirnītim par grāmatu Andrejs Eglītis, humānitāro un sociālo zinātņu nozarē E. Ātrenam par atmiņām par dzīvi pēckaŗa Latvijā Nekad nevar zināt, ko tie ... atkal izgudros (abas grāmatas izdotas 1979. gadā).
Literāri sarīkojumi
Plašāki rakstnieku cēlieni bija dziesmu svētkos Toronto, rakstnieku rīts dziesmu dienās Lesterā. (skat. Dz. Purmales rakstu JG 137).
Austrālijas latviešu 21. rakstnieku dienās Adelaidē (16. - 18. okt.) prozas un lirikas
lasījumi, referāti un teātŗa izrādes bija izkaisīti pa vairākiem sarīkojumiem.
1982. GADĀ
Arī šai gadā Ziemeļamerikā netrūka dziesmu svētku, kaut arī tie bija mazāki apmēros nekā pērn. Eiropā ievērību saistīja dziesmu svētki Anglijā. Gadskārtējās kultūras dienas Austrālijā notika "mazajā" Kanberā. Nozīmīgākie dziesmu svētku un kultūras dienu sarīkojumi:
9. rietumu krasta latviešu dziesmu svētki Portlandē (30. jūn. - 5. jūl.):
U. Siliņa lugas Kade pārnāksi, bāleliņ izrādes, garīgas mūzikas koncerts, solistu koncerts,
tautas deju uzvedums,
rakstnieku cēliens,
svētku (kopkoŗa) koncerts un tēlotājas mākslas izstāde.
5. Eiropas latviešu dziesmu svētki Līdsā (27. jūl. - 1. aug.):
latviešu kamermūzikas koncerts, jaunatnes rīts,
M. Zīverta lugas Minhauzena precības un
R. Blaumana Raudupietes drāmatizējuma izrādes,
tautas mūzikas koncerts,
tautas deju uzvedums,
latviešu ērģelu mūzikas koncerts,
apvienoto koŗu koncerts un
rakstnieku rīts.
Austrālijas latviešu 32. kultūras dienas Kanberā (27 - 31. dec.):
garīgas mūzikas koncerts,
R. Blaumana joku lugas Trīnes grēki izrādes,
tautas deju uzvedums,
rakstnieku cēliens,
kopkoŗa koncerts
un tēlotājas mākslas izstāde.
Ziemeļamerikā it plaši izvērtās arī 4. latviešu jaunatnes dziesmu svētki Klīvlendā (8. - 11. okt.). Atzīmējamas 7. dziesmu dienas Gaŗezerā, kas, nesaskaņu dēļ, kādu laiku bija zem jautājuma zīmes. Sarīkojumu virknes veidoja kultūras dienas un nedēļas kā Ņujorkā, tā Toronto. Mazāk kultūrāla, vairāk zinātniska nozīme bija Baltijas studiju apvienības 8. konferencei Mineapolē.
MŪZIKA
Komponisti
PBLA Kultūras fonda goda balvu mūzikā saņēma A. Vītoliņš par pašaizliedzīgu darbu latviešu mūzikas komponēšanā un jaunu mūziķu audzināšanā.
Vairāki T. Ķeniņa skaņdarbi piedzīvoja pirmatskaņojumus gan Ziemeļamerikā, gan Elropā. Kanadā interesi saistīja viņa klavieŗdarbs "Sonāta - Fantazija", dziesmu svētkos Līdsā "Sonāta solo čellam".
Dziesmu svētkos Portlandē ievērību guva I. Mežaraupa ("Sērdienītes dziesma"),
I. Ramiņa, L. Ritmanes un A. Kuprisas jaundarbi. A. Kuprisas panākumu kontā jāieraksta arī Bostonā un jaunatnes dziesmu svētkos Klīvlendā dzirdētais īpatnējais mūzikālais uzvedums "Pī eR kvadrātā" un Nujorkā atskaņotā "Ziemas svētku kantāte". Jaundarbu koncertā jaunatnes dziesmu svētkos atskaņoja septiņu komponistu darbus; godalgas par koŗa dziesmām jaunajiem komponistiem izsludinātā sacensībā saņēma G. Gedulis, A. Kuprisa un P. Aldiņš.
