Kārlis Ābele

LATVIEŠU KULTŪRAS DZĪVE EMIGRĀCIJĀ 1983. GADĀ

 

 

Līdzīgi pārskatiem par iepriekšējiem gadiem (JG 73, 78, 83, 88, 95, 101, 106, 110, 120, 125, 130, 136 un 146), šis pārskats aptveŗ latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomus (mūziku, skatuves mākslu un tēlotāju mākslu) trīs kontinentos (Ziemeļamerikā, Eiropā, Austrālijā), kā arī literāro ražu. Pārskata veidošanu ietekmējuši jau agrāk minēti (JG 73 un 78) apstākļi un apsvērumi.

Izcēlās ar plašu vērienu rīkotie dziesmu svētki Ziemeļamerikā un kultūras dienas Austrālijā. „Lielsarīkojumu” nozīmīgākās sastāvdaļas:

·         7. vispārējie latviešu dziesmu svētki ASV. Milvokos (30. jūn. - 5. jūl.):

·         atklāšanas koncerts,

·         Kalniņa operas Baņuta koncertuzvedums, kamermūzikas koncerts,

·         garīgas mūzikas koncerts,

·         jaundeju skate,

·         Anšl. Eglīša un Andr. Jansona dziesmu spēles Homo novus uzvedumi,

·         tautas deju lieluzvedums,

·         simfoniskās mūzikas koncerts,

·         kopkoŗa koncerts,

·         rakstnieku cēlieni un literārs uzvedums,

·         tautisks uzvedums Senās kāzas un

·         tēlotājas mākslas izstāde.

Austrālijas latviešu 33. kultūras dienas Melburnā (26.-31. dec.):

·         atklāšanas koncerts,

·         R. Blaumaņa Raudupietes dramatizējuma un Raiņa lugas Pūt, vējiņi izrādes,

·         ansambļa „Kolibri” folkloras koncerts,

·         rakstnieku rīts,

·         tautas deju uzvedums,

·         kopkoŗa koncerts un

·         tēlotājas mākslas izstāde

Atzīmējamas arī kultūrai veltītu sarīkojumu virknes Ziemeļamerikā (Toronto, Ņujorkā, Kalamazū) un Eiropā (Anglijā un Minsterē). Vairāk zinātniska, mazāk kulturāla nozīme bija 7. Baltijas studiju konferencei Stokholmā.

 

 

MŪZIKA

 

Komponisti

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Tautas balvu piešķīra komponistam H. Pavasaram.

Ražīgā T. Ķeniņa skaņdarbu koncertā Toronto ievērību guva Koncerta 14 instrumentiem pirmatskaņojums. Kritiķu atzinību izpelnījās arī citi komponista jaundarbi citos koncertos (ieskaitot Koncertu flautai un kameransamblim Nr. 2).

Dziesmu svētkos Milvokos pirmatskaņojumus piedzīvoja: garīgas mūzikas koncertā − J. Kalniņa 2. sonāta ērģelēm, kamermūzikas koncertā − 1. Ramiņa trio vijolei, čellam un klavierēm „Zemes dziesmas” un A. Šturma Koncerts klavierēm un orķestrim, kopkoŗa koncertā − A. Kuprisas „Pastorāle”, G. Geduļa „Rīts” un D. Štauveres-Aperānes „Līst lietiņi visu dienu”. Simfoniskās mūzikas koncertā netika atskaņots G. Pones godalgotais darbs „Avanti”, jo orķestrim bija grūtības atvēlētajos pāris mēģinājumos sagatavot sarežģītās kompozīcijas atskaņojumu (klīda gan baumas, rakstīja arī Kuraž Kriš, ka „Poni nozāģējuši kanadieši”!).

