Kas tas cilvēks ir: te viņš ir, te viņa nav − tā latviešu sakāmvārds. Starp tiem, kas aizgājuši viņā saulē, bet kuŗu darbi nezudīs, vēl būtu jāmin Rīgas domes deputāts, Latvijas Demokrātiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks, Tautas frontes aktīvists, Latvijas Kultūras akadēmijas dibinātājs un rektors (kopš 1991) Prof. Dr. Pēteris Laķis (1952-2003). *** Miris arī ķīmijas / farmācijas zinātņu doktors Laimonis Streips (1931-2003), ilgus gadus skolotājs Čikāgas Kr. Barona latviešu skolā un Gaŗezera Vasaras vidusskolā, kā arī − kopā ar dzīvesbiedri Līgu − bērnu žurnāla Mazputniņš redaktors. Pēc sievas nāves (1991) viņš atgriežas Latvijā, kur par vislielāko neveiksmi uzskata to, ka viņam nav iznācis dalīties zināšanās ar Latvijas farmaceitiem. (re)

 

 

No pasaules rakstniecības dižgariem izkapts sieva, citu vidū, panākusi vienu no diviem visvairāk tulkotajiem mūsdienu grieķu prozaiķiem − Antonisu Samaraki (1919-2003), kam UNICEF piešķiŗ Labas gribas vēstnieka titulu (1989). Vispazīstamākie romāni − Es atsakos paklausīt (1961) un Kļūda (1965). *** Arī arābu daudzās valodās tulkoto prozaiķi, kritiķi un redaktoru, marokāni Čokri (Mohamed Choukri, 1935-2003) − līdz 20 gadu vecumam zaglis, ubags, kurpju tīrītājs, kontrabandists, suteners, analfabēts, kuŗš tikai cietumā sāk apgūt arābu alfabētu un pēc iepazīšanās ar Ženē (Jean Genet), Tenesī Viljamsu (Tennessee Williams), Beketu (Samuel Beckett) un Boulsu (Paul Bowles) nolemj kļūt par rakstnieku. Pazīstamāko romānu, Plikā maizē, Marokā aizliedz līdz 90. gadu vidum.  *** Savas gaitas beidz arī baltkrievu rakstnieks, cīnītājs par baltkrievu valodu, Vasiļs Bikavs (Bykau, 1924-2003), kuŗa arī latviski daudz tulkotie darbi (Trešā raķete − 1966; Dzērves kliedziens − 1984; Sotņikovs. Obelisks. Jānodzīvo līdz rītausmai −1984; Nelaimes zīme − 1986) līdz pat Gorbačova perestrojkai nav gluži pa prātam padomju kultūras uzraugiem. Viņš dodas trimdā (1998), protestēdams pret Belorusas autokrātiskā prezidenta Lukašenkas prokrievisko režīmu un opozicionāru vajāšanām. (re)

 

 

Kutzē (John Maxwell Coetzee, dz. 1940) ir otrs Nobela Literatūras prēmijas baltādains laureāts (2003) no Dienvidāfrikas. Pirmā − Gordimera (Nadine Gordimer, 1991). Kutzē, kuŗš pirms tam divas reizes saņem angļu nozīmīgāko literatūras balvu (Booker Prize), romānu centrā Dienvidāfrikas sabiedrība ar rasismu, aparteidu, cilvēku nežēlību, varmācību, arī negodu, kā viņš arī nosaucis vienu no saviem romāniem un kas drīzumā būšot rakstnieka pirmais darbs latviski. (re)

 

 