Dažādos koncertos Ziemelamerikā un Eiropā atskaņoja arī J. Kalniņa (kantāti "Saulei"), L. Apkalna, A. Vītoliņa un V. Baštika jaundarbus. Atsevišķs 70 gadu jubilejas koncerts Kvēkertaunā bija veltīts V. Baštika darbiem.
Ievērojamo Kenedija centra Frīdheima balvu ieguva G. Pone par simfoniju "Avanti". Kanadas mākslas padome piešķīra atbalstu J. Šteinam tālākai mūzicēšanai un komponēšanai.
Koŗi
Apvienoto koŗu koncertos dziesmu svētkos Portlandē un Līdsā dziedāja ap 300, jaunatnes dziesmu svētkos Klīvlendā pāri par 400, kultūras dienās Kanberā un dziesmu dienās Gaŗezerā ap 200 koristu. Latviešu baptistu draudžu koŗu 33. dziesmu diena Filadelfijā (25. apr.) bija putlcinājusi ap 100 dziedātāju.
Atzīmējot diriģentu nopelnus, pieminami apvienoto koŗu koncertu diriģenti: Portlandē - V. Adamoviča, D. Cilne, P. Galiņš, F. Matīsa, I. Mežaraups un B. Ritmane; Līdsā - Z. Āboliņš, M. Opeskins, A. Purvs un L. Zobena; Kanberā - J. Balodis, V. Bendrups, A. Kronīte, S. Līvmanis, I. Pumpura, K. Svenne un R. Zuika; Klīvlendā - M. Aldiņš, P. Aldiņš, R. Augstroze, M. Daukste, V. Maksina, I. Mežaraups, L. Zobena un R. Zuika.
Atzinību ieguva A. Kalniņa operas Baņuta atskaņojums koncertveidā Ņujorkā; piedalījās paplašināts Ņujorkas latviešu koris, simfoniskais orķestris un solisti diriģenta Andr. Jansona vadībā.
No samērā daudzajiem mazākiem mūzikāliem ansambļiem kā izcilākie un savdabīgākie jāmin Londonas vokālais ansamblis "Atbalss" (vad. L. Īsts) un Bostonas mūzikālais ansamblis "Kolibri" (vad. P. Aldiņš).
Ziemeļamerikā
Garīgas mūzikas koncertā dziesmu svētkos Portlandē piedalījās M. Grimma-Štrausa (soprāns), basbaritons A. Kurmiņš, ērģelnieki K. Jurisons, I. Mežaraups un H. Strauss un vokālais ansamblis "Solaris" (vad. D. Cilne). Solistu koncertā dziedāja mecosoprāns O. Griķe, baritons K. Grīnbergs, ansamblis "Solaris" un izlases koris (diriģentes A. Kuprisa un V. Maksiņa); mūzicēja arī pianiste B. Ritmane un obojists A. Jansons (skat. A. Stānkes rakstu JG 140).
Vairākos koncertos dažādās Ziemeļamerikas pilsētās dziedāja soprāni I. Kurme, Š. Līduma-Hildebrante, M. Mozga, S. Prince un viešņa no Anglijas L. Zobena, mecosoprāni S. Jansone un I. Z. Paupe, baritons P. Berkolds un tenors P. Lielzuika; koncerti Dienvidamerikā bija basbaritonam J. Kļaviņam. Dažādos latviešu centros koncertēja arī soprāni E. Beitāne, A. Cepure-Nīlsone, R. Dzilna-Zaprauska, A. Jirgensone, A. Kalniņa un Laila Saliņa, mecosoprāni D. Kārkliņa-Hollis un O. Griķe, baritons K. Grīnbergs, un tenori A. Kitta un L. Lipomanis. Ar koncertiem Ziemeļamerikā viesojās vokālais ansamblis "Atbalss" no Anglijas.