 

Ziemeļamerikā

Dziesmu svētkos Milvokos atklāšanas koncertā vijoli spēlēja E. Kļaviņš, dziedāja apvienotie vīru koŗi (diriģenti R. Balodis, V. Maksiņa, R. Zuika). A. Kalniņa operas Baņuta koncertuzvedumā solisti galvenajās lomās bija sveštautieši M. Niska, M. Fiako un A. Grigs, arī latvieši I. Paupe. V. Gedulis. K. Grīnbergs un P. Lielzuika: amerikāņu kritiķi izteicās atzinīgi par galvenajiem solistiem un I. Paupi, mazāk atzinīgi par pārējiem latviešu dziedoņiem (skat. I. Valdmanes un D. Šmites rakstu JG 145). Solisti citos koncertos: garīgas mūzikas koncertā − mecosoprāns M. Mičule no Vācijas, baritons V. Ūsis un ērģelniece A. Rundāne; kamermūzikas koncertā –„meksikāniete” R. Lielmane (vijole), pianisti A. Ozoliņš un A. Zirnīte, un amerikānis Heteringtons (čello); simfoniskās mūzikas koncertā − M. Mičule un A. Ozoliņš. Kopkoŗa koncertā soprāna solo dziedāja I. Kurme, tenora solo P. Lielzuika; koncerts, kam parasti draud noslīkšana runu plūdos, izcēlās ar ļoti īsu ievadrunu − lai runā dziesma!

Baņutas koncertuzvedumā un simfoniskās mūzikas koncertā piedalījās Milvoku simfoniskais orķestris, citos koncertos daļa orķestra mūziķu. Orķestri un apvienoto kori Baņutas koncertuzvedumā vadīja Andr. Jansons. garīgas mūzikas koncertā R. Kalnmalis un A. Purvs; kamermūzikas koncertā diriģents bija E. Brusubārdis II, simfoniskās mūzikas koncertā A. Štrombergs un amerikānis P. Polivniks.

Vairākos koncertos dažādās Ziemeļamerikas pilsētās dziedāja soprāni O. Griķe, A. Jirgensone un S. Līduma-Hildebrante, mecosoprāni L. Gleške-Anšmite un Laila Saliņa, baritons K. Grīnbergs un basbaritons P. Berkolds.

Dažādos latviešu centros koncertēja arī soprāni R. Dzilna-Zaprauska, S. Erdmane. M. Mozga un S. Prince, mecosoprāns I. Paupe, tenors K. Salna un basbaritons J. Kļaviņš. Krietnā skaitā kopīgu koncertu dziedāja tenori P. Lielzuika un K. Mateus.

Kritiķu atzinību guva pianista A. Ozoliņa koncerti Kanadā. Veselu virkni ASV austrumu krasta latviešu centru ar klavieŗu koncertiem apmeklēja V. Treimanis. Patstāvīgi koncerti dažādās pilsētās bija arī pianistiem P. Zariņam. J. Zemzaram un K. Jurisonam.

Ar koncertiem Ziemeļamerikas austrumu krastā viesojās vijolniece R. Lielmane; vijoles koncerti vairākos rietumu krasta centros bija A. Krastiņam. Dažādās pilsētās koncertēja vijolnieki P. Briedis un V. Ruševics. un I. Nāruns (čello). Atzīmējami arī M. Milleres-Grasmanes (arpa) un M. Aldiņa (lietojot vairākus instrumentus) koncerti.

Ziemeļamerikas latviešu 2. ērģeļu dienās Toronto (21.-23. okt.) galvenos koncertos ērģeles spēlēja A. Rundāne, I. Gūtberga, I. Akerberga, A. Rožkalns, R. Āze, M. Prāmniece, E. Timmermane-Ozola un L. Zemesarāja. Bija arī īskoncerti, referāti, saieti un izstāde.

Kokļu dienās Saulainē (30. sept. - 1. okt.) ietilpa koncerts, referāts un izstāde: piedalījās ap 50 koklētāju.

Pirmā latviešu mūzikas nometnē Katskiļu kalnos pie Ņujorkas (18. - 28. aug.) pulcējās ap 30 komponistu, diriģentu un mūziķu, lai klausītos lekcijas, piedalītos pārrunās un koncertos.

 

Eiropā

Koncertos Zviedrijā, Dānijā un Anglijā dziedāja mecosoprāns I. Pētersone, Anglijā arī soprāns L. Zobena. Vācijā koncertēja mecosoprāni M. Mičule un Laila Saliņa, soprāns I. Dzene un alts M. Apkalna. Zviedrijā A. Cīrule (mecosoprāns) un G. Krūmiņa (soprāns). Ar garīgu dziesmu koncertiem Zviedrijā un Vācijā viesojās tenors P. Lielzuika no Ziemeļamerikas. Anglijā koncertos dziedāja baritons P. Svilis.

