Rolfs Ekmanis

STARPTAUTISKIE RAIDĪJUMI LATVIEŠU VALODĀ 20. GS. OTRĀ PUSĒ

Sākums JG235 (2003), 237, 238 (2004), 248 (2007), 250, 251 (2007), 253, 254, 255 (2008), 256 (2009), 261, 262 (2010), 266 (2011), 268, 269 (2012)), 271(2012), 273, 274(2013), 275(2014), 276(2014)

 

ATBILDE JG VĒSTUĻNIEKAM. Rīdzinieks Didzis Liepiņš atceras, ka RFE/RL latviešu raidījumiem Minhenē bijusi milzu nozīme un tie tikuši krietni vairāk traucēti no krievu torņiem, nekā, piemēram, Amerikas Balss / Voice of America, kas runājusi reti no latviešu interešu viedokļa. Čekas/KGB jeb VDK (Valsts drošības komitejas) „gaišie prāti" jau zināja, ko dara, raksta Liepiņš. Nepavisam nebūdams konspirāciju teoriju pasaules uzskatu piekritējs, viņš savai vēstulei piekabina jautājumu, vai raidītājā Brīvā Eiropa tomēr neieviesās „stūra mājas" acs? (JG276:63).

Atbilde Didzim pašam ir labi zināma. Nav jābūt Aukstā kara speciālistam, lai zinātu, ka Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība jeb Radio Free Europe / Radio Liberty (turpmāk RFE vai RL) jau kopš dibināšanas atradās Maskavas un tās uzraudzībā esošo Austrumbloka izlūkošanas dienestu prioritāšu pašā augšgalā, un viņu „acs" visādos veidos centās „ieviesties" jeb „iefiltrēties" abos raidītājos jau kopš to dibināšanas (RFE-1950; RL-1953. Skat. JG262, 2010 un 266, 2011). Un jāsaka, dažbrīd ar sekmēm par spīti Rietum­valstu, īpaši ASV un Rietumvācijas drošības dienestu intensīvai pretdarbībai un rūpīgām pārbaudēm un sijāšanām pirms pieņemšanas darbā.

Par „stūra mājas acs" klātbūtni baltiešu redakcijās, vismaz šo rindiņu rakstītājam, konkrētas informācijas nav. Pat šādā gaisotnē sagaidāmās baumas par vienu vai otru personu uzvirmoja ļoti reti, un tas bija visvairāk „tā pa jokam" privātās sarunās. Ne igauņi, nedz arī latvieši un lietuvieši nav pat pieminēti RFE/RL drošības dienesta vadītāja (Director of Security) Kamingsa (Richard H. Cummings) grāmatā Cold War Radio: The Dangerous History of American Broadcasting in Europe, 1950-1989 – par amerikāņu finansētajiem raidītājiem „bīstamajos" Aukstā kara gados. Kamingsa pētnieciski ievirzītās, faktos balstītās atmiņas galvenokārt veltītas rumāņu, bulgāru, poļu, ungāru un tolaik čehoslovāku specdienestu aktivitātēm, vērstām pret RFE un tā darbiniekiem Minhenē un arī citur Eiropā*. Tikai vienā nodaļā aprakstīta krievu nodaļas darbinieka 14 gadus ilgā darbība KGB labā. Jau iepriekšējos pārskatos minēts, ka raidmateriāli parasti tiek laisti ēterā ar pieteicēju vai diktoru segvārdiem, lai pasargātu radus un paziņas, arī zināmā mērā paši sevi. Par to, ka Maskavai un tās orbītas valstīm RFE/RL ir kā dadzis acīs, liecina ne tikai ar lieliem izdevumiem saistītā traucētāju darbināšana, bet arī pastāvīgie mēģinājumi iefiltrēt Minhenes darbinieku kolektīvā savu specdienestu aģentus, kam atsevišķos gadījumos izdodas iegūt visai augstus posteņus radio hierarhijā.

Visbiežāk satelītvalstu specdienesti kontaktē radiodarbiniekus ar dzimtenē mītošo radu vai paziņu starpniecību – aicinājumi vēstulēs vai telefoniski atgriezties (dažkārt ar solījumiem sagādāt piemērotu un labi atalgotu darbu), bet, ja tas nav iespējams, teiksim, ģimenes apstākļu dēļ, vismaz pamest darbu RFE. Austrumbloka valstu pilsoņiem bieži vien atvēl atļauju doties tūrisma braucienos uz Rietumiem tikai pēc solījuma mēģināt savervēt savus Minhenē un citur strādājošos radus vai paziņas dažādiem mērķiem, piemēram, kādam čeham uzdots nofotografēt savu RFE nodarbināto paziņu un mēģināt izvilināt viņa parakstu. Laiku pa laikam radiodarbinieki (dažkārt arī ģimenes locekļi) saņem draudus, ka tikšot piekauti vai pat nogalināti. Vismaz vienas redakcijas darbiniekiem – ja vēloties palikt dzīvi – pieprasīts piespiest RFE finansētājus samaksāt divus miljonus dolāru, kas, protams, netiek darīts. Žīdu tautības darbinieki (ieskaitot ārštatniekus) Minhenē, Ņujorkā un citur saņem it kā no politisko bēgļu labējā spārna organizācijām, bet faktiski Austrumbloka specdienestu ražotas antisemītiska rakstura vēstules. Kāds visai pazīstams rumāņu redakcijas darbinieks pametis darbu RFE, jo viņa nervi to vairs nav izturējuši. Tiek pielietoti arī citi vardarbīgi līdzekļi – no spridzināšanām līdz pat politiskām slepkavībām.