Kā Kanadā, tā ASV koncertēja pianists A. Ozoliņš. Patstāvīgi klavieŗkoncerti bija arī A. Goldiņai, A. Rožukalnam un P. Zariņam. Atzīmējami R. Āzes, I. Gutbergas un A. Rundānes ērģeļu koncerti.
Ar patstāvīgiem koncertiem austrumu krasta pilsētās viesojās čellinieks I. Nāruns un vijolniece R. Lielmane no Meksikas. Vairākos latviešu centros koncertēja arī čellinieks J. Laurs ar austrāliešu "New England" ansambli un Čīlē dzīvojošā vijolniece R. Krumoviča ar savu vīru. Atzīmējami arī altvijolnieka Art. Jansona, čellinieces Dž. Vītolas un vijolnieka E. Kļaviņa koncerti kameransambļu ietvaros.
A. Jēruma piemiņas fonda stipendijas jauniem mūziķiem studiju turpināšanai piešķīra I. Mežaraupam, V. Maksinai un J. Beloglāzovam.
Eiropā
Dziesmu svētkos Līdsā kamermūzikas koncertā piedalījās mecosoprāns I. Pētersone, pianisti V. Matīsa un L. Īsts, vijolnieki I. Graubiņa un E. Kancāns, altvijolnieks Dž. Vords un čellinieks J. Laurs no Austrālijas. Jaunatnes rītā lielu skaitu jauniešu un bērnu A. Vītoliņš un viņa palīgi bija saliedējuši iepriecinoši skanīgā korī un orķestrī. Īpatnējais tautas mūzikas koncerts balstījās lielā mērā uz vokālo ansambli "Atbalss" un Stokholmas koklētāju kopu "Trideksnis". Neparedzētu iemeslu dēļ izjuka plašāks latviešu mūzikas koncerts. To atvietoja ar "kanadietes" A. Rundānes ērģeļu koncertu; māksliniece guva daudz atzinības, arī par tikšanu galā ar bojātām ērģelēm. Dienu pirms apvienoto koŗu koncerta nodega tam paredzētā zāle; bija jāsameklē cita. Kā solistes koŗu koncertā piedalījās I. Pētersone, L. Zobena (soprāns) un ērģelniece A. Rundāne.
Koncertos Vācijā dziedāja mecosoprāns M. Mičule, Zviedrijā soprāns G. Krūmiņa-Reitere. Patstāvīgi koncerti vairākās Eiropas valstīs bija pianistiem A. Ozoliņam no Kanadas un Zviedrijā dzīvojošai G. Kurmei, kā arī vijolniecei R. Lielmanei no Meksikas. Vācijā koncertēja ērģelniece B. Mieze, Dānijā vijolnieks E. Kancāns.
Atzīmējami A. Vītoliņa kārtotie latviešu mūzikas koncerti zviedru baznīcās Stokholmā.
Austrālijā
Mūzikas cienītājus dažādos Austrālijas latviešu centros iepriecināja trīs mākslinieces no Ziemelamerikas. Gada sākumā šeit ar dziesmām viesojās soprāns I. Kurme, gada vidū ar operešu ārijām soprāns S. Līduma-Hildebrante un mazliet vēlāk pianiste A. Zirnīte.
Patstāvīgs koncerts Sidnejā bija čelliniekam J. Lauram; kopā ar "New England" ansambli viņš koncertēja arī Melburnā.
SKATUVES MĀKSLA
PBLA Kultūras fonda goda balvu piešķīra režisoram R. Birzgalim par izciliem sasniegumiem teātŗa mākslā un jaunu aktieŗu audzināšanā. Režisors J. Vērenieks saņēma Kr. Barona prēmiju par pašaizliedzīgu mūža darbu, veltītu latviešu teātrim.
Austrālijas latviešu ansamblis "Saules josta" ar tautas deju, dziesmu un mūzikas uzvedumu "Upmalu saimniece" (choreografija - S. Darius, mūzikālā apdare - I. Līcis) viesojās gandrīz divdesmit latviešu centros Austrālijā, Ziemeļamerikā un Venecuēlā. Par šo uzvedumu S. Darius saņēma Kr. Barona prēmiju tautas un mākslas deju nozarē.