Lieliskas atsauksmes par solo pavadījumu baleta uzvedumiem Stokholmā guva pianists A. Ozoliņš. Stokholmā koncertēja arī pianiste G. Kurme. Ērģeļu koncerti Vācijā un Zviedrijā bija B. Miezei. Vijolnieces R. Lielmane un I. Graubiņa muzicēja vairākos patstāvīgos koncertos Anglijā, R. Lielmane arī Vācijā. Čello koncertos Vācijā spēlēja B. Aļļe.

Starptautiskā konkursā Parīzē klavieŗu duetā godalgu piešķīra A. Goldiņai un viņas partnerim.

Kultūras dienās Minsterē uzveda Andr. Jansona komponēto dziesmu spēli Sprīdītis A. Kadeģa režijā. Garīgas mūzikas koncertā ērģeles spēlēja A. Vītoliņš, atskaņojot vairākas savas kompozīcijas.

Atzīmējamas 2. Anglijas kokļu dienas Straumēnos.

 

Austrālijā

Atklāšanas koncertā kultūras dienās Melburnā operas Baņuta koncertizvilkumā soprāna solo dziedāja grieķiete S. Aksarle. basbaritona solo J. Vēgners; Austrālijas filharmonisko orķestri un Melburnas kultūras svētku kori diriģēja A. Purvs un V. Bendrups. Kopkoŗa koncertā bez S. Aksarles kā solisti dziedāja soprāns A. Gulbe, tenors H. Stanguts un baritons Dz. Veide.

Lielākos Austrālijas austrumu krasta centros ar dziesmu un operu āriju koncertiem viesojās mecosoprāns I. Pētersone no Zviedrijas. Atzīmējami tenora I. Gaides un flautista A. Karika koncerti Sidnejā.

 

 

SKATUVES MĀKSLA

 

Tautas deju lieluzvedumā dziesmu svētkos Milvokos piedalījās pāri par 800 dejotāju. Par jaundeju skatē rādītām tautas dejām godalgas piešķīra E. Kalviņam, I. Ansonei un K. Streipam. Tautas deju sacensībā labākā vienība četrpāru grupā izrādījās Hamiltonas Daugavas Vanagu „Vainadziņš” (vadītāja B. Šmita-Kalēja), astoņpāru grupā Čikāgas „Dzelmieši” (vadītāji U. Roze un L. Zuseviča). Atzīmējams arī tautiskais uzvedums Senās kāzas L. Gleškes sakārtojumā un vadībā.

A. Grimmam Austrālijā piešķīra Krišjāna Barona prēmiju par rosmi tautas deju uzvedumos un par tautas deju aprakstīšanu.

Atzīmējami baletdejotājas I. Kļaviņas panākumi Ziemeļamerikā.

 

Ziemeļamerikā

Dziesmu svētkos Milvokos ievērību guva dziesmu spēles Homo novus uzvedumi (romāna autora Anšl. Eglīša teksts, Andr. Jansona mūzika, M. Ubāna režija), radot kā kritiku, tā sajūsmu un atzinību.

Amerikas latviešu teātŗa Vašingtonas ansamblis izrādīja V. Kārkliņa lugu Sarkanvīns A. Uršteinas režijā daudzos Ziemeļamerikas austrumu krasta latviešu centros. Ar jau pērn uzvesto I. Žamiaka traģikomēdiju Hamilkara kungs (rež. L. Siliņš) austrumu krastā viesojās arī Mazais teātris no Sanfrancisko.

DV teātris Kanadā izrādīja Toronto un citās pilsētās jau iepriekšējā gadā skatuves gaismas redzējušās R. Rouza lugu Bez šaubām (rež. G. Vērenieks) un E. Skujenieka komēdiju Diriģents (rež. V. Pukats). Daudzkultūru teātŗa festivālā Toronto ansamblis uzveda Dr. Orientācija (V. Grēviņa) adaptēto komēdiju Spāniešu muša G. Vērenieka režijā, citās reizēs arī A. Alunāna dziesmu spēli Mucenieks un muceniece (rež. E Jurševskis). Toronto latviešu biedrības drāmas kopas uzvedumā uz skatuvēm Kanadas un ASV latviešu centros parādījās Anšl. Eglīša luga Pēc kaut kā cēla, nezināma V. Brastiņa režijā.

