JG155 Kārlis Ābele. Latviešu kulktūras dzīve emigrācijā 1984. gadā

Kārlis Ābele

LATVIEŠU KULTŪRAS DZĪVE EMIGRĀCIJĀ 1984. GADĀ

Līdzīgi pārskatiem par iepriekšējiem gadiem (JG 73, 78, 83, 88, 95, 101, 106, 110, 120, 125, 130, 136, 416 un 150), arī šoreiz apcerēti latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomi (mūzika, skatuves māksla un tēlotāja māksla) trīs kontinentos (Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā) un literārā raža. Pārskata veidošanu ietekmējuši jau agrāk minēti (JG 73 un 78) apstākļi un apsvērumi.

Pārējos „lielsarīkojumus” aizēnoja Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas Minsterē, Vācijā (31. jūl. - 5. aug.), pēc skaita otrās, lai gan formāli tā netika dēvētas. Tās gan cildināja, gan kritizēja, salīdzinot ar pirmajām globāli iecerētajām dziesmu dienām Gotlandē pirms pieciem gadiem. Dziesmu dienu Minsterē nozīmīgākie sarīkojumi:

· atklāšanas koncerts,

· apvienoto koŗu uzvedums „No Dikļiem līdz Minsterei”,

· Kalniņa operas Baņuta koncertuzvedums, atsevišķi dziedātāju un mūziķu ansambļu koncerti,

· tautiskais uzvedums „Mārpuķīte”,

· tautas deju uzvedums,

· Andr. Jansona dziesmu spēles Sprīdītis un M. Zīvērta šolaiku pasakas Kurrpurrū izrādes,

· dzejnieku cēliens

· un tēlotājas mākslas izstādes.

Ziemeļamerikā ievērību saistīja 8. dziesmu dienas Gaŗezerā (17.-19. aug.), atzīmējamas arī kultūrai veltītu sarīkojumu virknes Toronto un Kalamazū. Austrālijas latviešu 34. kultūras dienas aizritēja platībā Latvijai līdzīgajā Tasmānijas salā (27.- 31. dec); nozīmīgākie sarīkojumi − atklāšanas koncerts, U.Siliņa lugas Pat akmeņi raud izrāde, tautas deju uzvedums, kopkoŗa koncerts un tēlotājas mākslas izstāde. Mazāk kulturāla, vairāk zinātniska nozīme bija 9. Baltijas studiju konferencei Montreālā.

MŪZIKA

Komponisti

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu piešķīra T. Ķeniņam par septiņiem pēdējos trīs gados radītiem plaša apmēra skaņdarbiem. Koncertos Toronto atskaņoja vairākus Ķeniņa jaundarbus; sevišķu ievērību guva koncerts 5 sitamiem instrumentiem un orķestrim.

J. Kalniņš saņēma Kanadas Ņubransvikas provinces godalgu par izciliem sasniegumiem mākslā. Vairākās Ziemeļamerikas pilsētās bija komponista 80 gadu jubilejas (skat. rakstu JG 150:51-53) koncerti; pirmatskaņojumus piedzīvoja svīta „Omas” kameransamblim un pirms gadsimta ceturkšņa komponētā kantāte „Asins tīrums”. Citos koncertos atskaņoja citus J. Kalniņa, kā arī D. Štauveres-Aperānes, A. Vītoliņa, M. Opeskina, H. Pavasara, I. Sakša un Okolo-Kulaka jaundarbus.

Goppera fonda balvu mūzikā piešķīra P. Aldiņam par 13 tautas dziesmu aranžējumiem.

Koŗi

Apvienoto koŗu uzvedumā dziesmu dienās Minsterē dziedāja ap 700, kopkoŗa koncertā Gaŗezerā ap 170 un kultūras dienās Tasmānijā 100 koristu. Daļa no dziesmām Minsterē bija uzticēta krietni mazākam kamerkorim; šāds izkārtojums izraisīja gan atzinību par kvalitātes celšanu, gan kritiku par koristu šķirošanu. Latviešu baptistu draudžu koŗu 35. dziesmu diena Toronto (29. apr.) bija pulcinājusi ap 80 dziedātāju.

Atzīmējot diriģentu nopelnus, pieminami apvienoto koŗu koncertu diriģenti: Minsterē − G. Gedulis, V. Maksiņa, I. Mežaraups, M. Opeskins un L. Zobena; Gaŗezerā − G. Blaumanis, E. Brusubārdis II, E. Brusubārdis III, R. Kalnmals, V. Meļķis, A. Ūdris, A. Vintere-Brugmane un J. Zuika; Tasmānijā V. Bendrups, A. Kronīte, S. Līvmanis un E. Ozoliņš.