Kā jau viss profesores Kursītes teiktais un rakstītais, ievērības vērts ir viņas 20. gs. 60. gadu literatūras attīstības galveno līniju sataustījums: ... gan Ziedoņa, gan Vācieša, gan Petera, gan Belševicas dzeja ieņēma to nišu, ko parasti sabiedrībā ieņem reliģija (..) Cilvēki pacēla dzejniekus virs zemes, arī paši centās pacelties līdzi. Bija arī pēdējais laiks, jo var redzēt, kā citām padomju tautām vienā brīdī veidojās totāls negatīvisms. Tu redzi − viens ir melīgs politiķis, otrs ir karjerists, kāds dzejnieks − ko vajag, to raksta, cits grib rakstīt, tam neļauj. Tu esi kā zvērs iesprostots (Forums 2003.11.XI). *** Un jaunāka gadagājuma panākumiem bagātā dramaturģe, dzejniece un prozas rakstniece Inga Ābele, kas, sakarā ar daudz izbazūnēto „Ojāra Vācieša gadu”, izveido Dailes teātrim izrādi Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts: Es iedomājos, cik tas ir šausmīgi grūti, visa tā dzeršana un uzstāšanās, un rakstīšana, un padomju sūdi, un kā būt, un kā cilvēkiem palīdzēt, un vēl katru asnu gribas apmīļot... *** Jau tuvāk mūsdienām − savdabīga intelekta īpašniece Māra Zālīte izsakās par savu (dzeja) un Jāņa Lūsēna (mūzika) koncertuzvedumu Doma laukumā 10 stundas pirms tautas nobalsojuma sākšanās (par iekļaušanos ES): [Uzvedums] Mistērija par sapni un mīlestību bija pasūtinājuma darbs šā vārda vislabākajā nozīmē. To man ierosināja vadības grupas Latvija Eiropā vadītāja Ramona Umblija − „vajadzētu uzrakstīt kaut ko tādu, kas cilvēkus apvienotu pirms tautas balsojuma.” Tā man tapuši daudzi svarīgi darbi − svārstoties starp stindzinošu atbildību un vieglprātību. (re)

 

 

 

Rinda referentu aizrautīgi spriež par Raini (ko nelaiķis Juris Kunnoss savā laikā nodēvē par savdabīgu, pat mazliet traku vizionāru) un Aspaziju LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta konferencē (2003.11.IX) − Saulcerīte Viese (par atmiņām kā ne visai drošu izpētes avotu), Janīna Kursīte (par sapņiem Raiņa darbos). Gundega Grīnuma (par Jāzepu un viņa brāļiem kā mūsu literatūras eksportpreci), Skaidrīte Lasmane (par Raini un politikas ētiku), Gunārs Bībers (par gara brīvību Aspazijas traģēdijās), Silvestrs Gaižūns (par Aspazijas lugu Jānis Ziemelis). Dienu pirms tam konferencē Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros LU profesore Janīna Kursīte (skat JG 232:61) izraisa visai auglīgu domu apmaiņu, salīdzinādama Raiņa pirmo grāmatu Tālas noskaņas zilā vakarā ar šodienas dzejnieku pirmajām grāmatām − gan toreiz, gan tagad cilvēki gaidījuši labākus laikus, bet, kamēr Rainis pauž optimismu, mūsdienu dzejdari − pesimismu. Gribot negribot atmiņā nāk Pētera Brūvera smaidu izraisītājas rindiņas: Vecais grozu pinējs Šuņ Vens / kā kutināts ķīniski smejas / es viņam lasu latviski priekšā / Raiņa visdrūmākās dzejas. (re)

 

 

Zinta Aistara (skat. JG 234:8-10), kuŗa raksta un dzejo gan latviski, gan arī angliski, izveidojusi veiksmīgu tīmekļa žurnālu Poetry Life and Times (http://poetrylifeandtimes.com). Bagātīgu materiālu vidū še iekļauta arī pašas Zintas intervija un seši dzejojumi, viens no tiem latviski („Mātes mākoņi”). *** Latvijas sabiedriskās politikas portāls politika.lv (galv. red. Nellija Ločmele) 2003.IX iegūst starptautisku balvu kā viens no 25 pasaulē ietekmīgākajiem interneta medijiem. Starp godalgotajiem ir arī arābu satelīttelevīzijas Al Jazeera interneta lapa english.aljazeera.net. *** Tiem, kas nejūtas apdraudēti informācijas lavīnās, var ieteikt 14 Eiropas valstu vairāk nekā 100 mākslas muzeju mājas lapu: euromuse.net. Neviens Baltijas valstu muzejs gan tur nav iekļauts. (re)

 

 

 

Latvju dievtuŗu sadraudzes izdevuma Labietis 106. burtnīcā vairākos rakstos turpinās Arvīda un Ernesta Brastiņu dzīves un darba daudzinājums. Ievietots arī Arvīda Brastiņa tēlojums Meteņi pašu mājā ar attiecīgu tautasdziesmu tekstu paraugiem un notīm. Lasām nākošo turpinājumu Romāna Pussara dramatiskajai poēmai Zemgale, kur tavi varoņi. Seko ziņojumi par dievtuŗu darbību Latvijā, atceres un grāmatu apskati. Sniedze Grante devusi dzejoli 1944 par dzimtenes atstāšanu bēgļu gaitas uzsākot. Labieša redaktori aicina līdzstrādniekos kā dievtuŗus tā labvēļus, gan aizrādot, ka visi strādā bez atlīdzības. Gluži tāpat kā pie Jaunās Gaitas, to der laiku pa laikam atgādināt. (bs)

