49. GADAGĀJUMS
2004. GADA DECEMBRIS
4. (239) NUMURS

    IN THIS ISSUE

Jaunās Gaitas ziemas numura vāku rotā Ilmāra Rumpētera stilizēts saules stabs.

Dzejas nodaļā ir Jura Kronberga "Oda Eiropas latviešu jaunatnes apvienībai sakarā ar tās 50. gadu jubilejas kongresu Saulkrastos":

      Eljas darbos sirsnīgi, nesavtīgi tika ziedoti laiks un līdzekļi,
      nejau tā,
      ka kādam draudēja bads,
      taču dažam labam "pazuda" kāds studiju gads

Ir arī Kronberga atvadas veltījums nelaikā mirušajam tautietim Kārlim Zobam:     

      Viņa durvis vienmēr
      bija līdz galam vaļā
      viņš nemācēja tās aizvērt  

Jura Kronberga dzeja

Guntis Berelis recenzijā par Jura Kronberga krājumu Notikumu apvārsnis izsaka domu, ka "pasaulē ir pārāk maz dzejas un pārāk maz dzejnieku (ja visi būtu dzejnieki, no kurienes gan rastos teroristi?)" taču nocitē arī šādu Kronberga vārsmu:

Vai dzeja var pasauli padarīt
par nedaudz labāku vietu?
Jeb tās uzdevums tikai pateikt
ka nekad nezināsim kas mūs
gaida aiz nākamā stūra?

Citā rakstā Berelis Paula Bankovska grāmatu Čeka, bumba & rokenrols vērtē kā socreālismu bez socreālisma: "Visas sižetiskās līnijas ved eksistenciālā strupceļā ... rodas iespaids par kaut kādu baisu, bezjēdzīgu, visu samalošu mechānismu, kuram dīvainā kārtā nemaz nav dzinēja..."

Grāmatu recenziju nodaļā ir arī Ainas Siksnas raksts par Noras Ikstenas grāmatu Dzīves stāsti. Viņas stāsti esot spēcīgi, vietām pat sižetiski rupji, divi no tiem tik meistarīgi, ka tie droši vien nonākšot latviešu prozas izlasēs. Rimands Ceplis par Ingas Kārlštrēmas romānu Zem viena lietussarga vēstī, ka tas rakstīts elektronisko vēstuļu formā, kuras vairāku mēnešu noritē rakstītāju "attiecības sabojājas kā veca gaļa". Rasma Birzgale rakstā par Astridas Stahnkes pētījumu Aspazija. Ragana. The Silver Veil kritizē tās tulkoto darbu izvēli, bet slavē iejūtīgo analīzi.

Benedikts Kalnačs sniedz ieskatu 2004. gada Ievas Kolmanes vadītajā žurnālā Karogs, Juris Silenieks vēstī par pārmaiņām jaunās literatūras žurnālā Luna, un Gundars Ķeniņš, savukārt, par Journal of Baltic Studies 2004. g. rudens numura saturu.

Franks Gordons apskata Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmatu 2003 un konstatē, ka tur "vietumis pazib kaut kas tāds, kas liek ieplest acis, nopūsties - vārdu sakot, reaģēt emocionāli."

Sveiks kopas dalībnieki nodaļā Kiberkambaris aprunā Maikla Mōra (Michael Moore) filmu "Fahrenheit 9/11". Diskusija notiek pirms ASV prezidenta vēlēšanām 2004. g. 2. novembrī. Arturs Rubenis uz Mōra filmu reaģē - emocionāli: "Zirgu zaglis ir tikai zirgu zaglis!"

Vēsturnieks Jānis Krēsliņš apraksta Viktora Strauba Kāda vidzemnieka atmiņas 1. daļu, un sniedz savu vērtējumu un pārdomas: "Šīs atmiņas ir ne tikai nozīmīgs autobiogrāfisks sacerējums, bet arī vērtīgs pienesums dokumentācijai par latviešu traģisko iesaistīšanu lielvaru bezjēdzīgajos militārajos pasākumos II Pasaules kara laikā."

