Jaunā Gaita nr. 136, 1981. g. 5. numurs

 

Kārlis Ābele

LATVIEŠU KULTŪRAS DZĪVE EMIGRĀCIJĀ 1980. GADĀ


Tālivalža Ķiķaukas darbu izstāde Hamiltonas mākslas galerijā 1980. g. novembrī. (Viešņa Maija Tabaka − R. Pipara uzņēmums)

 

Līdzīgi pārskatiem par iepriekšējiem gadiem (JG 73, 78, 83, 88, 95, 101, 106, 110, 120 un 125 un 130), šis pārskats aptveŗ latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomus (mūziku, skatuves mākslu un tēlotāju mākslu) trīs kontinentos (Ziemeļamerikā, Eiropā, Austrālijā), kā arī literāro ražu. Pārskata veidošanu ietekmējuši jau agrāk minēti (JG 73 un 78) apstākli un apsvērumi. Jāuzsveŗ, ka pārskata sagatavošana balstījusies lielā mērā uz latviešu presē iespiestām ziņām un rakstiem. Šādas ziņas ir nepilnīgas, tādēļ arī pārskats nepretendē uz pilnību.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas aizritēja dziesmu dienu Gotlandē zīmē, 1980. gadā nebija tik plašu „lielsarīkojumu” ar izcilu nacionālu un sabiedrisku nozīmi. Austrālijas latviešu 30. kultūras dienu Pertā (25.-31. dec.) nozīmīgākās sastāvdaļas: „Saules jostas” ansambļa uzvedums Vasaras zieds, divu lugu izrādes, tautas deju uzvedums, „Mālu ansambļa” tautas mūzikas uzvedums, apvienotā koŗa koncerts, rakstnieku pēcpusdiena un tēlotājas mākslas skate. Atzīmējamas arī Amerikas latviešu centrālās kultūras dienas Indianapolē (martā) un 6. Eiropas latviešu kultūras darbinieku kongress Kastaņolā. Mazāk kulturāla, vairāk zinātniska nozīme bija Baltiešu studiju apvienības 7. konferencei Vašingtonā.

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Tautas balvu 1980. gadā piešķīra rakstniekam Anšlavam Eglītim.

 

MŪZIKA

 

Komponisti

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda goda balvu mūzikā saņēma V. Baštiks par reliģisko skaņdarbu „Rekviēms”. Dažādos koncertos Ziemeļamerikā atskaņoja arī citus V. Baštika, V. Ciemiņa, J. Kalniņa, I. Mežaraupa, J. Norviļa, D. Štauveres-Aperānes un A. Vītoliņa jaundarbus, atsevišķā koncertā pirmatskaņojumu piedzīvoja A. Okolo-Kulaka kamermūzikas kornpozicijas.

Vairāki koncerti Ziemeļamerikā bija veltīti Alfrēda Kalniņa 100. gadskārtas atcerei, citi koncerti J. Cīruļa un J. Kalniņa skaņdarbiem. Austrālijā bija E. Freimaņa piemiņas koncerts.

Devīto Ziemeļamerikas rietumu krasta latviešu dziesmu svētku Portlandē vadības izsludinātā koŗa onģināldziesmu konkursā godalgoja I. Ramiņa, A. Kuprisas un V. Baštika kompozīcijas.

Bez dažiem no jau minētajiem komponistiem, gar dziesmu svētku Portlandē (1982. gadā) un Toronto (1981. gadā) rīcības komiteju pasūtinātiem skaņdarbiem strādāja arī T. Ķeniņš, P. Aldiņš, A. Purvs un A. Štrombergs.

 

Koŗi

 

Apvienotā koŗa koncertā Austrālijas latviešu 30. kultūras dienās Pertā dziedāja pāri par 100 koristi diriģentu V. Bendrupa, E. Ozoliņa, V. Rogas un L. Zobenas vadībā. Latviešu baptistu draudžu koŗu 31. dziesmu diena Čikāgā (27. apr.) bija pulcinājusi ap 80 dziedātāju.