Ziemeļamerikā

Ar koncertiem Ziemeļamerikas latviešu centros viesojās L. Zobena (soprāns) no Anglijas. Vairākos koncertos dažādās pilsētās dziedāja arī soprāni R. Dzilna-Zaprauska, A. Jirgensone, I. Kurme un M. Mozga, mecosoprāni O. Griķe un Laila Saliņa, tenors P. Lielzuika, baritons K. Grīnbergs, un basbaritoni P. Berkolds un J. Kļaviņš. Dažādos latviešu centros koncertēja soprāni S. Augstroze, M. Grimma-Štrausa, S. Hildebrante, I. Ivansone un B. Jerumane, un mecosoprāni L. Gleške-Anšmite, D. Kārkliņa-Hollis, M. Mičule (no Vācijas) un I. Paupe.

Vairāki klavieŗu koncerti Kanadā un ASV bija A. Ozoliņam; krietnu skaitu ASV latviešu centru ar koncertiem apmeklēja pianists U. Grants. Atzīmējami J. Zemzara, kā arī duopianistu A. Goldiņas un R. Loumbrozo, un I. un K. Gūtberigu koncerti. Vairākos koncertos ērģeles spēlēja M. Prāmniece; viņai piešķīra M. Milleres-Grasmanes piemiņas fonda stipendiju. Patstāvīgs ērģeļu koncerts bija arī K. Jurisonam.

Ar vairākiem patstāvīgiem koncertiem Kanadā un ASV viesojās izcilās vijolnieces R. Lielmane no Meksikas un I. Graubiņa no Anglijas. R. Lielmane bieži koncertēja Meksikā; I. Graubiņa piedalījās kā soliste muzikālā festivālā uz jūras − uz kuģa Karību jūrā.

A. Jēruma piemiņas fonda stipendijas jauniem latviešu mūziķiem piešķīra P. Aldiņam, S. Erdmanei un A. Kuprisai. Atzīmējama otrā latviešu mūzikas nometne Katskilu kalnos pie Ņujorkas (24. jūn. - 1. jūl.).

Eiropā

Dziesmu dienās Minsterē atklāšanas koncertā kā solistes dziedāja Laila Saliņa un L. Zobena; L. Saliņa dziedāja solo arī apvienoto koŗu uzvedumā. A. Kalniņa operas Baņuta koncertuzvedumā (diriģents Andr. Jansons) solisti bija cittautieši M. Niska, A. Grigs un A. Bergells, ka arī M. Apkalne, K. Bauers-Zemgalis, K. Grīnbergs un K. Zārda. Atsevišķs koncerts bija Toronto Daugavas vanadžu korim „Zīle” (diriģents A. Purvs), kopējā koncertā muzicēja trīs ansambļi − „Atbalss” no Anglijas, „Solaris” un „Kolibri” no Ziemeļamerikas. Andr. Jansona komponēto dziesmu spēli Sprīdītis uzveda Minsteres latviešu ģimnāzisti.

Vairākos koncertos Vācijā dziedāja mecosoprāns M. Mičule, Anglijā soprāns L. Zobena. J. Vītola skaņdarbu koncertos Zviedrijā un Vācijā piedalījās A. Cīrule (soprāns), Stokholmas operas uzvedumos mecosoprāns I. Pētersone. Basbaritons J. Kļaviņš no ASV dziedāja koncertos Vīnē un izpelnījās zelta medaļu par Šūberta dziesmu interpretāciju. Atzīmējami arī baritonu K. Lapiņa (Vācijā) un P. Svila (Anglijā) koncerti.

Duopianiste A. Goldiņa ar savu partneri R. Loumbrozo (no ASV) ieguva godalgas starptautiskā laikmetīgas mūzikas konkursā Romā, un koncertēja citās pilsētās Itālijā un Parīzē. Patstāvīgi koncerti Zviedrijā bija pianistiem G. Kurmei un M. Kvītam, G. Kurmei arī Kapri salā; Dānijā un Austrijā koncertēja Kanadā dzīvojošā S. Mogensena.

Kritiķu atzinību izraisīja B. Miezes-Trauciņas ērģeļu koncerti Vācijā un Zviedrijā, kā arī atsevišķi vijolnieču R. Lielmanes un I. Graubiņas koncerti vairākās Eiropas valstīs.

