JG238: septembris 2004

 

49. GADAGĀJUMS
2004. GADA SEPTEMBRIS
3. (238) NUMURS

vērpetīte    IN THIS ISSUE

Jaunās Gaitas rudens numura vāku rotā Haralda Norīša uzgleznota koši sarkana lapotne. Cituviet žurnālā krāsu reprodukcijā apskatāma arī Norīša glezna "Vakars uz ezera 2". Krāsu reprodukcijā redzama arī Inas Stūres apkrāsota melnbalta fotogrāfija "Dzērāja" un Ivonnes Vaares (Yvonne Vaar) neapkrāsota melnbalta fotogrāfija, "Venēcija 25". Par katru mākslinieku ir kodolīgs dzīves un darba apraksts. Par Haraldu Norīti Nikolajs Bulmanis raksta: "Norīša abstraktā glezniecība ar krāsas radītām, it kā no dabas veidoliem atvasinātām formām, saista ar savu īpašo skaidrību, bet pats mākslinieks - ar neatkarīgo attieksmi pret mākslas norisēm."

Latvijas gaisotni 2004. g. pavasarī no mākslas kritiķa viedokļa apraksta Nikolajs Bulmanis un Laimonis Mieriņš. Eiropas Savienībā uzņemšanas svinības un atjaunotā Nacionālā teātra atklāšana bijuši notikumi ar jūtami labu auru, pretmets gadskārtējām pašapzinīgo un agresīvo krievvalodīgo svinībām pie Uzvaras pieminekļa, kur piedalījušies pat vēl lielākas ļaužu masas. Abi mākslas kritiķi apmeklējuši Līgas Purmales atskati Valsts Mākslas muzejā, dažādas izstādes Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, un Arsenālā izstādi "Daba, Vide, Cilvēks - 2004". Bulmanis iegriezies arī Dekoratīvi Lietišķās Mākslas muzejā uz izstādi "Pavasaris" un aizbraucis uz Valmieru apskatīt Viļņa Titiāna izstādi galerijā Laipa un uz Tukumu, kur bijusi izstāde "V.Purvītis un viņa audzēkņi". Apskatījis tēlnieka Paula Jaunzema pieminekli komunistu režīma izsūtītajiem Torņakalna stacijā: "Noteikti izcils piemineklis" un Kārļa Ulmaņa pieminekli: "Tur nu viņš stāv - it kā nedaudz zemē iegrimis, platu muguru un labsirdīgu zemnieka seju." Bulmanis viesojies pie Māra Bišofa, kas pārcēlies uz dzīvi Latvijā, arī pie Ilmāra Blumberga, un šeit atstāsta savus iespaidus. Laimonis Mieriņš savā apcerē starp citu pastāsta par Kaspara Gobas fotogrāfiju sēriju "Sedas purvs". Tā ir kūdras ieguves vieta Latvijā, kur cilvēki vēl šodien dzīvojot kā PSRS, "gluži kā muzejā, ar to pašu dzīves veidu, tehnoloģiju un psiholoģisku gaisotni".

Šī numura Atmiņu nodaļā ir Jura Kronberga raksts par piemiņu dzejniekam, prozas rakstniekam, kritiķim un Jaunās Gaitas līdzstrādniekam no 1956. g. līdz 1980 gadam Andrejam Gunāram Irbem (1924 - 2004). "Irbe bija viens no vadošajiem un, varbūt, pats ražīgākais JG līdzstrādnieks."

(Juris Kronbergs: "Kultūras darbinieks visās frontēs Andrejs Gunars Irbe 1924-2004")

Dzeju nodaļā ir Andreja Irbes divi dzejoļi, "Lilija Zobena dzied Visbijā" un "Pēc referāta diskusijas":

Un nu es gribu vaicāt:
   
ko lai mēs,
   
tie daži,
   
stāstām saviem bērniem:
   
- patiesību?
   
- melus?
Un ja patiesību, tad kādu patiesību?
Un ja melus, tad kādus melus?