Atzinību kā diriģents guva G. Gedulis, kas ar Venecuēlas jauniešu kori viesojās arī citos kontinentos. V. Rušēvics diriģēja Kalamazū kolledžas kamerorķestri.

 

Ziemeļamerikā

Ar patstāvīgiem koncertiem Ziemeļamerikas austrumu krasta latviešu centros viesojās mecosoprāni I. Pētersone no Zviedrijas un M. Mičule no Vācijas un L. Zobena (soprāns) no Anglijas. Vairākos laicīgas un garīgas mūzikas koncertos dažādās pilsētās dziedāja soprāni E. Beitāne, S. Erdmane, S. Līduma-Hildebrante, I. Kurme, M. Mozga, A. Nīlsone-Cepure un S. Prince, basbaritons J. Kļaviņš un tenors P. Lielzuika. Patstāvīgi koncerti bija arī soprāniem R. Dzilnai-Zaprauskai, S. Lambertei, L. Lenšai un L. Liepai, baritonam T. Barbinam un basbaritonam P. Berkoldam. Kopā ar citiem māksliniekiem vairākos koncertos dziedāja L. Saliņa (soprāns), O. Griķe (mecosoprāns) un baritons K. Grīnbergs.

P. Berkolds arī sekmīgi uzstājās galvenā lomā Sietlas operā. Kanadiešu operās piedalījās D. Kārkliņa-Hollis (mecosoprāns); jauno operdziedātāju konkursā māksliniece izpelnīja stipendiju tālākām studijām.

Kā jau iepriekšējos gados, tā arī 1980. gadā daudz atzinības ieguva pianists A. Ozoliņš par koncertiem abos Ziemeļamerikas krastos. Vairāki patstāvīgi koncerti bija arī A. Zirnītei un V. Treimanim. A. Zirnītei piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju par latviešu komponistu jaundarbu izcilu atskaņošanu. Atzīmējami D. Borgielas, I. Gutbergas, M. Kārkliņas un P. Zariņa klavieŗu koncerti.

Ziemeļamerikas latviešu ērģeļu dienās Bostonā (10.-12. okt.) koncertēja ērģelnieces A. Rundāne, I. un K. Gutbergas, I. Akerberga, L. Zemesarāja un R. Āze, I. Mežaraups, V. Ciemiņš un citi mūziķi. Ērģeļu dienas laikam bija pirmais šāda veida sarīkojums latviešu kultūras dzīvē; bez koncertiem tajās ietilpa arī referāti un izstāde. Patstāvīgi ērģeļu koncerti dažādās pilsētās bija A. Rundānei, A. Lazdiņam, I. Gutbergai, R. Āzei un G. Lemesim.

Ar koncertiem vairākos latviešu centros abos Ziemeļamerikas krastos viesojās izcilā vijolniece „meksikāniete” R. Lielmane. Veiksmīga bija Šveicē dzīvojošā vijolnieka G. Larsena koncertturneja austrumu krastā. Atzīmējami arī O. Ilziņa (vijole), J. Kuzminova (cello), A. Kuprisas (trompete) un L. Saliņas (flauta) koncerti.

Kokļu dienās Vašingtonā (18. un 19. okt.) piedalījās ap 40 koklētāju. Bez kokļu koncerta, bija arī referāti un izstāde.

 

 

Eiropā

 

Vairākos koncertos Anglijā dziedāja soprāns L. Zobena, Vācijā un Skandināvijā mecosoprāns M. Mičule. Vācijā koncertēja arī soprāni L. Sepe-Eše un M. Apkalne, bas-baritons K. Bauers-Zemgalis un bass B. Piekalnītis; Minsteres operā dziedāja R. Gerke. Anglijā bija Amerikā dzīvojošā bas-baritona J. Kļaviņa koncerts.

Zviedrijā koncertēja pianiste G. Kurme, Anglijā vijolnieces I. Graubiņa un R. Lielmane, kā arī Austrālijā dzīvojošais čellinieks J. Laurs.