Jau drīz pēc RFE raidījumu uzsākšanas, Vīnē (kas tolaik vēl ir sadalīta okupācijas zonās) PSRS armijas izlūkošanas daļas pārstāvji nolaupa (1954) no Čehoslovākijas ar laiviņu pāri Donavai izbēgušos (1951.6.VII) Stefanu Kiripolski, intervētāju RFE Vīnes birojā, un Helenu Neumanovu, un abus nodod čehu slepenajam dienestam Štátna bezpečnost’ (StB). Kiripolskim piespriež mūža ieslodzījumu (atbrīvots 1989), bet viņa kompanjonei – 5 gadus. Tā paša gada novembrī tiek atrasts noslepkavots RL azerbaidžāņu redakcijas vadītājs Abdulrahmans Fatalibejs. Vācu policija kopā ar amerikāņu armijas pretizlūkošanas dienestu (US Army Counter Intelligence Corps jeb CIC) noskaidro, ka to veicis KGB savervētais bēglis Mihails Izmailovs. Divus mēnešus pirms tam „Minhenes Daugavā" Izārā (Isar) atrod mīklainos apstākļos noslīkušo baltkrievu redakcijas darbinieku Leonidu Karasu. Vācu izmeklēšanas dienesta speciālistu uzskatā visas pazīmes norāda uz sovjetu aģentu roku darbu. 1959. gadā kāds Austrijā stacionēts Čehoslovākijas diplomāts RFE pagraba ēdnīcā (Oettingenstrasse 67) vairākos sāls trauciņos saber atropīnu – indīgu vielu, ko iegūst no driģenēm, velnāboliem un citiem augiem. Nekas liels nenotiek, tikai vēdersāpes vairākiem darbiniekiem. Vai nu darītājs kļūdās indes devas aprēķināšanā, vai arī viņam uzdots tikai mazliet pabaidīt. Poļu redakcijā iefiltrētais Andžejs Čehovičs pēc sešu gadu nostrādāšanas, 1971. gadā atgriežas Varšavā, kur runās un rakstos, no kuriem daži parādās arī okupētās Latvijas avīzēs, atmasko Minhenes antikomunisma un antisovjetisma midzeni.