Krietnu skaitu izrāžu Eiropā un Ziemeļamerikā piedzīvoja arī Aspazijas drāma Sidraba šķidrauts angļu valodā "1982. g. Teātŗa ansambļa" īpatnējā uzvedumā; vienīgā latviete ansamblī bija B. Rubesa (skat. rakstus JG 138/139 un 142).
Atzīmējami baleta choreografa A. Toppes panākumi Austrālijā.
Ziemeļamerikā
Ziemeļamerikas latviešu 8. teātŗa dienās Indianapolē (26. un 27. nov.) ceļojošo Adolfa Alunāna balvu par labāko izrādi piešķīra DV apvienības Minesotā teātŗa ansamblim, kas uzveda A. Brigaderes drāmu Raudupiete J. Valtera režijā. Teātŗa dienās vēl piedalījās Linkolnas latviešu teātris ar U. Siliņa komēdiju Intermeco Iļģuciemā H. Jesifera iestudējumā, vidējo rietumu latviešu teātŗa grupa ar G. Alchimoviča lugu Mijkrēslis autora un S. Kļaviņas režijā un Grandrapidu latviešu biedrības teātŗa kopa ar R. Blaumaņa joku lugu No saldenās pudeles (rež. N. Šubiņš). Jau pirms teātŗa dienām visas šīs lugas piedzīvoja izrādes ansambļu mītnes vietās un apkārtējās pilsētās. Teātŗa dienās bija arī A. Vinklera dekorāciju metu skate un paneļa pārrunas par latviešu teātŗa jautājumiem un problēmām.
Dziesmu svētkos Portlandē viesojās Sidnejas latviešu teātris no Austrālijas ar U. Siliņa lugu Kade pārnāksi, bāleliņ I. Sveila režijā. Mazais teātris Sanfrancisko apmeklēja austrumu krasta latviešu centrus ar jau iepriekšējā gadā iestudēto Anšl. Eglīša komēdiju Karmen, Karmen un rietumu krastā izrādīja I. Zamiaka traģikomēdiju Hamilkāra kungs (skat. I. Krasta rakstu JG 141); abu lugu režisors bija L. Siliņš.
Bez teātŗa dienām izvēlētās lugas, DV apvienības Minesotā teātŗa ansamblis uzveda arī K. Miķelsones lugu Slinkā sieva (rež. I. Kļaviņa). Cita ansambļa iestudējumā teātŗa dienās redzēto Blaumaņa No saldenās pudeles izrādīja arī Klīvlendas DV apvienības teātŗa kopa (rež. A. Rubenis). Blaumaņa lugu Skroderdienas Silmačos U. Kariņa režijā uzveda Brīvo latvju biedrības teātris Filadelfijā. Pirms došanās uz dziesmu svētkiem Anglijā, Amerikas latviešu teātŗa Bostonas ansamblis izrādīja M. Zīverta komēdiju Minhauzena precības R. Birzgaļa režijā.
DV teātris Kanadā Toronto uzveda E. Skujenieka komēdiju Diriģents (rež.
V. Pukats) un piedalījās daudzkultūru teātŗu festivālā ar R. Rouza lugu Bez šaubām G. Vērenieka režijā, izpelnoties festivāla godalgas par labāko izrādi, ansambli un režiju. Vairākās pilsētās J. fon Vasarja komēdiju Esmu bez vainas (rež. V. Brastiņš) izrādīja Toronto latviešu biedrības drāmas kopa. Trešais Toronto teātŗa ansamblis "Dzintars" (baltiešu ansambļa "Amber Light" latviešu teātrinieki) vairākos latviešu centros uzveda G. Priedes lugu Elpojiet dziļi (saukta arī Trīspadsmitā) S. Lejas režijā.