Pirms došanās uz Austrāliju ar īpatnēju tautas mūzikas uzvedumu Zviedrijas un Vācijas latviešu centros viesojās Stokholmas „Mālu ansamblis”. Uzvedumam izmeklētas senas, vienkāršas tautasdziesmas, kas dziedātas tieši tā, kā pierakstītas, nevis sekojot komponistu aranžējumiem.

Atzīmējamas arī Eiropas 1. kokļu dienas Minsterē (7.-9. martā) ar koklētāju un Londonas muzikālā ansambļa „Atbalss” koncertiem, referātiem un izstādi.

 

Austrālijā

Austrālijas austrumu krasta latviešu centros ar koncertiem viesojās soprāns I. Kurme no Amerikas. Patstāvīgā koncertā Melburnā dziedāja M. Vilsone. Kā austrumu krastu, tā arī tālo Pertu rietumos apciemoja Stokholmas „Mālu ansamblis” ar īpatnēju tautas mūzikas uzvedumu.

Jau iepriekšējā gada beigās uzvestā A. Brigaderes un A. Jansona dziesmu spēle Sprīdītis (rež. K. Gulbergs) parādījās vēlreiz uz skatuves Sidnejā un arī Melburnā. Melburnas „Allegro operešu ansamblis” uzstājās trīs pilsētās ar pērn iestudēto P. Abrahama opereti Viktorija un viņas huzārs V. Štāla režijā.

 


Lilija Zobena koncertā Austrālijā.
(V. Motmillera uzņēmums)
Aktieris Laimonis Siliņš (Abrāms Skroderdienās)
Foto: V. Gulbis

 

SKATUVES MĀKSLA

 

Austrālijas latviešu ansamblim „Saules josta” piešķīra Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda goda balvu par iepriekšējā gadā trīs kontinentos redzēto tautas deju, dziesmu un mūzikas uzvedumu Mārietas josta. Kultūras dienās Pertā ansamblis iepriecināja atklāšanas sarīkojuma apmeklētājus ar savu jaunāko, jau Kanberā rādīto uzvedumu Vasaras zieds (choreografija − S. Darius, muzikālā apdare − I. Līcis) un saņēma pulkveža V. Januma fonda 1981. gada balvu par izciliem nopelniem latviskās kultūras labā.

Otrās tautas deju dienās Gaŗezerā (augustā) lieluzvedumā piedalījās pāri par 200 dejotāju. Bija arī atsevišķs jaundeju sarīkojums. Daudz atzinības par saviem koncertiem, kā arī par tautas deju pavadītāju mūziku ar latviski senatnīgu noskaņu, guva Bostonas latviešu mūzikas ansamblis „Kolibri”.

Atzīmējami baleta mākslinieku V. Gelvāna panākumi Eiropā un Ziemeļamerikā un J. Piķiera sekmīgās gaitas Venecuēlā, kā arī V. Vētras 25 gadu darba atceres sarīkojums Londonā.

 

Ziemeļamerikā

Pēc trīs gadu pārtraukuma rīkotajās Ziemeļamerikas latviešu 7. teātŗa dienās Čikāgā (23. un 24. maijā) ceļojošo Ādolfa Alunāna balvu par labāko izrādi piešķīra Indianapoles latviešu drāmas ansamblim, kas uzveda M. Zīverta lugu Kā zaglis naktī V. Burģa režijā. Teātŗa dienās veļ piedalījās Grandrapidu teātŗa kopa ar N.S. Zemgaļa lugu Gaidi mani atkal mājās autora (N. Subiņa) režijā un Klīvlendas Daugavas Vanagu teātŗa kopa ar A. Jansones lugu Atkal svešinieki (rež. A. Rubenis). Bija arī referāti, pārrunas un izstāde.

Visi trīs ansambļi teātŗa dienām izvelētās lugas izrādīja arī citās pilsētās. Bez tam Grandrapidu teātrinieki uzveda jau iepriekšējā gadā iestudēto E. Skujenieka komēdiju Neskaties atpakaļ un Blaumaņa Sestdienas vakaru (abas E. Brūnas režijā) un Klīvlendas DV teātŗa kopa L. Auziņas-Tīcmanes komēdiju Gleznotājs Otiņš (rež. A. Rubenis).