 

 

 

2003.IX zviedru apgāds Ariel laida klajā trīs latviešu dzejnieku grāmatiņas (Edvīns Raups, Inguna Jansone, Jānis Elsbergs). Šī trijotne 25.IX uzstājās ar lasījumiem Malmes jauniešu klubā Inkonst. Latvijas Literatūras centrs tikmēr bija sarūpējis Latvijas stendu Gēteborgas grāmatu tirgū (25.-28.IX). Latvju sunim asti vajadzēja celt ne tikai par trim grāmatiņām, bet arī par nupat zviedriski klajā laisto Juŗa Kronberga un Kristapa Graša kompaktdisku Vilks vienacis, par neilgu laiciņu iepriekš iznākušo Knuta Skujenieka dzejas grāmatu zviedriski (jau otro), kā arī par Vizmas Belševicas piekto dzejas izlasi zviedriski (apgāds Natur Och Kultur). Inga Ābele un Juris Kronbergs piedalījās vairākās starptautiskās rakstnieku paneļdiskusijās. (je)

 

 

Turpretim ar rūgtas domas izteikšanu vien nepietiek, jāizkaŗ kauna zīmes sakarā ar Latvijas stendu visprestīžākajā pasaules grāmatu tirgū (Buchmesse) Frankfurtē (2003.8.-13.X) − tas bija nožēlojams un maziņš. Kamēr lietuvieši un igauņi varēja lepoties ar 60 kvadrātmetriem, latviešiem bija tikai astoņi, jo pavisam neizprotami Latvijas pārstāvniecība grāmatniecības nozarē valstij nelikās pietiekami svarīga, lai to nodrošinātu ar finansiālu segumu. Ironiskā kārtā kā circenis pelnos mesē iekūlās arī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, lai piedalītos viņas biogrāfes Ausmas Cimdiņas grāmatas Brīvības vārdā angļu tulkojuma atvēršanā. (re)

 

 

 

69. P.E.N. (Poets, Essayists, Novelists) kongresā Meksikas galvaspilsētā (Ciudad de Mexico) diezgan sakarsušā atmosfērā par jauno starptautiskā kluba prezidentu kļūst Austrijas P.E.N. kluba nominētais rakstnieks un šimbrīžam Čechijas vēstnieks Austrijā, Grusa (Jiri Grusa), kuŗš ir biedrs ne tikai čechu, bet vienlaikus arī austriešu un vācu P.E.N. klubos. (re)

 

 

 

Ar plašo, augsti novērtēto izstādi Sanktpēterburgas 300. jubilejas gadā Russia Engages the World, 1453-1825 Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā (New York Public Library jeb NYPL, 2003.3.X-2004.31.I) tiešs sakars ir JG lasītājiem pazīstamajam Jānim Krēsliņam, ar akadēmisku skatījumu saistītajam NYPL slāvu un baltiešu nodaļas ilggadējam konsultantam, kuŗš apsveicami vienmēr un dažādos līmeņos ir veicinājis intelektuālu nemieru un domu kustēšanos. Šajā pasākumā viņam talkā ir nācis dēls, arī Jānis, Stokholmas Karaliskās bibliotēkas zinātniskais pētnieks. Izstādes atklāšanas konferencē par Baltijas provinču lielo lomu Krievijas eiropeizācijā referē tēvs. Ar grāmatu, karšu, gravīru, rokrakstu, gleznu u.c. eksponātu palīdzību (liela daļa no tiem iegūti pēc I Pasaules kaŗa, kad Ļeņina valdība pārdod Krievijas aristokrātiem un cara galmam atņemtās lietas) izstādes (www.nypl.org) mērķis ir parādīt kā Krievija attīstīja sakarus ar valstīm un tautām ārpus tās robežām un arī kā to atklāja un aprakstīja dažādo Eiropas, Tuvo un Tālo Austrumu, arī Amerikas zemju diplomāti, ceļotāji un rakstnieki (..) kā gandrīz no pilnīgas izolācijas Krievija attīstījās par globālu lielvalsti, kolonizējot un iekarojot milzīgas platības. (..) Krievijas ieiešana Eiropā lielā mērā notika caur Baltijas provincēm − tā Krēsliņš senjors. (re)