Toronto latviešu ģimnazistu drāmas pulciņš viesojās vairākās pilsētās ar J. Pētersona komēdiju Prāta cilvēki (rež. H. Miķelsons un A. Leja). Latviešu apvienības Minesotā jaunatnes teātris izrādīja jau pērn uzvesto H. Ibsena lugu Pērs Gints (rež. M. Ozoliņš).
Eiropā
Dziesmu svētkos Līdsā viesojās Amerikas latviešu teātŗa Bostonas ansamblis ar M. Zīverta lugu Minhauzena precības (rež. R. Birzgalis) un Stokholmas latviešu teātris ar J. Rozīša iestudēto variāciju par R. Blaumaņa un A. Brigaderes temu Raudupiete. Citā laikā un vietās Anglijā izrādes piedzīvoja jau pērn uzvestā Ed. Vulfa komēdija Līnis murdā (Londonas latviešu teātŗa ansamblis) un R. Zuļģa komēdija Sarežģītie radu raksti (DV fonda Bradfordas nodaļas drāmas kopa).
Zviedrijas latviešu centros uz skatuvēm parādījās kā Raudupiete, tā GēteborgasBurosas latviešu teātra kopas uzvestā Anšl. Eglīša komēdija Par purna tiesu (rež. N. Dzalbe un A. Teivens). Vācijā Minsteres latviešu jauniešu ansamblis izrādīja Anšl. Eglīša lugu Ferdinands un Sibila I. Balodes un M. Gobiņa režijā.
Austrālijā
Austrālijas latviešu 22. teātŗa festivālā Melburnā (11. -13. jūn.) piedalījās Austrālijas latviešu teātris ar M. Zīverta lugu Nauda G. Klausa režijā, Sidnejas latviešu teātris ar U. Siliņa lugu Kade pārnāksi, bāleliņ (rež. I. Sveilis) un Adelaides latviešu teātŗa ansamblis ar Dž. Poplevela kriminālkomēdiju Ģenerālinspektors (rež. M. Dulpiņa). Sekojot iepriekšējā gadā pieņemtam teātrinieku lēmumam, šoreiz nepiešķīra festivāla godalgas, tā izvairoties gan no varbūtēja sarūgtinājuma, gan no prieka par atzinību. Vislielāko interesi saistīja un visvairāk atzinības ieguva U. Siliņa lugas izrāde (skat. Ņ. Luces rakstu JG 140).
Bez teātra festivalam un Portlandes dziesmu svētkiem iestudētās lugas, Sidnejas latviešu teātris uzveda jau iepriekšējā gadā izrādīto M. Zīverta komēdiju Čūska (rež. A. Apele), kā arī Anšl. Eglīša komēdiju Karmen, Karmen (rež. L. Veikina), gadskārtējo humora reviju Kaleidoskops 1982 (rež. A. Apele) un R. Blaumaņa komēdiju Trīnes grēki K. Gulberga režijā. Ar Trīnes grēkiem ansamblis viesojās kultūras dienās Kanberā. Jaunatnes dienās Sidnejā izrādīja arī M. Friša lugu Dedzinātāji A. Apeles režijā. K. Gulbergam piešķīra V. Januma piemiņas balvu par jaunatnes audzināšanu teātŗa mākslā.
Melburnā Austrālijas latviešu teātris uzveda arī Anšl. Eglīša komēdiju Par purna tiesu (rež. G. Kūlniece un G. Grauds) un satirisku "operu" Zobgalis 82 (rež. G. Kūlniece un G. Klauss). Daugavas Vanagu teātrinieki izrādīja V. Richtera komēdiju Trakie A. Pomeres iestudējumā.
Otrs Adelaides latviešu teātra ansambļa uzvedums bija V. Richtera komēdija Pīlēns H. Valteres režijā. Pertas latviešu drāmatiskā kopa izrādīja R. Blaumaņa joku lugu Zagļi (rež. J. Purvinskis) un F. Kinga lugu Un tā tas viss sākās (rež. L. Jansone).
TELOTĀJA MĀKSLA
PBLA Kultūras fonda Kr. Barona prēmijas piešķīra izdevējam M. Gopperam par izciliem sasniegumiem grāmatu grafiskā apdarē un grafiķim A. Bērziņam par ilggadēju un vispusīgu darbu grāmatu illustrēšanā.