Daudzos latviešu centros Ziemeļamerikas austrumu krastā viesojās Amerikas latviešu teātŗa Vašingtonas ansamblis ar K. Goldoni komēdiju Divu kungu kalps O. Uršteina režijā. Abos krastos uz skatuvēm parādījās R. Staprāna luga Sasalšana Mazā teātŗa Sanfrancisko uzvedumā (rež. L. Siliņš; skat. rakstu JG 130).

Savās mājās un citās austrumu krasta pilsētās Daugavas Vanagu teātris Kanadā (Toronto) izrādīja J. Pētersona komēdiju Pieklīdušais kaķēns E. Jurševska režijā. Toronto latviešu biedrības drāmas kopa E. Zālītes traģikomēdiju Rudens rozes (rež. L. Vasariņa) un Ņudžersijas latviešu biedrības drāmatiskā kopa A. Brigaderes lugu Raudupiete (rež. P. Brekte-Dūmiņa). DV teātris Kanadā uzveda arī V. Sauleskalna dziesmu spēli Meldermeitiņa G. Vērenieka režijā. Atzīmējamas trīs komēdiju − U. Siliņa Vēstule no dzimtenes (DV teātris Minesotā; rež. J, Vērenieks), L. Auzānes-Tīcmanes Ciemiņi (St. Pēterburgas latviešu biedrības drāmatiskā kopa; rež. J. Liepiņš) un M. Zīverta Ķīnas vāze (Denverā; rež. R. Gulbe) izrādes un Raiņa Jāzeps un viņa brāli uzvedums „koncertformā” (Losandželosas latviešu teātris; rež. V. Lapenieks).

Jaunatnes teātris Minesotā uzveda Mineapolē un viesojās citos latviešu centros ar B. Geistautes melodrāmu Pliknis E. Šulca režijā un A. Brigaderes komēdiju Kad sievas spēkojas, ko bija iestudējis Amerikas Latviešu Apvienības Kultūras biroja ceļojošais režisors O. Uršteins. Toronto latviešu ģimnāzistu drāmas pulciņš izrādīja V. Dāboliņas lugu Glābtais mantojums (rež. H. Miķelsons) un Indianapoles latviešu jauniešu drāmatiskais ansamblis K. Miķelsones lugu Slinkā sieva R. Vanaga režijā; R. Vanagam piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju par pašaizliedzīgu darbu latviešu teātŗa labā.

Pērnajos jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā uzvestā dziesmu spēle Varoņdarbi (B. Rubesas teksts un režija, D. Štauveres-Aperānes mūzika) parādījās uz skatuves Toronto (skat. recenziju JG 132) un Ņujorkā. Atzīmējami arī 4. teātŗa kursi Gaŗezerā (11.-17. aug.) M. Ubāna vadībā un Anšlava Eglīša lugas Ferdinands un Sibila televīzijas izrāde; lugu angliski tulkojis J. Valters, televīzijai piemērojis un iestudējis A. Straumanis. Ar panākumiem Kanadiešu teātŗa izrādēs piedalījās aktrise S. Leja.

 

Eiropā

Stokholmas latviešu teātris izrādīja M. Zīverta lugu Kopenhāgenas dialogs autora režijā. Gēteburgas-Burosas latviešu teātŗa kopa S. Pences-Neimanes komēdiju Lielais malks (rež. A. Teivens).

Pirms došanās uz Austrāliju, Zviedrijas un Vācijas latviešu centros Stokholmas „Mālu ansamblis” uzveda kamerlugu Māja J. Rozīša režijā.

Angļu kritiķu atzinību guva aktieris I. Kants, viesojoties Londonā ar austrāliešu teātŗa ansambli no Sidnejas.