Vairākās ASV austrumu krasta pilsētās DV apvienības teātris Minesotā izrādīja Amerikas latviešu apvienības „ceļojošā” režisora A. Šedrika iestudēto A. Alunāna dziesmu spēli Seši mazi bundzenieki un Klīvlendas DV apvienības teātŗa ansamblis A. Jansones lugu Nu mums abiem jāšķiras autores režijā. Linkolnas latviešu teātris uzveda jau pērn iestudēto U. Siliņa komēdiju Intermeco Ilģuciemā un R. Blaumaņa viencēlienu Sestdienas vakars (abas lugas H. Jesifera režijā).

Rietumu krastā izrādes piedzīvoja U. Siliņa komēdija Vēstule no dzimtenes Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības teātŗa kopas uzvedumā (rež. I. Osīte) un A. Ridleja luga Spoku vilciens (Portlendas latviešu teātrinieki; rež. I. Bruniņa).

Toronto latviešu ģimnāzistu drāmas pulciņš uzveda R. Blaumaņa komēdiju Zagļi E. Jurševska režijā un Latviešu apvienības Minesotā jaunatnes teātris A. Saulieša lugu Līgo (rež. E. Šulcs).

Atzīmējami 7. teātŗa kursi Garezerā (21.-28. aug.) A. Rubeņa un A. Šedrika vadībā.

Gada sākumā dažas izrādes ASV piedzīvoja jau iepriekšējā gadā uzvestā Aspazijas drāma Sidraba šķidrauts angļu valodā: vēlāk ansambļa dalībnieces B. Rubesas jauna luga pieredzēja skatuves gaismas Toronto.

 

 

Eiropā

Trīs Eiropas valstīs uz skatuvēm parādījās Stokholmas latviešu teātŗa uzvedumi. Vācijā izrādīja jau pērn J. Rozīša iestudēto variāciju par R. Blaumaņa un A. Brigaderes temu Raudupiete Anglijā un Zviedrijā uzveda L. Muižnieces Pēdas M. Rozītes dramatizējumā un režijā. Zviedrijā izrādes piedzīvoja arī M. Zīverta spēle Meli meklē meli (rež. J. Gulbītis) un Ed. Vulfa komēdija Svētki Skangalē (rež. L. Sprinģe).

Gēteborgas-Burosas latviešu teātŗa kopa Zviedrijā izrādīja jau iepriekšējā gadā uzvesto Anšl. Eglīša komēdiju Pa purna tiesu (rež. N. Dzalbe). Arī Anglijā uz skatuvēm parādījās jau agrāk izrādītas komēdijas − Ed. Vulfa Līnis murdā (Londonas latviešu teātrinieki) un R. Zuļģa Sarežģītie radu raksti (DV fonda Bredfordas nodaļas drāmas kopa).

 

Austrālijā

Austrālijas latviešu 23. teātŗa festivālā „tālajos rietumos” Pertā (10.-12. jūn.) piedalījās četri ansambļi ar divām tulkotām lugām un divām latviešu komēdijām. Pertas latviešu dramatiskā kopa uzveda P. Šefera lugu Piecu pirkstu vingrinājums A. Lanskas režijā. Sidnejas latviešu teātris T. Kempinska Duetu vienai personai (rež. I. Sveilis). Austrālijas latviešu teātris Anšl. Eglīša lugu Pēc kaut kā cēla, nezināma (rež. V. Štāls) un Adelaides latviešu teātŗa ansamblis M. Zīvērta Zaļo krūzi.

Krietni tālāku ceļu nekā ansambļi uz Pertu bija mērojis Stokholmas latviešu teātris, kas ieradās Melburnā kultūras dienās ar jau Eiropā izrādīto J. Rozīša variāciju par Raudupieti.

Melburnā viesojās arī Sidnejas latviešu teātris ar festivālam iestudēto lugu. Citi ansambļa uzvedumi bija G. Griezes komēdija Tautieša Zupēna atmoda A. Apeles režijā, gadskārtējā humora rēvija Kaleidoskops 1983 (rež. E Rodze-Ķīsele) un Anšl. Eglīša spēle Leo K. Gulberga režijā. A. Apele vadīja režiju arī angļu valodā uzvestai A. Landsberģa lugai Pieci stabi tirgus laukumā.