 

 

Pirms diviem gadiem unikāls notikums lībiešu kultūrvēsturē ir Valdas Marijas Šuvcānes pētījums Lībiešu ciems, kuŗa vairs nav (2002 − skat. JG 231:100), kam uz pēdām seko viņas Lībiešu folklora (Rīgā: Jumava, 2003. 244 lpp.). *** 2003.18.IX Latvijas Zinātņu akadēmijā notiek atvēršanas svētki tās goda locekļa Knuta Skujenieka Rakstu 2. sējumam (Rīgā: Nordik − sastād. Inta Čaklā), kuŗa vairāk nekā 550 lpp. ietilpst tikai Eiropas tautu tautasdziesmu atdzejas. Es tās veidoju kā ceļvedi pa dvēseles Eiropu. Pa to Eiropu, kuŗā katrai tautai ir sava vieta, cienījama un godājama. Un tās vieno solidaritāte, viens no pašiem fundamentālākajiem cilvēces tikumiem − tā Skujenieks. *** Dr. Arnolds Kursis grāmatā Rūnas runā (Stokholmā: ARAR, 2003. 69 lpp.) sakopojis visus tos Zviedrijā uzietos rūnu tekstus akmeņos un metāla priekšmetos, kuŗos Latvijas vietu un tautu vārdi ir nepārprotami vai dažādu iemeslu dēļ tikai šķietami, piem., še redzamā Odas klintī (pie Trūsas pilsētiņas) Hermoda iecirstā rūna par piemiņu savam Līvzemē noslīkušajam brālim. (re)

 

 

Pavēlu, bet tomēr uzzināts jauns fakts, kas varētu būt nozīmīgs Klāva Elsberga dzejas cienītājiem. 2001.26.V 53 gadu vecumā miris Mihails Vorfolomejevs, krievu drāmaturgs, ar kuŗu Klāvs esot savas bojāejas naktī strīdējies par t.s. nacionālo jautājumu un uz kuŗu krita (joprojām krīt) vislielākās aizdomas par vainu šai 1985.5.II traģēdijā. Pēcpadomju periodā Vorfolomejevs bija V. Žirinovska „liberāldemokrātu” partijas aktīvists, regulāri publicējās šovinistiskajā laikrakstā Zavtra (Rīt). Jāpiebilst, ka nu jau viņā saulē arī divi citi liktenīgās nakts liecinieki − prozists Konstantīns Sergijenko (1941-1996) un tulkotājs Alevs Ibragimovs (1925-1999). (je)

 

 

 

Latvijas Mūzikas balvas laureātam, pianistam Vestardam Šimkus iznācis pirmais kompaktdisks − Fantāzijas. *** Romualda Kalsona operas Pazudušais dēls (Ojāra Vācieša librets), kas ierakstīts arī kompaktdiskā, ieguvis labākās muzikālās izrādes nosaukumu. (ib)

 

 

 

Aizrautīgi tiek spriests par ASV vēstnieka Latvijā sievas Māršas Karlsones iedvesmoto projektu skolēniem Iepazīsti Marku Rotko! Kā vēsta Ilze Vītola (NRA 2003.28.XI), vēstnieka kundze apliecinājusi Rietumos tik pašsaprotamo uzskatu, ka katram skolēnam vajadzētu dot iespēju iepazīt izcilu mākslu, [konkrēti] Rotko personību un daiļradi. Šķiet, še izpaužas mazliet greizs ieskats par „Rietumiem”, katrā ziņā par Ameriku un tās tagadējās Latvijas teritorijā dzimušo, slaveno mākslinieku. Var droši teikt, ka no ASV skolēniem un pat universitāšu studentiem ļoti, ļoti neliels procents būs jebkad dzirdējuši Rotko (Mark Rothko, 1903-1970) vārdu, nemaz nerunājot par viņa mākslas pazīšanu. (re)

 

 

 