Nodaļā "Atmiņas" Valdemārs Ancītis raksta par Māri Čaklo. Čaklais esot bijis apzinīgs tēvs un viņam bijušas īpaši cieša draudzība ar savu dižciltīgo garspalvaino runci vārdā Cēzars. "Kālab to visu stāstu? Lai jūs redzētu, ka aiz Dzejnieka, aiz Esejista, aiz Publicista stāvēja, elpoja, kustējās, darbojās dzīvs, pavisam dzīvs cilvēks."

2004. g. Latviešu Dziesmas svētkus Toronto pilsētā izsmeļoši apraksta Oļģerts un Marta Cakare. Te ir par Daiļamatnieku izstādi, par Rakstnieku cēlienu, par Oikumēnisko dievkalpojumu, par visiem koncertiem. Astrīda Straumane Ramrath atsevišķā rakstā par Dziesmu spēli "Eslingena" liecina, ka tas mums atgādina, ka - "pasaules plašumā izklīduši, tomēr esam turējušies kopā."  

Astrīda Straumane Ramrath, "Dziesmu spēle Eslingena"

Mākslas nodaļā ir Voldemāra Avena raksts par 2004. g. Likteņlēmēja pulkos aizsaukto Ģirtu Puriņu. Divi raksti, viens no Lilitas Zaļkalnes un otrs no Herberta Zālīša ir par dzejnieku Frici Forstmani jeb Frici Dziesmu, arī pazīstamu kā Alant Vili, kas arī šo pasauli pameta 2004. gadā. Ir Janīnas Kursītes raksts par Latgales podniecības kultūru, Mākslas Akadēmijas profesora Ojāra Spārītes raksts par Latvijas dievnamiem un par sakrālās kultūras attīstību vispār, Jura Silenieka raksts par diriģentu Marisu Jansonu un Inese Lūsiņas raksts par PBLA, ALA un Latvijas Valsts arhīva rīkotu "Trimdas mūzikas" konferenci Rīgā.

Vizuālo mākslu šai numurā pārstāv Elviga Sebre un Ināra Matīsa ar gleznu reprodukcijām krāsās. Ir arī fotomakslinieces Māras Brašmanes divas fotogrāfijas no 1970'iem gadiem: Agrs rīts Birznieka-Upīša ielā un Ugunsgrēks Ozolkalnos.  

Elviga Sebre. Zāle. Akrils uz audekla.

Māra Brašmane. Ugunsgrēks Ozolkalnos.

Herberta Zālīša īsstāsts, jeb romāna fragments "Elektriskie sapņi", dod vaļu aviolīnijas pasažiera krāšņai un nelabai fantāzijai pārlidojot un piezemējoties Rīgā, ar lielu sprādzienu nonākot "aizkavētā laika bedrē": "Pēdējo reizi šāds simtreiz pastiprinātam pērkonam līdzīgs troksnis Rīgas debesīs tika dzirdēts astoņdesmitajos gados, kad virs Latvijas lidojošā Francijas prezidenta Miterāna Concorde pārsniedza skaņas ātrumu."

Cerībā izraisīt Jaunās Gaitas lasītāju diskusijas, no Neatkarīgās Rīta Avīzes pārpublicēts akadēmiķa/polītiķa Jāņa Freimaņa viedoklis, "Nav ko glorificēt latviešu ekonomisko emigrāciju uz Rietumiem 1944. gadā." Redaktors Ekmanis sola nākamā JG numurā ievietot Freimaņa raksta izraisītus komentārus no Bruņa Rubesa, Gundara Ķeniņa-Kinga, Laimas Kalniņas u.c. "Aicinām par šo tematu izteikt savas domas arī citus JG lasītājus - elektroniski vai arī pa gliemežpastu."

Nodaļā "Dažos vārdos" sakopotas īsziņas par latviešu kultūras notikumiem (un ne tikai!) visā pasaulē: par Pablo Nerudas 100 gadu jubileju, par Ērika Raistera fonda apbalvoto Noru Kūli, par Franca Trasuna un Jāņa Klīdzēja godināšanu Latgalē, par Pasaules Veselības organizācijas sakopoto statistiku par pašnāvībām, kur īpaši izceļas Austrumeiropa, par valodnieka Pētera Kļaviņa godināšanu, par žurnālā Universitas atrodamiem "naglas gabaliem", par latviešu izcelsmes amerikāņu aktrises Lailas Robiņas panākumiem, un vēl.

"Dažos vārdos"

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...