Austrālijas latviešu teātris viesojās Džīlongā un Adelaidē ar festivālam iestudēto lugu. Melburnā ansamblis uzveda arī R. Blaumaņa Skroderdienas Silmačos G. Kūlnieces režijā un kultūras dienās Raiņa Pūt, vējiņi (rež. G. Grauds). DV Melburnas nodaļas mazais teātris izrādīja A. Brigaderes komēdiju Kad sievas spēkojas (rež. I. Kaina).

Adelaides latviešu teātŗa ansamblis viesojās Melburnā ar jau pērn uzvesto V. Richtera komēdiju Pīlēns (rež H. Valtere) un savās mājās izrādīja R. Blaumaņa lugu Ļaunais gars M. Bumbieŗa režijā Brisbenas teātrinieki uzveda Anšl. Eglīša komēdiju Cilvēks grib spēlēt (rež. V. Gertners)

Pēdējos gados ievērību kā austrāliešu filmu režisors ir guvis I. Auziņš.

 

 

TĒLOTĀJA MĀKSLA

 

PBLA Kultūras fonda goda balvu tēlotājā mākslā piešķīra L. Linautam par sasniegumiem stikla glezniecībā − Vašingtonas latviešu baznīcas logu metiem.

 

Ziemeļamerikā

Tēlotājas mākslas izstādē dziesmu svētkos Milvokos bija vērojami 60 mākslinieku darbi. Svētku rīcības komitejas balvas ieguva: grafikā A. Rūda-Mrugaca, akvarelī A. Vinklers, eļļas glezniecībā A. Annus, skulptūrā A. Annus-Hāgena un jauktu materiālu technikā I. Arāja. No citām it plašām tēlotājas mākslas skatēm atzīmējamas Amerikas latviešu mākslinieku apvienības izstāde Klīvlendā, mākslinieku vienības „Latvis” skate Toronto un Ņujorkas DV mākslas sekcijas izstāde.

Patstāvīgās skatēs vairākās pilsētās savas gleznas izstādīja J. Kaķis, „arģentīniete” S. Kocēna, M. Krūmiņš, V. Skulte, S. Šteinere un V. Teteris: ģimeņu skatēs bija vērojami arī A. Skultes, A. Annusa, J. Annusa un A. Annus-Hāgenas darbi. J. Kaķis attīstījis jaunu krāsu izjūtu, kuŗā redzamu lomu spēlē emocionālais elements.

M. Krūmiņam tuvas dabas nemitīgās maiņas: viņa ainavās parādās sniegs gan cietā klājumā, gan atkušņa sairumā un čaganā irdenumā.

Darbu skates Ņujorkā bija V. Avenam, V. Celmiņai, E. Hermanovskim, A. Krūkliņam, V. Kuprim, V. Lindbergam un O. Rodumam. V. Celmiņas zīmējumos, grafikā un bronzas sīkplastikā parādās kontrolēta pieeja, nostrādājuma pamatīgums, iešana dziļumā un arī mazumā. A. Krūkliņa 30 gadu darba atskates izstāde liecināja, ka krāsu vibrācijas gadu tecējumā kļuvušas arvien izsmalcinātākas un organiskāk ieaustas gleznas kopveidojumā. V. Kupŗa jaunradē izcila vieta pārliecinošiem cilvēku seju zīmējumiem. V. Lindberga darbos vērojama tieksme pēc monumentālitātes un jaunekspresionisma strāvojumu ietekme. O. Rodumu nodarbina telpiskuma, kustības un gaismas iedzīvinājums gleznā.

Toronto savus darbus izstādīja E. Brastiņš, J. Popelis. A. Upenieks un V. Vabale: bija vērojami arī M. Kovaļevskas zīmējumi no cikla „Princese Gundega un karalis Brusubārda”. A. Brūveŗa piemiņas izstāde vedināja gleznotāja daiļradi uztvert kā iejūtīga radoša cilvēka vīziju par dzīves tecējumu ar samezglojumu traģiskiem uzslāņojumiem ar rūpi par būtiskā atsegšanu.