Jamaikā un Anglijā uzaugušais Benjamiņš Zefanija (Zephaniah, dz. 1958) jau kopš pirmā dzejkrājuma iznākšanas (1980) iegūst slavu kā savdabīgs kultūras cilvēks, kuŗš, pateicoties jaunas ārējās formas un architektūras meklējumiem savam pantam, sekmīgi virza uz priekšu angļu mūsdienu dzejas procesu. Bet, kad karalienes Elizabetes II vārdā viņam 2003.IX piešķiŗ Britu Impērijas ordeņa virsnieka (Officer of the Order of the British Empire) titulu, viņš atsakās no šī goda, jo nosaukums vien atgādinot viņa senču pārciesto tūkstošgadīgo vardarbību (..), ja man pienākas atzinība, tad tas varētu būt par cīņu pret rasismu, par ekoloģisku atdzimšanu un par līdzdalību pretkaŗa kustībā. Un pie reizes viņš nepalaiž gaŗām izdevību, lai uzrunātu Lielbritānijas premjeru Blēru (Tony Blair): Apvienotās Karalistes pilsoņu centieni un jūtas jums ir svešas, jūs esat kļuvis par ASV valdības ruporu. Par karalieni viņš gan neko sliktu nevarot teikt − viņa ir veca, patīkama dāma, kaut arī mazdrusciņ pastīva. (re)

 

 

No 165 pretendentiem uz 2003. g. Nobela Miera prēmiju (to vidū pāvests Jānis Pāvils II un rakstnieks un bij. Čechijas prezidents Vaclavs Havels) Norske Nobelkomite to piešķiŗ cilvēktiesību aktīvistei, autorei, juristei Širinai Ebadi (dz. 1947) − kā 11. sievietei kopš prēmijas nodibināšanas (1901) un trešai islamticīgai. Jau 2001. g. viņa saņem Norvēģijas Rafto balvu kā cīnītāja par demokrātiju, vārda brīvību, sieviešu un bērnu tiesībām Irānā. Viņa ir pirmā sieviete-tiesnese Irānā līdz „islama revolūcijai” (1979), kad tiek atlaista, pēcāk strādā par advokāti un Teheranas Universitātes mācībspēku. Par paustajiem režīmam nepatīkamajiem uzskatiem vairākkārt apcietināta. Ar spīvu un asu domu apveltītā laureāte, saņemot prēmiju Oslo, cita vidū, nevairās pacelt balsi arī pret Vašingtonu − neņemot vērā ANO rezolūcijas un aizbildinoties ar 2001.11.IX, tā uzsākusi karu pret Irāku un joprojām turpinot pārkāpt cilvēktiesību universālos principus arī citās jomās. (re)

 

 

Ar Anglijas karalienes Elizabetes atbalstu EBU (English Bridge Union) un BBC, Londonā, 2003. gada oktobrī rīkoja konkursu Let the People Sing, kur pirmo godalgu ieguva Rīgas Doma koŗa skolas meiteņu koris. Diriģente − Aira Birziņa. (ib)

 

 

 

No 2003.22.XI Sanhosē Mākslas muzejā, Kalifornijā, skatāma izstāde Not So Still Life − a Century of California Painting and Sculpture (Ne tik klusā daba − gadsimts Kalifornijas glezniecībā un tēlniecībā). Izstādē, kas 2004. II ceļo uz Pasadēnas Mākslas muzeju, pārstāvēti arī divi latviešu mākslinieki − Vija Celmiņa (1939) un Raimonds Staprāns (1926). Uz 255 lpp. bieza izstādes kataloga aizmugures vāka Raimonda Staprāna gleznas reprodukcija (Way Too Many Unruly Oranges 122 x 110 cm). Vijai Celmiņai izstādē eksponētas Olas un Sildītājs (abas 1964). Sanfrancisko (Hackett Freedman Gallery) Raimondam Staprānam sarīkota solo izstāde (2003.4.XII-2004.31.I). (ib)

 

 

 