    Par mums,
   
mums pašiem -
   
ne jau par ko citu.

Pats Juris Kronbergs dzejolī "Andreju Irbi izvadot" raksta tā:

    Andrejs, pēc referāta
   
uzsācis citas diskusijas
   
kādas -
   
gan uzzināsim.

Par paša Jura Kronberga dzejas pasauli raksta Izabella Cielēna: "Kronbergs dzejā ievelk jaunas līnijas, viņš nebaidās radīt šokējošas metaforas un pārsteidzošas asociācijas, pasniedzot tās brīvā dzejiskā formā. Viņš kļūst par vienu no mūsu dzejas modernizētājiem." 

(Izabella Cielēna: "Juŗa Kronberga dzejas pasaule")

Dzeju nodaļā ir arī jauns dzejolis no Sarmas Muižnieces Liepiņas: RAGBRAI: Glenwood, Shenandoah, Bedford, Osceola, Oskaloosa, Bloomfield, Mount Pleasant, Fort Madison - par kādu divriteņu sacīksti:

    Šonedēļ ar vienu aci Dievs skatās Tour de France
   
ar otru šo: "Tour de Farms"

Ruta Veidemane dziļi ieskatās Māra Čaklā dzejolī "Aizaugošais ezers", krājumā Lapas balss (1969): "Dzejolis valdzina, tas ir pirmām kārtām skaists dzejolis, neraugoties uz draudīgo nobeigumu./.../ Protams, nekādu līdzību ar pastāvošo varu toreiz lasītājs vai kritiķis nedrīkstēja saskatīt, kur nu vēl tiešā ceļā par to runāt. Tāpēc, manuprāt, šī saruna bija nepieciešama tagad." 

(Ruta Veidemane: "Aizaugošā ezera vēstījums")

Laima Kalniņa īsstāstā "Vārdu spēks": "Bet vai jūs zināt, ko es atradu datorā? Nu šo stāstu taču! Kas radīja to un manu nule piedzīvoto dēku? Vārdu spēks? ... Ne jau nu es." 

(Laima Kalniņa: "Vārdu spēks")

Aina Siksniņa mikroīsstāstā "Ķēniņa pilsēta": "Es gribētu, lai tas nekad nebūtu noticis. Pilsētu sagrāva un cilvēkus aizdzina. Gribētu visu atgriezt atpakaļ."

Šai numurā par Kanadas žurnāla Descant, kas iznāk Toronto četras reizes gadā, pietuvināšanos latviešu literatūrai savā 2004. g. pavasara numurā (tur ietilpinot Uldi Bērziņu, Edvīnu Raupi, Māru Zālīti, Andru Neiburgu, Noru Ikstenu, Gunti Bereli, Aleksandru Pelēci, Karlu Jirgenu, Knutu Skujenieku, Juri Kronbergu, Gundegu Repši, Paulu Bankoviču, Astrīdu Neimani, Liānu Langi, Baņutu Rubesu, Ļevu Grinbergu, Jāni Elsbergu, vizmu Belševicu, Joshua Auerbahu, Modri Ekšteini, Dianu Kestneri, Margitu Gailīti, un Amandu Aizpurieti, izsakās gan Jānis Krēsliņš gan Juris Silenieks. Krēsliņš: "Diemžēl, žurnāla Descant aplūkojamais numurs latviešu kultūrai un literatūrai nekādu slavu nenesīs." Silenieks: "Taču atzinība būtu veltāma žurnāla redakcijai par numura tematisko izvēli un apstrādi."

(Jānis Krēsliņš: "Vai DESCANT pelnījis bravo?")

Rasma Birzgale sniedz "Ļoti personīgus atmiņu mirkļus par Mārtiņu Zīvertu": " [1973. g. vasarā] Noklausāmies arī radio raidījumu no Rīgas, un Zīverts asprātīgi pazobojas par nule dzirdēto padomju žargonu. Es piepeši atskārstu, ka pēc gandrīz 30 gadiem svešumā esmu tik tuvu okupētajai dzimtenei."