Ziemeļamerikā
Tēlotājas mākslas izstādē dziesmu svētkos Portlandē bija vērojama 28 mākslinieku 91 glezna. It plašas bija arī mākslinieku vienības "Latvis"izstāde Toronto un DV tēlotājas mākslas sekcijas gleznu skate Ņujorkā.
Patstāvīgās skatēs Toronto savus darbus izstādīja "arģentīnietis" G. Brūveris, Ed. Dzenis, F. Linde, A. Ozola-Alksne, J. Popelis un S. Šteinere. G. Brūveŗa gleznās par Brigaderes Anneles pasaules motīviem dominē veikls zīmējums un plaša, stāstoša tematika. Ed. Dzeņa retrospektīvā skate nebūtu iedomājama bez mākslinieka iecienītajiem, daudzveidīgajiem zirgu veidoliem. A. Ozolas-Alksnes gleznām raksturīgs sulīgi krāšņs krāsu prieks, kas izteikts amorfiskos, dinamiski ieklātos, it kā no pārbagātas floras atvasinātos dabas attēlos. S. Šteineres priecīgajos akvareļos atviz latviešu folkloras pasaule.
Ņujorkā bija D. Dagnijas un E. Strautmaņa darbu skates, kā arī J. Gaiļa piemiņas izstāde: D. Dagnijas zīmējumos cilvēku seju un stāvu atveidojumiem piemīt vienlaicīgi vizuāli saistoša un emocionāla iedarbība. E. Strautmanis abstraktā ekspresionisma būtiskos elementus iekļāvis škietami nesavažotā un tomēr prāta un izjūtas nosacītā gleznieciskā struktūrā.
Izstādēs dažādās pilsētās Ziemeļamerikā bija vērojami J. Aistara, V. Aistara, A. Annus-Hagenas, V. Branta, A. Dārziņas, L. Eglīša, E. Hermanovska, M. Iraidas-Viljemas, I. Jansones, J. Kaķa, J. Lejiņa, M. Miesnieces-Bērziņas, J. Ozoliņa, Ģ. Puriņa, Z. Sīmansona, V. Skrauca, V. Skultes, R. Staprāna, A. Strazdiņa, O. Šteinera, V. Tetera un V. Zuntaka darbi, Venecuēlā - V. Saules gleznas.
Caurstarotas gaismas un svina līnijas mākslinieciskās iespējas spilgti parādījās
G. Robeza (Robežgruntnieka) vitrāžu izstādēs Kanadā. Ievērību vairākos Ziemeļamerikas austrumu krasta latviešu centros saistīja arī E. Dajevska skatuves metu, kostīmu zīmējumu, modeļu un fotografiju (1945 - 1980) ceļojošā izstāde. A. Vinklera skatuves dekorāciju meti bija vērojami teātŗa dienās Indianapolē.
Evalds Dajevskis ar mākslas kritiķi Eleonoru Šturmu
savā izstādē 1982. g. 13. martā Ņujorkā.Eiropā
Patstāvīgās izstādēs Zviedrijā bija skatāmas J. Kakīša, I. Sinkas, L. Strunkes un T. Sundbergas gleznas un zīmējumi, M. Eiziņas gleznas un skulptūras, un L. J. Briedīša skulptūru meti un maketi. J. Kaķīša darbos precīzi uzburta pārmaiņām un iznīcībai lemtas vides īpatnība un noskaņa. Nemainīgās dabas mainīgās noskaņas parādās T. Sundbergas ainavās. L. Strunkes milzīgajos audeklos formu valoda vienkāršota līdz palikusi vairs tikai gaisma un klusums.
Kopenhagenā bija izstādītas L. Dombrovskas gleznas - nākotnes vīzijas, kas skatītājā spēj diedzēt fantazijas dzietus.