Neparastas un negaidītas draudzības saites ar mūzikas starpniecību izveidojušās starp Latviju un Japānu. Japāņu viesi apciemo Rīgu un tā sajūsminās par latviešu mūziku, ka Tokijā noorganizē kori, kas sagatavo Lūcijas Garūtas kantātes Dievs, Tava zeme deg koncertatskaņojumu, mācoties ne tikai notis, bet arī Andreja Eglīša teksta izrunu latviešu valodā. Japāņiem iet pie sirds arī Alfrēda Kalniņa, Imanta Kalniņa, Georga Pelēča, Pētera Plakida, Pētera Vaska u.c. skaņdarbi. 2003. gada vasarā notikušajā Starptautiskajā meiteņu un bērnu koŗu festivālā Nagoijas bērnu koris Artura Maskata dziesmu Dzelzgalvju zeme bija pat iemācījies no galvas, un mazie dziedātāji no Rīgas šķīrušies ar asarām, jo festivāls tik labi paticis. Japāņu jūsmošana izpaužas arī praktiskā veidā − Japānas valdība Latvijas Nacionālajai operai dāvinājusi veselu klāstu pazīstamās Yamaha firmas darinātu instrumentu, tostarp divas arfas, astoņas klavieres, vienu kabinet-flīģeli u.c. LNO revanšējās ar Pateicības koncertu, kuŗā piedalījās japāņu pianiste Fumiko Širaga, diriģenta Normunda Vaiča vadībā. Turklāt Japānas skaņdarbu apgāds Victor laidis klajā 5 tvartu sēriju Baltic Choral Works, kuŗā 2 tvarti veltīti latviešu koŗa mūzikai kamerkora Ave Sol ieskaņojumā (diriģenti Imants un Uldis Kokari). Tur ietilpst gan 20. gs. klasiķu darbi, gan dažādu paaudžu latviešu komponistu tautasdziesmu apdares, gan mūsdienu komponistu dziesmas un garīgā mūzika. (bs)

 

 

 

Terminoloģijas speciālistei, akadēmiķei Valentīnai Skujiņai dibinātu rūpi rada vienaldzība pret latviešu valodas kultūru, arī latviešu zinātnieku zemais statuss: ...aizguvumu skaits sāk pārsniegt vienu trešdaļu no latviešu valodas leksikas, pārmērīga aizraušanās ar angļu vārdu pārņemšanu ir kaitīga un nepiemērota kultūrtautas valodai (..) nav pamata piešķirt Latvijas pieredzes bagātajiem zinātniekiem citvalstu zinātnieku skolēnu statusu. Te varētu būt runa par pieredzes apmaiņu, nevis par skolotāju un skolēnu attiecībām (..) citvalstnieku pieredze ne vienmēr būs burtiski pārņemama Latvijā. Vai Latvijā noderēs Lielbritānijas modelis? To vislabāk spēs novērtēt mūsu pašu gudrākās smadzenes. Mūsu vietējos apstākļus vislabāk pārzinām mēs paši, bet pieredzes apmaiņa var noderēt (Zinātnes Vēstnesis 2003.8.IX). (re)

 

 

 

Ne tik tālā nākotnē Liepājā pacelšoties jauna, ultramoderna koncertzāle. Žūrija (Uldis Sesks, Ingūna Rībena, Imants Resnis, Gunārs Birkerts, Sigurds Grava, Juris Poga, M. Rautiola, Uģis Kaugurs) no pieciem pretendentiem izvēlas Austrijas architektu biroja Giencke & Co projektu Urban Loop jeb Pilsētas cilpa. (re)

 

 

 

Komponists un skaņu producents Dana Paul Perna (sadarbībā ar Angelok 1) latviešu mūzikas sērijā izdevis pirmo disku, kuŗā duopianisti Antra un Normunds Vīksnas ierakstījuši Romualda Jermaka, Tālivalža Ķeniņa, Andŗa Vecumnieka, Imanta Mežaraupa, Selgas Mencas, Imanta Zemzara un Daces Aperānes darbus. Producents velējās, lai diskā būtu pārstāvēti komponisti no Latvijas un ārpus tās. Amerikas Latviešu apvienība finansiāli atbalstījusi šo pasākumu. Kompaktdisku var pasūtināt Angelok 1, P.O. Box 117, New Market, VA 22844 USA. Cena $11,99 plus $5,− sūtīšana (ib)

 

 

 

Latvijas 85. dzimšanas dienā par Trīszvaigžņu ordeņa kavalieŗiem kļūst 41 cilvēks − viņu vidū bij. Latvijas Goda konsuls Venecuēlā, Vītola Fonda izveidotājs (kopā ar sievu Martu) Vilis Vītols, kuŗš saņem arī PBLA Gada balvu, dzejnieks un filozofs, 20 grāmatu autors Roberts Mūks, sabiedriskais un kultūras darbinieks Andris Ritmanis, kā arī vesela rinda Kanadas „dardedziešu” aktīvistu − Anita Liepiņa, Guntis Liepiņš, Ināra Matīsa, Uldis Matīss, Edīte Āpše, Vilnis Āpše, Roberts Freimūts. Kamēr PBLA Goda balvas piešķirtas JG redakcijas loceklim Voldemāram Avenam par dzejkrājumu Piezvanīšu parīt (skat. JG 233:61-63) un Indriķim Šternam par grāmatu Latvijas vēsture 1180-1290 (skat. šī nr. lpp. 27-30), viena no Goda diplomu saņēmējām ir JG lappusēs publicētā dzejniece Marta Landmane par grāmatu Krustām šķērsām (skat JG 234:55-56). (re)