Atzīmējams Stokholmas latviešu koklētāju vienības „Trideksnis” 10 gadu jubilejas koncerts. Ansamblim piešķīra Kr. Barona prēmiju par latviešu kokļu mūzikas pētniecību un par cittautiešu iepazīstināšanu ar mūsu folkloras mūziku.

Austrālijā

Ievērību saistīja vijolnieces R. Lielmanes viesošanās ar koncertiem Austrālijas latviešu centros. Adelaidē koncertēja arī čellists J. Laurs un bračiste A. Dārziņa. A. Dārziņa un vijolnieks N. Silkalns saņēma A. Jēruma piemiņas fonda stipendijas jauniem latviešu mūziķiem. Sidnejas operas uzvedumos atzinību guva basbaritons J. Vēgners.

SKATUVES MĀKSLA

Austrālijas latviešu ansamblis „Saules josta” ar tautas deju, dziesmu un mūzikas uzvedumu „Mārpuķīte” (choreografija − S. Darius, muzikālā apdare − I. Līcis) viesojās latviešu centros Austrālijā un Ziemeļamerikā, arī dziesmu dienās Minsterē.

Atzīmējami baletdejotāju I. Kļaviņas un V. Vētras panākumi Ziemeļamerikā.

Ziemeļamerikā

DV teātris Kanadā viesojās latviešu centros ar jau pērn uzvestām Dr. Orientācija (V. Grēviņa) adaptēto komēdiju Spāniešu muša G. Vērenieka režijā un A. Alunāna dziesmu spēli Mucenieks un Muceniece (rež. G. Jurševskis). Daudzkultūru teātŗa festivālā Toronto ansamblis izrādīja G. Griezes traģikomēdiju Atkal atraitnis G. Vērenieka režijā.

Kā rietumu, tā austrumu krasta pilsētās Mazais teātris Sanfrancisko izrādīja L. Stumbres sadzīves lugas Ipolits un Andersons (rež. L. Siliņš; skat. rakstu JG149:54). Filadelfijā Andersons arī redzēja skatuves gaismas U. Kariņa režijā.

Vairākos ASV austrumu krasta latviešu centros DV apvienības teātris Minesotā uzveda M. Zīverta nopietno komēdiju Durnā merga B. Robiņas-Olingeres un DV ceļojošā režisora J. Valtera režijā, un Linkolnas latviešu teātris J. Akurātera komēdiju Pieci vēji (ALA ceļojošais režisors A. Šedriks). Klīvlendas DV apvienības teātŗa kopa izrādīja jau iepriekšējā gadā uzvesto A. Jansones lugu Nu mums atkal jāšķiŗas un A. Rubeņa folkloristisko lugu Mākoņkalna pils dārgumi (abas autoru režijā), bet Grand Rapidu latviešu biedrības teātŗa kopa J. Jaunsudrabiņa komēdiju Jo pliks, jo traks (rež. N. Šubiņš).

Rietumu krastā izrādes piedzīvoja R. Blaumaņa drāma Indrāni Losandželosas latviešu teātŗa kopas uzvedumā un A. Zinberga režijā un komēdija No saldenās pudeles (Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības teātŗa kopa; rež. I. Osīte un D. Turaids), kā arī T. Zeltiņa lugu Donžuāna pēdējā mīlestība Vašingtonas pavalsts latviešu biedrības teātŗa kopas uzvedumā (rež. K. Upenieks).

Toronto latviešu ģimnāzisti uzveda M. Zīverta komēdiju Ķīnas vāze E. Jurševska režijā.

Amerikāņu teātŗa izrādēs atzinību guva aktrise L. Robiņa. Atzīmējami B. Rubesas panākumi uz Kanadas skatuvēm.

Eiropā

Dziesmu dienās Minsterē Sidnejas latviešu teātris uzveda M. Zīverta šolaiku pasaku Kurrpurrū I. Sveiļa režijā. Ārpus dziesmu dienu programmas Stokholmas latviešu teātris Minsterē izrādīja „izbrāķēto” E. Ādamsona traģikomēdiju Mālu Ansis (rež. M. Rozīte), kas pirms tam bija uzvesta Zviedrijā. Zviedrijā un Vācijā uz skatuvēm parādījās arī Stokholmas latviešu teātŗa jau pērn uzvestā E. Vulfa komēdija Svētki Skangalē L. Spriņģes režijā. Zviedrijas latviešu centros izrādes piedzīvoja vēl trīs komēdijas − A. Brigaderes Čaukstenes un O. Jēgena 2 x 2 (rež. A. Feldmanis) kā trešais
Stokholmas teātrinieku uzvedums, un Gēteborgas-Burosas latviešu teātŗa kopas iestudētā G. Griezes Klematupes Elmers A. Teivena un N. Dzalbes režijā.