Vēstures nodaļā Franks Gordons no Telavivas savu atmiņu stāstījumā ieskatās Rīgā 1945. gadā LETA konferences zāles sienu greznojošā milzu kartē "akurāt no BERLIN rietumu malā līdz MOSKAU austrumu malā ... Vēl tagad, pēc 59 gadiem, šī milzu karte man reizumis rādās ... un vedina uz skumīgām pārdomām par vēstures greizo smīnu."

Rolfs Ekmanis, turpinot savu vairākos turpinājumos izvērsto stāstījumu par starptautiskiem raidījumiem latviešu valodā 20. gs. otrā pusē pievēršas Radio Vatikānam: tā raidījumi snieguši bagātīgu informāciju par cilvēka, konkrēti, reliģisko tiesību pārkāpumiem Padomju Savienības katoļu reģionos - galvenokārt Lietuvā, arī Ukrainā un Baltkrievijā.

Alfreda Tauriņa dienasgrāmatas turpinājumā nonākam līdz 1945. g. 8. maijam: "Radio vēstījis, ka Anglijā svinot uzvaras svētkus, jo Vācija pilnīgi kapitulējusi."

Kiberkambarī ir "sveikotāju" saruna no 2004. g. 1. maija, par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Alnis Freibergs no Siguldas raksta: "Bet es uzcēlos laicīgi un bez garas skatīšanās, aizgāju uz dārzu un iestādīju Eiropas zemē agros kartupeļus. Domāju - būs varena raža!"

Grāmatu nodaļā ir septiņas recenzijas. Juris Silenieks raksta par Indras Gubiņas Sārta svītra debesīs un par Māra Čaklā Izaicinājums. Pirmā Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga. Aina Siksna par Māras Celles sakopoto Eju, aizeju, atskatos...Rūtas Skujiņas vēstules uz Latviju raksta: "... grāmata ir skaista un tur ietilpināts krietns interesantu fotogrāfiju klāsts. Nedaudzās, vēstuļu krājumā iekļautās dzejas raisās ar vieglumu, ko sēras nenomāc:

    Jā, atceros: ir dziļas zemes bēdas,
   
Es pāri tām.

Rolfs Ekmanis apskata Latvijas Kultūras ministrijas paspārnē iznākošā žurnāla Latvian Literature 4. numuru un lietuviešu ceturkņizdevuma angļu valodā Lituanus 2003. g. ceturto numuru, kas veltīts māksliniekam un komponistam Čurļonim (Mikolajus Konstantinas Čiurlionis, 1874-1911.). Gundars Ķeniņš Kings apraksta Journal of Baltic Studies 2004. g. pavasara un vasaras numuru saturu. Astra Roze par Rūtas Rudzītes Vecmāmiņ, kas ir trimda?/Vecmamin, What is Exile?: "Šeit nu ir dots vienas meitenes stāsts patīkamā, bērniem piemērotā grāmatiņā, kas varbūt izraisīs tālāku interese par vecvecāku likteni un viņu dzimteni."

Nodaļā "Dažos vārdos" ir redaktoru sakopotas īsziņas un īskomentāri par Latvijas kultūras notikumiem visā pasaulē - un ne tikai. Arī no franču preses te ir par Irākas tautas attiecībām pret amerikāņu karavīru/karasievu pastrādātiem cilvēktiesību pārkāpumiem un no krievu preses par Viktora Jerofejeva romānu Labais Staļins (krievi joprojām mīlot Staļinu) un par Krievijā radušos "Putina jaunatni" kas autoru lūkojot iebiedēt ar "piespiedu emigrāciju". Redaktors Rolfs Ekmanis par Maikla Moora filmu Fahrenheit 9/11: "Lielu lomu filmā spēlē hiperbolizētais, patlabanējai valdībai izdevīgais baiļu faktors."

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...

Jaunā Gaita