Darbu skates Vašingtonā bija V. Aistaram, G. Cennei un J. Lejiņam; Bostonā − A. Dārziņai, M. Ozoliņai un G. Prancānam; Čikāgā − O. Šteineram, L. Vinterei-Orei, arī J. Gaiļa piemiņas izstāde. G. Cennes vibrējošas enerģijas piesātināto gleznu virsmu bagātībā pretrunīgi elementi savaldīti un apvienoti. A. Dārziņas izstādes kodolu veidoja kompozīcijas ar sievietes tēlu raksturīgā meditatīvā, stilizētā risinājumā.

Patstāvīgās izstādēs dažādās pilsētās bija vērojami V. Dārznieka, M. Gruzītes, V. Gutmaņa, M. Kristberga, A. Leimaņa, M. Reinbergas, N. Riškes, A. Šternas, A. Ūdra, V. Vasiļa un M. Vilkes darbi. Atzīmējamas arī stilā un žanrā ļoti daudzveidīgā H. Gricēviča darbu skate un E. Dajevska skatuves darbu izstāde.

Kanadiešu izstādēs godalgoti gleznotāju G. Kārkliņas un O. Štauveres un tēlnieka Z. Jurševska darbi.

 

Eiropā

Patstāvīgās izstādēs Vācijā varēja vērot O. Kuncītes gleznas un V. Saules akvareļus un monotipijas. Zviedrijā darbu skate bija gleznotājai T. Sundbergai. Dānijā − V. Kiršteinam. Anglijā savas gleznas izstādīja E. Žilinskis, kopējā skatē arī M. Kleina un I. Kleina-Votsone.

L. Dombrovska ar gleznām piedalījās starptautiskā laikmetīgas mākslas izstādē Parīzē.

J. Soikanam piešķīra A. Jūrdža fonda balvu tēlotājā mākslā.

 

Austrālijā

Kultūras dienu tēlotājas mākslas skatē Melburnā piedalījās 38 mākslinieki ar 97 darbiem. Godalgas piešķīra P. Grauzem (grafikā), G. Pārupei un K. Trumpim (glezniecībā) un E. Brūverei (skulptūrā).

Patstāvīgas izstādes Sidnejā bija I. Tilleram, M. Gaujam, A. Jansonam, I. Krūmiņam, M. Miezei, J. Supem un K. Veinbergam, Brisbenā − V. Endelmanei. Kritiķu atzinību guva I. Tillera īpatnējie konceptuālie darbi, daži monumentāli apmēros, salikti no daudziem atsevišķi gleznotiem paneļiem. M. Gaujas gleznās dekoratīvi elementi izmantoti dziļāku pārdzīvojumu izteikšanai. I. Krūmiņš lieto foto techniku, viņa darbi atrodas kaut kur starp grafiku un fotogrāfiju. K. Veinberga akvareļos precīzi gleznotās puķes rādās jau gandrīz vai fotogrāfiski reālā gaismā.

Austrāliešu izlases izstādēs ar gleznām piedalījās R. Zusters un V. Salnāja; Sidnejā ievērību guva arī monumentāls Zustera sienas gleznojums. Citā izstādē godalgas izpelnīja gleznotāja A. Nicmane.

 

 

LITERĀTŪRA

 

Periodika

PBLA Kultūras fonda goda balvu piešķīra A. Zariņam par izcilu ilggadēju redaktora un žurnālista darbu. Kr. Barona prēmiju ieguva V. Kalniņš par lasītāju informēšanu par latviešu kultūras un tautas apspiešanu okupētajā Latvijā.

 

Dzeja

Bez M. Kalmanes otra dzejoļu krājuma (Laikam līdzi), pusducim autoru izdoti pirmie krājumi. Jaunākā dzejniece: Z. Aistara (Māla kausā).

PBLA Kultūras fonda goda balvu piešķīra V. Strēlertei par iepriekšējā gadā iespiesto krājumu Pusvārdiem.

 

Daiļproza

Izdoti romāni: A. Apses Lepnā Zemgales bajāru cilts, I. Gubiņas Uz vienpadsmito stāvu, J. Klīdzēja Otrais mūsos, K. Ķezbera Skābarža nams un Rumba un L. Ozolkalnes Pārnākšana. Krājumos sakopoti E. Kreišmanes stāsti (Es un pīlādžkoks), Dz. Zeberiņas tēlojumi un miniatūras (Es esmu visur) un A. Zemdegas impresijas (Varšavā neaizmirst). Izdota arī Z. Aistaras novele Viens, viens, vēl viens izņēmums.