Arī Anglijas latviešu centros izrādīja komēdijas −J. Jaunsudrabiņa Jo pliks, jo traks (Londonas latviešu teātris; rež. V. Folkmanis) un R. Zuļģa viencēlienu Niķīgais vectēvs (DV fonda Bradfordas nodaļas drāmas kopa; rež. R. Zuļģis).

Dziesmu dienās Minsterē atzinību ieguva dzejas prozā skandētāji − E. Gekiša atklāšanas koncertā, J. un K. Bergholci apvienoto koŗu uzvedumā.

Austrālijā

Gada sākumā Stokholmas latviešu teātris viesojās pāris Austrālijas latviešu centros ar jau iepriekšējā gada beigās Melburnā uzvesto J. Rozīša variāciju par Raudupieti.

Austrālijas latviešu 24. teātra festivālā Sidnejā (8.-10. jūn.) Sidnejas latviešu teātris izrādīja vēlāk arī dziesmu dienās Minsterē uzvesto M. Zīverta šolaiku pasaku Kurrpurrū I. Sveiļa režijā, Austrālijas latviešu teātris J. Viesiena drāmu Jānis Reiters (rež. G. Klauss) un Adelaides latviešu teātŗa ansamblis F. Hochveldera lugu Bēglis M. Bumbieŗa režijā.

Bez festivālam izvēlētās lugas Sidnejas latviešu teātris savā mītnes pilsētā uzveda U. Siliņa laikmetīgu humora rēviju Kaleidoskops 1984 I. Sveiļa režijā un divas U. Siliņa lugas – komēdiju Vēstules no dzimtenes (rež. A. Apele) un vingrinājumu minorā Ir akmeņi raud (rež. L. Veikina), ka arī Anšl. Eglīša komēdiju Pēc kaut kā cēla, nezināma K. Gulberga režijā. Lugu Ir akmeņi raud ansamblis izrādīja arī kultūras dienās Tasmānijā.

Austrālijas latviešu teātris Melburnā uzveda jau iepriekšējā gadā uz skatuves celto J. Raiņa Pūt, vējiņi (rež. G. Grauds). Adelaides latviešu teātŗa ansambļa otrs šī gada iestudējums bija M. Bumbieŗa komēdija Svētki Kukabarrā autora režijā.

Atzīmējami režisora E. Ķipstes sasniegumi austrāliešu teātŗa izrādēs, kā arī filmu režisora I. Auziņa un aktieŗa I. Kanta panākumi.

TĒLOTĀJA MĀKSLA

Ziemeļamerikā

Plašākās tēlotājas mākslas skates bija mākslinieku vienības „Latvis” izstāde Toronto (32 mākslinieku 80 darbi) un Ņujorkas latviešu mākslinieku grupas izstāde (24 autoru 56 darbi).

Patstāvīgās skatēs vairākās pilsētās gleznas un grafikas izstādīja V. Avens, D. Dagnija, A. Dārziņa, D. Igale, „arģentīniete” S. Kocēna, A. Leimanis, V. Skulte, R. Staprāns, E. Strautmanis, V. Teteris, V. Vabale un M. Vilke; ģimenes skatēs bija vērojamas arī B. Ģeistautes gleznas un M. Ģeistauta skulptūras. V. Avena darbos vārtiem, sētām un durvīm nācis klāt jauns simbols − slēdzene, gleznota variētā veidā un iekļauta izsvērtā abstraktā kompozicijā. D. Igales zīmējumu un gleznu pasaule pauž lielu noteiktību un izsvērtību, reizē apliecinot trauslumu un rotaļību. A. Leimaņa gleznās modernās pilsētas nervozie ritmi pārtop par nostalģiskas retrospekcijas mierpilnu oāzi. Milzīgi rēgaini galvas kausi dominē E. Strautmaņa ekspresioniskajos darbos.

