50. GADAGĀJUMS
2005. GADA MARTS
1. (240) NUMURS
Jaunās Gaitas pavasara numura vāku rotā Haralda Norīša māksliniecisks tuvskats hlorofila piesātinātas lapiņas šūnu audā.
Šai numurā Andrieva Ezergaiļa pētījums "Vācu laiks Latvijā 1941-1945" pievēršas kolaborācijas problēmai: "Mēģināšu pierādīt, ka latvieši vienkārši neizprata nacistu nostādnes. Okupācijas laikā latvieši piedāvāja dažādus kolaborācijas variantus, bet vācieši tos visus noraidīja." Arturs Neparts Ezergaiļa pētījumu atsevišķā rakstā "Tā nebija kolaborācija" asi kritizē: "Manuprāt profesors Ezergailis, biežāk nekā tas atbilst būtiskai patiesībai, lieto kolaborācijas apzīmējumu, rakstot par vācu okupācijas laiku. /../ Pretēji autora paustiem uzskatiem, ka latvieši bija galīgie 'antiņi' un nekā nesaprata no tā, ko vācieši domāja un darīja, manuprāt ... latvieši visu to zināja ļoti labi un līdz šim nekas tāds nav atklājies, ko latvieši jau toreiz nezinātu."
Andrievs Ezergailis. "Vācu laiks Latvijā 1941 - 1945, Piedāvātā un atraidītā kolaborācija"
Par Jaunās Gaitas redakcijas locekles Intas Ezergailes mūža gaitu un paveiktiem darbiem pastāsta žurnāla redaktors Rolfs Ekmanis. No mūsu vidus viņa šķīrās šā gada janvārī, taču "Ar savu ticību gara vērtību nezūdamībai viņa turpinās mūs iedvesmot arī priekšdienās un, jācer, ne tikai JG veidotāju un lasītāju saimi."
Mākslas zinātnieks Māris Brancis, konferences "Trimda, kultūra, nacionālā identitāte" organizētājs pagājušā gada rudenī Rīgā, sniedz "Dažas pārdomas pēc konferences": "Ja salīdzināja un kaut vai virspusēji analizēja procesus, kas noritēja kā aiz robežām, tā Latvijā, tad atklājās, ka daudzas parādības kultūrā notika ļoti līdzīgi robežas abās pusēs vai tuvu viena otrai. Tātad aizliegumi, varas politika daudz ko nespēj aizkavēt. Idejas, noskaņojums, gars pārvietojas brīvi."
Atmiņu nodaļā Ivars Lindbergs komentē un papildina Evas Eglājas-Kristsones JG235 pierakstīto citātu no Anšlava Eglīša vēstules A.Šķipsnam par Arvīda Griguļa 1971. g. ciemošanos Amerikā: "...viņa stāja un ekspostulācijas bijušas tik dramatiski rusofīlas, ka pat Lindbergs saļodzījies." Lindbergs to noliedz: "Lindbergam nekāda liela saļodzīšanās nesanāca, jo viņš jau pāris dienas iepriekš bija valsts drošības iestāžu brīdināts par iespējamo Griguļa viesošanos ... Griguļa reputācija citu jaunāko Latvijas literātu vidē mums jau bija zināma." Rakstam klāt ir fotogrāfija no Griguļa viesošanās reizes. Tur ap Griguli pulciņā redzami Raimonds un Austra Slaidiņi, Laimonis un Brigita Siliņi, Raimonds, Vija un Ilona Staprāni, Māra un Ojārs Celle, Jānis Klīdzējs, Helena Hofmane, Benita Veisberga, Ēris Antons un, protams, Ivars Lindbergs. Interesanti, ka Grigulis toreiz bijis īpaši ieinteresēts skatīt kailas meitenes dejojam un Raimonds Staprāns, kaut pats pārāk ieinteresēts tādās lietās neesot bijis viņu aizvedis tur, kur tādas dejo un vēlāk tikai ar grūtībām viņu dabūjis prom no turienes. Par Griguļa rusofīlismu Lindbergs citē Anitu Liepu: "Vienīgais cilvēks, kas nerakstīja ziņojumus, bija Arvīds Grigulis. Kad viņu sūtīja uz ārzemēm, tad, satiekoties ar savu bijušo studiju biedru, viņš izlikās prokrievisks, lai tas otrs cilvēks neizteiktos..." Lindbergs nopūšas: "...dažām monētām var pat būt trīs puses."