Ē. Raistera piemiņas fonda balvu piešķīra Anšl. Eglītim par ilggadēju, augstvērtīgu pienesumu latviešu rakstniecībā.

 

Proza

Senas latviešu tradīcijas aprakstītas Marģera un Māras Grīnu grāmatā Latviešu gads. gadskārta un godi. Par melnām, baltām un sarkanām muižām dažādos gadsimtos stāsta E. Dunsdorfa Muižas. Latvijas un latviešu 20. gadsimta vēstures divus gandrīz vai pretējus aspektus apceŗ E. Andersona Latvijas bruņotie spēki un A. Šildes Pasaules revolūcijas vārdā. Atzīmējami atmiņu un atziņu krājumi: B. Kalniņa Vēl cīņa nav galā (1. sējums: 1899-1920). K. Krūklīša Tā tas bija toreiz un A. Plauža Dzimtenes grāmata.

Izdotas K. Lesiņa monogrāfija Miķelis Geistauts un J. Soikana Mākslas kritika un esejas, kā arī E. Grīšļa meditācijas un esejas Toreiz un tagad – ticībā.

Nepacietīgi gaidīts bija Latvju enciklopēdijas 1962-1982 1 sējums (galvenais redaktors E. Andersons). E. Dunsdorfa rediģētā Archīva 23 sējums veltīts demogrāfijai.

 

Literāri sarīkojumi

Dziesmu svētkos Milvokos ievērību guva V. Nollendorfa sakārtotais literārais uzvedums „Dzejā viju Latviju”; tā iestudētājai E. Tauriņai-Mintikai piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju teātŗa nozarē par jaunu virzienu attīstīšanu un izmantošanu. Bija arī Latviešu rakstnieku apvienības rīts un Latviešu preses biedrības rakstnieku cēliens. „Nacionāla viedokļa” dēļ gan noraidīja pāris dzejnieku piedalīšanos. Dziesmu svētku rīcības komitejas izsludinātā literārā sacensībā godalgas saņēma G. Ikona. A. Ruņģis, D. Bebruleja, L. Dzīle un M. Sans-Didrichsone.

Atzīmējamas Latviešu preses dienas Sidrabenē (pie Toronto, 25. - 28. aug.) un Austrālijas latviešu 23. rakstnieku dienas Sidnejā (30. sept. - 2. okt).

Pieminami arī Milvokos noraidītā dzejnieka O. Stumbŗa vakari Filadelfijā un pāris citos ASV latviešu centros. Dzejoļus lasīja pats autors, izrādīja arī viņa viencēlienu Festivāla uvertīra.

 

 

ATZIŅAS

Latviešiem emigrācijā ir pa spēkam sarīkot plašus un vērtīgus koncertus lielajos dziesmu svētkos un kultūras dienās, kaut arī ar nelatviešu mākslinieku līdzdalību. Zināms skaits latviešu mūziķu un gleznotāju, arī skatuves mākslinieku, ieguvuši cittautiešu mākslas kritiķu ievērību, pat starptautisku atzinību.

Grūtāk iet mūsu rakstniekiem un dzejniekiem. Lasītāju skaits samazinās, un manuskripti gaida izdevējus. Te nevaram vainot tikai izdevējus, arī viņiem sava maize jānopelna. Dažiem lasītāju iecienītiem autoriem vēl arvien nav grūtību izdot savus darbus. Ne katrs latviski uzrakstīts manuskripts būtu par visu vari jāizdod: jau tā mūsu literārajā ražā ir daudz sēnalu. Tomēr − ir arī manuskripti, kas uzskatāmi kā vērtīgs latviešu Literātūras bagātinājums, lai gan tie nevar cerēt uz sevišķu popularitāti lasītāju vairākumā, „tautā”. Šai sakarībā Latviešu Rakstnieku Apvienība ierosināja PBLA Kultūras fondu pievērst vairāk vērības jaundarbu publicēšanai un jaunrades atbalstīšanai, mazāk dažādām balvām par jau paveikto. Ierosinājumi neguva daudz atsaucības. Neviens nenoliedz, ka vērtīgu literāru darbu izdošana būtu jāveicina, bet trūkst vienprātības par to, kas būtu jādara kam un kā.