 


Māra Rozīte lugā O’Fortuna
Juris Rozītis.
(R. Ekmaņa uzņēmums)

 

Austrālijā

Austrālijas latviešu 20. teātŗa festivālā Sidnejā (6.-8. jūn.; skat. JG130) godalgas kā labākais ansamblis un par režiju saņēma Pertas latviešu drāmatiskā kopa un režisors A. Zīle par Anšlava Eglīša fantastiskās spēles Ferdinands un Sibila izrādi. Festivāla balvas par tēlojumiem galvenajā un atbalstītājā sieviešu lomā šai lugā piešķīra M. Vucenai un. R. Rasiņai, Induļa Nīca piemiņas balvu K. Sivalopam kā labākajam jauniešu aktierim. Otru Anšlava Eglīša lugu − komēdiju Bezkaunīgie veči − uzveda Sidnejas latviešu teātris (rež. L. Veikina); par tēlojumu galvenajā vīriešu lomā balvu saņēma J. Ķanķis, atbalstītājās lomās A. Kariks un U. Siliņš. Balvu izpelnīja arī V. Rube atbalstītājā sieviešu lomā H. Gulbja lugā Kamīnā klusu dzied vējš Austrālijas latviešu teātŗa uzvedumā (rež. G. Grauds). Adelaides latviešu teātŗa ansamblis izrādīja M. Bumbieŗa lugu Viesis autora režijā.

Bez festivālam iestudētās lugas Sidnejas latviešu teātris uzveda arī Dr. Orientācija (V. Grēviņa) pārstrādāto F. Arnolda un Ē. Bacha komēdiju Spāniešu muša (rež. A. Apele), M. Zīverta lugu Kopenhāgenas dialogs K. Gulberga režijā un rakstnieku dienām iestudēto J. Krādziņa viencēlienu Starp pusnakti un rītu (rež. M. Rozīte). Austrālijas latviešu teātris (melburnieši) viesojās Adelaidē ar festivālam izraudzīto lugu un savās mājās izrādīja arī laikmetīgu humora rēviju Zobgalis 80 (rež. G. Kūlniece un G. Klauss) un A. Čaka un E. Ādamsona bērnu lugu Nagla, tomāts un plūmīte I. Kainas režijā. Adelaidē uz skatuves parādījās arī Aldo di Benedeti komēdija Es tevi vairs nepazīstu Adelaides latviešu teātŗa ansambļa uzvedumā (rež. H. Valtere).

Pēc spožajiem panākumiem teātŗa festivālā Sidnejā Pertas latviešu drāmatiskā kopa izrādīja J. Viesiena lugu Viņa pēdējā griba A. Valikovas režijā un kultūras dienās gada beigās M. Zīverta lugu Nafta (rež. A. Lauska). Tai laikā Pertā arī viesojās Stokholmas „Mālu ansamblis” ar kamerlugu Māja (rež. J. Rozītis), kas pirms tam bija redzēta vairākos Austrālijas austrumu krasta latviešu centros, un satīrisko uzvedumu Par tabakas kaitīgumu.

Brisbenā izrādes piedzīvoja T. Stoparda luga Cilvēks ir dzimis brīvs (Brisbenas latviešu teātŗa ansamblis; rež. M. Rube) un A. Vāveres luga Sabrukušais nams (Brisbenas Daugavas Vanadžu ansamblis; rež. V. Gertners).

 


Vijas Spoģes-Erdmanes izstādi atklāj redaktors Aleksandrs Zariņš. (Foto: A. Lejietis)

TĒLOTĀJA MĀKSLA

 

Ziemeļamerikā

Plašākās tēlotājas mākslas skates bija mākslinieku vienības „Latvis” 25 gadu jubilejas izstāde Toronto (34 mākslinieku 93 darbi) un Daugavas Vanagu Ņujorkā 30 gadu darbības atceres izstāde (38 autoru 70 darbi). Atzīmējama arī apmēros krietni šaurākā, bet kvalitatīvi augstvērtīgā izcilu mākslinieku darbu skate Otavā.