Kiberkambarī ir sveikotāju saruna no 2004. g. 1. - 3. novembrim, tātad no dienas pirms uz dienu pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Zigis Bērziņš no Kanadas raksta: "Tautas balss esot Dieva balss!" Māris Jānis Vasiļevskis no Latvijas raksta: "Man Bušs patika labāk." Arturs Rubens no Klīvlandes raksta: "Priekā! Sarkanie naciķi atkal izgāzušies! Saldu dusu vēstures mēslainē!"
No mākslas šai numurā visa dzeja ir no Maijas Meirānes:
Ļaujiet, lai vārdu priecīgi taureņi
aizskar jūsu plecus,
neaizdzeniet. Lai tie nolaižas
mierīgi. Vairāklīmeņu vārdiem
būs putna spārni. Mulsinoša
nav mazvārdība, jo
vārdos vienmēr paslēptas
kāpnes
tās jau tagad ved jūs
pat ja atverot acis, ir migla,
bet cauri tai , balsis
Jūsu rokas
būs mutes spārni.
Marta Landmanes īsstāsts "Kūkas" ir par kārdinājuma kaunu "...viena tumši brūna šķēle, izraibināta žāvētām ogām un augļiem, otra apaļīga, olaini dzeltena, vidū iešķelta. Šķēlums veido tādus kā taureņa spārnus. No viduča spraucas ārā krējums. Krējumā iespiestas divas sarkanas ķiršogu pusītes... /../ Vai patiešām viņa atkal ēdīs īstas kūkas, nevis pliekanu, izburbējušu, bez taukvielām ceptu kukurūzas plāceni?"
Vizuālo mākslu pārstāv fotogrāfs Andris Eglītis ar attēlu krāsās: tādi kā pāļi un akmens liedagā, tādas kā kūkas ar zemeni krējumā.
Andris Eglītis. "Iesprūdis laiks"
Gļeba Panteļejeva skulptūras "Melnais Slieksnis" un "Mažors un minors" nofotografējusi Ingrīda Bulmane - tādas kā absurdas pusvirus bet neatveramas durvis un četrus metrus augstas robotas šķēres.
Gļebs Panteļejevs. "Melnais Slieksnis"
Kristas Vārsbergas eļļas glezna melnbaltā: "Bez nosaukuma Nr. 1" rāda slaidu meiteni sevī iegrimušu.
Krista Vārsberga: "Bez nosaukuma Nr. 1"
Par Kristas Vārsbergas mākslu Rolfs Ekmanis raksta: "Viņas zīmējumu un gleznu pamatā ir gan ikdienā ar redzi uztvertā apkārtne, gan arī atmiņu dzirkstis, kas dažkārt iesniedzas pašas agrā bērnībā. Gala rezultāts bieži vien stipri atšķiroties no sākotnējās ieceres. Tā arī izskaidrojama gleznu biezā virsma, kas, Kristas Vārsbergas pašas vārdos, 'rodas no nemitīgām izmaiņām līdz pat brīdim, kad attēlotais pašai liekas pareizs'..."
Dace Aperāne apraksta Koncertu par godu Eiropas Savienības paplašināšanai 2004. g. 3. maijā: "Gints Jēgermanis, Latvijas pastāvīgais pārstāvis Ņujorkā, bija svinīgā koncerta idejas autors un vadīja īpašu neformālu rīcības komiteju, kurā darbojās pārstāvji no ES valstīm. /../ Ar šī koncerta sarīkošanu Jēgermanis un Latvijas pārstāvniecība ANO veica lielu un nozīmīgu darbu, kas spodrina Latvijas un visas Eiropas Savienības tēlu."
Grāmatu nodaļā šai numurā ir 11 recenzijas:
Inta Ezergaile: Inese Zandere. melnas čūskas maiznīca. "Lasītājiem jāņem dalība Zanderes dzejā. Un tas ir labi."