Toronto vai tās tuvumā darbu skates bija gleznotājiem J. Annusam, A. Anšmitam, E.. Brastiņam, V. Celmiņai, T. Ķiķaukam, I. Ozolai, J. Popelim, V. Silgailei-Papardei un I. Šteinam. J. Annusa gleznu romantiski dinamiskajās noskaņās izjūtams plūsmas elements ar kosmisku kopsakarību meklējumiem, ar tiekšanos uz tikai apjaušamiem pirmsākumiem. T. Ķiķaukas intensīvajai mākslinieciskajai darbībai raksturīga liela daudzveidība gan tematikā, gan izteiksmes līdzekļos.

Ņujorkā savus darbus izstādīja gleznotāji H. Celmiņa, A. Kaņeps, V. Kupris, „austrālietis” I. Tillers un tēlniece Z. Treimane-lgleharte. Izcilu ievērību un amerikāņu kritiķu atzinību guva I. Tillera īpatnējie, lielās dimensijās veidotie darbi (skat. JG 149:51-52).

Patstāvīgas darbu skates Bostonā bija R. Birzgalim, J. Cīrulim, Ērim un A. Upelniekam; citās pilsētās − G. Cennei, E. Dajevskim, J. Kaķim, M. Krūmiņam. M. Mežakai, F. Miltam, Z. Minkai, J. Ozoliņam, A. Randei, M. Reinbergai, I. Rekei-Andersonei, R. Slaidiņam, J. Soikanam (no Vācijas), R. Vītolam un A. Zandbergam.

Goppera fonda balvu piešķīra E. Dzenim par lielgleznu „Rīga 1560. gadā”, kas rotā Toronto latviešu kultūras centra lielās zāles sienu.

Eiropā

Patstāvīgās izstādēs Zviedrijā varēja vērot I. Sinkas, S. Sinkas, L. Strunkes un M. Zvaigznes gleznas. L. Strunkes grandiozu izmēru audekli vedina uz šūpošanos kādas telpas plašumos, kādos gaismas un tumsas tuksnešos ar izbrīnētu un pacilātu jutoņu. M. Zvaigznes ainavās spēcīgi, it kā plosīti triepieni sitas sejā ar to spēku, kas piemīt dabai, sūnām un augsnei.

Minsterē dziesmu dienās bija pāris „ģimeņu” skates: vienā bija vērojami A. Annusa, A. Annusas-Hāgenas un J. Annusa, otrā J. Soikana, I. Soikanes-Mennekingas un N. Soikana darbi.

Austrālijā

Tēlotājas mākslas skatē kultūras dienās Tasmānijā piedalījās 20 mākslinieki ar 41 darbu. Godalgas piešķīra L. Meilertei (eļļas glezna), S. Ešotai (asējums) un V. Endelmanei (kollāža).

Patstāvīgas izstādes vairākās pilsētās bija A. Jansonam, L. Svīķerim un J. Šenbergam; Sidnejā − V. Bārdam, G. Eglentālam, M. Ģeņģerim, A. Knopem, G. Krūmiņam, J. Soikanam (no Vācijas) un R. Zusteram; Adelaidē − I. Jansonam, V. Mednim, I. Ozoliņai un L. Veskai; Melburnā − I. Lūkinai. L. Svīķera gleznās rūpīgi izsvērti silto un auksto toņu laukumi un trāpīgi izdomāta kompozicija. J. Šenberga darbi retrospektīvā skatē raksturoja mākslinieku kā atturīgu novērotāju, kas kommentē cilvēka atsvešināšanos no dabas un citiem cilvēkiem šodienas industrializētajā, materiālistiski noskaņotajā pasaulē. Divās atšķirīgās tematiskās izstādēs R. Zusters sevi pārliecinoši parādīja kā vienu no izcilākajiem Austrālijas īpatnējās dabas vizuālajiem iztulkotajiem.

Viktorijas mākslinieku biedrības izstādē Melburnā balvu piešķīra gleznotājam K. Mednim.

LITERĀTŪRA

Dzeja

Jauni dzejas krājumi izdoti jau pazīstamiem autoriem − A. Johansonam (Krēslainie spoguļi; pirms 40 gadiem sakārtots krājums, izdots pēc autora nāves), A. Kaugaram (Pa balto, pa melno bezgalību), R. Mūkam (Krokodils un es) un I. Vīksnai (Neviens mūs nedzird).

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu piešķīra Andr. Eglītim par 1982. gadā izdoto krājumu Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm.