1975-1989. No baltiešu raidījumu sākuma līdz Dzelzs priekškara sabrukšanai šeit īsumā tikai dažas spilgtākās Austrumbloka specdienestu aktivitātes, vērstas pret RFE/RL. 1975.VII, kad darbību sāk igauņu un latviešu redakcija (lietuviešu raidījumi sākas jau 1.III), RFE čehu redakcijas darbiniekam un vienlaikus StB aģentam (jau no 1969. gada) Pavelam Minarikam lielā ātrumā jāatgriežas Dzelzs priekškara austrumu pusē, jo vācu un amerikāņu drošības spēki atklāj viņa plānus uzspridzināt raidstacijas instalācijas, par ko Prāgā 90. gados viņš tiek tiesāts un attaisnots pierādījumu trūkuma dēļ, vēlāk viņš notiesāts uz četrarpus gadiem cietumā par apdrošināšanas firmas apkrāpšanu. 1975. gada rudenī Rietumvācijas policija apcietina divus Polijas Tautas Republikas vēstniecības darbiniekus par mēģinājumiem savervēt poļu radiodarbiniekus informācijas sniegšanai par saviem kolēģiem. Pēcāk viņi izmainīti pret trim Polijā apcietinātiem vāciešiem.   ———   1976.X: Minhenē mēģinājums ievainot vai nogalināt rumāņu nodaļas darbinieku Emilu Georgesku (Georgescu), kura vadītajā automašīnā braucēja pusē divas reizes pēc kārtas iedrāžas kāds īrēts auto, kura vadītājs iekāpis citā mašīnā, kas sekojusi rumāņa mašīnai un ātrumā aiztraukusies prom. Dažus gadus vēlāk, kājām ejot uz darbu, nezināms uzbrucējs savainojis Georgesku ar 20 naža dūrieniem.   ———   1977.XI: RFE Parīzes biroja darbinieci Moniku Lovenescu divi vīri piekauj uz ielas tik smagi, ka viņai jāpavada četras dienas slimnīcā. Viens no uzbrucējiem, kā vēlāk noskaidrojies, mēģinājis nesekmīgi uzbrukt kādam citam radiodarbiniekam, piedraudot, ka revolūcijas roka ir spējīga sa­sniegt jebkurā vietā ikvienu, kurš iesaistījies cīņā pret to. Pēcāk kāds pārbēdzējs, Rumānijas vēstniecības darbinieks, atklājis vācu drošības dienestam plānu nogalināt visus Parīzē mītošos rumāņu redakcijas ārštatniekus.   ———   1978.VIII-IX: Parīzē no ierīces lietussarga izskatā bulgāru RFE ārštatnieka Vladimira Kostova ķermenī ievadīta kaut kāda nezināma viela. Viņš izveseļojas (JG266:27 ieviesies nepareizs gada skaitlis un arī kļūdaini ziņots par viņa nāvi), toties mēnesi vēlāk bulgāru rakstniekam un RFE (arī BBC) ārštatniekam Georgam Markovam līdzīgs šāviens Londonā, šķērsojot Vaterlū (Waterloo) tiltu, ir liktenīgs. Savā laikā Bulgārijas diktatora Teodora Živkova uzticības vīrs (tieši Živkova dzimšanas dienā) pēkšņi sajutis ciskā asas sāpes, šķiet, no kāda svešinieka lietussarga pieskāriena. Medicīniskās ekspertīzes konstatējums: miris no ricīna indes, kas ievadīta iegurnī ar metāla skrots palīdzību (tātad iešauta ar speciālu šaujamo lietussarga izskatā).   ———   1979.VII: Bayerische Polizei arestē ārštatnieku Juriju Leitneru par RFE čehu nodaļas darbinieku izspiegošanu un notiesā uz 20 mēnešiem cietumā.   ———   Jāmin arī draudi 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā uzspridzināt RFE/RL darbavietu ēkas un radiotorņus Vācijā un Spānijā, arī Portugālē (kur Gloria pilsētiņā vienam tornim tiek nodarīti nelieli bojājumi).   ———   1981.21.II: Rumāņu specdienestam Securitate ar starptautisku teroristu atbalstu (Venecuēlā dzimušā Carlos – īst.v. Ilich Ramirez Sanchez – un austrumvācieša Johannes Weinrich vadībā) izdodas īstenot t.s. Operation Munich Tango (OMT) – piestiprināt 20 kg smagu spridzekli pie ārējās sienas zem čehoslovāku redakcijas logiem, sagraujot RFE/RL ēku kompleksa vienu spārnu un ievainojot divus ar raidstaciju nesaistītus cilvēkus un četrus radiodarbiniekus. Minhenes Tango aprakstīts detalizētāk JG266:27-28.   ———   1981.II: Eksplodējot pa pastu sūtītām „grāmatu bumbām", ievainoti divi rumāņu ārštatnieki – viens Parīzē, otrs Kelnē (Kőln).   ———   1986: gada pirmajā pusē sensāciju izraisa RL vislielākās nodaļas – krievu redakcijas galvenā redaktora vietas izpildītāja Oļega Tumanova pazušana un nedaudz vēlāk parādīšanās Maskavas TV. Tumanovs divus gadus pēc kļūšanas par PSRS tirdzniecības flotes jūrnieku nolec no kuģa (1965) Lībijas piekrastē, izpeld krastā, pieprasa patvērumtiesības un jau nākošajā gadā sāk strādāt krievu redakcijā Minhenē. Vācijā viņu par aģentu savervē (1972) Padomju Savienības specdienesti. (Mazāk ticama ir viņa dižošanās, ka kļuvis aģents jau pirms nolēkšanas.) Pēc KGB pulkveža Viktora Gundareva pārbēgšanas uz Rietumiem (Atēnās), bailēs, ka Tumanova darbība varētu tikt atmaskota, viņam norāda (1986.IV) doties steigā uz Maskavu, kur plašsaziņas avotos, gan uz īsu laiku, viņu izbazūnē kā „tautas varoni", viņš saraksta grāmatu Признания агента КГБ [Priznaņija agenta KGB,1992 – KGB aģenta atzīšanās; skat. arī tulkojumus: Confessions of a KGB Agent (Chicago: Edition Q, 1993) un Geständnisse eines KGB Agenten (Berlin: Edition Q, 1993)].   ———   1987.III: Šveices slepenais dienests ziņo par plānu nolaupīt poļu nodaļas darbinieci atvaļinājuma laikā, lai viņu nogādātu atpakaļ Polijā un izmantotu propagandai.

Turpinājums sekos