Patstāvīgās skatēs vairākās pilsētās savus darbus izstādīja V. Aistars, V. Celmiņa, J. Kaķis, V. Skulte, S. Šteinere-Jēgena, V. Teteris, V. Vabale, L. Vintere-Ore un H. Zemjāne; piemiņas skatēs bija vērojamas O. Skušķa gleznas. Apbrīnojama ierobežošanās izteiksmes līdzekļos vērojama V. Celmiņas okeāna un zvaigžņotās debess ierosinātos darbos (JG 132). J. Kaķa abstraktajās gleznās dominē spēcīgu krāsu kontrasti; krāsu prieks izpaužas nebeidzamos ziedu paklājos. S. Šteineres-Jēgenas zīmējumi un illustrācijas atstaro latviešu folkloras motīvus un sižetus. O. Skušķa glezniecība (JG 131) ir nozīmīgs ieguldījums sintezes meklējumos starp tagadnes un latviešu folkloras gara pasauli.

J. Aistara, P. Birzes, A. Leimaņa, V. Papardes, J. Popeļa un I. Šteina gleznas un grafikas bija vērojamas patstāvīgās izstādēs Toronto. J. Aistara gleznām iezīmīgs gaišs krāsu prieks un liriska noskaņa; darbus ierosinājuši dabas skaistums, daudzveidība un noslēpumainība. V. Papardes gleznu klāstā dominēja puķu motīvi, J. Popeļa interesi vairāk saistījušas ainavas.19

Darbu skates dažādas pilsētas bija J. Balkam, I. Bērziņai, K. Černokam, D. Dagnijai, A. Dārziņai, A. Dronem, K. Gaŗokalnam, H. Grīnam, E. Krimuldēnai-Reinvaldei, T. Ķiķaukam, J. Lejiņam, Lilitai, J. Ozoliņam, M. Reinbergai, I. Rekei-Andersonei, N. Riškem, O. Rodumam, N. Saletei, E. Strautmanim, G. Stumbram, I. Šteinam, O. Šteinertam, A. Upeniekam un M. Vilkei, arī K. Bērziņa, A. Grosbergas un J. Jablovska piemiņas izstādes. D. Dagnijas cilvēciski nozīmīgu domu un vēstījumu glezniecība iekļauta spraigā, grafiski kondensētu apveidu kopojumā, bieži vizuāli pārdrošā krāsu valodā. T. Ķiķaukas gleznās arktiskās dabas varenības un cilvēka vientulības un niecības noskaņa panākta ar drastisku dabas formu vienkāršojumu. Īpatnējā technikā darinātas I. Rekes-Andersones abstraktas reljefu gleznas. O. Roduma darbos vērojama abstraktu veidolu trauksmaina kustība un mainīšanās, kā arī skaudri krāsu kontrasti. E. Strautmaņa jaunradē iezīmīga ir mākslinieka vitalitāte; gleznieciskās enerģijas piesātinājums ietverts brīvi saaustu, saderīgu krāsu pretmetos. 

Atzīmējamas G. Robežgruntnieka vitrāžu un A. Damrozes zīmējumu, kokgrebumu un kollāžu izstādes. Patstāvīgās skatēs bija vērojamas arī M. Geistauta, M. Zariņa un V. Jansona (piemiņas izstādē) skulptūras.

Gleznotāju J. Annusu uzņēma Ņujorkas nacionālajā mākslas akadēmijā. Godalgas par gleznām amerikāņu izstādēs piešķīra L. Kļaviņai un A. Zandbergam, par skulptūrām kanadiešu skatēs Z. Jurševskim. Atzinību ieguva arī kokgriezējs J. Skroderis.

 

Eiropā

Patstāvīgās izstādēs Anglijā bija vērojamas L. Mierina spēcīgo, vienkāršoto formu abstrakcijas un dinamiski sieviešu aktu zīmējumi un V. Bērziņa gleznas. Vācijā savus darbus izstādīja V. Saule un J. Soikans, kopējā skatē arī J. Annus un P. Purmalis.