Drāma

U. Siliņa lugas iespiestas vienkopus sējumā Kade pārnāksi, bāleliņ.

Daiļproza

Izdoti romāni: E. Ābeles Mīlestība, L. Bērziņas Viena diena Ernas dzīvē, E. Freimaņa Nākotnes cilvēks, A. Plauža Atplūdi (turpinājums 1975. gadā izdotajai Kaina bērni 1. daļai, kas, pārstrādāta, izdota 1984. gadā kā Kliedziens tumsā), M. Strodas Togad un K. Zvejnieka Baltā pils. Izdota arī V. Janelsiņas savdabīgā grāmata Nozagtais eņģelis.

Krājumos sakopoti L. Bārenes stāsti (Atvasara) un J. Klīdzēja noveles (Laidiet! Laidiet! Laidiet!).

Dalītu J. Jaunsudrabiņa prozas balvu piešķīra Z. Aistarai-Rūtenai par stāstu un noveļu krājumu Ievainots zelts un M. Gūtmanei par darbu Tā pati diena (manuskriptā).

Proza

Senas ainas un notikumus atspoguļo E. Dunsdorfa Kurzemes kaŗakartes (17. un 18. gadsimtenī); par šo grāmatu autoram piešķīra Kr. Barona prēmiju. Notikumus 20. g.s. pirmajā pusē iztirzā E. Andersona Latvijas vēsture 1920-1940. Ārpolītika II; autors saņēma PBLA Kultūras fonda goda balvu par šo sējumu, pirms pāris gadiem izdoto Ārpolītikas 1. daļu un pērn iespiesto Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. Notikumi nesenā pagātnē un to veidotāji devuši vielu grāmatas Laiks, telpa, ļaudis 4. sējumam (par Daugavas Vanagu organizāciju; red. J.A. Bērziņš).

Par diviem dižiem latviešiem stāsta A. Baumaņa Krišjānis Barons − dzīve un darbi un O. Akmentiņa Lielais kurzemnieks Amerikā (J. Zībergs). Nesen mirusī rakstniece Ilze Šķipsna un viņas darbi apcerēti Ilzes pasaulē (red. K. Rabācs u.c). Izdotas arī T. Sinkas apceres par vairākiem rakstniekiem − Latviešu literatūras esejas.

I. Gubiņas ceļojumu piezīmes sakopotas grāmatā Kaza kāpa debesīs. Atzīmējami atmiņu un atziņu krājumi: H. Rudzīša Mana mūža dēkas un J. Labsvīra Atmiņas un pārdomas. E. Grīšļa meditācijas un lūgšanas iespiestas sējumā Lūgsim Dievu.

E. Dunsdorfa rediģētā Archīva 24. sējums veltīts apcerēm par trimdu. Latviešu problēmas trimdā un Latvijā iztirzātas A. Ruņģa referātu krājumā Ceļā uz mājām.

Par latviešu tautas tradiciju sakopojumu pērn izdotajā grāmatā Latviešu gads, gadskārta un godi Marģeram un Mārai Grīniem piešķīra Kr. Barona prēmiju.

Literāri sarīkojumi

Dziesmu dienās Minsterē bija kā tradicionāli iecerētais trimdas dzejnieku cēliens, tā arī „Dzejnotikums atmoda”, kas ieguva atzinību par oriģinalitāti un svaigumu.

Atzīmējama Latviešu rakstnieku apvienības nedēļa Mičigenā (16.-24. jūn.), Latviešu preses biedrības cēliens Gaŗezerā (21.-23. sept.) un Austrālijas latviešu 24. rakstnieku dienas Adelaidē (5.-8. okt.).

ATZIŅAS

Latviešiem emigrācijā 1984. nebija Orvela, bet gan Minsteres dziesmu dienu gads. Varbūt visskaidrāk to apliecināja skaitļi − Minsterē bija vairāk latviešu no Ziemeļamerikas un Austrālijas nekā no Eiropas. Dziesmu dienas izvērtās krāšņas un bagātas. Protams, neiztrūka sūdzības: „Minstere nav Gotlande!” Bija pārmetumi par mudes „Piemini Latviju!” izvēli; te gan nedrīkstētu aizmirst, ka nav nākotnes bez pagātnes.

Latviešus Austrālijā, Ziemeļamerikā un Eiropā sajūsmināja „Saules jostas” ansambļa uzveduma „Mārpuķīte” senatnīgās krāsas un skaņas. Klausītājus trīs kontinentos iepriecināja vijolnieces R. Lielmanes virtuozā spēle.