 

 

 

BaltAsia Foundation laiž klajā komponista, flautista, pedagoga, mūzikas kritiķa Arnolda Šturma (1912-1999; skat. JG 220:37-38) kompaktdisku Vokālā un instrumentālā kamermūzika (Antras Bigačas, Maijas Krīgenas dziedājumi, Rasmas Lielmanes, Ineses Milzarājas vijoles, Ingus Nāruna, Mārtiņa Grīnberga čello, Arigo Štrāļa alts, Imanta Sneibja flauta, Venta Zilberta, Guntas Sproģes klavieŗpavadījumi un mūzikoloģes Sandras Ņezveckas anotācijas). (re)

 

 

 

Apsteidzot 19 korus no 11 valstīm, Latvijas jauniešu koris Balsis (diriģente Agita Ikauniece) ieguvis Dižo balvu (Grand Prix) 35. starptautiskajās koŗu sacensībās Tolosā, Spānijā, turklāt saņemot arī speciālbalvu par labāko basku mūzikas, kā arī konkursa obligātā skaņdarba izpildījumu. Sakarā ar to koris saņēmis uzaicinājumu pārstāvēt Latviju pasaules sešu labāko koŗu sacensībās Goricijā, Itālijā (2003.VII). (bs)

 

 

 

Gadskārtējā rakstu krājuma Latvju mūzika 29. laidienu (2003) ievada Guntara Saivas detaļām bagātais diriģenta un komponista Jāņa Sieriņa (1889-1975) dzīves stāsta sākums. Seko nu jau mūžībā aizgājušā komponista Ādolfa Skultes atmiņu stāstījuma pēdējais turpinājums. Vairākus rakstus devis zinīgais muzikologs Arnolds Klotiņš. Viņš apcerē „multimediālo uzvedumu kopkorim” Rīgas 800 gadu atcerē, XI Vispārējos latviešu dziesmu svētkus Čikāgā (2002), Bruno Skultes piemiņas koncertu Rīgā (2001, diriģents Andrejs Jansons), sniedz ieskatu operdziedones Melitas Mičules gaitās un raksta par dziedoni Ritu Dzilnu-Zaprausku. Par 48. Austrālijas Latviešu kultūrdienu sarīkojumiem (2000) Adelaidē ziņo Irīna Ozoliņa, Tālis Putniņš, Māra Siksna, Zinta Ozoliņa, Lija Brutāne, Zinta Lazdiņa un Ilze Strautiņa. Diriģents Edgars Račevskis pateicas visiem, kas piedalās gadskārtējās Jāzepa Vītola mūzikas dienās Gaujienas „Anniņās,” un Zane Gailīte sniedz 14. mūzikas dienu aprakstu. Pārskatu par Latviešu ērģelnieku ģildi ASV un tās rīkotajām Ērģeļu dienām devusi Ārija Šulce. Vēl ir apceres par komponisti Lūciju Garūtu, par tautas instrumentiem vienstīdžiem un ģīgām, par diriģenta Jāņa Dūmiņa 80 gadu jubileju un vairāki citi latviešu mūzikas pasaules notikumu un personību apraksti. Visi raksti bagātīgi rotāti ar melnbaltiem vai krāsainiem foto attēliem. Visai vērtīgā, informatīvā krājuma galvenais redaktors ir diriģents Roberts Zuika, kam Latvijas Kultūras ministre Ingūna Rībena pasniedza (2003.19.VI) Ministru kabineta atzinības rakstu un zelta pieclatnieku pateicībā par mūža ieguldījumu latviešu koŗa mākslas laukā. (bs)

 

 

 