Zviedrijā izstādes bija gleznotājiem J. Indusam, I. Sinkam, S. Sinkai, L. Strunkem un M. Zvaigznei, kopēji arī T. Sundbergai-Vīcupei un E, Jūrmalam. J. Indusa gleznās maigas krāsas, silta gaisma ar krāsainām ēnām un stingri telpiskais izkārtojums rada vieglas un gaistošas laimes noskaņu. L. Strunke maksimāli izmanto nedaudzas krāsas un to noslēpumaino pievilkšanas spēku. S. Sinkai piešķīra Vermlandes kultūras balvu.

Vairākas darbu skates Dānijā bija L. Dombrovskai-Larsenai. Mākslinieces dzirkstoši krāsainie un gleznieciski spēcīgie audekli varētu būt kādas kaismīgas, siltas un izmisīgas, bet ne izmisumu radošas dziesmas gleznaini attēli.

Tēlniekam V. Balutim Itālijas mākslas akadēmija piešķīra akadēmiķa gradu un zelta medaļu.

 

Austrālijā

Kultūras dienu tēlotājas mākslas izstādē Pertā bija vērojami 29 mākslinieku darbi. Pāris it plašas izstādes bija arī Adelaidē; Brisbenā darbu skati rīkoja mākslinieku kopa „Okers”.

Patstāvīgas izstādes Adelaidē bija I. Jansonam, I. Ozoliņai un L. Veskai-Skrastiņai, Sidnejā − V. Bārdām, A. Knopem un G. Krūmiņam. Pertā savas gleznas izstādīja G. Pārupe, Tuvumbā − R. Zusters. Austrāliešu rīkotās izstādēs ievērojamas godalgas piešķīra R. Zusteram un K. Mednim.

Atzinību par televīzijas un teātŗa uzvedumiem zīmētām dekorācijām ieguva G. Jurjāns un S. Jansone.

 

 

LITERĀTŪRA

 

Periodika

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda goda balvu preses nozarē saņēma V. Irbe, Krišjāņa Barona prēmiju − V. Zirnītis. Te jāmin arī Kultūras fonda goda balva tēlotājas mākslas nozarē, ko piešķīra māksliniekam A. Sildegam par augstas kvalitātes žurnāla Latvju Māksla izveidošanu.

Mūsu „lielo presi” − piecus galvenos laikrakstus trīs kontinentos − interesanti raksturojis T. Ķiķauka (JG132). Satura radītāju Jaunās Gaitas 1.-100. numuriem sastādījusi S. Ozoliņa.

 

Dzeja

Krietnā skaitā izdoti dzejas krājumi, starp tiem V. Moras Apburtais laiks, pirmais dzejnieces dzejoļu krājums emigrācijā, un A. Zemdegas Zem akmeņa zaļa zāle. No autoru pirmajiem dzejas krājumiem atzīmējami D. Igales Parodija, E. Lejas Ilgu laiva un S. Muižnieces Izģērbies.

Dalītu PBLA Kultūras fonda goda balvu literātūrā piešķīra G. Saliņam par pērn izdoto dzejas krājumu Satikšanās.

 

Drāma

Trīs kontinentu centrālo organizāciju rīkotā drāmas sacensībā 2. godalgu saņēma G. Grieze par lugu Klematupes Elmers. Dalītu 3. godalgu piešķīra R. Breikšai (Viešņa), V. Silupem (Dzimtenes balss) un G. Alchimovičam (Mijkrēslis).

 

Daiļproza

Izdoti romāni: E. Aistara Gaismu sauca, Anšlava Eglīša Vai zini zemi citronas kur zied, I. Grebzdes Ziedi, mana vasara, G. Janovska Novakare, G. Salāta Debesis nav tālu, A. Voitkus Zaudētie gadi un T. Zeltiņa Septiņi saulrietā. I. Gubiņas stāsti sakopoti krājumā Sidrabkāzas.

Dalītu PBLA Kultūras fonda goda balvu literātūrā saņēma K. Ķezbers par iepriekšējā gadā iespiesto romānu Alkazars. Par arī pērn iespiesto romānu Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī Krišjāņa Barona prēmiju piešķīra J. Klīdzējam.