Aina Siksna: Edvarts Virza. Pēdējās dzejas. Vēstules Veronikai Strēlertei. "Vēstulēs valda pielūgsme, kādu Petrarks veltīja Laurai un Dante Beatričei, taču ar spēcīgāku kaisles piedevu."
Juris Silenieks: Luna 12. Redaktors Māris Salējs. 2004. "Reizēm dzīšanās pēc jaunā nenoved pie meklētā, tik atgādina, ka ne vienmēr neredzētais ir ieraudzīšanas vērts."
Astra Roze: Andra Neiburga. stum stum. "Visi šie stāsti attēlo cilvēkus ar problēmām... un parastus vientuļa ceļa gājējus, kas meklē kaut ko, vai tā būtu pagātne, vai otrs cilvēks, vai dvēseles miers, vai dzīves jēga."
Rolfs Ekmanis: Ildze Kronta. Darbi-Personības-Viedokļi. "Aplūkojamo rakstu grāmatai... bija paredzēts iznākt jau 1990. gadā, bet lielo vēsturisko pavērsienu laikā to izdošana grāmatā pārtraukta 'kā ekonomiski neizdevīgs pasākums'... laba, dziļa un domām bagāta grāmata, pat tādā gadījumā, ja dažās vietās gribētos šo to iebilst..."
Biruta Sūrmane: Bērsons Ilgonis. Deviņi likteņi. Represētie rakstnieki. Apraksti un ziņas. "[Grāmatas] beigu daļā atrodam piecu lappušu garu sarakstu ar padomju režīma apspiesto latviešu literatūras darbinieku vārdiem laikposmā no 1936. līdz 1987. gadam. No šī ietilpīgā saraksta autors izvēlējies deviņus rakstniekus, par kuru likteņiem zem varas sloga sniedz plašāku izziņu... Bērsona 'deviņi no daudziem' ir: Austra Dāle, Viktors Eglītis, Ādolfs Erss, Atis Ķēniņš (Ķeniņš), Aleksandrs Pelēcis, Jānis sārts, Harijs Skuja, Skuju Fridis (vai Frīdis, īstā vārdā Gotfrīds Mīlbergs) un Elza Stērste."
Biruta Sūrmane: Alberts Veinbergs. Stipru Annas pēdējais brauciens."Anna Stipra dzimusi 1881. gadā Krustpilī un mirusi 1949. g. 7. oktobrī. Šie konkrētie datumi liek minēt, ka autors attēlojis kādu viņam zināmu personu, visticamāk savu māti."
Juris Silenieks: Māris Ruks. Pusķieģelis tavu acu krāsā. Dzeja."Erotiskas noskaņas sabalsojas ar patriotiskiem motīviem, gan klusināti, bez skaļiem žestiem vai retoriskiem greznojumiem."
Juris Silenieks: Guntis Berelis. Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs. Postmodernisms un latviešu literatūra. "...mūsu šodienas prozā Berelis meklē jaunākās ievirzes, atstatu no jau paustā. Bereli saista 'robežu pārkāpšana', kas noved pie chaosa un neskaidrības."
Anita Liepiņa: Peter Kazaks. From Reindeer Lake to Eskimo Point."Pārdomu rosinošā grāmata droši vien nenonāktu latviešu lasītāju uzmanības lokā, ja tās autori nebūtu latviešu cilmes. Asinis tomēr ir biezākas par ūdeni."
Gundars Ķeniņs Kings dod ieskatu Journal of Baltic Studies 2004. g. ziemas numurā, un Juris Silenieks "Jaunās literatūras žurnāla" Luna 12. numurā.
Jaunās Gaitas pēdējā, ziemas numurā (JG239) tika nopublicēts akadēmiķa Jāņa Freimaņa izaicinošais raksts Neatkarīgā Rīta Avīzē, "Vai trimda. Vai tikai svešums." Šai numurā nu parādās atbildes šim rakstam no Bruņa Rubesa, Annas Žīgures, Franka Gordona, un Gundara Ķeniņa Kinga.
Nodaļā "Dažos vārdos" sniegtas īssziņas par notikumiem latviešu kultūrā (un ne tikai latviešu!) visā pasaulē.
Lasītāju vēstulēs Pāvils Zariņš no San Karlos Kalifornijā izsaucas, "Izcila publikācija! Paldies!"
Juris Žagariņš
Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...