Patstāvīgas izstādes Vācijā bija J. Annusam un V. Saulem; gleznotājs I. Tillers no Austrālijas bija aicināts piedalīties Kaseles Dokumenta izstādē. Anglijā bija vērojami L. Mieriņa un V. Prīma darbi, Parīzē M. Zvaigznes gleznas, J. Annus vizuāli uzņemtos iespaidus pārveidojis kādā sen zudusī vai fantastiskā pasaulē ar drāmatiskiem gaismas efektiem. Atbrīvojies no agrāko gadu ševronu motīva, L. Mieriņš joprojām pievēršas krāsu attiecībām dažādās formās un proporcijās. V. Prīma keramikas skulptūrās forma un dekorātīvi elementi sadzīvo organiskā vienībā (skat. L. Mierina rakstu JG 141). Atzīmējama agrāk Israēlā, tagad Ņujorkā dzīvojošā Māŗa Bišofa zīmējumu izstāde Briselē.
Austrālijā
Kultūras dienu tēlotājas mākslas skatē Kanberā piedalījās 28 mākslinieki ar 67 darbiem. Šaurāks klāsts Ziemeļamerikas latviešu mākslinieku gleznu bija vērojams kā Kanberā, tā Melburnā.
Patstāvīgas izstādes Sidnejā bija A. Jansonam un V. Salnājai, Melburnā R. Karpai-Ņuī un M. Vilksai no ASV. Citās pilsētās Austrālijā bija izstādīti I. Jansona, V. Medņa, L. Meilertes un I. Tillera darbi, Jaunzēlandē T. Baltakmeņa gleznas. A. Jansons sasniedzis apskaužamu meistarību gaismas spēles attēlošanā juŗas ainavās. V. Salnāja savu rokrakstu parāda visspilgtāk apvienojot akvareļa techniku ar grafisko melnbalto līniju fragmentu un sīkdaļu mozaīku. Vielu saviem seju un masku gleznojumiem R. Karpa-Ņuī meklējusi iedomu un sapņu pasaulē.
Ievērojamo Georges godalgu par vīrišķīgu un kompleksu īpatnējas pilsētas ainavu ieguva J. Šenbergs. Godalgas dažādās austrāliešu rīkotās izstādēs izpelnīja arī L. Meilerte, A. Nicmane un V. Spoģe-Erdmane. R. Zusters strādāja gar vairākiem lieliem pasūtinātiem jaunceltņu iekštelpu gleznojumiem.
S. Jansonei piešķīra stipendiju skatuves glezniecībā par veiksmīgi veidotiem dekorātīviem ietērpiem austrāliešu teātŗa izrādēm.
LITERĀTŪRA
Periodika
PBLA Kultūras fonda goda balvu piešķīra Ā. Šildem par izcilu rosību žurnālistikā un ilggadēju redaktora darbu.
Dzeja
Jauni dzejas krājumi izdoti jau agrāk pazīstamiem autoriem - Andr. Eglītim (Caurdaudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm), I. Gubinai (Pār plašu jūŗu), A. Ivaskai (Gaisma ievainoja), Z. Liepai (Divas saules) un V. Strēlertei (Pusvārdiem). Atzīmējami arī A. Balodes Mirkļu meti un A. Melliņa Uz klusuma spieķa.
Z. Lazdas balvu ieguva G. Saliņš par 1979. gadā izdoto krājumu Satikšanās.
Drāma
A. Vāveres lugas iespiestas vienkopus sējumā Jauna, neprecējusies un baltu izcelsmes. Izdota arī N. Kalniņa Masku balle vēja kalnā.
Daiļproza
Izdoti romāni: G. Janovska Ines, L. Kalniņas Valentīns un vina sievietes, L. Ozolkalnes Pavasaris, K. Sidara Aiz ezera balti bērzi un J. Zariņa Cilvēku ķērāji. Krājumos sakopoti Anšl. Eglīša stāsti un noveles (Mana banka) un V. Janelsiņas miniatūras (Divas jakas un taksido).