 

Proza

PBLA Kultūras fonda goda balvu humanitāro un sociālo zinātņu nozarē piešķīra J. Siliņam par monumentālo darbu Latvijas māksla 1800-1970. Šī darba pirmais sējums iznāca 1979. gadā; otrs sējums (Latvijas māksla 1800-1914, otra dala) izdots 1980. gadā. Individuāliem māksliniekiem veltītas J. Siliņa monografija Mārtiņš Krūmiņš un P. Sadurska Plēpis un viņa gravīra kokā, dažādiem jautājumiem, it sevišķi mākslai, J. Siliņa rediģētais Latviešu humanitāro zinātņu asociācijas 3. rakstu krājums.

Periodikā izkaisīti J. Jaunsudrabiņa raksti sakopoti grāmatā Kam dāvanas, tas nestāv dīkā, Z. Mauriņas pēdējie darbi, tulkoti no vācu valodas, sējumā Manas saknes ir debesīs. Grāmatā iespiestas arī rakstnieku E. Ķikures un J. Sarmas vēstules. Atsevišķiem autoriem veltīti A. Kaugara un L. Puzes rediģētais sējums Jānis Veselis un E. Zirnīša Andrejs Eglītis, literātūrai un grāmatniecībai − Archīva 20. sējums.

Atzīmējama E. Dunsdorfa Latvijas vēsture, arī atmiņu krājumi: A. Alkšņa Hipokrats spīlēs, A. Dreimaņa Mana dzīve, H. M. Grīvāna Avju gans no Jaunarājiem un E. Saules Tā nu tas bija. Par dzīvi „strādnieku paradīzē” stāsta H. Celmiņas Sievietes PSRS cietumos un J. Dzintara (Ž. Skudras) Okupētās Latvijas dienasgrāmata (2. daļa).

Krišjāņa Barona prēmiju humanitāro zinātņu nozarē piešķīra A. Veinbergam par iepriekšējā gadā izdoto kultūrvēsturisko darbu Pa Jēzus pēdām.

 

Literāri sarīkojumi

Latviešu Rakstnieku Apvienības rīkotās 3. rakstnieku nedēļas (RN 80) Gaŗezerā (22.-29. jūn.) tema bija „Pasaules krustceļos: mīti, simboli un tēli tautas krizes laikā.” Rakstnieku nedēļā ietilpa referāti, pārrunas, darba grupu semināri un dzejas un daiļprozas cēlieni.

Augustā turpat Gaŗezerā bija Latviešu preses biedrības 3. kongress.

Austrālijas latviešu 20. rakstnieku dienās Sidnejā (19.-21. sept.) ietilpa teātŗa izrāde, prozas un lirikas pēcpusdiena un referāti.

 

 

ATZIŅAS

 

No sabiedriski kulturāla viedokļa skatoties, pagājušais gads bija „veltīts atpūtai”, bez plašiem lielsarīkojumiem. Ziemeļamerikā gan „burbuli uzsita” jau iepriekšējā gadā jauniešu dziesmu svētkos Montreālā uzvestās dziesmu spēles Varoņdarbi izrādes Toronto un Ņujorkā. Daži pukojās par latviešu varoņu simbolu pulgošanu, citi slavēja svaigo pieeju latviešu mitoloģijai un folklorai.

Ar mītiem, simboliem un to pārvērtēšanu nodarbojās arī Latviešu Rakstnieku Apvienības rīkotajā rakstnieku nedēļā Gaŗezerā. Senā folklora skaisti atskanēja „Mālu ansambļa” tautas mūzikas uzvedumos Eiropā un Austrālijā.

 

PBLA Kultūras fonda valde 1980. gadā paidagoģijas nozarē balvu piešķīra jaunatnes audzinātājai Ilgai Gravai. Uzņēmumā: Ilga Grava ar blūzi, ko viņai agrā 50 g. dzimšanas dienas rītā pasniedza vasaras vidusskolas kursa audzēkņi kā mazu pateicību par darbu un pasargāšanu no mazu grupu ietekmēm.

Foto: R. Āboliņš

Jaunā Gaita