Gan Latvijā, gan arī „Ārlatvijā” 2003. g. otrā pusē turpinās balvu un apbalvojumu lavīna. Baltijas Asamblejas balva zinātnē piešķirta Elitai Grosmanei par monogrāfiju Kurzemes baroka tēlniecība: 1660-1740 (skat. JG 233:57). Literatūrā to saņem lietuvietis Vitautas Bubnis, bet vizuālajās mākslās − igaunis Jāns Tomiks. *** Rīgas balvu saņem mākslas vēsturnieks Dr.habil.art. Ojārs Spārītis (publicējies arī JG), vēsturnieks Dr.habil.hist. Andris Caune (skat. JG 226:55, JG 231:102) un mūsu grāmatniecības vēstures pētnieks Ojārs Zanders. *** Par Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvas laureātiem kļūst mūzikoloģe Zane Gailīte (grāmatas Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli autore) un piemiņas vietas komunistiskā režīma upuriem Melnais slieksnis (pie bij. čekas „stūra mājas” Stabu ielā 16) veidotāji − tēlnieks Gļebs Panteļejevs un architekts Andris Veidmanis. *** Par Latvijas Universitātes Goda biedri kļūst Beļģijas franču dzejniece/atdzejotāja Roze Marija Fransuā (skat. JG 231:101) par ieguldījumu Latvijas studentu apmācībā. *** Dzejas dienu balvu Pegaza pakavs iegūst Edvīns Raups (par dzejkrājumu Uzvāri man kaut ko pārejošu) un Guntars Godiņš (par igauņu sirreālista, trimdinieka Ilmāra Lābana darbu latviskojumu Putnu mistiskais mugurkauls). *** Un Aleksandra Čaka balvu − dzejnieks Uldis Bērziņš un fotogrāfe Māra Brašmane (par Rīgas atainošanu literatūrā un foto mākslā), kā arī Čaka memoriālā dzīvokļa muzeja vadītāja Anda Konste (skat. JG 223:19-21) − par veikumu Čaka daiļrades izpētē un popularizēšanā. *** Vajomingas (Wyoming) pavalstī, ASV, mītošais, angliski dzejojošais Dainis Hāzners saņem no Wyoming Arts Council divas literāras balvas un atsevišķi − Neltje Blanchan Memorial Writing Award. *** Indianas Universitātes doktorantei Folkloras fakultātē Ilzei Akerbergai piešķir stipendiju materiālu vākšanai Latvijā disertācijai Commemoration and Democratization in Life Narrative Collecting: Two Case Studies in Latvia and Brazil. *** Tās pašas universitātes aspirantūrā esošie divi tautieši piedalās ar referātiem zinātniskās konferencēs − Melissa Cakars (Settling the Buriats: A Comparison of Two Government Policies) un Jānis Cakars (Media in the Arsenal of Nonviolance: Latvia 1986-1991). (re)

 

 

 

Pēc divu gadu ilgas izvērtēšanas, dziesmu un deju svētku tradicija un simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā iekļauti Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Cilvēku mutvārdu nemateriālās kultūras meistardarbu jeb dārgumu sarakstā. Lietpratēji norādījuši, ka Baltijas valstis ir gandrīz vienīgās pasaulē, kur vēl saglabājusies dziesmu svētku tradicija. Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzinusi, ka dziesmu svētki ir nozīmīgi kā nacionālas valsts idejas izauklētāji un turpinātāji, tādēļ valstij būtu jāgādā par izglītības programmu, kas mudina jauniešus dziedāt, kā arī jāsniedz atbalsts pašdarbības kopām. (bs)

 

 

 

Ministra kabineta balva (dib. 1995) − Ls 5 000, Goda diploms un krūšu nozīme − 2003. gadā piešķirta dzejniekam Andrejam Eglītim par ieguldījumu nacionālās apziņas uzturēšanā un latviešu literatūrā, profesoram Jānim Graudonim − par mūža ieguldījumu Latvijas senvēstures izpētē un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, akadēmiķim Rolandam Rikardam − par nozīmīgu ieguldījumu materiālu zinātnē un technoloģijā, Latvijas Operas solistei Žermenai Heinei-Vagnerei − par mūža ieguldījumu latviešu opermākslā, Valsts akadēmiskajam korim Latvija − par izcilu sniegumu koŗa mākslā. (ib)

 

 

 

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Jānis Elsbergs, Biruta Sūrmane, Rolfs Ekmanis.

 

 

 

 

Ziemeļkalifornijas Apskata XIV Rietumkrasta Latviešu dziesmu svētku (Sanfrancisko, 2003) numura vāks.