J. Jaunsudrabiņa prozas balvu saņēma A. Ivaska par iepriekšējā gadā izdotajām ainām un ainavām Līču loki.
Proza
Divi dižākie sējumi: E. Andersona Latvijas vēsture 1920 - 1940 Ārpolītika 1 un A. Dzērvītes un L. Treimanes Latviešu jostas. Par Latviju un latviešiem mūsu gadsimtā stāsta arī Ā. Šildes Pirmā republika, L. Beinerta u.c. rediģētā 1. Rīgas Valsts ģimnazija un Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā 8. sējums (red. V. Hāzners un I. Kažociņš). Kā atmiņu un atziņu krājumi ar lielāku vai mazāku kultūrvēsturisku nozīmi atzīmējami M. Alaukstas Nate, A. Apses Gandrīz ģenerālis, I. Dankeres Maz tu man solīji..., O. Liepiņa Tālos atspulgos, A. Lūša Aiztek ūdeņi, aiztek gadi, A. Plensnera Pret vētrām un negaisiem un K. Siljakova Mana atbilde.
A. Ruņģa vērojumi, pārdomas un secinājumi par latvieti, latviskumu un latvisko izglītību iespiesti grāmatā ... iet latvieši caurgadu simteņiem. Latviešu folklorai veltīts E. Dunsdorfa rediģētais Archīva 22. sējums.
- divos sējumos sakārtojis A. Plaudis. Grāmata Veronika Strēlerte (red. M. Gūtmane) veltīta dzejniecei 70 gadu dzimšanas dienā. E. Grīšla meditācijas un esejas iespiestas sējumā Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils.
Trimdas rakstnieku vēstules
PBLA Kultūras fonda goda balvu par iepriekšējā gadā izdoto atmiņu un atziņu grāmatu Grēkāboli pieškīra M. Čuibei.
Literāri sarīkojumi
Latviešu Rakstnieku Apvienības rīkotajā 4 rakstnieku nedēļā Portlandē (24. - 30. jūn.) par referātu, peneļdiskusiju un pārrunu galvenām temām izvērtās trimdas latviešu literātūras tālākās gaitas, daiļdarbu tulkošana citās valodās un latviešu grāmatniecības nākotne. Pirmās latviešu preses dienas Kalamazū (23. un 24. okt.) atzīmēja Latviešu Preses biedrības 35 darbības gadus.
Austrālijas latviešu 22. rakstnieku dienās Melburnā (26. - 28. nov.) ietilpa prozas un lirikas vakars un referātu pēcpusdiena.
ATZIŅAS
Ievērību 1981. gadā saistīja ar plašu vērienu rīkotie dziesmu svētki Toronto. Ar dažādām grūtībām, ieskaitot paredzētās koncerta zāles nodegšanu, bija jācīnās dziesmu svētkos Līdsā 1982. gadā.
Iepriecināja mūsu skatuves mākslinieku un mūziķu kustīgums pēdējos pāris gados. "Saules jostas ansambla" tautas deju, dziesmu un mūzikas uzvedums parādījās uz skatuvēm trīs kontinentos (šoreiz gan trešais kontinents bija Dienvidamerika, ne Eiropa). Sidnejas latviešu teātrinieki viesojās ar izrādēm Ziemeļamerikā (divreiz) un Eiropā; Eiropā viesojās arī Mazais teātris no Sanfrancisko un Amerikas latviešu teātŗa Bostonas ansamblis. Viena gada laikā tālo Austrāliju koncertturnejās apceļoja trīs mūzikas mākslinieces no Ziemelamerikas.
Par ļoti nozīmīgu pasākumu ir izvērties Latviešu Fonds. Tā kapitāls pārsniedz $400,000; savos 12 darbības gados fonds piešķīris ap $240,000 latviešu kultūras, mākslas un izglītības veicināšanai.
Trīs svarīgas gaismas pilis nostiprinājās šī pārskata laikā - pēdējos divos Dr. I. Spilnera valdīšanas gados - Rietummišigenas Studiju Centrs, Toronto Latviešu Kultūras Centrs un Latviešu Fonds. Pirmais vēl gaida talciniekus darbu nobeigšanai, otrs - īstu kultūrālu pavasari ...
